Anotācija (ex-ante)

Skat. sadaļu "Pašreizējā situācija".

Speciālo zināšanu saturs
Lai noteiktu speciālistiem nepieciešamo speciālo zināšanu saturu, Centrs 2023. gadā 4.3.6.1. pasākuma ietvaros īstenotā pakalpojumā “Profesionālās kompetences pilnveides mācību programmu un metodoloģiju pilnveide un izstrāde bērnu tiesību aizsardzības jomā” ir veicis normatīvo aktu un citu pieejamo dokumentu izpēti un analīzi, speciālistiem atbilstīgāko mācību metožu izpēti, vērtējis speciālistu aptaujās un fokusa grupās saņemtos viedokļus, un ņemto vērā arī pētnieku pieredzi pieaugušo efektīvas un mūsdienīgas tālākizglītības metožu īstenošanā praksē, ir nodrošinājis profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugu aktualizāciju un to metodiku izstrādi.

Speciālo zināšanu saturs veidots pamatojoties uz ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju un tās oficiālajiem skaidrojumiem, ko sniegusi Bērnu tiesību komiteja savos vispārējos komentāros. Speciālo zināšanu saturs balstīts četros galvenajos tematiskajos virzienos, kuri ir izvērsti pakārtotās tēmās, kas detalizēti iestrādātas Centra izstrādātajos programmu paraugos atbilstoši mācību programmas mērķgrupas profesionālajai specifikai. Speciālo zināšanu satura noteikšanā un profesionālās kompetences pilnveides programmu aktualizācijā ņemts vērā, ka, mainoties aktualitātēm, problemātikai un normatīvajam regulējumam bērnu tiesību aizsardzības jomā, programmu saturā būs nepieciešamas izmaiņas, savukārt tiesību principi un jomas, kurās šie tiesību principi darbojas paliek nemainīgi. Tāpēc speciālo zināšanu pilnveides process ir balstīts uz zināšanu aktualizēšanu caur tiesību principiem, atbilstoši tam laika brīdim, kurā konkrētās mācības notiks.

Profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugi tika prezentēti Bērnu lietu sadarbības padomes apakšgrupas “Ģimeņu, bērnu un jauniešu  atbalsta un speciālistu kompetences pilnveides jomā” 2023. gada 11. septembra, 25. septembra, 16. oktobra un 6. novembra sēdēs, kurā piedalījās Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departaments, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļa, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departaments, Iekšlietu ministrijas nozares politikas departaments, Latvijas Pašvaldību savienība, Bērnu aizsardzības centrs, biedrība “Latvijas Bāriņtiesu asociācija”, biedrība “Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība”, Rīgas domes Labklājības departaments, Valsts policija, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Valsts policijas koledža, biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls”, nodibinājums “Latvijas Tiesnešu mācību centrs”, iebildumi par mācību programmu saturu netika saņemti.

Speciālo zināšanu galvenie tematiskie virzieni ir:
1. Tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā ar mērķi:
- iegūt zināšanas un prasmes par bērnu tiesību aizsardzības principiem, kas ietverti Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, piemēram, ANO Bērnu tiesību konvencijā, tai skaitā ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējie komentāros, un Latvijas tiesību aktos, kā arī par tiesiskā regulējuma saturu, tiesību normu mērķi, pamatojumu un ietekmi uz speciālistu, kas strādā ar bērniem un bērnu labā, profesionālo darbību;
- iegūt zināšanas un prasmes par Latvijas, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un ANO politikas attīstības dokumentiem un aplūkot jaunākos politikas attīstības dokumentus, izzinot jaunās politikas attīstības prioritātes, to saturu, nozīmi un pamatojumu, prognozējamo  ietekmi uz tiesisko regulējumu Latvijā un speciālistu profesionālo darbību;
- iegūt zināšanas par Latvijas tiesu un valsts un pašvaldību institūciju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas, ANO Bērnu tiesību komitejas un citu ANO institūciju praksi, kā arī tiesu un citu institūciju prakses atziņām.
Tematiskajā virzienā iekļautas tādas tēmas, kā Latvijai saistošie starptautiskie līgumi bērnu tiesību jomā; Eiropas Savienības tiesiskais regulējums;  starptautiskās rekomendācijas un vadlīnijas; Latvijas nacionālais tiesiskais regulējums; Latvijas valsts politika bērnu tiesību jomā.
2. Bērna labāko interešu, diskriminācijas aizlieguma principi un tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību ar mērķi:
- iegūt zināšanas par bērna labāko interešu principu kontekstā ar trīs citiem vispārējiem bērna tiesību principiem, proti: bērna tiesībām tikt uzklausītam, nebūt diskriminētam, kā arī tiesībām uz dzīvību un attīstību, kā arī zināšanas un prasmes par šo principu nozīmi un lomu valsts bērnu tiesību aizsardzības sistēmas efektīvā funkcionēšanā;
- iegūt zināšanas un prasmes par bērna labāko interešu principa saturu un mērķiem, kā arī bērna labāko interešu izvērtēšanu un noteikšanas procesu, kā arī aspektiem, kuri jāņem vērā šo procesu organizējot;
- iegūt zināšanas par bērna informēšanas, uzklausīšanas un viedokļa lomu bērna labāko interešu identificēšanā, gan attiecībā uz atsevišķām lietām, kurās iesaistīts bērns, gan bērniem, kā sabiedrības daļu, bērna viedokļa ņemšanu vērā un tā nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā, kas skar vai var skart bērnu;
- iegūt zināšanas un prasmes par veicamajām darbībām, lai nediskriminētu bērnu lēmumu pieņemšanas un citos procesos, bet sniegtu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem izmantot tiem noteiktās tiesības. Identificēt pozitīvus pasākumus, kuri tiek realizēti Latvijā un citās ES valstīs, lai īstenotu diskriminācijas aizliegumu ar aktīvām darbībām, preventīvu rīcību.
Tematiskajā virzienā iekļautas tādas tēmas, kā bērna labāko interešu principa būtība, saturs, sasaiste ar citiem bērna tiesību principiem un tā nozīme procesuālo tiesību normu piemērošanas praksē; bērna interešu izvērtēšanas un noteikšanas pamati; aspekti, kas jāņem vērā, izvērtējot bērna intereses un to sasaiste ar konkrētām bērna cilvēktiesībām; aspektu saturs un apsvēršana, izvērtējot bērna labākās intereses; vardarbība pret nepilngadīgu personu, tās veidi, pazīmes un sekas; vardarbības problēmas identificēšanas un definēšanas izaicinājumi.
3. Bērna līdzdalības princips:
- iegūt zināšanas un prasmes par bērna līdzdalības principa būtību, saturu un nozīmi, kā arī tā saistību ar citiem bērnu tiesību aizsardzības principiem, tai skaitā un ne tikai bērna labāko interešu principu, diskriminācijas aizliegumu, bērna tiesībām uz dzīvību un attīstību;
- iegūt zināšanas un prasmes, kā nodrošināt bērnu līdzdalību un tiesības būt uzklausītam, tai skaitā, ka šī tiesība bez ierobežojuma attiecas uz visa veida ar bērnu vai bērniem saistītiem lēmumiem, tostarp uz tiesvedību saistībā ar vecāku šķiršanos, jautājumos par aizgādību, aprūpi un adopciju, par bērniem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu un citās lietās;
- iegūt zināšanas un prasmes par līdzdalības principa lomu lēmumu pieņemšanā, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam un briedumam. Iegūt izpratni bērna vecuma un brieduma jēdzieniem un to nozīmi;
- iegūt zināšanas un prasmes kā organizēt bērna līdzdalības procesus: bērna informēšanu, uzklausīšanu, atgriezeniskās saites sniegšanu bērnam, kā veicināt kvalitatīvu un pamatotu lēmumu pieņemšanu.
Tematiskajā virzienā iekļautas tādas tēmas, kā bērna līdzdalības princips lēmumu pieņemšanā, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai formulēt viedokli; bērna informēšana un viedokļa uzklausīšana - būtība, mērķi, metodes, viedokļa interpretācija; bērna līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp ģimenē, izglītības iestādēs, valsts un pašvaldības līmenī.
4. Starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode:
- iegūt zināšanas un prasmes par starpinstitūciju sadarbības mērķiem, veidiem un īstenošanas formām, vadoties no starptautiskajiem tiesību aktiem, rekomendācijām, Eiropas Savienības un Padomes vadlīnijām, kā arī Latvijas tiesiskā regulējuma un prakses;
- iegūt zināšanas un prasmes par bērnu tiesību aizsardzības principu īstenošanas formas starpinstitūciju sadarbībā, kā arī sadarbības formām un metodēm;
- iegūt zināšanas un prasmes par sadarbības formām un priekšrocībām gan starp dažādiem speciālistiem, kuri veic pienākumus bērnu tiesību aizsardzībā, gan dažādām institūcijām, kuras īsteno savas funkcijas bērnu tiesību aizsardzībā.
Tematiskajā virzienā iekļautas tādas tēmas, kā starpinstitūciju sadarbības būtība, mērķi, saistība ar bērnu tiesību aizsardzību; starpinstitūciju sadarbības formas un metodes; sadarbība starp institūcijām valsts, pašvaldības un speciālistu līmeņos – mērķi, uzdevumi un sadarbības formas.

Speciālo zināšanu apgūšanas un pilnveides laika plānojums
Ņemot vērā Komitejas rekomendācijas veicināt to, ka speciālisti speciālās zināšanas apgūst pirms stāšanas darbā un regulāri pilnveidotu speciālās zināšanas, ir iespējami vairāki varianti:
- speciālists speciālās zināšanas var apgūt studiju laikā, ja augstākās izglītības iestāde šādu iespēju piedāvā. Piemēram, topošie policisti apgūst noteikumu projekta 4. punktā minēto sākotnējās profesionālās kompetences pilnveides programmu Valsts policijas koledžā. Saskaņā ar noteikumu projektā noteikto kārtību mācības īstenojamas atbilstoši Centrs izstrādātājam programmu paraugam un tās metodikai;
- bāriņtiesu priekšsēdētāji, priekšsēdētāju vietnieki un locekļi, atbilstoši Bāriņtiesu likuma 10. panta trešajai daļai, zināšanas apgūst sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas, neieskaitot pārbaudes laiku un saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumos Nr.984 “Noteikumi par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību” noteikto;
 - jaunatnes lietu speciālisti atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumos Nr.1047 “Jaunatnes lietu speciālistu apmācības kārtība” noteiktajai kārtībai;
- vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogi atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” noteiktajam;
- apgūstot profesionālās kompetences pilnveides programmu, stājoties amatā;
- ārstniecības personas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (23-TA-3092);
- piedaloties darba devēja organizētajās mācībās vai apgūstot kompetences pilnveides programmu, ja speciālists ir BTAL 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā minētais subjekts.

Profesionālās kompetences pilnveides programmas apguve
Līdz šim speciālisti profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzībā pilnveidoja pirmreizēji apgūstot 40 akadēmisko stundu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu un ik pēc pieciem gadiem zināšanas pilnveidoja, piedaloties 24 akadēmisko stundu zināšanu pilnveides izglītības programmā. Attiecībā uz ieteikumu mainīt kompetences pilnveides biežumu noteikumu projekts paredz, ka speciālisti zināšanas pilnveidos ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu astoņu akadēmisko stundu moduli no 24 akadēmisko stundu kārtējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – kārtējā  programma) atbilstoši savas profesionālās darbības jomai.
Minētais pamatojams ne vien ar Komitejas rekomendācijās norādīto par nepieciešamību speciālistiem pilnveidot zināšanas biežāk nekā līdz šim, bet arī ar sabiedrībā pastāvošās psihosociālās problemātikas mainību un speciālistu spējām pielāgoties sabiedrības pieprasījumam, nodrošinot bērniem kvalitatīvu un profesionālu atbalstu vai pakalpojumus un tiesisko interešu un tiesību aizsardzību. Regulārāka zināšanu pilnveide ļaus efektīvāk pielāgot zināšanas aktuālajai problemātikai un straujajam sabiedrības dzīves ritmam.
Praksē tas nozīmē, ka noteikumos noteikto sākotnējās kompetences pilnveides programmu (turpmāk – sākotnējā programma) speciālists apgūst ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc stāšanās amatā, pieņemšanas darbā, uzņemšanas advokātu skaitā vai tādā pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, kur tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses. Savukārt turpmāko sešu gadu periodā speciālistiem jāapgūst kārtējā programma 24 akadēmisko stundu apjomā, kas izpildāms, ik pēc diviem gadiem secīgi apgūstot vienu no kārtējās programmas moduļiem 8 akadēmisko stundu apmērā atbilstoši savai profesionālās darbības jomai (sešu gadu periodā tiek apgūti trīs atšķirīgi moduļi). Līdz ar to, ja patlaban speciālisti apgūst 24 stundu mācības piecu gadu periodā, pēc izmaiņām 24 stundu mācības tiks apgūtas sešu gadu periodā, tomēr ar lielāku regularitāti. Darba devējam ir pienākums nodrošināt, lai speciālists apgūtu un pilnveidotu speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā noteiktajos kompetences pilnveides termiņos. Savukārt, brīvās profesijas pārstāvji (piemēram, advokāts, notārs vai pasākuma organizētājs) zināšanu apguvei un pilnveidei bērnu tiesību aizsardzības jomā noteikumu projektā noteiktajos termiņos piesakās patstāvīgi.
Kārtējās programmas modulis ir jāapgūst ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc divu gadu termiņa iestāšanās, kas nosaka kārtējo speciālo zināšanu pilnveides laiku. Tie speciālisti, kas pēc noteikumu 5. punktā noteiktā termiņa beigām sešu mēnešu laikā nav pilnveidojuši profesionālo kompetenci atbilstoši noteikumu 6. punktā noteiktajai kārtībai, nevar turpināt zināšanu pilnveidi kārtējās programmas ietvaros un ir atkārtoti jāapgūst sākotnējā programma. Izņemot gadījumus, ja speciālists ilgāk par sešiem mēnešiem atradies attaisnotā prombūtnē, tad, atsākot darba vai amata pienākumu pildīšanu, persona sešu mēnešu laikā apgūst kārtējās programmas moduli.  Minētais nosacījums ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad speciālists nav pilnveidojis zināšanas MK noteikumu Nr. 173 noteiktajā kārtībā.  
Speciālisti, kuri darba devēja organizētās mācības vai kompetences pilnveides programmu apguvuši atbilstoši MK noteikumos Nr. 173 noteiktajai kārtībai līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim, zināšanas pilnveidos piedaloties darba devēja organizētās mācībās vai apgūstot vienu astoņu akadēmisko stundu kārtējās programmas moduli atbilstoši grafikam.  
 

Kompetences pilnveides organizēšana	Pēdējā kompetences pilnveide	Kārtējās programmas moduļa apguves termiņš
2024. gadā	no 2019. gada 1. janvāra	atbilstoši MK noteikumos Nr. 173 noteiktajai kārtībai jeb 2024. gada 31. decembris
	2020. gadā	vienu gadu ātrāk jeb 2024. gada 31. decembris
2025. gadā	2021. gadā	vienu gadu ātrāk jeb 2025. gada 31. decembris
	2022. gadā	divus gadu ātrāk jeb 2025. gada 31. decembris
2026. gadā	2023. gadā un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai	divus gadu ātrāk jeb 2026. gada 31. decembris

Lai nodrošinātu speciālistu zināšanu pilnveidi atbilstoši jaunajam zināšanu saturam, vienlaikus ņemot vērā mācību organizētāju kapacitāti nodrošināt mācības pēc jaunajiem mācību programmu paraugiem, paredzama zināšanu pilnveides termiņa pakāpeniska pāreja. Šādas kompetences pilnveides termiņa izmaiņas pēc būtības nemaina tiesisko noteiktību un nepārkāpj tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz atkārtotas kompetences pilnveides prasībām.

Mācības BTAL 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā minētajiem speciālistiem
MK noteikumu Nr. 173 darbības laikā tika konstatētas neskaidrības ar darba devēja organizēto mācību nodrošināšanu.
BTAL 5.¹ panta pirmās daļas 20. punkts noteic, ka speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā lietotais termins "speciālisti" pēc būtības un šo noteikumu kontekstā ir attiecināms arī uz jebkura, tostarp brīvprātīgā darba veicējiem, ar kuru faktisko rīcību vai cita veida pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses. 
Viens no BTAL 5.¹ panta pirmās daļas 20. punkta subjektu mācību organizēšanas veidiem ir darba devēja organizētas mācības, balstoties uz tajā pašā iestādē nodarbināto speciālistu profesionālajām spējām - speciālisti ar lielāku pieredzi un plašākām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā, kas saskaņoti kā pasniedzēji, māca savus kolēģus. Tāpat var būt situācijas, kad darba devējs piesaista kādu izglītības iestādi, lai mācību programmas pasniegšanai. Var būt arī gadījumi, kad speciālisti, kas minēti BTAL 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā, apgūst astoņu stundu mācību programmu vai 40 stundu profesionālas kompetences pilnveides programmu. MK noteikumos Nr. 173 nebija skaidri atrunātas prasības pasniedzējiem, kas īsteno darba devēja mācības. Praktiskajās situācijās nebija arī skaidrs, pēc kāda modeļa būtu nodrošināmas mācības speciālistiem, kuriem nav darba devēja (piemēram, individuāli praktizējošie zvērināti advokāti).
Līdz ar to noteikumu projektā precīzāk atrunāti iespējamie mācību varianti speciālistiem, kas minēti BTAL 5.¹ panta pirmās daļas 20. punktā, nodalot vairākus iespējamus zināšanu apguves variantus:
1. Atbilstoši darba devēja vērtējumam izglītības iestādes organizētās mācības vai darba devēja organizētās mācības:
1) iestādes organizētās mācības ir mācības, kuru īstenošanai darba devējs piesaista pasniedzējus no Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes, piemēram, slēdzot vienošanos ar iestādi par darbinieku mācībām vai arī speciālists apmeklē mācības, kas organizētas iestādē. 
2) darba devēja organizētās mācības ir mācības, kas tiek organizētas, balstoties uz nodarbināto profesionālajām spējām, proti, darbinieki ar nepieciešamo pieredzi un profesionālajām zināšanām veic citu iestādes darbinieku mācības.
2. Speciālists apgūst šo noteikumu 3. punktā minēto kompetences pilnveides programmu, atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai kārtībai.
Uz iestādi vai darba devēju, kas īsteno darba devēja mācību programmas apguvi, kā mācību organizētāju un īstenotāju un pasniedzējiem attiecas noteikumu projekta 8., 13., 16., 17., 18. un 21. punktā minētās prasības.
Darba devējam, kas nodrošina mācības saviem darbiniekiem, nav jābūt Izglītības iestādē reģistrētai izglītības iestādei.
Paredzēts, ka par darba devēja organizētām mācībām apliecības neizdod, bet veic atzīmi personas lietā. Gadījumā, ja persona maina darba vietu, tai ir tiesības lūgt iepriekšējam darba devējam izziņu par zināšanu apgūšanu. Ja persona ir brīvprātīgā darba veicējs, apliecība par speciālo zināšanu apgūšanu ir izsniedzama elektroniski.
Ja speciālists pēc sākotnējās vai kārtējās kompetences pilnveides programmas apguves vai piedalīšanās darba devēja organizētās mācībās, pārtrauc un nodibina jaunas darba vai citas tiesiskās attiecības, kur nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību jomā, speciālists turpina zināšanu pilnveidi atbilstoši noteikumu projektā noteiktajai kārtībai.

Valsts probācijas dienesta organizētās mācības sabiedriskā darba devējiem
Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi bērniem, kuras ietvaros piesaista darba devēju, kuri iesaista šādus bērnus dažādos sabiedrībai noderīgos darbos. Nenoliedzami šādiem sabiedriskā darba devējiem, kuri saskaras ar bērniem soda vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildes laikā, tieši piedalās viņu darba uzraudzībā u.tml. ir nepieciešamas zināšanas, kas ļauj tiem nodrošināt kvalitatīvu bērna tiesību aizsardzību sabiedriskā darba izpildes laikā. Sabiedriskā darba devējs pēc tā būtības neatbilst noteikumu projektā minētajam “darba devēja” jēdzienam, tāpat uz sabiedriskā darba devējiem būtu nesamērīgi attiecināt tās profesionālās kompetences pilnveides programmu apgūšanu prasības, kuras noteikumu projekts paredz attiecībā uz citiem speciālistiem, jo atšķiras sabiedriskā darba devēja mijiedarbība un attiecību veids ar bērnu. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz atšķirīgu sabiedrisko darbu devēju mācību speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jautājumos regulējumu. Tā kā sabiedriskā darba devēji piedalās kriminālsoda vai audzinoša rakstura izpildes procesā un veic valstij nozīmīgu uzdevumu, šādas mācības viņiem tiks nodrošinātas bez maksas.

Valsts probācijas dienesta organizēto mācību programma sabiedriskā darba devējiem tiks veidota, vadoties no šādiem uzdevumi:
1. Sniegt zināšanas sabiedriskā darba devējiem par:
1.1. Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas regulē bērnu tiesību aizsardzību un drošības nodrošināšanu;
1.2. bērnu tiesību aizsardzības aspektiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumiem ar nepilngadīgajiem, nodarbinot probācijas klientus sabiedriskajā darbā;
1.3. vardarbības atpazīšanu, tās veidiem un sekām.
2. Veicināt sabiedriskā darba devēju izpratni par bērna vecuma attīstības posmiem un bērnu uzvedību ietekmējošiem faktoriem.
3. Attīstīt sabiedriskā darba devēju saskarsmes prasmes ar nepilngadīgajiem.

Valsts probācijas dienesta organizēto mācību ietvaros tiks nodrošināti šādi sasniedzamie rezultāti:
 - sabiedriskā darba devēji izprot un orientējas normatīvo aktu regulējumā bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu drošības nodrošināšanas jautājumos;
 - sabiedriskā darba devējiem ir pilnveidotas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumos ar nepilngadīgajiem, nodarbinot probācijas klientus sabiedriskajā darbā;
 - sabiedriskā darba devēji spēj atpazīt vardarbības pazīmes, tās veidus un sekas, papildus izprot arī palīdzības sniegšanas iespējas vardarbības gadījumos;
 - sabiedriskā darba devēji izprot bērna vecuma attīstības posmus un bērnu uzvedību ietekmējošos faktorus.
- sabiedriskā darba devēji izprot saskarsmes īpatnības ar nepilngadīgajiem un pielieto tās praksē.

Valsts probācijas dienesta organizētās mācības brīvprātīgā darba veicējiem
Valsts probācijas dienesta likums nosaka brīvprātīgo iesaistes nosacījumus un kārtību  darbā ar probācijas klientiem. Personām, kuras saskaras ar bērniem pildot Valsts probācijas dienestā brīvprātīgā darbu, līdzdarbojoties noziegumu mazināšanā un prevencijā, ir nepieciešamas zināšanas, kas ļauj tām nodrošināt kvalitatīvu bērna tiesību aizsardzību tieši saskarsmē ar nepilngadīgu Valsts probācijas dienesta klientu. Brīvprātīgajam nav “darba devēja” šī jēdziena tradicionālajā izpratnē, tāpēc tiem nepieciešams noteikt skaidru šādu zināšanu apguves kārtību. Tāpat uz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā darba veicējiem būtu nesamērīgi attiecināt tās profesionālās kompetences pilnveides programmu apgūšanu prasības, kuras noteikumu projekts paredz attiecībā uz citiem speciālistiem, jo atšķiras šo personu mijiedarbība un attiecību veids ar bērnu. Tāpēc konkrēto zināšanu apguvei nepieciešamas mācības jāregulē šajos noteikumos, lai viss regulējums par šāda veida mācībām būtu koncentrēts vienuviet un personai saprotams. Tā kā Valsts probācijas dienesta brīvprātīgie veic valstij nozīmīgu uzdevumu, šādas mācības viņiem tiks nodrošinātas bez maksas.

Valsts probācijas dienestā brīvprātīgā darba veicēji var darboties sekojošos virzienos: 
1. Izlīguma procesā. Brīvprātīgie izlīguma starpnieki ir sertificēti brīvprātīgā darba veicēji, kuri ir apguvuši izlīguma procesa sarunu vadīšanu starp cietušo un likumpārkāpēju. Brīvprātīgie starpnieki izlīguma procesā līdzdarbojas noziegumu mazināšanā un  prevencijā, jo ikviens noziedzīgs nodarījums nav tikai nodarījums pret konkrētu cilvēku, bet tas ietekmē arī sabiedrību kopumā. 
2. Līdzgaitniecībā, kas ir brīvprātīgs sadarbības process starp brīvprātīgo (līdzgaitnieku) un personu, kura izcieš sodu (aizbilstamo), lai kopīgi sasniegtu izvirzītos mērķus. Līdzgaitnieks sadarbojas ar aizbilstamo, lai dalītos ar savām zināšanām, prasmēm vai vienkārši būtu līdzās, kad tas ir nepieciešams. Ar savu atrašanos līdzās līdzgaitnieks palīdz aizbilstamajam risināt dažādus praktiskus jautājumus, veicina pozitīvu brīvā laika pavadīšanu un palīdz saskatīt dzīvē jaunas iespējas. Līdzgaitnieks var aizstāt negatīvi ietekmējošu draugu un paziņu ietekmi, sniegt pozitīvus uzvedības piemērus, kā arī stiprināt aizbilstamā spējas dzīvot sabiedrībā, nepārkāpjot likumu.
3. Atbildīguma un atbalsta apļos (AAA), kas brīvprātīgo grupa, kura sadarbojas ar personu, kura ir izdarījusi noziegumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ir atbrīvota no ieslodzījuma vietas un kļuvusi par probācijas klientu. AAA mērķis - novērst atkārtotu noziegumu izdarīšanu, pievēršoties vienam no galvenajiem riska faktoriem – izolēšanās  no sabiedrības, kas veicina emocionālo vientulību. Vienā grupā darbojas 3 līdz 5 brīvprātīgie, kuri regulāri tiekas ar aizbilstamo, mudinot aizbilstamo pieņemt atbildīgus lēmumus, mazinot sociālās atstumtības riskus un sniedzot atbalstu  situācijās, kas varētu veicināt jaunu likumpārkāpumu izdarīšanu.
           
Valsts probācijas dienesta organizēto mācību programma Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā darba veicējiem tiks veidota, vadoties no šādiem uzdevumiem:
1.   Sniegt zināšanas Dienesta brīvprātīgajiem par:
1.1. Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas regulē bērnu tiesību aizsardzību un drošības nodrošināšanu;
1.2. bērnu tiesību aizsardzības aspektiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumiem ar nepilngadīgajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem izlīguma procesa un resocializācijas jomās;
1.3. vardarbības atpazīšanu, tās veidiem un sekām.
2. Veicināt brīvprātīgo izpratni par bērna vecuma attīstības posmiem un bērnu uzvedību ietekmējošiem faktoriem;
3. Attīstīt Dienesta brīvprātīgo saskarsmes prasmes ar nepilngadīgajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem.
 
Valsts probācijas dienesta organizēto mācību ietvaros tiks nodrošināti šādi  sasniedzamie rezultāti:
- brīvprātīgie izprot un orientējas normatīvo aktu regulējumā bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu drošības nodrošināšanas jautājumos;
- brīvprātīgajiem ir uzlabotas zināšanas par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, tostarp bērnu tiesību un pienākumu mijiedarbību, sadarbības un saskarsmes jautājumos ar nepilngadīgajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem izlīguma procesa un resocializācijas jomās;
- brīvprātīgie spēj atpazīt vardarbības pazīmes, tās veidus un sekas, papildus brīvprātīgie izprot arī palīdzības sniegšanas iespējas vardarbības gadījumos;
- brīvprātīgie izprot bērna vecuma attīstības posmus un bērnu uzvedību ietekmējošos faktorus;
- brīvprātīgie izprot saskarsmes īpatnības ar nepilngadīgajiem un to likumiskajiem pārstāvjiem un pielieto tās praksē.

Tāpat tiek paredzēts, ka Valsts probācijas dienesta organizēto mācību apgūšanu sabiedriskā darba devējiem vai brīvprātīgā darba veicējiem Valsts probācijas dienests izsniegs apliecinājumu, ja sabiedriskā darba devējs vai brīvprātīgais ir apmeklējis mācības pilnā apjomā un sekmīgi nokārtojis pārbaudījumu.

Kompetences pilnveides programmu īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projekts paredz, ka kompetences pilnveides programmu paraugus un to metodikas atbilstoši speciālistu profesionālās darbības jomai, izstrādā un pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju apstiprina Centrs. Izstrādājot profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugus un metodiku, Centrs nosaka attiecīgās programmas mācību tēmas, tēmu apjomu akadēmiskajās stundās un programmas īstenošanas metodes.
Visiem speciālistiem paredzētā sākotnējā programma ir vienota un sastāv no trīs tematiski savstarpēji saistītiem moduļiem:
1.modulis. E-modulis ar mērķi sniegt priekšstatu un teorētiskās zināšanas par bērnu tiesību pamatiem, kuras visiem bērnu tiesību jomā strādājošiem speciālistiem profesionālā izaugsmē sniegs vienotu izejas punktu.
2.modulis. Diskusiju modulis ar mērķi nostiprināt E-modulī gūtos priekšstatus un teorētiskās zināšanas. Diskusiju moduļa katra tēma ir E-modulī ietverto tēmu apgūšanas turpinājums, ievērojot speciālista profesionālo specifiku.
3.modulis. Praktiskā darba modulis ar mērķi diskusiju modulī iegūtās zināšanas izmantot praksē (pilnveidot praktiskās iemaņas un konkrētas prasmes). Šis modulis tiek veidots atbilstoši speciālistu ikdienas funkcijām.
Pie katra moduļa ir atsauce uz attiecīgo sadaļu programmas metodikā, kur norādīti arī programmas realizācijai nepieciešamie resursi, savukārt informācijas ieguves avoti tēmas apguvei (tai skaitā attīstāmās prakses piemēri, pētījumi, ārvalstu prakse un citi) ir norādīti programmas noslēgumā, sadaļā “Literatūras saraksts” un pārbaudes darbu jautājumi norādīti sadaļā “Pārbaudes jautājumi”. 
Kārtējā programma sastāv no trīs tematiski atšķirīgiem moduļiem, kas savstarpēji korelē ar sākotnējo programmu.
1.modulis. Jaunākais tiesiskais regulējums, t.sk. saistībā ar bērna labāko interešu principa ievērošanu ar mērķi sniegt speciālistiem jaunāko informāciju par bērna tiesību aizsardzības jautājumiem un normatīvā regulējuma izmaiņām, kā arī  pilnveidot prasmes bērna labāko interešu principa īstenošanai, tostarp vardarbības pret bērnu atpazīšanā un novēršanā.
2.modulis. Jaunākais tiesiskais regulējums, t.sk. saistībā ar bērna līdzdalības principa ievērošanu ar mērķi sniegt speciālistiem jaunāko informāciju un pilnveidot prasmes bērna līdzdalības principa īstenošanai.
3.modulis. Jaunākais tiesiskais regulējums, t.sk saistībā ar  starpinstitūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzības jomā ar mērķi sniegt speciālistiem jaunāko informāciju un pilnveidot prasmes starpinstitucionālās sadarbības veicināšanā.
Iestādes īsteno speciālistu zināšanu pilnveidi atbilstoši Centra apstiprinātiem un tā oficiālajā tīmekļvietnē publicētiem kompetences pilnveides programmu paraugiem un to metodikām. Lai nodrošinātu iestādēm laiku mācību procesa organizēšanai saskaņā ar jaunajiem mācību programmu paraugiem un metodikām, iestādes ir tiesīgas pabeigt programmas, kas pēc iepriekš apstiprinātiem profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu un zināšanu pilnveides izglītības programmu paraugiem ir uzsāktas līdz 2024. gada 31. maijam.
Speciālistam sākotnējās programmas vai kārtējās programmas moduļa nodarbības ir pienākums apmeklēt pilnā apjomā un apliecības iegūšanai sekmīgi jānokārto pārbaudījums. Ja pārbaudījums nav nokārtots sekmīgi, speciālists var kārtot pārbaudījumu atkārtoti vienu reizi. Atkārtoti iegūstot nesekmīgu pārbaudījuma vērtējumu, apliecību neizsniedz un speciālistam sākotnējā programma vai attiecīgais kārtējās programmas modulis jāapgūst no jauna.
Iestāde profesionālās kompetences pilnveides programmas dalībnieku reģistrācijas procesā pārliecinās par speciālista profesionālās darbības jomas atbilstību mācību programmai, uz kuru saņemts pieteikums un iepriekš apgūtās sākotnējās programmas vai kārtējās programmas moduļa apliecības derīguma termiņu, lai nodrošinātu noteikumu projekta 6. un 7.punktā noteiktā termiņa ievērošanu. Mācību programmu īstenošanas iestādes veic izsniegto apliecību reģistrēšanu un uzskaiti.
Ņemot vērā, ka kārtējās programmas moduļi ir veidoti tā, lai speciālo zināšanu pilnveides process balstītos uz zināšanu aktualizēšanu caur tiesību principiem, atbilstoši tam laika brīdim, kurā konkrētās mācības notiks, pēc visu kārtējās programmas moduļu apguves sešu gadu periodā, speciālists var turpināt zināšanu pilnveidi atkārtoti izvēloties vienu no kārtējās programmas moduļiem.