25-TA-902: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Pasta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai nodrošinātu visiem lietotājiem vienādas iespējas saņemt noteiktās kvalitātes pakalpojumus par vienotiem tarifiem, Pasta likumā noteikts regulējums par universālā pasta pakalpojuma (turpmāk - UPP) nodrošināšanu, kas tostarp paredz UPP sniedzēju izvēlēties konkursa kārtībā. 2026. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – Regulators) būs jāorganizē konkurss UPP sniedzēja izvēlei un UPP saistību noteikšanai uz pieciem gadiem no 2027. gada 1.janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim. Taču Eiropas Savienības līmenī turpinās diskusijas par nepieciešamību grozīt pasta regulējumu, ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū. Ja tiks uzsākts grozījumu izstrādes process, iespējams, ka jauns regulējums varētu atšķirties no pašreiz Pasta likumā noteiktā, tādējādi Pasta likumā būtu jānosaka pārejas regulējums UPP saistību pagarināšanai, nerīkojot konkursu, un nosakot UPP saistības tikai uz diviem gadiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts sagatavots, lai noteiktu Regulatoram uzdevumu, nerīkojot konkursu, pagarināt UPP saistības uz diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam, kuram ir noteiktas saistības sniegt universālo pasta pakalpojumu līdz 2026. gada 31. decembrim.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pasta pakalpojumus regulē Pasta likums, tostarp paredzot prasības attiecībā uz UPP nodrošināšanu atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam.
Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, (kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/39/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK , ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi) (turpmāk - Pasta direktīva) nosaka dalībvalstīm pienākumu nodrošināt UPP:
- nodrošināt, ka lietotājiem ir tiesības uz UPP: noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšanu par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās valsts teritorijas vietās;
- nodrošināt pietiekamu piekļuves punktus skaitu, kur var nodot pasta sūtījumus.
- dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka saskarsmes punktu un piekļuves vietu blīvums atbilst lietotāju vajadzībām;
- dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka - ja vien nepastāv apstākļi vai ģeogrāfiski nosacījumi, ko atzīst par izņēmumu - UPP ir garantēts ne mazāk kā piecas darbadienas nedēļā un ka tas ietver vismaz vienu savākšanu un vienu piegādi mājās vai telpās visām fiziskajām vai juridiskajām personām vai - atkāpjoties no tā un ievērojot nosacījumus, ko var piemērot valsts regulatīvā iestāde - vienu piegādi attiecīgās iekārtās.
Pasta likuma 1. panta 37. punktā UPP definēts kā minimālo noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Pasta likuma 27., 27.1 un 27.2 pantā noteikts regulējums, nosakot UPP grozu, UPP sniedzēja izvēli konkursa kārtībā, Regulatora kompetenci un uzdevumus kvalitātes prasību noteikšanai un tarifu apstiprināšanai.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, UPP nodrošina valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” (turpmāk - Latvijas Pasts”), kuru atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai Regulators ar 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr.78 “Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju” atzina par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr.79 “Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu” noteica UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālo pakalpojumu kopa visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, kā arī ir pienākums nodrošināt UPP ekonomiski izdevīgākajā veidā.
Regulatora noteiktās UPP saistības paredz UPP sarakstā ietilpstošo pasta pakalpojumu nodrošināšanu, proti, tādu iekšzemes un pārrobežu pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kas ietver vēstuļu korespondences sūtījumus (tajā skaitā ierakstītus un apdrošinātus sūtījumus), kuru svars nepārsniedz divus kilogramus, pasta paku sūtījumus, kuru svars nepārsniedz desmit kilogramus, tādu paku piegādi, kas saņemtas no ES dalībvalstīm un kuru svars nepārsniedz divdesmit kilogramus, kā arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus.
UPP saistības paredz pakalpojumu kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanas, pārsūtīšanas un piegādes biežumu, ātrumu un regularitāti, kvalitātes prasības attiecībā uz pasta tīkla piekļuves punktu izvietojumu un skaitu (kas atkarīgs no iedzīvotāju skaita administratīvajās teritorijās), kā arī iespēju izmantot UPP sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas teritorijā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, (kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/39/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīvu 2008/6/EK , ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi) (turpmāk - Pasta direktīva) nosaka dalībvalstīm pienākumu nodrošināt UPP:
- nodrošināt, ka lietotājiem ir tiesības uz UPP: noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšanu par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās valsts teritorijas vietās;
- nodrošināt pietiekamu piekļuves punktus skaitu, kur var nodot pasta sūtījumus.
- dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka saskarsmes punktu un piekļuves vietu blīvums atbilst lietotāju vajadzībām;
- dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka - ja vien nepastāv apstākļi vai ģeogrāfiski nosacījumi, ko atzīst par izņēmumu - UPP ir garantēts ne mazāk kā piecas darbadienas nedēļā un ka tas ietver vismaz vienu savākšanu un vienu piegādi mājās vai telpās visām fiziskajām vai juridiskajām personām vai - atkāpjoties no tā un ievērojot nosacījumus, ko var piemērot valsts regulatīvā iestāde - vienu piegādi attiecīgās iekārtās.
Pasta likuma 1. panta 37. punktā UPP definēts kā minimālo noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Pasta likuma 27., 27.1 un 27.2 pantā noteikts regulējums, nosakot UPP grozu, UPP sniedzēja izvēli konkursa kārtībā, Regulatora kompetenci un uzdevumus kvalitātes prasību noteikšanai un tarifu apstiprināšanai.
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, UPP nodrošina valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” (turpmāk - Latvijas Pasts”), kuru atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai Regulators ar 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr.78 “Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju” atzina par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr.79 “Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu” noteica UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālo pakalpojumu kopa visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, kā arī ir pienākums nodrošināt UPP ekonomiski izdevīgākajā veidā.
Regulatora noteiktās UPP saistības paredz UPP sarakstā ietilpstošo pasta pakalpojumu nodrošināšanu, proti, tādu iekšzemes un pārrobežu pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kas ietver vēstuļu korespondences sūtījumus (tajā skaitā ierakstītus un apdrošinātus sūtījumus), kuru svars nepārsniedz divus kilogramus, pasta paku sūtījumus, kuru svars nepārsniedz desmit kilogramus, tādu paku piegādi, kas saņemtas no ES dalībvalstīm un kuru svars nepārsniedz divdesmit kilogramus, kā arī abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus.
UPP saistības paredz pakalpojumu kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanas, pārsūtīšanas un piegādes biežumu, ātrumu un regularitāti, kvalitātes prasības attiecībā uz pasta tīkla piekļuves punktu izvietojumu un skaitu (kas atkarīgs no iedzīvotāju skaita administratīvajās teritorijās), kā arī iespēju izmantot UPP sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas teritorijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka šobrīd UPP saistības ir noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim, Regulatoram 2026. gadā būs jārīko konkurss UPP sniedzēja izvēlei nākamajam periodam. Atbilstoši Pasta likuma 27.2 panta trešajai daļai UPP saistības nosaka uz pieciem gadiem. Lai rīkotu konkursu, ievērojot Pasta likumā noteikto konkursa procedūru veikšanai nepieciešamo laiku, Regulatoram līdz 2025. gada beigām jārīko publiskās konsultācijas par konkursa nolikuma projektu un 2026. gada janvārī jāsludina konkurss, lai vēlākais līdz 2026. gada jūlija beigām konkursa uzvarētājam noteiktu UPP saistības līdz 2031. gada 31. decembrim.
Pēdējo piecu gadu laikā dažādos forumos tika pausti viedokļi, ka pasta nozarē ir notikušas ievērojamās pārmaiņas, un Pasta direktīva vairs neatbilst reāliem apstākļiem. 2021. gada 8. novembrī tika publicēts kārtējais Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Pasta direktīvas piemērošanu (COM(2021) 674 final), bet ziņojumam netika pievienots priekšlikums direktīvas grozīšanai. Balstoties uz dalībvalstu iniciatīvu, Padome 2022. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu (2022/1327), ar kuru lūdza Komisiju iesniegt pētījumu par Savienības situāciju attiecībā uz direktīvas 97/67/EK piemērošanu un vajadzības gadījumā likumdošanas priekšlikumu, ņemot vērā pētījuma rezultātus. 2023. gadā Komisijas uzdevumā tika uzsākts perspektīvs pētījums par pasta nozares nākotni (turpmāk - pētījums), un ziņojums par pētījumu tika publicēts 2024. gada 21. novembrī. Pētījumā tika izvērtēti pieci nākotnes scenāriji ES pasta nozares attīstībai līdz 2040. gadam, un pētījuma secinājumos visos scenārijos atzīta nepieciešamība grozīt pašreizējo regulējumu, lai risinātu nozares problēmas un nodrošinātu, ka ES pasta tiesiskais regulējums joprojām ir atbilstošs un efektīvs. Ievērojot, ka 2024. gadā notika vēlēšanas Eiropas Parlamentā, dalībvalstis sagaidīja, ka balstoties uz šī pētījuma rezultātiem jaunā Eiropas Komisija jau 2025. gadā uzsāks darbu pie priekšlikumu izstrādes Pasta direktīvas grozīšanai. Tomēr Eiropas Komisijas 2025. gada darba plānā nav paredzēts uzdevums pārskatīt Pasta direktīvu, tāpēc ES Padomes Prezidentūra gatavo vēstules projektu Eiropas Komisijai, mudinot uz aktīvāku rīcību šajā jomā, kā arī aicinot prezentēt turpmākās rīcības plānu ar termiņiem.
Salīdzinājumā ar spēkā esošām prasībām grozītajā Pasta direktīvā varētu būt noteiktas atšķirīgas prasības attiecībā uz UPP nodrošināšanu, līdz ar to UPP saistības, kas Latvijā konkursa kārtībā tiks noteiktas līdz 2031. gada 31. decembrim, varētu neatbilst jaunajam Eiropas regulējumam.
Pēdējo piecu gadu laikā dažādos forumos tika pausti viedokļi, ka pasta nozarē ir notikušas ievērojamās pārmaiņas, un Pasta direktīva vairs neatbilst reāliem apstākļiem. 2021. gada 8. novembrī tika publicēts kārtējais Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Pasta direktīvas piemērošanu (COM(2021) 674 final), bet ziņojumam netika pievienots priekšlikums direktīvas grozīšanai. Balstoties uz dalībvalstu iniciatīvu, Padome 2022. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu (2022/1327), ar kuru lūdza Komisiju iesniegt pētījumu par Savienības situāciju attiecībā uz direktīvas 97/67/EK piemērošanu un vajadzības gadījumā likumdošanas priekšlikumu, ņemot vērā pētījuma rezultātus. 2023. gadā Komisijas uzdevumā tika uzsākts perspektīvs pētījums par pasta nozares nākotni (turpmāk - pētījums), un ziņojums par pētījumu tika publicēts 2024. gada 21. novembrī. Pētījumā tika izvērtēti pieci nākotnes scenāriji ES pasta nozares attīstībai līdz 2040. gadam, un pētījuma secinājumos visos scenārijos atzīta nepieciešamība grozīt pašreizējo regulējumu, lai risinātu nozares problēmas un nodrošinātu, ka ES pasta tiesiskais regulējums joprojām ir atbilstošs un efektīvs. Ievērojot, ka 2024. gadā notika vēlēšanas Eiropas Parlamentā, dalībvalstis sagaidīja, ka balstoties uz šī pētījuma rezultātiem jaunā Eiropas Komisija jau 2025. gadā uzsāks darbu pie priekšlikumu izstrādes Pasta direktīvas grozīšanai. Tomēr Eiropas Komisijas 2025. gada darba plānā nav paredzēts uzdevums pārskatīt Pasta direktīvu, tāpēc ES Padomes Prezidentūra gatavo vēstules projektu Eiropas Komisijai, mudinot uz aktīvāku rīcību šajā jomā, kā arī aicinot prezentēt turpmākās rīcības plānu ar termiņiem.
Salīdzinājumā ar spēkā esošām prasībām grozītajā Pasta direktīvā varētu būt noteiktas atšķirīgas prasības attiecībā uz UPP nodrošināšanu, līdz ar to UPP saistības, kas Latvijā konkursa kārtībā tiks noteiktas līdz 2031. gada 31. decembrim, varētu neatbilst jaunajam Eiropas regulējumam.
Risinājuma apraksts
Ievērojot, ka ES Padomes Prezidentūra no Eiropas Komisijas sagaida atbildi par turpmākās rīcības plānu, un šobrīd nav indikāciju par konkrētiem pasākumiem un termiņiem, būtu lietderīgi no 2027. gada 1. janvāra UPP saistības noteikt uz īsāku laiku – tikai uz diviem gadiem. Lai Regulatoram neradītu nesamērīgu administratīvo slogu un nelietderīgas izmaksas konkursa procedūras organizēšanai īsam periodam, lietderīgi pagarināt esošās UPP saistības, nerīkojot konkursu.
Risinot iepriekš minēto problēmu, ir izstrādāts likumprojekts, kas paredz noteikt pārejas periodu. Pasta likuma pārejas noteikumos tiek noteikti nosacījumi UPP saistību pagarināšanai uz diviem gadiem, nerīkojot konkursu.
Risinot iepriekš minēto problēmu, ir izstrādāts likumprojekts, kas paredz noteikt pārejas periodu. Pasta likuma pārejas noteikumos tiek noteikti nosacījumi UPP saistību pagarināšanai uz diviem gadiem, nerīkojot konkursu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Pasta likuma 27.1 panta pirmās daļas 3. un 4.punktu UPP sniedzējam ir pienākums nodrošināt UPP sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā, kā arī UPP jāsniedz ekonomiski izdevīgākajā veidā. Saskaņā ar Pasta likuma 32.panta trešo daļu UPP tarifus apstiprina Regulators likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu pakalpojumu rentabilitāti. Ja piemērojamie Regulatora apstiprinātie tarifi vairs nesedz pieaugošās šo pakalpojumu sniegšanas izmaksas, UPP sniedzējs var iesniegt Regulatoram apstiprināšanai jaunu tarifu projektu.
Ja ievērojami mainās situācija pasta tirgū, saglabājoties pienākumam nodrošināt UPP Regulatora noteiktā kvalitātē, tas negatīvi ietekmē UPP saistību izpildes tīrās izmaksas. Izmaksu ievērojamu pieaugumu ietekmē tādi faktori, kā piemēram, augstie inflācijas rādītāji, energoresursu un degvielas cenu kāpums, minimālās mēneša darba algas apmēra celšana, UPP lietotāju paradumu maiņa.
Ja ievērojami mainās situācija pasta tirgū, saglabājoties pienākumam nodrošināt UPP Regulatora noteiktā kvalitātē, tas negatīvi ietekmē UPP saistību izpildes tīrās izmaksas. Izmaksu ievērojamu pieaugumu ietekmē tādi faktori, kā piemēram, augstie inflācijas rādītāji, energoresursu un degvielas cenu kāpums, minimālās mēneša darba algas apmēra celšana, UPP lietotāju paradumu maiņa.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Pasta likuma 31.pantu, Regulatora apstiprinātās UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, ja tas rada zaudējumus, pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta. Lai rastu risinājumu ietekmes uz valsts budžetu samazināšanai, būtu jāpārskata noteiktās kvalitātes prasības.
Risinot šo problēmu, likumprojekts paredz tiesības Regulatoram, pagarinot UPP saistības uz diviem gadiem un ievērojot tirgus tendences, vienlaicīgi mainīt jau noteiktās UPP kvalitātes prasības ar mērķi nodrošināt efektīvu UPP sniegšanu ekonomiski izdevīgākajā veidā.
Risinot šo problēmu, likumprojekts paredz tiesības Regulatoram, pagarinot UPP saistības uz diviem gadiem un ievērojot tirgus tendences, vienlaicīgi mainīt jau noteiktās UPP kvalitātes prasības ar mērķi nodrošināt efektīvu UPP sniegšanu ekonomiski izdevīgākajā veidā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Latvijas iedzīvotājiem - UPP iekļauto pakalpojumu lietotājiem, tiek nodrošināta sniegto pakalpojumu nepārtrauktība.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
UPP iekļauto pakalpojumu lietotājiem tiek nodrošināta sniegto pakalpojumu nepārtrauktība.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
6 957 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 957 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
6 957 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
6 957 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Satiksmes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmērs ir nepietiekams, lai 2025., 2026. un 2027. gadā nodrošinātu visus Pasta likumā noteiktos pienākumus. Ja Regulators, pagarinot UPP saistības līdz 2028. gada 31. decembrim, pieņems lēmumu mainīt UPP kvalitātes prasības, pēc Latvijas Pasta aprēķiniem, kvalitātes prasību izmaiņu rezultātā varētu samazināties UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, un attiecīgi iespējams samazināt slodzi uz valsts budžetu tīro izmaksu kompensēšanai līdz pat 0,97 milj. eiro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Pasta direktīvas 4.pants nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt to, ka UPP ir garantēts, taču nenosaka obligātu veidu, kādā jānosaka UPP saistības. Proti, dalībvalstis var norādīt vienu vai vairākus uzņēmumus kā UPP sniedzējus, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu visā valsts teritorijā, var norādīt dažādus uzņēmumus, lai nodrošinātu dažādus UPP elementus un/vai lai pakalpojumu sniegtu dažādās valsts teritorijas daļās. Jo īpaši jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka nosacījumi, ar kuriem ir uzticēta UPP sniegšana, ir balstīti uz pārskatāmības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principiem, tādējādi garantējot UPP sniegšanas nepārtrauktību, ņemot vērā tās ievērojamo nozīmi sociālajā un teritoriālajā kohēzijā. UPP sniedzēja noteikšana būtu periodiski jāpārskata un jāizvērtē, ņemot vērā iepriekš minētos nosacījumus un principus. Tomēr jānodrošina, ka UPP sniedzēja noteikšanas ilgums nodrošinātu pietiekamu laikposmu, lai gūtu atdevi no ieguldījumiem.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi