22-TA-2650: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts ''Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem'' (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai precizētu aizsargājamo dendroloģisko stādījumu administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, aktualizētu visu dendroloģisko stādījumu (turpmāk - DS) kartogrāfisko materiālu, precizētu 23 DS robežas, kā arī lai noteiktu aizsardzības statusu četriem jauniem DS, mainītu aizsardzības statusu trim DS un atceltu aizsardzības statusu sešiem DS. Noteikumi sagatavoti jaunā redakcijā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 14. punktu grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu aizsargājamo dendroloģisko stādījumu administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, aktualizētu DS robežu kartogrāfisko materiālu, kā arī lai precizētu 22 DS robežas, noteiktu aizsardzības statusu četriem jauniem DS, mainītu aizsardzības statusu trim DS un atceltu aizsardzības statusu septiņiem DS.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumiem Nr. 131 ''Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem'' (turpmāk - noteikumi Nr. 131) ir noteikti 89 DS. DS robežu kartogrāfiskais materiāls un robežu apraksti ir novecojuši un neatbilst situācijai dabā un mūsdienu kartogrāfiskajām prasībām, līdz ar to ir grūti piemērojami, atsevišķos DS dendroloģiskās vērtības ir daļēji vai pilnībā zudušas. Noteikumos Nr. 131 iekļautais administratīvais iedalījums neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. DS robežu kartogrāfiskais materiāls un robežu apraksti ir novecojuši un neatbilst situācijai dabā un mūsdienu kartogrāfiskajām prasībām, līdz ar to ir grūti piemērojami.
Visiem DS sagatavots jauns kartogrāfiskais materiāls. DS robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS-92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10 000, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus un Meža valsts reģistra datus. Robežas noteiktas, neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. DS robežu ģeotelpiskie dati būs pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2. Noteikumos Nr. 131 iekļautais administratīvais iedalījums neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.
DS administratīvais iedalījums precizēts atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā ietvertajām administratīvajām teritorijām un tajās ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām.
3. Atsevišķos DS ir iekļautas teritorijas, kas no dendroloģiskā viedokļa nav nozīmīgas, dendroloģiskās vērtības ir zudušas vai neatbilst DS statusam. Atsevišķos gadījumos no dendroloģiskā viedokļa nozīmīgiem parkiem nav nodrošināts aizsardzības statuss.
Pamatojoties uz ekspertu - dendrologu veiktajiem apsekojumiem dabā un sagatavotajiem zinātniskajiem pamatojumiem, kas veikti pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma, ierosināts precizēt 22 DS robežas, mainīt statusu trīs DS, atcelt aizsardzības statusu septiņiem DS un noteikt četrus jaunus DS.
Visiem DS sagatavots jauns kartogrāfiskais materiāls. DS robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS-92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10 000, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus un Meža valsts reģistra datus. Robežas noteiktas, neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. DS robežu ģeotelpiskie dati būs pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2. Noteikumos Nr. 131 iekļautais administratīvais iedalījums neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.
DS administratīvais iedalījums precizēts atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā ietvertajām administratīvajām teritorijām un tajās ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām.
3. Atsevišķos DS ir iekļautas teritorijas, kas no dendroloģiskā viedokļa nav nozīmīgas, dendroloģiskās vērtības ir zudušas vai neatbilst DS statusam. Atsevišķos gadījumos no dendroloģiskā viedokļa nozīmīgiem parkiem nav nodrošināts aizsardzības statuss.
Pamatojoties uz ekspertu - dendrologu veiktajiem apsekojumiem dabā un sagatavotajiem zinātniskajiem pamatojumiem, kas veikti pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma, ierosināts precizēt 22 DS robežas, mainīt statusu trīs DS, atcelt aizsardzības statusu septiņiem DS un noteikt četrus jaunus DS.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz:
1. aktualizēt administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam;
2. aktualizēt visu DS kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfijas prasībām;
3. pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes un ekspertu sagatavotajiem priekšlikumiem:
3.1. precizēt 22 DS robežas:
1) Ausekļa Ramata Jurģukalna dendroloģiskie stādījumi (platība tiek samazināta no 22,45 ha uz 15 ha, izslēdzot no DS teritorijas, kur nav sastopamas nozīmīgas dendroloģiskās vērtības);
2) Kalētu parks (DS tiek apvienots ar DS Kalētu mežaparks un aizsargājamo aleju "Kalētu aleja");
3) Krotes parks (platības tiek samazināta no 5,29 ha uz 5,08 ha, izslēdzot teritoriju, kur nav konstatētas nozīmīgas dendroloģiskās un citas aizsargājamās dabas vērtības);
4) Indrānu parks (platība tiek palielināta no 3,78 ha uz 7,27 ha, izslēdzot teritorijas, kur nav nozīmīgu dendroloģisko un bioloģisko vērtību vienlaikus pievienojot DS alejas posmu);
5) Lielvārdes parks (platība tiek palielināta no 3,98 ha uz 7,98 ha, ieverot parkam pieguļošās dendroloģiski un bioloģiski vērtīgas teritorijas);
6) Pamūšas parks (platība tiek palielināta no 5,71 ha uz 6.92 ha, izslēdzot teritorijas, kur nav konstatētas dendroloģiskās vērtības, vienlaikus iekļaujot dendroloģiski un bioloģiski vērtīgas vietas);
7) Stelpes dendroloģiskie stādījumi (platība tiek palielināta no 4,03 ha uz 4,65 ha);
8) Zlēku parks (platība tiek samazināta no 6,87 ha uz 3,51 ha, izslēdzot dendroloģiski nenozīmīgas daļas no DS teritorijas);
9) Cēres parks (platība tiek palielināta no 3,77 ha uz 6,02, iekļaut DS parkam pieguļošo aleju);
10) Vāgnera dārzs (platība tiek samazināta no 29,39 ha uz 22,68 ha, izslēdzot dendroloģiski un bioloģiski nevērtīgo daļu);
11) Bauņu parks (platība tiek palielināta no 42,11 ha uz 65 ha, ietverot DS dīķu un kanālu sistēmu ar saliņām, kā arī aleju un citas DS nozīmīgas teritorijas);
12) Hoftenbergas parks (platība tiek samazināta no 10,68 ha uz 6,98 ha izslēdzot dendroloģiski nenozīmīgas teritorijas);
13) Operas teātra mākslinieku dendroloģiskie stādījumi Inčukalna “Līgotnēs” (platība tiek precizēta no 1.19 ha uz 1.27ha);
14) Jaunsventes parks (platība tiek samazināta no 6,17 ha uz 6,03 ha izslēdzot teritorijas, kas neatbilst DS mērķim);
15) Lielbērsteles parks (platība tiek samazināta no 5,65 ha uz 4,25 ha, izslēdzot DS neatbilstošas platības);
16) Mežotnes "Vanadziņu"dendroloģiskie stādījumi (platība tiek samazināta no 1,84 ha uz 1,72 ha, izslēdzot dendroloģiski nevērtīgas teritorijas);
17) Medumu parks (platība tiek samazināta no 12,08 ha uz 10,42 ha izslēdzot dendroloģiski nevērtīgas teritorijas);
18) Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi (platība tiek precizēta no 7,91 ha uz 8,61 ha);
19) Štakeldangas parks (platība tiek precizēta no 4,84 ha uz 4,55 ha);
20) Skrīveru svešzemju koku stādījumi (platība tiek precizēta no 393 ha uz 395 ha, atbilstoši kadastra robežām)
21) Rudbāržu mežaparks no (platība tiek precizēta no 57,94 ha uz 60,8 ha, atbilstoši kadastra robežām)
22) Ķimales parks (platība tiek samazināta no 5,74 ha uz 5.3 ha, izslēdzot DS neatbilstošas platības).
3.2. mainīt aizsardzības statusu uz aizsargājamo aleju trīs DS (pēc konfigurācijas ir koku rindas):
1) Rozališķu parks;
2) Gaujienas "Vārpu" lapegļu aleja;
3) Briežmuižas lapegļu stādījumi (pēc ekspertu ierosinājuma aizsardzības statuss tiek saglabāts tikai DS ietilpstošajam alejas posmam, 0,36 ha platībā, savukārt DS daļai 2,77 ha aizsardzības statuss tiks atcelts).
3.3. atcelt aizsardzības statusu septiņiem DS:
1) Lagzdenes parks (2,05 ha);
2) Ulmales parks (3,69 ha);
3) Naujenes mežniecības svešzemju koku stādījumi (0,42 ha);
4) Ilzenes parks (5,16 ha);
5) Tukuma Lauksargu dendroloģiskie stādījumi (0,85 ha);
6) Priekuļu parks (4,63 ha).
Pēc ekspertu vērtējuma augstāk minētajiem DS aizsardzības statuss ir atceļams, jo to dendroloģiskā vērtība ir zudusi.
7) Kalētu mežaparks (95,71 ha) kā atsevišķs DS tiek likvidēts, jo turpmāk ietilps DS "Kalētu parks";
3.4. noteikt četrus jaunus DS:
1) Kazdangas parks (40,68 ha);
2) Elejas parks (17,15 ha);
3) Popes muižas parks (19,1 ha);
4) Ēdoles parks (7,29 ha).
Aizsardzības statuss augstāk minētajiem parkiem tiek piešķirts pamatojoties uz ekspertu priekšlikumiem, lai nodrošinātu aizsardzību dendroloģiski un bioloģiski nozīmīgiem parkiem.
Zinātniskais pamatojums 3.punktā minēto DS robežu vai statusa izmaiņām pieejami sadaļā "Papildus dokumenti".
Vienlaikus ar noteikumu projektu ''Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem'' ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts ''Noteikumi par aizsargājamām alejām'' (22-TA-2749), kas paredz papildināt aizsargājamo aleju sarakstu ar trijām aizsargājamām alejām, kurām ierosināts mainīt statusu no DS uz aizsargājamo aleju (Rozališķu aleja, Gaujienas "Vārpu" lapegļu aleja un Briežmuižas lapegļu aleja), kā arī svītrot no aizsargājamo aleju saraksta divas alejas, kas pilnībā pārklājas ar DS (Kalētu aleja, Popes muižas aleja).
Noteikumu projekts paredz, ka līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumi Nr. 131 ''Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem".
1. aktualizēt administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam;
2. aktualizēt visu DS kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfijas prasībām;
3. pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes un ekspertu sagatavotajiem priekšlikumiem:
3.1. precizēt 22 DS robežas:
1) Ausekļa Ramata Jurģukalna dendroloģiskie stādījumi (platība tiek samazināta no 22,45 ha uz 15 ha, izslēdzot no DS teritorijas, kur nav sastopamas nozīmīgas dendroloģiskās vērtības);
2) Kalētu parks (DS tiek apvienots ar DS Kalētu mežaparks un aizsargājamo aleju "Kalētu aleja");
3) Krotes parks (platības tiek samazināta no 5,29 ha uz 5,08 ha, izslēdzot teritoriju, kur nav konstatētas nozīmīgas dendroloģiskās un citas aizsargājamās dabas vērtības);
4) Indrānu parks (platība tiek palielināta no 3,78 ha uz 7,27 ha, izslēdzot teritorijas, kur nav nozīmīgu dendroloģisko un bioloģisko vērtību vienlaikus pievienojot DS alejas posmu);
5) Lielvārdes parks (platība tiek palielināta no 3,98 ha uz 7,98 ha, ieverot parkam pieguļošās dendroloģiski un bioloģiski vērtīgas teritorijas);
6) Pamūšas parks (platība tiek palielināta no 5,71 ha uz 6.92 ha, izslēdzot teritorijas, kur nav konstatētas dendroloģiskās vērtības, vienlaikus iekļaujot dendroloģiski un bioloģiski vērtīgas vietas);
7) Stelpes dendroloģiskie stādījumi (platība tiek palielināta no 4,03 ha uz 4,65 ha);
8) Zlēku parks (platība tiek samazināta no 6,87 ha uz 3,51 ha, izslēdzot dendroloģiski nenozīmīgas daļas no DS teritorijas);
9) Cēres parks (platība tiek palielināta no 3,77 ha uz 6,02, iekļaut DS parkam pieguļošo aleju);
10) Vāgnera dārzs (platība tiek samazināta no 29,39 ha uz 22,68 ha, izslēdzot dendroloģiski un bioloģiski nevērtīgo daļu);
11) Bauņu parks (platība tiek palielināta no 42,11 ha uz 65 ha, ietverot DS dīķu un kanālu sistēmu ar saliņām, kā arī aleju un citas DS nozīmīgas teritorijas);
12) Hoftenbergas parks (platība tiek samazināta no 10,68 ha uz 6,98 ha izslēdzot dendroloģiski nenozīmīgas teritorijas);
13) Operas teātra mākslinieku dendroloģiskie stādījumi Inčukalna “Līgotnēs” (platība tiek precizēta no 1.19 ha uz 1.27ha);
14) Jaunsventes parks (platība tiek samazināta no 6,17 ha uz 6,03 ha izslēdzot teritorijas, kas neatbilst DS mērķim);
15) Lielbērsteles parks (platība tiek samazināta no 5,65 ha uz 4,25 ha, izslēdzot DS neatbilstošas platības);
16) Mežotnes "Vanadziņu"dendroloģiskie stādījumi (platība tiek samazināta no 1,84 ha uz 1,72 ha, izslēdzot dendroloģiski nevērtīgas teritorijas);
17) Medumu parks (platība tiek samazināta no 12,08 ha uz 10,42 ha izslēdzot dendroloģiski nevērtīgas teritorijas);
18) Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi (platība tiek precizēta no 7,91 ha uz 8,61 ha);
19) Štakeldangas parks (platība tiek precizēta no 4,84 ha uz 4,55 ha);
20) Skrīveru svešzemju koku stādījumi (platība tiek precizēta no 393 ha uz 395 ha, atbilstoši kadastra robežām)
21) Rudbāržu mežaparks no (platība tiek precizēta no 57,94 ha uz 60,8 ha, atbilstoši kadastra robežām)
22) Ķimales parks (platība tiek samazināta no 5,74 ha uz 5.3 ha, izslēdzot DS neatbilstošas platības).
3.2. mainīt aizsardzības statusu uz aizsargājamo aleju trīs DS (pēc konfigurācijas ir koku rindas):
1) Rozališķu parks;
2) Gaujienas "Vārpu" lapegļu aleja;
3) Briežmuižas lapegļu stādījumi (pēc ekspertu ierosinājuma aizsardzības statuss tiek saglabāts tikai DS ietilpstošajam alejas posmam, 0,36 ha platībā, savukārt DS daļai 2,77 ha aizsardzības statuss tiks atcelts).
3.3. atcelt aizsardzības statusu septiņiem DS:
1) Lagzdenes parks (2,05 ha);
2) Ulmales parks (3,69 ha);
3) Naujenes mežniecības svešzemju koku stādījumi (0,42 ha);
4) Ilzenes parks (5,16 ha);
5) Tukuma Lauksargu dendroloģiskie stādījumi (0,85 ha);
6) Priekuļu parks (4,63 ha).
Pēc ekspertu vērtējuma augstāk minētajiem DS aizsardzības statuss ir atceļams, jo to dendroloģiskā vērtība ir zudusi.
7) Kalētu mežaparks (95,71 ha) kā atsevišķs DS tiek likvidēts, jo turpmāk ietilps DS "Kalētu parks";
3.4. noteikt četrus jaunus DS:
1) Kazdangas parks (40,68 ha);
2) Elejas parks (17,15 ha);
3) Popes muižas parks (19,1 ha);
4) Ēdoles parks (7,29 ha).
Aizsardzības statuss augstāk minētajiem parkiem tiek piešķirts pamatojoties uz ekspertu priekšlikumiem, lai nodrošinātu aizsardzību dendroloģiski un bioloģiski nozīmīgiem parkiem.
Zinātniskais pamatojums 3.punktā minēto DS robežu vai statusa izmaiņām pieejami sadaļā "Papildus dokumenti".
Vienlaikus ar noteikumu projektu ''Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem'' ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts ''Noteikumi par aizsargājamām alejām'' (22-TA-2749), kas paredz papildināt aizsargājamo aleju sarakstu ar trijām aizsargājamām alejām, kurām ierosināts mainīt statusu no DS uz aizsargājamo aleju (Rozališķu aleja, Gaujienas "Vārpu" lapegļu aleja un Briežmuižas lapegļu aleja), kā arī svītrot no aizsargājamo aleju saraksta divas alejas, kas pilnībā pārklājas ar DS (Kalētu aleja, Popes muižas aleja).
Noteikumu projekts paredz, ka līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumi Nr. 131 ''Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
DS būs spēkā Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.264) 8.nodaļas prasības. Attiecībā uz koku ciršanu DS noteikumi Nr.264 nosaka, ka bīstamos kokus var nocirst ar Pārvaldes atļauju (48.punkts), savukārt citu koku un krūmu ciršana atļauta saskaņā ar DS rekonstrukcijas projektu un Pārvaldes atļauju (49.punkts). Infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana DS teritorijā ir atļauta saskaņojot ar Pārvaldi (50.punkts). Noteikumi Nr.264 neparedz ierobežojumus autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, tajā skaitā koku sauso zaru izzāģēšanai gar valsts autoceļiem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki un lietotāji, tūristi
Ietekmes apraksts
Zemes īpašniekiem, kuriem DS statuss tiek uzlikts no jauna būs jāievēro noteikumu Nr.264 prasības (piemēram, attiecībā uz koku ciršanu un jaunu būvniecību), kā arī likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 24. pants, kas nosaka, ka zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir:
1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus;
2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai vai pašvaldībai par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Savukārt minētā likuma 25.panta otrā daļa nosaka zemes īpašnieka pienākumu informēt Dabas aizsardzības pārvaldi par nodomu pārdot sev piederošo zemi aizsargājamā teritorijā, iesniedzot darījuma dokumentu.
Zemes īpašniekiem, kuriem DS statuss tiek atcelts, minēto noteikumu Nr.264, kā arī likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" prasības turpmāk vairs neattieksies.
Noteikumu projekts veicinās dendroloģiski, bioloģiski, kultūrvēstriski, ainaviski un estētiski nozīmīgu vietu (parku) aizsardzību, kas vienlaikus var piesaistīt lielāku skaitu tūristu.
1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus;
2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai vai pašvaldībai par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Savukārt minētā likuma 25.panta otrā daļa nosaka zemes īpašnieka pienākumu informēt Dabas aizsardzības pārvaldi par nodomu pārdot sev piederošo zemi aizsargājamā teritorijā, iesniedzot darījuma dokumentu.
Zemes īpašniekiem, kuriem DS statuss tiek atcelts, minēto noteikumu Nr.264, kā arī likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" prasības turpmāk vairs neattieksies.
Noteikumu projekts veicinās dendroloģiski, bioloģiski, kultūrvēstriski, ainaviski un estētiski nozīmīgu vietu (parku) aizsardzību, kas vienlaikus var piesaistīt lielāku skaitu tūristu.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projekts tiks ieviests esošā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par aizsargājamam alejām"
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts un Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par aizsargājamām alejām" (22-TA-2749) tiek virzīti apstiprināšanai vienlaikus, jo atsevišķiem DS aizsardzības statuss tiek mainīts uz aizsargājamo aleju, attiecīgi iekļaujot to Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par aizsargājamām alejām", lai nodrošinātu aizsardzības statusa nepārtrauktību.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 181 "Aizsargājamo dendroloģisko stādījumu “Skrīveru svešzemju koku stādījumi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.181)
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā to, ka DS "Skrīveru svešzemju koku stādījumi" tiek precizētas ārējā robeža, būs nepieciešams veikt grozījumus arī noteikumos Nr.181. precizējot DS ārējo robežu. Precizējumi veicami, vienlaikus ar nākamajiem grozījumiem noteikumos Nr.181.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus Bauskas novada, Cēsu novada, Dienvidkurzemes novada, Kuldīgas novada, Ogres novada, Siguldas novada, Talsu novada, Valmieras novada, Ventspils novada, Jelgavas novada un Augšdaugavas novada TP.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Atbilstoši likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 12. panta ceturtai daļai un 13. panta ceturtai daļai.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 ''Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā'' 7.4.1 apakšpunktu sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par noteikumu projektu tā izstrādes stadijā.
Sabiedrības pārstāvji tika informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Valsts kancelejas tīmekļvietnē https://tapportals.mk.gov.lv/
Atbilstoši likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 12. panta ceturtās daļas prasībām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) nosūtīja vēstules atzinuma sniegšanai tām pašvaldībām, kuras skar plānotās dabas pieminekļu robežu izmaiņas (Augšdaugavas novada pašvaldībai, Bauskas novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai, Jelgavas novada pašvaldībai, Kuldīgas novada pašvaldībai, Ogres novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai, Tukuma novada pašvaldībai, Valmieras novada pašvaldībai, Ventspils novada pašvaldībai).
Atbilstoši likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 13. panta ceturtās daļas prasībām Dabas aizsardzības pārvalde veica zemes īpašnieku informēšanu, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''.
Sabiedrības pārstāvji tika informēti par iespēju līdzdarboties, publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu Valsts kancelejas tīmekļvietnē https://tapportals.mk.gov.lv/
Atbilstoši likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 12. panta ceturtās daļas prasībām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) nosūtīja vēstules atzinuma sniegšanai tām pašvaldībām, kuras skar plānotās dabas pieminekļu robežu izmaiņas (Augšdaugavas novada pašvaldībai, Bauskas novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai, Jelgavas novada pašvaldībai, Kuldīgas novada pašvaldībai, Ogres novada pašvaldībai, Siguldas novada pašvaldībai, Tukuma novada pašvaldībai, Valmieras novada pašvaldībai, Ventspils novada pašvaldībai).
Atbilstoši likuma ''Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām'' 13. panta ceturtās daļas prasībām Dabas aizsardzības pārvalde veica zemes īpašnieku informēšanu, nosūtot katram informatīvu vēstuli, kā arī publicējot oficiālu paziņojumu oficiālajā izdevumā ''Latvijas Vēstnesis''.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par noteikumu projektu saņemti pozitīvi atzinumi no Bauskas novada pašvaldības, Cēsu novada pašvaldības, Dienvidkurzemes novada pašvaldības, Kuldīgas novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldības, Siguldas novada pašvaldības, Talsu novada pašvaldības, Valmieras novada pašvaldības, Ventspils novada pašvaldības.
Par DS "Elejas parks" izveidošanu saņemts atzinums ar iebildumiem no Jelgavas novada domes. 2022. gada 6. oktobrī notikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldības pārstāvju tikšanās. Atkārtoti iebildumi no pašvaldības nav saņemti.
Saņemti iebildumi par DS "Hoftenbergas parks", "Jaunsventes parks" un "Medumu parks" no Augšdaugavas novada domes - visi iebildumi ņemti vērā attiecīgi precizējot anotāciju un noteikumu projektu.
No Madonas novada pašvaldības saņemti iebildumi par DS "Sāvienas Baronu kapi" robežu izmaiņām, iebildumi ņemti vērā (plānotās DS robežu izmaiņas tiks virzītas pēc papildus izpētes).
No zemes īpašniekiem saņemti 10 telefona zvani (9 gadījumos zemes īpašnieki interesējās par plānotajām aizsardzības režīma izmaiņām, viens zemes īpašnieks iebilda par DS paplašināšanu (Briežmuižas lapegļu stādījumi), iebildums ņemts vērā (tiek saglabāta esošā DS robeža).
Saņemti trīs rakstiski iesniegumi 1) par Ķimales parku - ar lūgumu atcelt DS statusu parka daļai, kas nav ņemts vērā, īpašniekam sniegta atbilde ar skaidrojumu, 2) par DS Vāgnera dārzs - īpašnieks interesējās par ierobežojumiem pēc noteikumu projekta pieņemšanas, 3) iesniegums no AS "Latvijas valsts ceļi" (turpmāk - LVC) iebildumi par piecu DS robežu izmaiņām. Par LVC iebildumiem rīkota atsevišķa tikšanās un panākta vienošanās.
Par DS "Elejas parks" izveidošanu saņemts atzinums ar iebildumiem no Jelgavas novada domes. 2022. gada 6. oktobrī notikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldības pārstāvju tikšanās. Atkārtoti iebildumi no pašvaldības nav saņemti.
Saņemti iebildumi par DS "Hoftenbergas parks", "Jaunsventes parks" un "Medumu parks" no Augšdaugavas novada domes - visi iebildumi ņemti vērā attiecīgi precizējot anotāciju un noteikumu projektu.
No Madonas novada pašvaldības saņemti iebildumi par DS "Sāvienas Baronu kapi" robežu izmaiņām, iebildumi ņemti vērā (plānotās DS robežu izmaiņas tiks virzītas pēc papildus izpētes).
No zemes īpašniekiem saņemti 10 telefona zvani (9 gadījumos zemes īpašnieki interesējās par plānotajām aizsardzības režīma izmaiņām, viens zemes īpašnieks iebilda par DS paplašināšanu (Briežmuižas lapegļu stādījumi), iebildums ņemts vērā (tiek saglabāta esošā DS robeža).
Saņemti trīs rakstiski iesniegumi 1) par Ķimales parku - ar lūgumu atcelt DS statusu parka daļai, kas nav ņemts vērā, īpašniekam sniegta atbilde ar skaidrojumu, 2) par DS Vāgnera dārzs - īpašnieks interesējās par ierobežojumiem pēc noteikumu projekta pieņemšanas, 3) iesniegums no AS "Latvijas valsts ceļi" (turpmāk - LVC) iebildumi par piecu DS robežu izmaiņām. Par LVC iebildumiem rīkota atsevišķa tikšanās un panākta vienošanās.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" (turpmāk - noteikumi Nr.507) Pārvaldes funkcija ir veikt Saeimas un Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšanu. Pārvaldes uzdevums atbilstoši noteikumu Nr.507 3.5. un 3.7.apakšpunktam ir organizē īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu optimālus uzturēšanas un atjaunošanas, kā arī aizsardzības pasākumu, kā arī plānot un organizēt nepieciešamos dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus aizsargājamās teritorijās.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicinās Latvijas mērogā nozīmīgu dendroloģisko stādījumu aizsardzību. Noteikumu projekts veicinās ainaviski, bioloģiski, estētiski un kultūrvēsturiski vērtīgu teritoriju aizsardzību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi