24-TA-339: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.2. pasākuma “Atkritumu dalītā vākšana” projektu iesniegumu atlases otrās kārtas īstenošanas noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, atbalstot atkritumu dalītās vākšanas sistēmu attīstību Latvijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu projektu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. “Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana” (turpmāk – SAM 2.2.2.) 2.2.2.2. pasākuma “Atkritumu dalītā vākšana” (turpmāk - Pasākums) projektu iesniegumu atlases otrās kārtas īstenošanas nosacījumiem (turpmāk - MK noteikumu projekts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta mērķis ir izstrādāt Pasākuma projektu iesniegumu atlases otrās kārtas īstenošanas nosacījumus, lai tādējādi varētu tikt atbalstīta atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstība.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pārdomāta un ilgtspējīga resursu apsaimniekošana ir solis virzībā ne tikai uz vides kvalitātes uzlabošanu, bet arī klimata pārmaiņu mazināšanu. Aprites ekonomikas politika ir viens no instrumentiem, lai nodrošinātu progresu un rīcību Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķu programmas un Parīzes nolīguma īstenošanā. Aprites ekonomika spēj nodrošināt tādus labumus kā darbavietu radīšana, ekonomiskā izaugsme, vides piesārņojuma samazināšana un dabas aizsardzība. Atkritumu dalītā vākšana veicina atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, jo rada priekšnosacījumus kvalitatīvākām un tīrākām pārstrādes izejvielām un mazina apglabājamo nešķiroto atkritumu daudzumu. Ņemot vērā tehniskās iespējas un ekonomisko lietderību un ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas noteiktās prioritātes, atkritumu dalīta vākšana ir viena no augstākajām prioritātēm, kas seko pasākumiem, lai izvairītos no atkritumu radīšanas, un ir uzskatāma par sagatavošanās posmu efektīvai resursu izmantošanai.
Atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību nosaka virkne normatīvo aktu. MK 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 712) 3.punkta prasības par dalītās vākšanas sistēmas izveidi nosaka, ka nepieciešamība atkritumu dalītās vākšanas nodrošināšanai ir ne tikai izlietotajam iepakojumam (stiklu, papīru, plastmasu un metālu saturošiem materiāliem), bet arī bioloģiskajiem atkritumiem, tekstilmateriāliem un bīstamiem sadzīves atkritumiem. Tāpat MK noteikumi Nr. 712 6.punktā nosaka būvniecības atkritumu, kuri nav bīstami, pārstrādes mērķus, līdz ar to šim atkritumu veidam arī ir nepieciešama dalīta vākšana. Turklāt jāņem vērā, ka atkritumu dalītā vākšana tiek organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.788) nosacījumiem, t.i. ir noteikti savākšanas punkti un laukumi, to aprīkojums un tajos pieņemamo atkritumu veidi. Noteikumi arī paredz būvniecības un lielgabarīta atkritumu pieņemšanas iespēju laukumos.
Eiropas Komisija savā vērtējumā par Latviju ir atzinusi, ka līdz šim izveidotā atkritumu dalītās vākšanas sistēma ir nepilnīga un nepieciešami turpmāki pasākumi tās uzlabošanai (skat. Problēmas aprakstu).
Atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību nosaka virkne normatīvo aktu. MK 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 712) 3.punkta prasības par dalītās vākšanas sistēmas izveidi nosaka, ka nepieciešamība atkritumu dalītās vākšanas nodrošināšanai ir ne tikai izlietotajam iepakojumam (stiklu, papīru, plastmasu un metālu saturošiem materiāliem), bet arī bioloģiskajiem atkritumiem, tekstilmateriāliem un bīstamiem sadzīves atkritumiem. Tāpat MK noteikumi Nr. 712 6.punktā nosaka būvniecības atkritumu, kuri nav bīstami, pārstrādes mērķus, līdz ar to šim atkritumu veidam arī ir nepieciešama dalīta vākšana. Turklāt jāņem vērā, ka atkritumu dalītā vākšana tiek organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” (turpmāk – MK noteikumi Nr.788) nosacījumiem, t.i. ir noteikti savākšanas punkti un laukumi, to aprīkojums un tajos pieņemamo atkritumu veidi. Noteikumi arī paredz būvniecības un lielgabarīta atkritumu pieņemšanas iespēju laukumos.
Eiropas Komisija savā vērtējumā par Latviju ir atzinusi, ka līdz šim izveidotā atkritumu dalītās vākšanas sistēma ir nepilnīga un nepieciešami turpmāki pasākumi tās uzlabošanai (skat. Problēmas aprakstu).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Neskatoties jau uz veiktajiem ieguldījumiem un normatīvās bāzes attīstību, Latvijā joprojām nav pienācīgi attīstīta atkritumu dalītās vākšanas sistēma un tās trūkumi raksturoti Agrīnās brīdināšanas ziņojumā par Latviju, ko EK publicējusi 2023.gada 8.jūnijā (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=SWD%3A2023%3A187%3AFIN#). Kā trūkumi norādīti iedzīvotāju izpratnes veicināšanas pasākumu trūkums, atkritumu dalītās vākšanas sistēmu nepilnības un nepietiekamā attīstība. Uzsvērts, ka jāuzlabo sniegums atkritumu dalītajai vākšanai (ieskaitot bioloģiskos atkritumus), jo lielai daļai iedzīvotāju nav piekļuves viegli pieejamiem atkritumu vākšanas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu pārstrādājamo atkritumu augstu vākšanas rādītāju, Latvijai būtu jāveicina dažādu vākšanas režīmu kombinēšana ar dažādām vākšanas vietām un dažādām atkritumu plūsmām, ņemot vērā gan mājokļu veidus, gan to saistītās problēmas, piemēram, lielas daudzdzīvokļu ēkas, kur ir ierobežota vieta atkritumu glabāšanai.
Līdzīgi arī Eiropas Komisijas dienestu dokuments “Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju” (2022. gada 8. septembris, SWD(2022) 276 final) par 2022. gada prioritāro darbību aprites ekonomikas jomā izvirzīja pieņemt pasākumus, lai uzlabotu apritīgi izmantotu materiālu īpatsvaru.
Kā norādīts SIA “Geo Consultants” 2020. gada veiktajā pētījumā “Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. – 2028. gadam izstrādei”, atkritumos esošu materiālu sekmīgas pārstrādes priekšnoteikums ir ne tikai pārstrādes jaudu pieejamība, bet arī atbilstoša atkritumu savākšanas sistēma – lai sagatavotu kvalitatīvu un pārstrādei derīgu materiālu, obligāts priekšnoteikums ir dalītās vākšanas sistēmas attīstība.
Šim nolūkam plānots Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) atbalsts SAM 2.2.2., atbalstot pazemes un daļēji iedziļināto, kā arī viedo konteineru un dalītās vākšanas laukumu izbūvi.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028.gadam datiem Latvijā 2020. gadā bija izveidoti ~5000 dalītās vākšanas punkti un ~90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Vērojama arī dažāda izveidotās infrastruktūras pārklājuma pakāpe dažādās Latvijas daļās. 2019.gadā, kad Latvijā bija noteikti 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni, dalīti vākto atkritumu savākšanas vietu skaits tika fiksēts šo reģionu robežās (skatīt tabulu).
Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un iedzīvotāju skaits uz 1 uzskaitīto dalīto atkritumu vākšanas punktu vietu, skaits, 2019. gadā (Avots: SIA “GatewayBaltic”, 2020)
Saskaņā ar Valsts vides dienesta uzturētās vietnes www.skiroviegli.lv datiem pašvaldības ir tajā iekļāvušas gandrīz 90 atkritumu šķirošanas laukumus, kas, ņemot vērā pašvaldību skaitu un iedzīvotāju daudzumu tajās, ir nepietiekošs rādītājs. Piemēram, Rīgas valstspilsētas teritorijā ir 2 šādi laukumi, bet Rīgas pašvaldības plānos paredzēti 8 laukumi.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam iezīmē investīciju vajadzību atkritumu dalītās vākšanas sistēmu attīstībai, gan paplašinot pakalpojuma pārklājumu jau savācamajiem atkritumu veidiem, gan nosakot jaunus veidus, kam nepieciešama dalīta vākšana, piemēram, bioloģiskie atkritumi, tekstila atkritumi, lielgabarīta atkritumi u.c.
Nav precīza uzskaitījuma, cik daudz Latvijā ir izveidoti pazemes vai daļēji iedziļinātie konteineri un cik no tiem ir aprīkoti ar viedajām uzskaites sistēmām, taču ir zināms, ka priekšrocības, ko sniedz teritoriju ekonomējoši faktori un sakopta vide ap pazemes vai daļēji iedziļinātiem konteineriem, ir pieejamas daļai iedzīvotāju Siguldā, Jūrmalā, Piņķos, Ventspilī, un pēdējos gados arī Rīgā. Plašs pazemes un daļēji iedziļināto konteineru tīkls ir izveidots Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā - to izbūve Valmierā uzsākta jau 2013.gadā, un šobrīd reģionā ir vairāk nekā 50 pazemes konteineru vietas ne tikai pilsētu centros, bet arī lauku pagastos.
Priekšrocības, ko sniedz šie konteineru veidi:
1. Sakopta, estētiska pilsētvide, moderns atkritumu konteineru vizuālais noformējums.
2. Vietas ekonomija – tikai neliela daļa pazemes vai daļēji iedziļinātā konteinera daļa atrodas virszemē. Tas veicina to, ka māju iedzīvotājiem rodas iespēja pagalmu labiekārtošanas projektiem.
3. Videi draudzīgs risinājums – tiek ievērotas higiēnas prasības, nav problēmu ar smakām un vēja procesā vai dzīvnieku darbību rezultātā izmētātiem atkritumiem apkārtējā vidē.
4. Ievērojami lielāka savākšanas punkta jauda, visa pazemes vai daļēji iedziļinātā konteinera ietilpība tiek pārvietota pazemē.
5. Savākšanas biežuma samazināšana, samazinot transporta un darbaspēka izmaksas.
6. Samazinās negatīvā ietekme uz vidi – mazāk CO2 emisiju, mazāks troksnis un satiksme.
7. Vandālisma samazināšana t.sk. dzīvnieku piekļuve. Iespējams arī nodrošināt piekļuves ierobežojumu daudzdzīvokļu namu kvartālos neidentificētām personām (iedzīvotājiem izmantojot digitālās kartes, čipus vai citu identifikācijas rīku).
Atkritumu dalītās vākšanas laukumu, kuros nodrošina dažādu dalīti vāktu atkritumu veidu pieņemšanu no iedzīvotājiem, izveides nepieciešamību nosaka apstāklis, ka tas ir viens no veidiem, kā dot iespēju iedzīvotājiem atbrīvoties no videi kaitīgām precēm, sadzīves bīstamajiem atkritumiem, kā arī, protams, dažādiem dalīti vāktiem sadzīves atkritumu veidiem. Minimālās iekārtojuma prasības un pieņemamo atkritumu veidi laukumos ir noteikti MK noteikumos Nr. 788.
Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ir akcentēti jautājumi saistībā ar otrreizējām izejvielām, kam aprites ekonomikā jāaizvieto primārie resursi. Atkritumu savākšanas pazemes, daļēji iedziļinātie konteineri, kas izvietoti tādās vietās kā daudzdzīvokļu namu pagalmi, sabiedrības pulcēšanās vietas (pie tirdzniecības centriem, bibliotēkām, stacijas, autoostas u.c.), paplašina konkrētās pašvaldības teritorijā pakalpojuma pārklājumu un padara pieejamāku konteinerus lielākam sabiedrības lokam jau kādam esošam dalīti vāktam atkritumu veidam vai ieviestu jaunu, līdz šim dalīti nevāktu, atkritumu veidu dalīto vākšanu pašvaldībā. Tādējādi pieaugtu dalīti vākto materiālu apjoms, kas aizvietotu primārās izejvielas.
Dalītās vākšanas sistēmas attīstībai plānots KF ieguldījums SAM 2.2.2., atbalstot gan pazemes, daļēji iedziļināto un viedo konteineru iegādi un izbūvi, gan šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izbūvi, kā arī tādu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidi, kur viena vai vairāku atkritumu veidu pieņemšanai nepieciešama nevis konteineru izbūve, bet laukuma ierīkošana, jo tas nepieciešams nodoto atkritumu veidu optimālai apsaimniekošanai, piemēram, dārzu un parku atkritumu vai sadzīvē radītu būvgružu pieņemšanai, kur šāda veida atkritumu pieņemšana pazemes vai daļēji zemē iegremdētos konteineros nav iespējama.
Līdzīgi arī Eiropas Komisijas dienestu dokuments “Vides politikas īstenošanas 2022. gada pārskats. Ziņojums par Latviju” (2022. gada 8. septembris, SWD(2022) 276 final) par 2022. gada prioritāro darbību aprites ekonomikas jomā izvirzīja pieņemt pasākumus, lai uzlabotu apritīgi izmantotu materiālu īpatsvaru.
Kā norādīts SIA “Geo Consultants” 2020. gada veiktajā pētījumā “Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. – 2028. gadam izstrādei”, atkritumos esošu materiālu sekmīgas pārstrādes priekšnoteikums ir ne tikai pārstrādes jaudu pieejamība, bet arī atbilstoša atkritumu savākšanas sistēma – lai sagatavotu kvalitatīvu un pārstrādei derīgu materiālu, obligāts priekšnoteikums ir dalītās vākšanas sistēmas attīstība.
Šim nolūkam plānots Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) atbalsts SAM 2.2.2., atbalstot pazemes un daļēji iedziļināto, kā arī viedo konteineru un dalītās vākšanas laukumu izbūvi.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028.gadam datiem Latvijā 2020. gadā bija izveidoti ~5000 dalītās vākšanas punkti un ~90 atkritumu šķirošanas laukumi, kuru skaits pakāpeniski pieaug. Vērojama arī dažāda izveidotās infrastruktūras pārklājuma pakāpe dažādās Latvijas daļās. 2019.gadā, kad Latvijā bija noteikti 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni, dalīti vākto atkritumu savākšanas vietu skaits tika fiksēts šo reģionu robežās (skatīt tabulu).
Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un iedzīvotāju skaits uz 1 uzskaitīto dalīto atkritumu vākšanas punktu vietu, skaits, 2019. gadā (Avots: SIA “GatewayBaltic”, 2020)
|
Atkritumu apsaimniekošanas reģions |
Iedzīvotāju skaits | Iedzīvotāju skaits uz 1 dalīti vākto atkritumu vietu |
| Austrumlatgale | 80 579 | 806 |
| Dienvidlatgale | 163 059 | 404 |
| Liepāja | 134 972 | 210 |
| Maliena | 59 397 | 229 |
| Piejūra | 130 306 | 153 |
| Pierīga | 853 458 | 861 |
| Ventspils | 68 904 | 375 |
| Vidusdaugava | 137 313 | 247 |
| Zemgale | 159 267 | 297 |
| Ziemeļvidzeme | 132 713 | 195 |
| Kopā | 1 919 968 | 369 (vidēji) |
Saskaņā ar Valsts vides dienesta uzturētās vietnes www.skiroviegli.lv datiem pašvaldības ir tajā iekļāvušas gandrīz 90 atkritumu šķirošanas laukumus, kas, ņemot vērā pašvaldību skaitu un iedzīvotāju daudzumu tajās, ir nepietiekošs rādītājs. Piemēram, Rīgas valstspilsētas teritorijā ir 2 šādi laukumi, bet Rīgas pašvaldības plānos paredzēti 8 laukumi.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam iezīmē investīciju vajadzību atkritumu dalītās vākšanas sistēmu attīstībai, gan paplašinot pakalpojuma pārklājumu jau savācamajiem atkritumu veidiem, gan nosakot jaunus veidus, kam nepieciešama dalīta vākšana, piemēram, bioloģiskie atkritumi, tekstila atkritumi, lielgabarīta atkritumi u.c.
Nav precīza uzskaitījuma, cik daudz Latvijā ir izveidoti pazemes vai daļēji iedziļinātie konteineri un cik no tiem ir aprīkoti ar viedajām uzskaites sistēmām, taču ir zināms, ka priekšrocības, ko sniedz teritoriju ekonomējoši faktori un sakopta vide ap pazemes vai daļēji iedziļinātiem konteineriem, ir pieejamas daļai iedzīvotāju Siguldā, Jūrmalā, Piņķos, Ventspilī, un pēdējos gados arī Rīgā. Plašs pazemes un daļēji iedziļināto konteineru tīkls ir izveidots Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā - to izbūve Valmierā uzsākta jau 2013.gadā, un šobrīd reģionā ir vairāk nekā 50 pazemes konteineru vietas ne tikai pilsētu centros, bet arī lauku pagastos.
Priekšrocības, ko sniedz šie konteineru veidi:
1. Sakopta, estētiska pilsētvide, moderns atkritumu konteineru vizuālais noformējums.
2. Vietas ekonomija – tikai neliela daļa pazemes vai daļēji iedziļinātā konteinera daļa atrodas virszemē. Tas veicina to, ka māju iedzīvotājiem rodas iespēja pagalmu labiekārtošanas projektiem.
3. Videi draudzīgs risinājums – tiek ievērotas higiēnas prasības, nav problēmu ar smakām un vēja procesā vai dzīvnieku darbību rezultātā izmētātiem atkritumiem apkārtējā vidē.
4. Ievērojami lielāka savākšanas punkta jauda, visa pazemes vai daļēji iedziļinātā konteinera ietilpība tiek pārvietota pazemē.
5. Savākšanas biežuma samazināšana, samazinot transporta un darbaspēka izmaksas.
6. Samazinās negatīvā ietekme uz vidi – mazāk CO2 emisiju, mazāks troksnis un satiksme.
7. Vandālisma samazināšana t.sk. dzīvnieku piekļuve. Iespējams arī nodrošināt piekļuves ierobežojumu daudzdzīvokļu namu kvartālos neidentificētām personām (iedzīvotājiem izmantojot digitālās kartes, čipus vai citu identifikācijas rīku).
Atkritumu dalītās vākšanas laukumu, kuros nodrošina dažādu dalīti vāktu atkritumu veidu pieņemšanu no iedzīvotājiem, izveides nepieciešamību nosaka apstāklis, ka tas ir viens no veidiem, kā dot iespēju iedzīvotājiem atbrīvoties no videi kaitīgām precēm, sadzīves bīstamajiem atkritumiem, kā arī, protams, dažādiem dalīti vāktiem sadzīves atkritumu veidiem. Minimālās iekārtojuma prasības un pieņemamo atkritumu veidi laukumos ir noteikti MK noteikumos Nr. 788.
Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam ir akcentēti jautājumi saistībā ar otrreizējām izejvielām, kam aprites ekonomikā jāaizvieto primārie resursi. Atkritumu savākšanas pazemes, daļēji iedziļinātie konteineri, kas izvietoti tādās vietās kā daudzdzīvokļu namu pagalmi, sabiedrības pulcēšanās vietas (pie tirdzniecības centriem, bibliotēkām, stacijas, autoostas u.c.), paplašina konkrētās pašvaldības teritorijā pakalpojuma pārklājumu un padara pieejamāku konteinerus lielākam sabiedrības lokam jau kādam esošam dalīti vāktam atkritumu veidam vai ieviestu jaunu, līdz šim dalīti nevāktu, atkritumu veidu dalīto vākšanu pašvaldībā. Tādējādi pieaugtu dalīti vākto materiālu apjoms, kas aizvietotu primārās izejvielas.
Dalītās vākšanas sistēmas attīstībai plānots KF ieguldījums SAM 2.2.2., atbalstot gan pazemes, daļēji iedziļināto un viedo konteineru iegādi un izbūvi, gan šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izbūvi, kā arī tādu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidi, kur viena vai vairāku atkritumu veidu pieņemšanai nepieciešama nevis konteineru izbūve, bet laukuma ierīkošana, jo tas nepieciešams nodoto atkritumu veidu optimālai apsaimniekošanai, piemēram, dārzu un parku atkritumu vai sadzīvē radītu būvgružu pieņemšanai, kur šāda veida atkritumu pieņemšana pazemes vai daļēji zemē iegremdētos konteineros nav iespējama.
Risinājuma apraksts
Pasākuma atlases otrās kārtas īstenošanai paredzēts KF finansējums 2 000 000 euro, līdzfinansējot projektus ar nacionālo līdzfinansējumu, ko veido pašvaldību un privātais finansējums līdzfinansējums, – vismaz 1 636 363 euro. Līdzfinansējumu visos gadījumos nodrošina brīvu no komercdarbības atbalsta.
Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem. Šī paša iemesla dēļ ir arī noteikts KF finansējuma apjoms vienam projektam, kas nepārsniedz 350 000 euro.
Sasniedzamie rādītāji un pieejamais finansējums
Pasākuma projektu iesniegumu atlases otrajai kārtai piemērots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma) rezultāta rādītājs RCR 103 ”Šķiroti savākti atkritumi”. Tā vērtība (10 000 t/gadā) tiek sasniegta, veicot ieguldījumus šādos Programmas SAM 2.2.2. pasākumos:
- 2.2.2.1. “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija” - 500 t/gadā,
- 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” pirmā kārta - 4750 t/gadā,
- 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” otrā kārta - 4750 t/gadā.
Ja paredzēta vairāku veidu atkritumu dalīta vākšana, gada savācamo daudzumu summē, saskaitot kopējo dažādo atkritumu veidu daudzumu, izmantojot mērvienību t/gadā. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotajos atkritumu šķirošanas punktos vai laukumos pēcuzraudzības periodā tiek nodrošināta atkritumu dalīta savākšana saskaņā ar projekta mērķi. Šķiroti savākto atkritumu daudzums atbilstoši projektā plānotajam rezultāta rādītājam jānodrošina ne vēlāk kā līdz projekta pēcuzraudzības projekta pirmā gada beigām un turpmāk katru pēcuzraudzības perioda gadu.
Pēcuzraudzības periodā faktu par atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma pieejamību apstiprina finansējuma saņēmēja iesniegta atskaite par konteineros dalīti savākto atkritumu daudzuma pieaugumu salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta un to nodošanu sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas darbību veicējam, kurš apliecina informāciju par atkritumu pārvadājumiem uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 12.2.apakšpunktam.
Ja Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros netiek izlietots viss pieejamais KF finansējums, tas tiek novirzīts 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.1. pasākuma “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācijas” 3. kārtas īstenošanai, pirms tam nosakot atkritumu apsaimniekošanas reģionu aktuālās ieguldījumu vajadzības.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" atlases otro kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.
Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Atbalstāmās darbības paredz veidot stacionāru infrastruktūru, kas izmantojama ilgtermiņā. Tamdēļ Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros kā projekta iesniedzējs (un secīgi finansējuma saņēmējs) ir pašvaldības, to kapitālsabiedrības un pašvaldības iestādes, jo minētie projektu iesniedzēji var nodrošināt ilgtermiņa izmantojamības nosacījumus.
Finansējuma saņēmējam jānodrošina interešu konflikta neesamība, proti, finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā.
MK noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāla vai inovatīva iepirkuma procedūras piemērošanu, vienlaikus izpildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības. Projektos var tikt plānots un īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem.
Ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas teritorijā pats nesniedz atkritumu dalītās savākšanas pakalpojumu, finansējuma saņēmējs līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas brīdim piesaista izveidotā infrastruktūras objekta darbības nodrošināšanai atkritumu apsaimniekotāju, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izvēlēts sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu attiecīgajā pašvaldībā. Pašvaldībai ar iepriekš minēto komersantu ir jāslēdz nomas līgums. Tā kā nomas objekts tiks izmantots saimnieciskai darbībai, nav iespējams to nodot bezatlīdzības lietojumā. Ja arī mainās pašvaldībā izvēlētais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, pašvaldība attiecīgo objektu atkal var nodot nomā. Nomas tiesībām jāizbeidzas līdz ar brīdi, kad saistības veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar izvēlēto komersantu tiek izbeigtas. Iznomāt infrastruktūras objektu var tikai tāds finansējuma saņēmējs, kas bija tiesīgs izveidot infrastruktūru (pašvaldība, tās iestāde vai kapitālsabiedrība), bet kas pats nesniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu attiecīgajā pašvaldībā. Tas, pirmkārt, attiecas tieši uz pašvaldībām un to iestādēm, jo šie subjekti nesniedz atkritumu dalītās vākšanas pakalpojumu. Teorētiski tas varētu attiekties arī uz pašvaldības kapitālsabiedrībām, tomēr tā kā tām noteikumu projektā ir noteikta prasība, ka to darbība atbilstoši NACE klasifikatoram ir atkritumu apsaimniekošana, nav sagaidāms, ka pašvaldības kapitālsabiedrība, kam pašai ir noteikta pamatdarbība “atkritumu apsaimniekošana”, iznomā šo objektu kādam citam komersantam, ko pašvaldība izvēlējusies par pakalpojuma sniedzēju. Nosacījums par objektu iznomāšanu par tirgus vērtību būtu attiecināms arī uz 10 gadu periodu pēc projekta pabeigšanas, ja šī perioda laikā pašvaldībā mainās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs, jo noteikumu projekts paredz, ka infrastruktūra atbilstoši tās izveides mērķim tiek izmantota vismaz 10 gadus.
Atbalstāmās darbības un attiecināmas izmaksas
Pasākuma atlases otrās kārtas projektos ir plānota atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma paplašināšana pašvaldību teritorijās. Tiek plānots atbalsts šādu darbību īstenošanai:
- veidojamās atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja šīs izmaksas veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;
- sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu izbūves būvdarbu izmaksas, tai skaitā atkritumu dalītās vākšanas pazemes, daļēji iedziļināto un viedo konteineru iegādes un izbūves būvdarbu izmaksas. Šis punkts aptver arī tādu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidi, kur viena vai vairāku atkritumu veidu pieņemšanai nepieciešama nevis konteineru izbūve, bet laukuma ierīkošana, jo tas nepieciešams nodoto atkritumu veidu optimālai apsaimniekošanai, piemēram, dārzu un parku atkritumu vai sadzīvē radītu būvgružu pieņemšanai, kur šāda veida atkritumu pieņemšana pazemes vai daļēji zemē iegremdētos konteineros nav iespējama;
- šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izbūves (bez pārvietojamu konteineru iegādes) būvdarbu izmaksas;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
- sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi atbilstoši projekta iesniegumā iekļautajam sabiedrības izglītošanas plānam.
Pārvietojamu konteineru iegāde šķiroto atkritumu savākšanas laukumu un dalītās vākšanas punktu gadījumā nav attiecināma, jo tos atbilstoši savam biznesa modelim un pieejai jānodrošina tam atkritumu apsaimniekotājam, kas tiesību aktos noteiktā kārtībā ir izvēlēts sniegt attiecīgajā pašvaldībā dalītās atkritumu savākšanas pakalpojumu. MK noteikumu projekts paredz, ka netiek atbalstīta esošu šķirošanas laukumu pārveide vai modernizācija, jo tādā gadījumā pašvaldībā netiktu radīta jauna pakalpojuma sniegšanas vieta. Pastāv iespējamība, ka jaunveidojamā atkritumu šķirošanas laukumā tiek novietoti konteineri (t.sk. jūras vai moduļu tipa), kas iegādāti Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, tomēr tādā gadījumā uz Pasākuma otrās atlases kārtas projektu nevar tikt ņemts vērā tas šķiroto atkritumu daudzums, ko plānots nodrošināt ar konteineriem no Pasākuma pirmās atlases kārtas. Līdz ar to var veidoties sinerģija ar Pasākuma pirmās atlases kārtas projektiem, kā arī potenciāli ar LIFE integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), tomēr MK noteikumu projekts paredz, ka nav pieļaujama komercdarbības atbalsta kumulācija ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Piemēram, var būt situācija, ka būvprojekts ir izstrādāts par citiem publiskajiem līdzekļiem (piemēram, de minimis citu atbalsta programmu ietvaros), bet tādā gadījumā izmaksas par tā izstrādi projektā neiekļauj. Lai pārliecinātos par dubultā finansējuma neesamību attiecībā uz LIFE integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), kritēriju metodikā tiks noteikts, ka jāpieprasa informācija Klimata un enerģētikas ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļai. Tātad de minimis atbalstu par pabeigta būvprojekta izstrādi var saņemt tikai tādā gadījumā, ja būvprojekts izstrādāts par privāto finansējumu, nepiesaistot citus publiskos līdzekļus.
Stimulējošo ietekmi pārbauda projekta līmenī tikai projektā iekļautajām darbībām. Ja projektā tā mērķa sasniegšanai tiek paredzētas darbības ārpus projekta, projekta iesniegumā jānorāda visa informācija par tām. Šādos gadījumos īpaša vērība jāvelta pamatojumam, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījums netiktu veikts. Attiecīgi arī noteikta prasība projektā plānotajiem infrastruktūras objektiem būt funkcionējošiem līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē. Tādējādi tiek pieļauta kumulācija ar citu projektu (tai skaitā ar komercdarbības atbalstu īstenotu) vai pašu īstenotām darbībām, ja vien tiek novērsts dubultās finansēšanas risks, jo nav pieļaujams, ka finansējuma saņēmējs projekta attiecināmajos izdevumos ir iekļāvis izdevumus, kas vienlaikus tikuši, tiek finansēti vai kurus plānots finansēt no citiem līdzekļiem).
Viens no identificētajiem trūkumiem dalītās vākšanas ieviešanā Latvijā ir sabiedrības izpratnes trūkums par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un ieguvumiem, ko tā sniedz, tamdēļ finansējuma saņēmējam jānodrošina sabiedrības izglītošanas un vides apziņas celšanas pasākumi vismaz piecu procentu apmērā proporcionāli projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Katrā projektā jāīsteno divu veidu publicitātes pasākumi: 1) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana un 2) sabiedrības izglītošanas pasākumi. Projekta iesniegumā finansējuma saņēmējam ir jāiekļauj sabiedrības izglītošanas plāns, kurā ir ietvertas dažāda veida darbības, piemēram, informatīvā kampaņa dažādām mērķauditorijām par atkritumu pareizas apsaimniekošanas nozīmi, patērētāju kultūras ietekmi uz apkārtējo vidi, izdales materiāli pašvaldībām par iespējām veicināt atkritumu rašanās novēršanu, ilgtspējīgu produktu izvēli, atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas nozīmi un to, kā tas kopumā ietekmē atkritumu pārstrādes efektivitāti un pārstrādes produktu, tiešsaistes informatīvie materiāli izvietošanai finansējuma saņēmēja, pašvaldību, atkritumu apsaimniekotāju vietnēs par projekta būtību un tā pozitīvo ietekmi, iespējām iegūt pēc iespējas vairāk kvalitatīvu pārstrādes izejvielu uz vietas Latvijā, ievērojot “pašpietiekamības un tuvuma” principu u.c. Izglītošanas darbības jāveic projekta īstenošanas laikā līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - sadarbības iestāde), ieteicams pēc tam, kad infrastruktūra ir izveidota, lai ar praktiskiem piemēriem iepazīstinātu pašvaldības iedzīvotājus.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros nav atbalstāmi ieguldījumi:
- dalīti savāktu atkritumu šķirošanas līnijas iegādei vai atjaunošanai;
- nešķirotu atkritumu savākšanas infrastruktūrā;
- pārvietojamu konteineru iegādē izbūvēto šķiroto atkritumu savākšanas laukumu vai sadzīves atkritumu dalītas vākšanas punktu aprīkošanai;
- transportlīdzekļu un traktortehnikas iegādē;
- nekustamā īpašuma (zemesgabalu, ēku) iegādei;
- esošu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pilnveide vai atjaunošana.
Izmaksas, kas nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Vienlaikus ir iespējams, ka ārpus projekta tiek īstenotas darbības, kas tieši ietekmē projekta mērķi, tamdēļ finansējuma saņēmējam tiek izvirzīta prasība, ka projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra ir funkcionējoša līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.
Pasākuma atlases otrās kārtas atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem. Nodoklis var tikt attiecināms tikai tādā gadījumā, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Projektā nevar tikt iekļautas un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar būvprojekta izstrādes izmaksām. Būvprojekta izstrādes izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, pārējās attiecināmās izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē. Finanšu plūsmu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas (ja attiecināms) nodrošina projekta iesniedzējs. Tādējādi netiks pārkāpta stimulējošas ietekmes prasība, kas izriet no komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros kā piemērotākais KF atbalsta piešķiršanas mehānisms izvēlēta Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014). Regulas Nr. 651/2014 47. pants ļauj atbalstīt ieguldījumus resursefektivitātē un pārejā uz aprites ekonomiku un tieši atlases otrajai kārtai – 47.panta 2.punkta d) apakšpunkts: ieguldījumi atkritumu dalītai savākšanai un šķirošanai nolūkā tos sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai. Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi būtiski nosacījumi:
- atbalsta pretendenta pienākums pierādīt, ka dalītās vākšanas infrastruktūra netiktu veidota, ja KF atbalsts netiktu piešķirts;
- maksimālā KF atbalsta intensitāte ir 55%;
- izmaksu attiecināmība noteikta no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta stimulējošas ietekmes prasību izpildi.
Lai izpildītu Regulas Nr. 651/2014 47. panta 7. punkta trešajā daļā noteikto, projekta iesniedzējam noteikts pienākums aprakstīt un pievienot dokumentārus pierādījumus tam, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījums netiktu veikts. To var pamatot, piemēram, aprakstot tirgus nepilnības Latvijā vai attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, otrreizēju izejvielu pieprasījuma krituma vai cenu izmaiņas u.c. Ieteicams pievienot nozares eksperta izvērtējumu par pamatojumā secināto. Kā Eiropas Komisija skaidro citu Regulas Nr. 651/2014 7. sadaļas "Atbalsts vides aizsardzībai" jautājumu kontekstā hipotētisko scenāriju un ieguldījumu pamatojumu veic dalībvalsts līmenī katrā individuālajā gadījumā. Atkarībā no konkrētā projekta ticamākais scenārijs var būt arī situācija, ka nav alternatīvu ieguldījumu, un to projekta iesniedzējs pamato ar faktiem. Kā skaidro Eiropas Komisija, faktu pārbaudi, ja nepieciešams, var veikt, konsultējoties ar atkritumu apsaimniekošanas nozares ekspertiem, kuriem ir pietiekama pieredze vai nozares zināšanas, un kuri ir neatkarīgi no atbalsta pieteikuma iesniedzēja. Ja projektam pievienotie dokumentārie pierādījumi nebūs pārliecinoši un viennozīmīgi neliks secināt, ka projekts netiktu īstenots bez KF atbalsta, projektam publiskais atbalsts netiks piešķirts.
Projektā iespējama de minimis atbalsta izmantošana saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831), to projekta iesniedzējam var sniegt izmaksām par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem un būvprojekta izstrādes izmaksām.
Kopējais de minimis atbalsts jeb robežlielums, kas piešķirts vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju gadu periodā nepārsniedz 300 000 euro. Attiecīgi projekta iesniedzējam ir jāvērtē, kādā apmērā tam viena vienota uzņēmuma līmenī ir pieejams de minimis atbalstāmo darbību īstenošanai. Ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 18. jūnijam.
Projekta īstenošanas un pēcuzraudzības nosacījumi
Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, pazemes konteineru pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzības darbu, iekļauts nosacījums, ka visām darbībām, kas veiktas gan projekta ietvaros un ko papildina ar darbībām ārpus projekta, ir jābūt pabeigtām līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē. Attiecīgi infrastruktūras objektiem līdz minētā maksājuma iesniegšanas dienai jābūt funkcionējošiem.
Noteikumu projekts paredz, ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto KF finansējuma apmēru (tātad tiek palielināts privātais līdzfinansējums), turklāt projekta izmaksu pieaugumu sedz no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā, ka dalītās vākšanas infrastruktūras izveide paredz būvniecību, tās procesa laikā jāveic pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai.
Pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka izbūvētā atkritumu dalītas savākšanas infrastruktūra pastāvīgi 10 gadus no projekta noslēguma maksājuma veikšanas dienas tiek izmantota projekta noteikto mērķu sasniegšanai un rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai. Tādējādi tiek veidots pastāvīgi pieejams pakalpojums. Attiecīgi arī īpašumtiesības nodrošināmas vismaz 10 gadus pēc projekta pabeigšanas, tādējādi arī dalītās vākšanas pakalpojums konkrētajā vietā būs nodrošināts ilgtermiņā. Savukārt attiecībā uz normu par minimāli nepieciešamo saimnieciskajā apritē atgriezto sadzīves atkritumu daudzumu ir nosacījums, ka tas jāievēro piecu gadu ilgā pēcuzraudzības periodā.
Horizontālie principi
Projektu ietvaros jānodrošina horizontālo principu (turpmāk - HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Klimatdrošināšana", “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošana.
Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākuma otrajai atlases kārtai noteikta tieša ietekme, līdz ar to noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai. Būtiskākais no tiem paredz, ka vismaz 60% dalīti vākto sadzīves atkritumu tiek rasts turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē. Procentuālais apjoms tiks noteikts Pasākuma atlases otrās kārtas katra projekta ietvaros izbūvējamajai infrastruktūrai dalīti vāktajiem sadzīves atkritumiem, t.i. tas ir procentuālais apjoms, kādam no dalīti vākto sadzīves atkritumu daudzuma plānots rast turpmāku pielietojumu un to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē vai atkritumi tiks reģenerēti (t.i., atkritumi tiks nodoti sagatavošanai pārstrādei un reģenerācijai un / vai pārstrādāti vai reģenerēti attiecīgu piesārņojošās darbības atļauju saņēmuša komersanta apsaimniekotās iekārtās), tādējādi samazinot iespēju tiem tikt apglabātiem. Lai arī atkritumu šķirošanas laukumā ir jānodrošina arī videi kaitīgu preču un sadzīves bīstamie atkritumi, tomēr to apjoms laukumos ir neliels, tāpēc 60% ierobežojums tiek noteikts tikai uz sadzīves nebīstamo atkritumu plūsmu, savukārt rezultāta rādītājā gan ņem vērā visu plānoto laukumā pieņemto atkritumu daudzumu.
Projektam nav ietekmes uz HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", jo neparedz darbības enerģijas patēriņa samazināšanai vai energoefektivitātei.
Projektam noteikti HP "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.
Pasākuma projektu iesniegumu atlases otrajai kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības veicina stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu. Investīcijām piemērojams makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 jeb Baltijas jūras reģiona stratēģija.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jāsedz projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izmaksas, lai nodrošinātu minēto prasību ievērošanu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. pantam un 50. pantam, normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī jāievēro Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas..
Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem. Šī paša iemesla dēļ ir arī noteikts KF finansējuma apjoms vienam projektam, kas nepārsniedz 350 000 euro.
Sasniedzamie rādītāji un pieejamais finansējums
Pasākuma projektu iesniegumu atlases otrajai kārtai piemērots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma) rezultāta rādītājs RCR 103 ”Šķiroti savākti atkritumi”. Tā vērtība (10 000 t/gadā) tiek sasniegta, veicot ieguldījumus šādos Programmas SAM 2.2.2. pasākumos:
- 2.2.2.1. “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija” - 500 t/gadā,
- 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” pirmā kārta - 4750 t/gadā,
- 2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” otrā kārta - 4750 t/gadā.
Ja paredzēta vairāku veidu atkritumu dalīta vākšana, gada savācamo daudzumu summē, saskaitot kopējo dažādo atkritumu veidu daudzumu, izmantojot mērvienību t/gadā. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotajos atkritumu šķirošanas punktos vai laukumos pēcuzraudzības periodā tiek nodrošināta atkritumu dalīta savākšana saskaņā ar projekta mērķi. Šķiroti savākto atkritumu daudzums atbilstoši projektā plānotajam rezultāta rādītājam jānodrošina ne vēlāk kā līdz projekta pēcuzraudzības projekta pirmā gada beigām un turpmāk katru pēcuzraudzības perioda gadu.
Pēcuzraudzības periodā faktu par atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma pieejamību apstiprina finansējuma saņēmēja iesniegta atskaite par konteineros dalīti savākto atkritumu daudzuma pieaugumu salīdzinājumā ar situāciju pirms projekta un to nodošanu sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas darbību veicējam, kurš apliecina informāciju par atkritumu pārvadājumiem uzskaites valsts informācijas sistēmā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 12.2.apakšpunktam.
Ja Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros netiek izlietots viss pieejamais KF finansējums, tas tiek novirzīts 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.1. pasākuma “Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācijas” 3. kārtas īstenošanai, pirms tam nosakot atkritumu apsaimniekošanas reģionu aktuālās ieguldījumu vajadzības.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" atlases otro kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.
Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Atbalstāmās darbības paredz veidot stacionāru infrastruktūru, kas izmantojama ilgtermiņā. Tamdēļ Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros kā projekta iesniedzējs (un secīgi finansējuma saņēmējs) ir pašvaldības, to kapitālsabiedrības un pašvaldības iestādes, jo minētie projektu iesniedzēji var nodrošināt ilgtermiņa izmantojamības nosacījumus.
Finansējuma saņēmējam jānodrošina interešu konflikta neesamība, proti, finansējuma saņēmējs izstrādā nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā.
MK noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāla vai inovatīva iepirkuma procedūras piemērošanu, vienlaikus izpildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības. Projektos var tikt plānots un īstenots sociāli atbildīgs iepirkums, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, nodrošinātu piekļūstamību pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem.
Ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas teritorijā pats nesniedz atkritumu dalītās savākšanas pakalpojumu, finansējuma saņēmējs līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas brīdim piesaista izveidotā infrastruktūras objekta darbības nodrošināšanai atkritumu apsaimniekotāju, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izvēlēts sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu attiecīgajā pašvaldībā. Pašvaldībai ar iepriekš minēto komersantu ir jāslēdz nomas līgums. Tā kā nomas objekts tiks izmantots saimnieciskai darbībai, nav iespējams to nodot bezatlīdzības lietojumā. Ja arī mainās pašvaldībā izvēlētais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, pašvaldība attiecīgo objektu atkal var nodot nomā. Nomas tiesībām jāizbeidzas līdz ar brīdi, kad saistības veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar izvēlēto komersantu tiek izbeigtas. Iznomāt infrastruktūras objektu var tikai tāds finansējuma saņēmējs, kas bija tiesīgs izveidot infrastruktūru (pašvaldība, tās iestāde vai kapitālsabiedrība), bet kas pats nesniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu attiecīgajā pašvaldībā. Tas, pirmkārt, attiecas tieši uz pašvaldībām un to iestādēm, jo šie subjekti nesniedz atkritumu dalītās vākšanas pakalpojumu. Teorētiski tas varētu attiekties arī uz pašvaldības kapitālsabiedrībām, tomēr tā kā tām noteikumu projektā ir noteikta prasība, ka to darbība atbilstoši NACE klasifikatoram ir atkritumu apsaimniekošana, nav sagaidāms, ka pašvaldības kapitālsabiedrība, kam pašai ir noteikta pamatdarbība “atkritumu apsaimniekošana”, iznomā šo objektu kādam citam komersantam, ko pašvaldība izvēlējusies par pakalpojuma sniedzēju. Nosacījums par objektu iznomāšanu par tirgus vērtību būtu attiecināms arī uz 10 gadu periodu pēc projekta pabeigšanas, ja šī perioda laikā pašvaldībā mainās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzējs, jo noteikumu projekts paredz, ka infrastruktūra atbilstoši tās izveides mērķim tiek izmantota vismaz 10 gadus.
Atbalstāmās darbības un attiecināmas izmaksas
Pasākuma atlases otrās kārtas projektos ir plānota atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma paplašināšana pašvaldību teritorijās. Tiek plānots atbalsts šādu darbību īstenošanai:
- veidojamās atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja šīs izmaksas veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;
- sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu izbūves būvdarbu izmaksas, tai skaitā atkritumu dalītās vākšanas pazemes, daļēji iedziļināto un viedo konteineru iegādes un izbūves būvdarbu izmaksas. Šis punkts aptver arī tādu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidi, kur viena vai vairāku atkritumu veidu pieņemšanai nepieciešama nevis konteineru izbūve, bet laukuma ierīkošana, jo tas nepieciešams nodoto atkritumu veidu optimālai apsaimniekošanai, piemēram, dārzu un parku atkritumu vai sadzīvē radītu būvgružu pieņemšanai, kur šāda veida atkritumu pieņemšana pazemes vai daļēji zemē iegremdētos konteineros nav iespējama;
- šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izbūves (bez pārvietojamu konteineru iegādes) būvdarbu izmaksas;
- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
- sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi atbilstoši projekta iesniegumā iekļautajam sabiedrības izglītošanas plānam.
Pārvietojamu konteineru iegāde šķiroto atkritumu savākšanas laukumu un dalītās vākšanas punktu gadījumā nav attiecināma, jo tos atbilstoši savam biznesa modelim un pieejai jānodrošina tam atkritumu apsaimniekotājam, kas tiesību aktos noteiktā kārtībā ir izvēlēts sniegt attiecīgajā pašvaldībā dalītās atkritumu savākšanas pakalpojumu. MK noteikumu projekts paredz, ka netiek atbalstīta esošu šķirošanas laukumu pārveide vai modernizācija, jo tādā gadījumā pašvaldībā netiktu radīta jauna pakalpojuma sniegšanas vieta. Pastāv iespējamība, ka jaunveidojamā atkritumu šķirošanas laukumā tiek novietoti konteineri (t.sk. jūras vai moduļu tipa), kas iegādāti Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros, tomēr tādā gadījumā uz Pasākuma otrās atlases kārtas projektu nevar tikt ņemts vērā tas šķiroto atkritumu daudzums, ko plānots nodrošināt ar konteineriem no Pasākuma pirmās atlases kārtas. Līdz ar to var veidoties sinerģija ar Pasākuma pirmās atlases kārtas projektiem, kā arī potenciāli ar LIFE integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), tomēr MK noteikumu projekts paredz, ka nav pieļaujama komercdarbības atbalsta kumulācija ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Piemēram, var būt situācija, ka būvprojekts ir izstrādāts par citiem publiskajiem līdzekļiem (piemēram, de minimis citu atbalsta programmu ietvaros), bet tādā gadījumā izmaksas par tā izstrādi projektā neiekļauj. Lai pārliecinātos par dubultā finansējuma neesamību attiecībā uz LIFE integrēto projektu “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014), kritēriju metodikā tiks noteikts, ka jāpieprasa informācija Klimata un enerģētikas ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļai. Tātad de minimis atbalstu par pabeigta būvprojekta izstrādi var saņemt tikai tādā gadījumā, ja būvprojekts izstrādāts par privāto finansējumu, nepiesaistot citus publiskos līdzekļus.
Stimulējošo ietekmi pārbauda projekta līmenī tikai projektā iekļautajām darbībām. Ja projektā tā mērķa sasniegšanai tiek paredzētas darbības ārpus projekta, projekta iesniegumā jānorāda visa informācija par tām. Šādos gadījumos īpaša vērība jāvelta pamatojumam, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījums netiktu veikts. Attiecīgi arī noteikta prasība projektā plānotajiem infrastruktūras objektiem būt funkcionējošiem līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē. Tādējādi tiek pieļauta kumulācija ar citu projektu (tai skaitā ar komercdarbības atbalstu īstenotu) vai pašu īstenotām darbībām, ja vien tiek novērsts dubultās finansēšanas risks, jo nav pieļaujams, ka finansējuma saņēmējs projekta attiecināmajos izdevumos ir iekļāvis izdevumus, kas vienlaikus tikuši, tiek finansēti vai kurus plānots finansēt no citiem līdzekļiem).
Viens no identificētajiem trūkumiem dalītās vākšanas ieviešanā Latvijā ir sabiedrības izpratnes trūkums par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un ieguvumiem, ko tā sniedz, tamdēļ finansējuma saņēmējam jānodrošina sabiedrības izglītošanas un vides apziņas celšanas pasākumi vismaz piecu procentu apmērā proporcionāli projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Katrā projektā jāīsteno divu veidu publicitātes pasākumi: 1) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana un 2) sabiedrības izglītošanas pasākumi. Projekta iesniegumā finansējuma saņēmējam ir jāiekļauj sabiedrības izglītošanas plāns, kurā ir ietvertas dažāda veida darbības, piemēram, informatīvā kampaņa dažādām mērķauditorijām par atkritumu pareizas apsaimniekošanas nozīmi, patērētāju kultūras ietekmi uz apkārtējo vidi, izdales materiāli pašvaldībām par iespējām veicināt atkritumu rašanās novēršanu, ilgtspējīgu produktu izvēli, atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas nozīmi un to, kā tas kopumā ietekmē atkritumu pārstrādes efektivitāti un pārstrādes produktu, tiešsaistes informatīvie materiāli izvietošanai finansējuma saņēmēja, pašvaldību, atkritumu apsaimniekotāju vietnēs par projekta būtību un tā pozitīvo ietekmi, iespējām iegūt pēc iespējas vairāk kvalitatīvu pārstrādes izejvielu uz vietas Latvijā, ievērojot “pašpietiekamības un tuvuma” principu u.c. Izglītošanas darbības jāveic projekta īstenošanas laikā līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - sadarbības iestāde), ieteicams pēc tam, kad infrastruktūra ir izveidota, lai ar praktiskiem piemēriem iepazīstinātu pašvaldības iedzīvotājus.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros nav atbalstāmi ieguldījumi:
- dalīti savāktu atkritumu šķirošanas līnijas iegādei vai atjaunošanai;
- nešķirotu atkritumu savākšanas infrastruktūrā;
- pārvietojamu konteineru iegādē izbūvēto šķiroto atkritumu savākšanas laukumu vai sadzīves atkritumu dalītas vākšanas punktu aprīkošanai;
- transportlīdzekļu un traktortehnikas iegādē;
- nekustamā īpašuma (zemesgabalu, ēku) iegādei;
- esošu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu pilnveide vai atjaunošana.
Izmaksas, kas nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Vienlaikus ir iespējams, ka ārpus projekta tiek īstenotas darbības, kas tieši ietekmē projekta mērķi, tamdēļ finansējuma saņēmējam tiek izvirzīta prasība, ka projekta ietvaros izveidotā infrastruktūra ir funkcionējoša līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē.
Pasākuma atlases otrās kārtas atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem. Nodoklis var tikt attiecināms tikai tādā gadījumā, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Projektā nevar tikt iekļautas un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām, izņemot darbības, kas saistītas ar būvprojekta izstrādes izmaksām. Būvprojekta izstrādes izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra, pārējās attiecināmās izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē. Finanšu plūsmu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas (ja attiecināms) nodrošina projekta iesniedzējs. Tādējādi netiks pārkāpta stimulējošas ietekmes prasība, kas izriet no komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros kā piemērotākais KF atbalsta piešķiršanas mehānisms izvēlēta Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014). Regulas Nr. 651/2014 47. pants ļauj atbalstīt ieguldījumus resursefektivitātē un pārejā uz aprites ekonomiku un tieši atlases otrajai kārtai – 47.panta 2.punkta d) apakšpunkts: ieguldījumi atkritumu dalītai savākšanai un šķirošanai nolūkā tos sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai. Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi būtiski nosacījumi:
- atbalsta pretendenta pienākums pierādīt, ka dalītās vākšanas infrastruktūra netiktu veidota, ja KF atbalsts netiktu piešķirts;
- maksimālā KF atbalsta intensitāte ir 55%;
- izmaksu attiecināmība noteikta no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta stimulējošas ietekmes prasību izpildi.
Lai izpildītu Regulas Nr. 651/2014 47. panta 7. punkta trešajā daļā noteikto, projekta iesniedzējam noteikts pienākums aprakstīt un pievienot dokumentārus pierādījumus tam, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījums netiktu veikts. To var pamatot, piemēram, aprakstot tirgus nepilnības Latvijā vai attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, otrreizēju izejvielu pieprasījuma krituma vai cenu izmaiņas u.c. Ieteicams pievienot nozares eksperta izvērtējumu par pamatojumā secināto. Kā Eiropas Komisija skaidro citu Regulas Nr. 651/2014 7. sadaļas "Atbalsts vides aizsardzībai" jautājumu kontekstā hipotētisko scenāriju un ieguldījumu pamatojumu veic dalībvalsts līmenī katrā individuālajā gadījumā. Atkarībā no konkrētā projekta ticamākais scenārijs var būt arī situācija, ka nav alternatīvu ieguldījumu, un to projekta iesniedzējs pamato ar faktiem. Kā skaidro Eiropas Komisija, faktu pārbaudi, ja nepieciešams, var veikt, konsultējoties ar atkritumu apsaimniekošanas nozares ekspertiem, kuriem ir pietiekama pieredze vai nozares zināšanas, un kuri ir neatkarīgi no atbalsta pieteikuma iesniedzēja. Ja projektam pievienotie dokumentārie pierādījumi nebūs pārliecinoši un viennozīmīgi neliks secināt, ka projekts netiktu īstenots bez KF atbalsta, projektam publiskais atbalsts netiks piešķirts.
Projektā iespējama de minimis atbalsta izmantošana saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831), to projekta iesniedzējam var sniegt izmaksām par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem un būvprojekta izstrādes izmaksām.
Kopējais de minimis atbalsts jeb robežlielums, kas piešķirts vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju gadu periodā nepārsniedz 300 000 euro. Attiecīgi projekta iesniedzējam ir jāvērtē, kādā apmērā tam viena vienota uzņēmuma līmenī ir pieejams de minimis atbalstāmo darbību īstenošanai. Ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 18. jūnijam.
Projekta īstenošanas un pēcuzraudzības nosacījumi
Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem.
Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, pazemes konteineru pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzības darbu, iekļauts nosacījums, ka visām darbībām, kas veiktas gan projekta ietvaros un ko papildina ar darbībām ārpus projekta, ir jābūt pabeigtām līdz noslēguma maksājuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē. Attiecīgi infrastruktūras objektiem līdz minētā maksājuma iesniegšanas dienai jābūt funkcionējošiem.
Noteikumu projekts paredz, ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto KF finansējuma apmēru (tātad tiek palielināts privātais līdzfinansējums), turklāt projekta izmaksu pieaugumu sedz no līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Ņemot vērā, ka dalītās vākšanas infrastruktūras izveide paredz būvniecību, tās procesa laikā jāveic pasākumi trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanai.
Pēcuzraudzības periodā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka izbūvētā atkritumu dalītas savākšanas infrastruktūra pastāvīgi 10 gadus no projekta noslēguma maksājuma veikšanas dienas tiek izmantota projekta noteikto mērķu sasniegšanai un rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai. Tādējādi tiek veidots pastāvīgi pieejams pakalpojums. Attiecīgi arī īpašumtiesības nodrošināmas vismaz 10 gadus pēc projekta pabeigšanas, tādējādi arī dalītās vākšanas pakalpojums konkrētajā vietā būs nodrošināts ilgtermiņā. Savukārt attiecībā uz normu par minimāli nepieciešamo saimnieciskajā apritē atgriezto sadzīves atkritumu daudzumu ir nosacījums, ka tas jāievēro piecu gadu ilgā pēcuzraudzības periodā.
Horizontālie principi
Projektu ietvaros jānodrošina horizontālo principu (turpmāk - HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Klimatdrošināšana", “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošana.
Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākuma otrajai atlases kārtai noteikta tieša ietekme, līdz ar to noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai. Būtiskākais no tiem paredz, ka vismaz 60% dalīti vākto sadzīves atkritumu tiek rasts turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē. Procentuālais apjoms tiks noteikts Pasākuma atlases otrās kārtas katra projekta ietvaros izbūvējamajai infrastruktūrai dalīti vāktajiem sadzīves atkritumiem, t.i. tas ir procentuālais apjoms, kādam no dalīti vākto sadzīves atkritumu daudzuma plānots rast turpmāku pielietojumu un to pārstrādes produkti un materiāli tiks atgriezti saimnieciskā apritē vai atkritumi tiks reģenerēti (t.i., atkritumi tiks nodoti sagatavošanai pārstrādei un reģenerācijai un / vai pārstrādāti vai reģenerēti attiecīgu piesārņojošās darbības atļauju saņēmuša komersanta apsaimniekotās iekārtās), tādējādi samazinot iespēju tiem tikt apglabātiem. Lai arī atkritumu šķirošanas laukumā ir jānodrošina arī videi kaitīgu preču un sadzīves bīstamie atkritumi, tomēr to apjoms laukumos ir neliels, tāpēc 60% ierobežojums tiek noteikts tikai uz sadzīves nebīstamo atkritumu plūsmu, savukārt rezultāta rādītājā gan ņem vērā visu plānoto laukumā pieņemto atkritumu daudzumu.
Projektam nav ietekmes uz HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", jo neparedz darbības enerģijas patēriņa samazināšanai vai energoefektivitātei.
Projektam noteikti HP "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.
Pasākuma projektu iesniegumu atlases otrajai kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības veicina stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu. Investīcijām piemērojams makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 jeb Baltijas jūras reģiona stratēģija.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jāsedz projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izmaksas, lai nodrošinātu minēto prasību ievērošanu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47. pantam un 50. pantam, normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī jāievēro Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas..
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēts piemērot citu komercdarbības atbalsta regulējumu – Eiropas Komisijas Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes (2021/C 153/01). Tomēr no ieviešanas mehānisma skatupunkta pamatnostādnes ir ar lielāku administratīvo slogu gan atbalsta regulējuma plānošanas, gan sniegšanas fāzē. Arī maksimālās atbalsta intensitātes, kas ir nozīmīgs faktors atbalsta programmas sekmībā, izpildot regulas Nr.651/2014 prasības, ir augstākas, kā arī ļauj veikt ieguldījumus Rīgas un Pierīgas reģionā.
Tāpat ir analizētas iespējas izmantot vienkāršotās izmaksas. Tās netiek piemērotas, jo pazemes, daļēji iedziļināto un viedo konteineru vietu izbūve Latvijā joprojām nav ļoti izplatīta un izveidotā infrastruktūra valstī ir atšķirīga, jo šādām vietām nav valstī vienota prasību standarta, gan arī pieaugošās normatīvo aktu prasības, kas liek dalītajā vākšanā iekļaut aizvien jaunas atkritumu plūsmas, palielinot gan konteineru skaitu, gan izmaksas. Turklāt jāņem vērā, ka lielu daļu šāda tipa projektu ir realizējuši privātie komersanti, kuru ieguldījumu apjoms bieži ir komercnoslēpums.
Līdzīgi ir arī ar dalītās vākšanas laukumiem, kur arī pieaug tajos uzskaitīto vācamo atkritumu veidu skaits, līdz ar to arī platība. Šeit būtiski ņemt vērā, ka laukumu konfigurācija un tajā izvietojamo pārvietojamo konteineru skaits un tilpums var būt dažādi, kas nosaka arī laukuma platību. Atkarībā no laukuma apsaimniekotāja tehnikas iespējām iespējama arī speciālu rampu izbūve, kas atvieglo konteineru nomaiņu, bet palielina izbūves izmaksas.
Tāpat ir analizētas iespējas izmantot vienkāršotās izmaksas. Tās netiek piemērotas, jo pazemes, daļēji iedziļināto un viedo konteineru vietu izbūve Latvijā joprojām nav ļoti izplatīta un izveidotā infrastruktūra valstī ir atšķirīga, jo šādām vietām nav valstī vienota prasību standarta, gan arī pieaugošās normatīvo aktu prasības, kas liek dalītajā vākšanā iekļaut aizvien jaunas atkritumu plūsmas, palielinot gan konteineru skaitu, gan izmaksas. Turklāt jāņem vērā, ka lielu daļu šāda tipa projektu ir realizējuši privātie komersanti, kuru ieguldījumu apjoms bieži ir komercnoslēpums.
Līdzīgi ir arī ar dalītās vākšanas laukumiem, kur arī pieaug tajos uzskaitīto vācamo atkritumu veidu skaits, līdz ar to arī platība. Šeit būtiski ņemt vērā, ka laukumu konfigurācija un tajā izvietojamo pārvietojamo konteineru skaits un tilpums var būt dažādi, kas nosaka arī laukuma platību. Atkarībā no laukuma apsaimniekotāja tehnikas iespējām iespējama arī speciālu rampu izbūve, kas atvieglo konteineru nomaiņu, bet palielina izbūves izmaksas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam
Apraksts
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam nosaka atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību
Nosaukums
Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam
Apraksts
Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam uzsver resursu (tostarp atkritumu dalītās vākšanas rezultātā radušos resursu) apritīguma nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projektos pastāv neto ienākumu iespējamība, jo atkritumu dalītās vākšanas sistēmā tiek atgūti otrreizēji izmantojami, pārstrādājami materiāli, kam nosakāma tirgus cena. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīze projekta līmenī nav jāveic, jo regulas Nr. 651/2014 47.pantā nav paredzēta pamatdarbības peļņas atskaitīšana no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm (deficīta likmes aprēķins).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Atkritumu radītāji (fiziskās personas)
Ietekmes apraksts
Visi atkritumu dalītās vākšanas pakalpojuma saņēmēji (atkritumu radītāji), kam projektu realizācijas rezultātā tiks dota iespēja iekļauties pašvaldību organizētajā dalītās vākšanas sistēmā un lietot atkritumu apsaimniekošanas komersantu izbūvēto atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru
Juridiskās personas
- Pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas komersanti, namu apsaimniekotāji, atkritumu radītāji (juridiskās personas)
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē atsevišķu nozari – atkritumu apsaimniekošanu, veicinot labvēlīgus apstākļus atkritumu dalītās vākšanas sistēmu izveidei, kas ļautu tuvināties Eiropas Savienībā noteikto mērķu vērtībām un veicinātu resursefektivitāti. Tieša ietekme ir pašvaldībām, jo tās atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma nosacījumiem ir atbildīgas par atkritumu dalītās vākšanas organizēšanu savā teritorijā kopā ar atkritumu apsaimniekošanas komersantiem, kuri varēs attīstīt un paplašināt pakalpojuma klāstu. Pastarpināta ietekme ir uz namu apsaimniekotājiem (juridiskajām personām), kuru rīcībā lietošanai var tikt nodota izbūvētā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra (tas attiecināms tikai uz pazemes un viedajiem konteineriem).
VARAM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, bet pašvaldības, to kapitālsabiedrības un iestādes pildīs finansējuma saņēmēju funkcijas.
VARAM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas, bet pašvaldības, to kapitālsabiedrības un iestādes pildīs finansējuma saņēmēju funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem Pasākuma otrās atlases kārtas dalībniekiem. KF finansējuma apmērs ir ierobežots, ir noteikts arī maksimālais KF finansējums vienam projektam – 350 000 euro, kas ļauj uz finansējumu pretendēt arī mazāka apjoma projektiem. Tā kā atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr.651/2014 nosacījumiem, var uzskatīt, ka ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un apritīgumam ir saderīgs ar ES iekšējo tirgu, jo nodrošina godīgu konkurenci iekšējā tirgū un veicina ekonomikas izaugsmi, samazina administratīvo slogu un izmaksas.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Nepieciešamība sniegt atkritumu dalītās vākšanas pakalpojumu un tādējādi atgūt kvalitatīvāku materiālu atkritumu pārstrādei atkarībā no apkalpojamo konteineru skaita un izvietošanas teritorijas pēc VARAM aplēsēm rada 1- 2 jaunas tiešās darbavietas (tie ir specializēto transportlīdzekļu vadītāji, krāvēji, laukumu darbinieki u.c.). Tāpat netieši tiek radīts pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem, jo nepieciešami transporta pakalpojumi gan uz atkritumu sagatavošanas pārstrādei vietām, gan pārstrādes iekārtām, gan arī pēc pārstrādes jau otrreizējo izejvielu un produktu, kas tiek izmantoti Latvijas tautsaimniecībā un eksportēti uz citām valstīm, transportēšanai.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
136 800
0
700 000
345 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
136 800
0
700 000
345 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
192 764
0
986 364
486 136
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
136 800
0
700 000
345 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
55 964
0
286 364
141 136
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-55 964
0
-286 364
-141 136
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-55 964
0
-286 364
-141 136
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-55 964
-286 364
-141 136
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-55 964
-286 364
-141 136
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Plānotais valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta finansējums norādīts saskaņā ar VARAM 2024. gada 16. janvārī sagatavotajām (apstiprinātas 2024. gada 28. maijā) budžeta izdevuma prognozēm Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā (indikatīvi), kas paredz:
- 2025.gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 136 800 euro;
- 2026. gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 700 000 euro;
- 2027.gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 345 000 euro;
- 2028.gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 773 200 euro;
- 2029.gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 45 000 euro.
Budžeta ieņēmumi plānoti kā KF finansējuma atmaksas, savukārt izdevumi - projektā plānotais KF finansējums.
Pirms projektu iesniegumu atlases un iesniegto projektu izvērtēšanas nav precīzi iespējams noteikt pašvaldību budžeta un privātā līdzfinansējuma sadalījumu, jo atlases kārtā paredzēts atklāts konkurss. Tomēr ietekmes uz pašvaldību budžeta noteikšanai tiek modelēta situācija, ka pusi (50%) no minimāli nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma (1 636 363 euro) nodrošina pašvaldība vai tās iestāde kā finansējuma saņēmējs. Tādējādi aprēķinos tiek paredzēta šāda ietekme uz pašvaldību budžeta izdevumiem (818 183 euro):
- 2025.gadā 55 964 euro;
- 2026. gadā 286 364 euro;
- 2027.gadā 141 136 euro;
- 2028.gadā 316 309 euro;
- 2029.gadā 18 410 euro.
Kaut arī projektu iesniedzēji ir arī pašvaldības un pašvaldību iestādes, projektos līdzfinansējums jānodrošina no finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst finansējuma saņēmēja spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (attiecināms uz pašvaldībām un to iestādēm). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 % no projektam piešķirtā KF finansējuma. Ieguldījumus plānots uzsākt 2024. gadā (maksājumus iesniedzot 2025. gadā) un turpināt līdz 2027.gada beigām, kas ir maksimālais termiņš projektu īstenošanai.
Investīcijas plānotas zem šādiem intervences kodiem:
- 67: sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 1 800 000 euro;
- 69: komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 200 000 euro.
- 2025.gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 136 800 euro;
- 2026. gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 700 000 euro;
- 2027.gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 345 000 euro;
- 2028.gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 773 200 euro;
- 2029.gadā maksājumus finansējuma saņēmējiem 45 000 euro.
Budžeta ieņēmumi plānoti kā KF finansējuma atmaksas, savukārt izdevumi - projektā plānotais KF finansējums.
Pirms projektu iesniegumu atlases un iesniegto projektu izvērtēšanas nav precīzi iespējams noteikt pašvaldību budžeta un privātā līdzfinansējuma sadalījumu, jo atlases kārtā paredzēts atklāts konkurss. Tomēr ietekmes uz pašvaldību budžeta noteikšanai tiek modelēta situācija, ka pusi (50%) no minimāli nepieciešamā nacionālā līdzfinansējuma (1 636 363 euro) nodrošina pašvaldība vai tās iestāde kā finansējuma saņēmējs. Tādējādi aprēķinos tiek paredzēta šāda ietekme uz pašvaldību budžeta izdevumiem (818 183 euro):
- 2025.gadā 55 964 euro;
- 2026. gadā 286 364 euro;
- 2027.gadā 141 136 euro;
- 2028.gadā 316 309 euro;
- 2029.gadā 18 410 euro.
Kaut arī projektu iesniedzēji ir arī pašvaldības un pašvaldību iestādes, projektos līdzfinansējums jānodrošina no finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst finansējuma saņēmēja spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (attiecināms uz pašvaldībām un to iestādēm). Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 % no projektam piešķirtā KF finansējuma. Ieguldījumus plānots uzsākt 2024. gadā (maksājumus iesniedzot 2025. gadā) un turpināt līdz 2027.gada beigām, kas ir maksimālais termiņš projektu īstenošanai.
Investīcijas plānotas zem šādiem intervences kodiem:
- 67: sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 1 800 000 euro;
- 69: komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi – KF 200 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Ieņēmumi plānoti kā KF finansējuma daļa
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Ieņēmumi plānoti kā KF finansējuma daļa
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts neietekmē amata vietu skaita izmaiņas
Cita informācija
Finansējuma saņēmējam noteikta iespēja saņemt avansa maksājumus, kas nepārsniedz 30% no projektam piešķirtā KF finansējuma. Nosacījums ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021. – 2027. gada plānošanas periodā. Avanss nepieciešams, lai nodrošinātu finanšu plūsmu būvdarbu izpildei. Pasākuma īstenošanai KF finansējuma daļa tiks pieprasīta no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Komisijas regulas Nr. 651/2014 47. pants aptver plašu darbību tvērumu un dalītā vākšana ir tikai viena no tām. Regulējums piemērojams plaša spektra darbībām, līdz ar to ne visas Komisijas regulas Nr. 651/2014 47. panta prasības var tikt piemērotas specifiski tikai vienas no regulējuma aptverošās darbības jeb atkritumu dalītās vākšanas gadījumā. VARAM ir analizējusi 47. pantā iekļautos nosacījumus un piemērojusi tos tiktāl, cik to var attiecināt tieši uz atkritumu dalītu vākšanu.
Skaidrojam, ka 47.panta 4. punkts var tikt piemērots tikai tādām investīciju programmām, kur tiek sniegts atbalsts paša uzņēmuma darbības rezultātā radīto atkritumu apsaimniekošanai. Piemēram, tas būtu gadījums, ja autoservisā rastos naftas produktu atkritumi, kam obligāti pirms nodošanas pārstrādei būtu jāveic kāda no priekšapstrādes darbībām. Pasākuma otrajā atlases kārtā nav paredzētas šāda veida darbības, tāpēc 47. panta 4. punkts nav piemērojams pēc būtības.
Attiecībā uz 47. panta 5. punktu skaidrojam, ka, attīstot atkritumu dalīto vākšanu, netiek palielināts radīto atkritumu daudzums, bet gan tiek nodrošināta atbilstoša infrastruktūra pārstrādei un reģenerācijai nepieciešamos atkritumus nodalīt no kopējās nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmas. Nav pierādījumu tam, ka, izveidojot atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, palielinātos radīto atkritumu daudzums. Līdz ar to 47. panta 5. punkta nosacījumi nav piemērojami Pasākuma otrajā atlases kārtā.
Kaut arī atkritumu dalītā savākšana tiek veikta katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, nav vienotas pieejas sistēmas izveidei. Līdz ar to pastāv daudz dažādu risinājumu. Eiropas Savienības līmenī vien ir noteikti atkritumu veidi, kas obligāti vācami dalīti. Dalībvalstīs dalītā vākšana tiek organizēta, piemēram, pēc maisu sistēmas (tos apsaimnieko reģistrēti savācēji pilsētas, apkaimes līmenī), konteineru parku vai šķirošanas laukumu veidā, izvietojot konteinerus u.c. Pastāv arī būtiskas atšķirības tajā, kādus atkritumu veidus var ievietot vienā maisā/tvertnē/konteinerā. Atkritumu šķirošanas laukumos/parkos atšķiras nododamu atkritumu klāsts. Dažās dalībvalstīs tiek veidotas ražotāju atbildības sistēmas konkrētu dalīti savācamo atkritumu veidiem, piemēram, tekstilam.
VARAM vērtējumā nepastāv situācija, ka atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz regulas Nr.651/2014 47. panta 2. punkta d) apakšpunktu un vienlaikus ieguldījums atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveidei ir tāds, kāds nepastāv kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jo, kā jau minēts iepriekš, dalībvalstīs izmantoto paņēmienu klāsts ir ļoti plašs, vienlaikus specifisks atbilstoši nacionālajos tiesību aktos noteiktajām prasībām.
Kaut arī citās dalībvalstīs atkritumu dalītā vākšana ir ļoti attīstīta, Eiropas Komisija ziņojumos un izvērtējumos par Latviju uzsver atkritumu dalītās vākšanas sistēmas nepilnības un nepietiekamo attīstību. Latvijā bez publiskā (pamatā Eiropas Savienības fondu) atbalsta tikai atsevišķos reģionos vai pašvaldībās tiek veidotas šķiroto atkritumu savākšanas vietas, kas norāda, ka šajā nozarē pastāv situācija, ka bez Eiropas Savienības fondu vai cita publiska atbalsta atkritumu dalītā vākšana netiek attīstīta, attiecīgi nav veidojušies apstākļi rentablai iedibinātai komercpraksei. Nepastāv arī atvērta veida datu reģistrs, kas ļautu pārbaudīt tehnoloģiju un to izmaksu apkopojumu. Nepastāv regulējums, kas ļautu pēc noteiktām pazīmēm identificēt rentablu komercpraksi Savienības līmenī. Tādējādi 47. panta 6. punkts netiek pārņemts, jo nav iespējams to piemērot un pārbaudīt Pasākuma otrajā atlases kārtā.
Attiecībā uz 47. panta 10. punktu skaidrojam, ka ar Savienības standartu saprot pienākumu izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 102. apakšpunkta b punktā norādīto). Pienākums šos paņēmienus piemērot ir A kategorijas piesārņojošas darbības veicējiem, savukārt citu kategoriju piesārņojošu darbību veicējiem to piemērošana ir brīvprātīga. Atkritumu dalītās savākšanas punktu un laukumu darbībai tiek izsniegtas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas un tajās neparedz pienākumu izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Par Savienības standartu neuzskata mērķrādītājus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalsts līmenī. Par tādu ir uzskatāms, piemēram, pienākums nodrošināt konkrēta procentuālā apmēra atkritumu pārstrādi nacionālā līmenī. Tādējādi 47. panta 10. punkts nav piemērojams attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu.
Skaidrojam, ka 47.panta 4. punkts var tikt piemērots tikai tādām investīciju programmām, kur tiek sniegts atbalsts paša uzņēmuma darbības rezultātā radīto atkritumu apsaimniekošanai. Piemēram, tas būtu gadījums, ja autoservisā rastos naftas produktu atkritumi, kam obligāti pirms nodošanas pārstrādei būtu jāveic kāda no priekšapstrādes darbībām. Pasākuma otrajā atlases kārtā nav paredzētas šāda veida darbības, tāpēc 47. panta 4. punkts nav piemērojams pēc būtības.
Attiecībā uz 47. panta 5. punktu skaidrojam, ka, attīstot atkritumu dalīto vākšanu, netiek palielināts radīto atkritumu daudzums, bet gan tiek nodrošināta atbilstoša infrastruktūra pārstrādei un reģenerācijai nepieciešamos atkritumus nodalīt no kopējās nešķiroto sadzīves atkritumu plūsmas. Nav pierādījumu tam, ka, izveidojot atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, palielinātos radīto atkritumu daudzums. Līdz ar to 47. panta 5. punkta nosacījumi nav piemērojami Pasākuma otrajā atlases kārtā.
Kaut arī atkritumu dalītā savākšana tiek veikta katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, nav vienotas pieejas sistēmas izveidei. Līdz ar to pastāv daudz dažādu risinājumu. Eiropas Savienības līmenī vien ir noteikti atkritumu veidi, kas obligāti vācami dalīti. Dalībvalstīs dalītā vākšana tiek organizēta, piemēram, pēc maisu sistēmas (tos apsaimnieko reģistrēti savācēji pilsētas, apkaimes līmenī), konteineru parku vai šķirošanas laukumu veidā, izvietojot konteinerus u.c. Pastāv arī būtiskas atšķirības tajā, kādus atkritumu veidus var ievietot vienā maisā/tvertnē/konteinerā. Atkritumu šķirošanas laukumos/parkos atšķiras nododamu atkritumu klāsts. Dažās dalībvalstīs tiek veidotas ražotāju atbildības sistēmas konkrētu dalīti savācamo atkritumu veidiem, piemēram, tekstilam.
VARAM vērtējumā nepastāv situācija, ka atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz regulas Nr.651/2014 47. panta 2. punkta d) apakšpunktu un vienlaikus ieguldījums atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveidei ir tāds, kāds nepastāv kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jo, kā jau minēts iepriekš, dalībvalstīs izmantoto paņēmienu klāsts ir ļoti plašs, vienlaikus specifisks atbilstoši nacionālajos tiesību aktos noteiktajām prasībām.
Kaut arī citās dalībvalstīs atkritumu dalītā vākšana ir ļoti attīstīta, Eiropas Komisija ziņojumos un izvērtējumos par Latviju uzsver atkritumu dalītās vākšanas sistēmas nepilnības un nepietiekamo attīstību. Latvijā bez publiskā (pamatā Eiropas Savienības fondu) atbalsta tikai atsevišķos reģionos vai pašvaldībās tiek veidotas šķiroto atkritumu savākšanas vietas, kas norāda, ka šajā nozarē pastāv situācija, ka bez Eiropas Savienības fondu vai cita publiska atbalsta atkritumu dalītā vākšana netiek attīstīta, attiecīgi nav veidojušies apstākļi rentablai iedibinātai komercpraksei. Nepastāv arī atvērta veida datu reģistrs, kas ļautu pārbaudīt tehnoloģiju un to izmaksu apkopojumu. Nepastāv regulējums, kas ļautu pēc noteiktām pazīmēm identificēt rentablu komercpraksi Savienības līmenī. Tādējādi 47. panta 6. punkts netiek pārņemts, jo nav iespējams to piemērot un pārbaudīt Pasākuma otrajā atlases kārtā.
Attiecībā uz 47. panta 10. punktu skaidrojam, ka ar Savienības standartu saprot pienākumu izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 102. apakšpunkta b punktā norādīto). Pienākums šos paņēmienus piemērot ir A kategorijas piesārņojošas darbības veicējiem, savukārt citu kategoriju piesārņojošu darbību veicējiem to piemērošana ir brīvprātīga. Atkritumu dalītās savākšanas punktu un laukumu darbībai tiek izsniegtas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas un tajās neparedz pienākumu izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Par Savienības standartu neuzskata mērķrādītājus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalsts līmenī. Par tādu ir uzskatāms, piemēram, pienākums nodrošināt konkrēta procentuālā apmēra atkritumu pārstrādi nacionālā līmenī. Tādējādi 47. panta 10. punkts nav piemērojams attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
41.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 2. punkts, 3.panta 2. punkts
41.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 4. punkts
41.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.panta 3.punkts
43.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8. pants
45.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav nepieciešams
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
64. panta 1. punkts, c apakšpunkts
25. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47.pants
29.14. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50.pants
29.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav nepieciešams
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 ( 2014. gada 17. jūnijs ), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 2. un 24. punkts, I pielikums
11.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 18.punkts
34.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 23.punkts
38.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6.panta 2.punkts
37.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 2.punkts c un d apakšpunkti
34.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 3.punkts
34.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1.panta 4.punkts a apakšpunkts
34.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4.panta 1.punkta s apakšpunkts
34.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47.panta 8.; 9.punkts
39.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47.panta 7.punkta trešā daļa
40.punkts
Pārņemtas daļēji
47. panta 7. punkta trešajā daļā norādītais ieguldījumu veids "esoša objekta papildu komponenta uzstādīšana" noteikumu projektā nav iekļauts kā atbalstāmā darbība, tāpēc prasība tiek pārņemta daļēji.
Neparedz stingrākas prasības
9.panta 1.; 4.punkts
43.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
47.panta 2.punkta d apakšpunkts
2., 18. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 4. punkta c apakšpunkts
17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 28.punkts
38. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2.panta 29.punkts
19. punkts
Pārņemtas daļēji
Regula nenosaka prasību aktīvu veidam, kas nozīmē, ka, iekļaujot MK noteikumu projektā nosacījumu, ka iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem, tiek noteiktas stingrākas prasības. Skaidrojam, ka atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra pamatā tiek veidota ārtelpā, zem klajas debess, kā arī tai jākalpo tās izveides mērķim vismaz 10 gadus. Līdz ar to uzskatām, ka prasība, ka aktīviem ir jābūt jauniem, ir atbilstoša programmas ieviešanas mērķim un ir pamatoti to paredzēt kā stingrāku normu.
Paredz stingrākas prasības
5. panta 2. punkta a apakšpunkts
9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
58. panta 5. punkts, 59. pants
45. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ar šiem MK noteikumiem tiek pārņemts tikai regulas 47.panta 2.punkta d apakšpunkts, jo pasākums ir vērsts tikai uz šo regulas punktā minēto darbību (ieguldījumi atkritumu dalītai savākšanai un šķirošanai nolūkā tos sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai).
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
VARAM 20 darbdienu laikā no šo noteikumu stāšanās spēkā, izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu (SANI2), nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par šo atbalsta programmu
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
29.13. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
MK noteikumu projekta pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji tiks apstiprināti Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā, kuras sastāvā ir iekļauti arī sadarbības, sociālie, nevalstiskā sektora un reģionālie partneri.
Noteikumu projektu izstrādā VARAM, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām (ja nepieciešams) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai.
Investīciju ieguldījumu nosacījumus VARAM prezentējusi vairākkārt atkritumu apsaimniekošanas nozares organizācijām.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumi, kas noteikti regulā Mr.2021/1060 un normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, tādējādi sniedzot informāciju sabiedrībai par projekta mērķi, veiktajiem ieguldījumiem u.c., kā arī tiek paredzēti sabiedrības izglītošanas pasākumi atbilstoši projekta iesniegumā ietvertam plānam.
Noteikumu projektu izstrādā VARAM, tas tiks saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un citām institūcijām (ja nepieciešams) atbilstoši MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.606 “Ministru kabineta kārtības rullis” noteiktajai kārtībai.
Investīciju ieguldījumu nosacījumus VARAM prezentējusi vairākkārt atkritumu apsaimniekošanas nozares organizācijām.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējam jānodrošina informācijas un publicitātes pasākumi, kas noteikti regulā Mr.2021/1060 un normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fondu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu, tādējādi sniedzot informāciju sabiedrībai par projekta mērķi, veiktajiem ieguldījumiem u.c., kā arī tiek paredzēti sabiedrības izglītošanas pasākumi atbilstoši projekta iesniegumā ietvertam plānam.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Vērtējot projektu īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums potenciālajiem finansējuma saņēmējiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta darbības ietekmē Nacionālā attīstības plāna rādītāju Nr.275 “Sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis”, jo Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros tiks nodrošināta dažāda veida, tostarp izlietotā iepakojuma, bioloģisko un citu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izbūve. Infrastruktūras izbūve kopā ar plānotajiem sabiedrības izglītošanas pasākumiem veicinās plašāku un kvalitatīvāku atkritumu dažādu veidu dalītu savākšanu, palielinot atkritumu apjomus, kas tiks atgriezti saimnieciskā apritē. Dalīti vākti atkritumi ir kvalitatīvs materiāls atkritumu pārstrādei. Tādējādi veicinot atkritumu dalīto vākšanu, tiek panākts vairāk kvalitatīvu izejvielu pārstrādei, kas savukārt ļauj palielināt pārstrādes jaudas.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektiem izvirzīta prasība attīstīt dalīto atkritumu vākšanu atbilstoši pašvaldības saistošo noteikumu par atkritumu apsaimniekošanu nosacījumiem un teritorijas plānojumam
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekts tiešā veidā ietekmē vides prasības, ko nodrošina gan prasība attīstīt atkritumu apsaimniekošanas darbību – atkritumu dalīto vākšanu, kas uzskatāma par prioritāru, jo vienlaicīgi samazina radīto atkritumu bīstamību, nodalot atkritumu plūsmas, gan sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai. Darbība paredzēta atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana” tiek noteikta prasība pārbaudīt pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus, izvērtējot klimatiskās ietekmes faktorus un veidojot tādu infrastruktūru, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi, t.sk. ņemot vērā pašvaldībai noteikto klimatisko profilu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk - HP VINPI) noteikts, ka pasākuma otrajai kārtai nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir tehniska rakstura), kas nozīmē, ka projektā būs jāiekļauj vismaz viena vispārīga šī principa darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem atbilstoši HP VINPI “Vadlīnijas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)” (pieejamas šeit:https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027.
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektā ir iekļauts specifiskais atbilstības kritērijs “Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu”, kas paredz, piemēram, šādu darbību īstenošanu:
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv / Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem (skat. LM metodisko materiālu “Ceļvedis iekļaujošas vides veidošanai valsts un pašvaldību iestādēs (2020) https://www.lm.gov.lv/lv/celvedis-ieklaujosasvides-veidosanai-valsts-un-pasvaldibu-iestades-2020);
- ja informatīvās kampaņas ietvaros tiek plānoti arī klātienes pasākumi, paredzēt vispārīgo HP VINPI darbību "projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem".
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplektā ir iekļauts specifiskais atbilstības kritērijs “Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu”, kas paredz, piemēram, šādu darbību īstenošanu:
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus (skat. VARAM vadlīnijas “Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)” (https://pieklustamiba.varam.gov.lv / Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem (skat. LM metodisko materiālu “Ceļvedis iekļaujošas vides veidošanai valsts un pašvaldību iestādēs (2020) https://www.lm.gov.lv/lv/celvedis-ieklaujosasvides-veidosanai-valsts-un-pasvaldibu-iestades-2020);
- ja informatīvās kampaņas ietvaros tiek plānoti arī klātienes pasākumi, paredzēt vispārīgo HP VINPI darbību "projekta tīmekļa vietnē tiks norādīta informācija par projekta darbību īstenošanas vietas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar maziem bērniem un senioriem".
Pielikumi