25-TA-422: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Motoru ielā 4B, Daugavpilī, pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sestā daļa. Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt no SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) rīkojuma projektā minēto zemes vienību Finanšu ministrijas valdījumā, izveidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas valdījumā esošo būvi, un virzīt atsavināšanai vienotu nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt no SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) rīkojuma projektā minēto zemes vienību Finanšu ministrijas valdījumā, izveidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas valdījumā esošo būvi, un virzīt atsavināšanai vienotu nekustamo īpašumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz no Possessor pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā valsts nekustamo īpašumu – (kadastra Nr. 05000350313) zemes vienību (kadastra apzīmējums 05000350019) 0,5188 ha platībā – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, lai veidotu vienotu zemes un ēkas (būves) nekustamo īpašumu, ņemot vērā, ka uz zemes vienības atrodas valstij Finanšu ministrijas personā piederošs nekustamais īpašums (kadastra Nr.0500 535 0308) – būve (kadastra apzīmējums 05000350313001) – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, un atļaut VNĪ vienoto nekustamo īpašumu pārdot izsolē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 035 0313) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 035 0019) 0,5188 ha platībā – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, ierakstīts Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000460294 uz valsts vārda sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) personā, lēmuma datums 12.06.2009.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienības lietošanas mērķis 1001 - “Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”, platība 0,5188 ha. Zemes lietošanas veids: Zemes zem ēkām, platība 0.5188 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 8838 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 13 115 euro apmērā.
Zemesgrāmatā zemes vienībai noteikts apgrūtinājums - Atzīme - zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa, platība 0.4879 ha.
NĪVKIS zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0.0006 ha;
2) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās
ietekmes zona, platība 0.5188 ha;
3) pierobeža, platība 0.5188 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam, platība 0.0004 ha;
5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0.0018 platība.
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai uz zemes vienības atrodas nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 535 0308) – būve (būves kadastra apzīmējums 0500 035 0313 001) – Motoru ielā 4B, Daugavpilī (turpmāk – Būve).
Saskaņā ar 01.02.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3469R/23 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā Būvi, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas tiesas 09.11.2023. spriedumu civillietā Nr. C771204323, saskaņā ar kuru konstatēts juridisks fakts, ka Būve ir bezīpašnieka lieta, kas piekrīt Latvijas valstij.
Īpašuma tiesības uz Būvi Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000816499 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 06.03.2024.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem Būves nekustamā īpašuma
sastāvā ietilpst būve (būves kadastra apzīmējums 0500 035 0313 001) ražošanas cehs ar kopējo platību 5214,8 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 “Rūpnieciskās ražošanas ēkas”, būves tips 12510102 “Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir lielāks par 6 m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Būvei uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 125 474 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 56 737 euro apmērā.
Atbilstoši 01.02.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.3469R/23 pielikumā norādītajam Būves tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā neapmierinošs.
Daugavpils pašvaldības Centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments 15.10.2024. vēstulē Nr. 2-7/880 informē, ka:
1) saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 24.03.2020. saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” tematiskās kartes „Degradētās teritorijas” datiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 24.03.2020. saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.12) Zemes vienības plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā rūpnieciskās apbūves teritorija (R) – funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4) zemes vienība robežojas ar Motoru ielu.
Possessor 29.02.2024. vēstulē Nr.1.17/836 aicina VNĪ pēc tam, kad Būve tiks ierakstīta zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā, sagatavot un virzīt izskatīšanai Tiesību aktu projektu portālā Ministru kabineta rīkojuma projektu par zemes vienības pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu. Pēc minētā Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas Possessor nodos zemes vienību Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Lai nodrošinātu Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu, Possessor valdījumā esošā zemes vienība nododama Finanšu ministrijas valdījumā, lai izveidotu un pēc tam pārdotu vienotu Būves un zemes nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā minēto, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 035 0019) 0,5188 ha platībā – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sesto daļu un apvienojama vienotā zemesgrāmatas nodalījumā ar Būvi.
Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 14.panta otro daļu, ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēku (būvi) — zemes īpašnieks, ēkas (būves) īpašums pievienojams zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) nodalījums slēdzams arī bez īpašnieka lūguma, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekonstatē normatīvajos aktos noteiktos šķēršļus zemes īpašuma un ēkas (būves) īpašuma savienošanai. Šādā gadījumā nekustamajam īpašumam saglabājams zemes vienības kadastra numurs.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu, kā arī Būves tehnisko stāvokli.
Ņemot vērā nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajiem apgrūtinājumam.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem zemes vienības lietošanas mērķis 1001 - “Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”, platība 0,5188 ha. Zemes lietošanas veids: Zemes zem ēkām, platība 0.5188 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 8838 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 13 115 euro apmērā.
Zemesgrāmatā zemes vienībai noteikts apgrūtinājums - Atzīme - zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa, platība 0.4879 ha.
NĪVKIS zemes vienībai noteikti apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0.0006 ha;
2) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās
ietekmes zona, platība 0.5188 ha;
3) pierobeža, platība 0.5188 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam, platība 0.0004 ha;
5) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0.0018 platība.
Atbilstoši NĪVKIS esošajai informācijai uz zemes vienības atrodas nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0500 535 0308) – būve (būves kadastra apzīmējums 0500 035 0313 001) – Motoru ielā 4B, Daugavpilī (turpmāk – Būve).
Saskaņā ar 01.02.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.3469R/23 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā Būvi, ievērojot Ministru kabineta 26.11.2013. noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Rīgas pilsētas tiesas 09.11.2023. spriedumu civillietā Nr. C771204323, saskaņā ar kuru konstatēts juridisks fakts, ka Būve ir bezīpašnieka lieta, kas piekrīt Latvijas valstij.
Īpašuma tiesības uz Būvi Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000816499 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, lēmuma datums 06.03.2024.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un NĪVKIS datiem Būves nekustamā īpašuma
sastāvā ietilpst būve (būves kadastra apzīmējums 0500 035 0313 001) ražošanas cehs ar kopējo platību 5214,8 m2, galvenais lietošanas veids: 1251 “Rūpnieciskās ražošanas ēkas”, būves tips 12510102 “Ražošanas ēkas, kurās lielākās telpas (pēc platības kvadrātmetros) augstums ir lielāks par 6 m.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Būvei uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 125 474 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 56 737 euro apmērā.
Atbilstoši 01.02.2024. Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr.3469R/23 pielikumā norādītajam Būves tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā kopumā raksturojams kā neapmierinošs.
Daugavpils pašvaldības Centrālās pārvaldes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments 15.10.2024. vēstulē Nr. 2-7/880 informē, ka:
1) saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 24.03.2020. saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” tematiskās kartes „Degradētās teritorijas” datiem zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem;
3) pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 24.03.2020. saistošiem noteikumiem Nr.12 „Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi un grafiskā daļa” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.12) Zemes vienības plānotā (atļautā) izmantošana noteikta kā rūpnieciskās apbūves teritorija (R) – funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4) zemes vienība robežojas ar Motoru ielu.
Possessor 29.02.2024. vēstulē Nr.1.17/836 aicina VNĪ pēc tam, kad Būve tiks ierakstīta zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā, sagatavot un virzīt izskatīšanai Tiesību aktu projektu portālā Ministru kabineta rīkojuma projektu par zemes vienības pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu. Pēc minētā Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas Possessor nodos zemes vienību Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Lai nodrošinātu Civillikuma 968. pantā nostiprināto zemes un ēkas vienotības principu, Possessor valdījumā esošā zemes vienība nododama Finanšu ministrijas valdījumā, lai izveidotu un pēc tam pārdotu vienotu Būves un zemes nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā minēto, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 035 0019) 0,5188 ha platībā – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sesto daļu un apvienojama vienotā zemesgrāmatas nodalījumā ar Būvi.
Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 14.panta otro daļu, ja zemi īpašumā iegūst ēku (būvju) īpašnieks vai ēku (būvi) — zemes īpašnieks, ēkas (būves) īpašums pievienojams zemes īpašuma nodalījumam un ēku (būvju) nodalījums slēdzams arī bez īpašnieka lūguma, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nekonstatē normatīvajos aktos noteiktos šķēršļus zemes īpašuma un ēkas (būves) īpašuma savienošanai. Šādā gadījumā nekustamajam īpašumam saglabājams zemes vienības kadastra numurs.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu, kā arī Būves tehnisko stāvokli.
Ņemot vērā nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajiem apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā rīkojuma projektā minēto zemes vienību, izveidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas valdījumā esošo Būvi un ierosināt vienota nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz Possessor nodot Finanšu ministrijas valdījumā rīkojuma projektā minēto zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 035 0019) 0,5188 ha platībā – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, Finanšu ministrijai pārņemt to no Possessor un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz to valstij Finanšu ministrijas personā, veidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Būvi, kas atrodas uz minētās zemes vienības.
Pēc minēto darbību veikšanas rīkojuma projektā paredzēts atļaut VNĪ pārdot izsolē vienoto nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.Nr.0500 035 0313) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 035 0019) 0,5188 ha platībā – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, un būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 035 0313 001) – Motoru ielā 4B, Daugavpilī.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma nākamajam ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu, kā arī par Būves tehnisko stāvokli.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts pārņemt Finanšu ministrijas valdījumā rīkojuma projektā minēto zemes vienību, izveidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Finanšu ministrijas valdījumā esošo Būvi un ierosināt vienota nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz Possessor nodot Finanšu ministrijas valdījumā rīkojuma projektā minēto zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 035 0019) 0,5188 ha platībā – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, Finanšu ministrijai pārņemt to no Possessor un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz to valstij Finanšu ministrijas personā, veidojot vienotu nekustamo īpašumu ar Būvi, kas atrodas uz minētās zemes vienības.
Pēc minēto darbību veikšanas rīkojuma projektā paredzēts atļaut VNĪ pārdot izsolē vienoto nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.Nr.0500 035 0313) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0500 035 0019) 0,5188 ha platībā – Motoru ielā 4B, Daugavpilī, un būvi (būves kadastra apzīmējums 0500 035 0313 001) – Motoru ielā 4B, Daugavpilī.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma nākamajam ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvu, kā arī par Būves tehnisko stāvokli.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Finanšu ministrija
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VNĪ un Possessor.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi