Anotācija (ex-ante)

Pasaules Bankas ekspertu 2016. un 2018. gada ziņojumos [1] ietvertā analīze un secinājumi rāda, ka Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmā un augstskolās doktora līmeņa studijām (tobrīd tikai akadēmiskās doktora studiju programmas, jo profesionālās doktora studiju programmas mākslās vēl nebija izveidotas) ir nozīmīga stratēģiska loma, tomēr esošais doktorantūras īstenošanas process uzrāda vairākas iezīmes, kas jāstiprina un jāmodernizē.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, doktorantūra attīstījusies galvenokārt augstskolu iekšienē, pamatojoties uz pašu augstskolu iniciatīvām un aktivitātēm, tāpēc tās saturs, norise un kvalitāte dažādās augstskolās krasi atšķiras. Doktora studiju programmas piedāvā arī tādas augstskolas, kas nespēj nodrošināt to īstenošanai nepieciešamo akadēmisko vidi attiecīgajās zinātnes nozarēs un kas tādējādi nevar nodrošināt doktorantiem iespēju veikt pētniecību izvēlētajā zinātnes nozarē. Akreditējot doktora studiju programmu studiju virziena ietvaros, doktora studiju programmas akadēmiskā vide netiek atbilstoši novērtēta. Doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla, tostarp promocijas darba vadītāju, kompetences un prasmju līmenis dažādās augstskolās atšķiras. Doktora studiju programmu pārvaldība un uzraudzība atkarībā no augstskolas pieejas notiek vai nu augstskolas, vai tās struktūrvienības līmenī, vai arī atsevišķas doktora studiju programmas ietvaros. Decentralizētās pieejas dēļ vērojamas dažādas atšķirības doktora studiju programmu pārvaldībā, uzraudzībā un, secīgi, arī kvalitātē pat vienā augstskolā. Doktorantūrā netiek veicināta plaši izmantojamo prasmju apguve, kas ietekmē personu ar doktora grādu konkurētspēju darba tirgū. Valstī nav vienotas izpratnes par personu ar doktora grādu zināšanām un prasmēm. Pastāv būtiskas atšķirības starp personu ar doktora grādu zināšanām un prasmēm atkarībā no augstskolas, kurā pabeigtas doktora līmeņa studijas un iegūts doktora grāds. Attiecīgi var atšķirties arī izstrādāto promocijas darbu kvalitāte. Doktora studiju programmu kvalitāte ietekmē augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kvalitāti kopumā. Ņemot vērā, ka daudzas personas ar doktora grādu ieņem nozīmīgus amatus sabiedrībā vai ekonomikas nozarē, doktora līmeņa studijas var būtiski ietekmēt visas valsts attīstību. Pašreizējais promocijas process un promocijas padomju izveides kārtība kavē starpnozaru zinātniskos pētījumus, īpatnējās recenzēšanas procedūras dēļ neveicina pētniecības izcilību, kā arī kavē starptautisku kopīgu doktora studiju programmu izveidi un īstenošanu, ņemot vērā, ka to ir grūti pielīdzināt doktora grāda piešķiršanas procesam citās valstīs.

Doktoranta zemais ienākumu apmērs (stipendija) negatīvi ietekmē gan laiku, ko doktorants var veltīt doktorantūras studijām, gan promocijas darba kvalitāti, gan arī doktoru skaitu un secīgi – augstākās izglītības un zinātnes sektora akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku atjaunotni. Pašreizējais  doktorantūras finansēšanas modelis nesedz faktiskās doktorantūras īstenošanas izmaksas un tādējādi apdraud doktorantūras ilgtspēju un nestimulē kvalitātes pieaugumu.

Esošais doktorantūras īstenošanas un finansēšanas modelis nesagatavo pietiekamu skaitu jauno doktoru, tādējādi nenodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus un prasmes Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietvertās koncepcijas īstenošanai. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā rādītāja. Tas, pirmkārt, ir būtisks šķērslis Latvijas konkurētspējai un dalībai ES inovāciju procesos un programmās, otrkārt, tas kavē jaunu zināšanu radīšanu, tālāknodošanu un inovāciju attīstību Latvijā. Lai uzņēmumi, ieviešot inovatīvus risinājumus, radītu jaunus augstākas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, tiem ir nepieciešami cilvēkresursi ar atbilstošas kapacitātes pētniecības un inovāciju spējām.

IZM konceptuālajā ziņojumā ir izstrādājusi risinājumu jauna doktorantūras modeļa ieviešanai, kas novērsīs iepriekšminētos esošā doktorantūras īstenošanas procesa nepilnības un trūkumus.
IZM, pamatojoties uz konceptuālo ziņojumu, ir sagatavojusi projektu, kas attiecas uz augstākās izglītības politikas veidošanu, lai nodrošinātu:

1) jaunā doktorantūras modeļa prasību un procedūru īstenošanu Latvijā atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpā un Eiropas Pētniecības telpā noteiktajiem principiem un standartiem;

2) jauna doktorantūras modeļa valsts budžeta finansēšanas modeli.

[1] Sursock, A., Latvian doctoral studies and promotion system, 2016 (https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/latvian_doctoral_studies_and_promotion_system1_0.pdf), un World Bank, Focus on Performance. Academic Careeers, vol. 3, 2018 (http://documents.worldbank.org/curated/en/103901524227639207/Academic-careers).

Projekts saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu nosaka:
1) doktorantūras finansēšanu,
2) doktorantu nodarbinātību,
3) pēcdoktorantūras posmu un pēcdoktoranta statusu,
4) studiju pārtraukuma ilgumu vienas doktora studiju programmas ietvaros,
5) rīcību, ja konstatē, ka augstskolas izsniegtais diploms, piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija ir iegūta negodprātīgas darbības, veicot akadēmiskā godīguma pārkāpumu, tostarp plaģiātisma, rezultātā,
6) normas par promocijas darbu, par doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu,
7) doktorantūras īstenošanas normas doktorantūras skolas ietvaros, tostarp doktorantūras skolas funkcijas un uzdevumus, doktorantūras skolas kvalitātes nodrošināšanu un novērtēšanu;
8) normas par kopīgas doktorantūras (cotutelle) īstenošanu.

Atbilstoši konceptuālajam ziņojumam tiks grozītas vai papildinātas likuma normas par:
1) funkcijām, kuras augstskolas īsteno savās iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmās, piemēram, par to, ka augstskolas izveido iekšējo kārtību akadēmiskā godīguma ievērošanai un akadēmiskā godīguma pārkāpumu, tostarp plaģiāta, izskatīšanai, kā arī lēmuma pieņemšanai,
2) uzņemšanu doktora studiju programmā,
3) prasībām promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem un līdzvadītājiem,
4) doktora studiju programmas licencēšanu un licences atņemšanu,
5) doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgumu,
6) personas tiesībām aizstāvēt promocijas darbu vai doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu;
7) zinātnes doktora grāda piešķiršanu, kā arī par promocijas padomi un promocijas darba aizstāvēšanu.

Projekta būtiskākie grozījumi paredz:

1) visā likumā, izņemot pārejas noteikumu 7. punktu, jo šis punkts jau ir izpildīts un tādējādi zaudējis spēku, vienādot terminoloģiju, aizstājot vārdus “zinātniskā pētniecība” ar vārdu “pētniecība”, tādējādi nodrošinot likuma terminoloģijas saskaņotību ar Zinātniskās darbības likuma terminoloģiju;

2) jaunu terminu “akadēmiskā vide” (angļu val. academia) un “doktorantūra”, precizēt terminu “stratēģiskā specializācija” un “attīstības stratēģija”. 
Termina “akadēmiskā vide” skaidrojuma izstrādē ņemts vērā likuma 3. panta pirmajā daļā, kā arī 59. pantā noteiktais. 
Termina “doktorantūra” skaidrojumā  norādīts uz aspektiem, kas raksturo doktorantūru kā sistēmu, kas funkcionē doktorantūras skolas ietvarā. Jaunais termins “doktorantūra” jāvērtē projektā ietverto jauno likuma normu kontekstā.

3) likuma 3. pantā aizstāt vārdus “zinātnes joma” ar “zinātnes nozaru grupa”, tādējādi nodrošinot likuma terminoloģijas saskaņotību ar Zinātniskās darbības likuma terminoloģiju;

4) likuma 3.³ pantā aizstāt trešās daļas 1. punktā vārdus “zinātnes nozarēs” ar vārdiem “zinātnes nozaru grupās”, savukārt likuma 3.⁴ pantā aizstāt trešās daļas 1. punktā vārdus “zinātnes nozarē” ar vārdiem “zinātnes nozaru grupā”.
Attiecīgie grozījumi izlabo likumdošanas procesā redakcionāli kļūdaini izteiktu kritēriju un tādējādi nepaaugstina prasības augstskolām, kas atbilst lietišķo zinātņu universitātes prasībām vai kas atbilst lietišķo zinātņu augstskolas prasībām. Jau šobrīd augstskolas, kas atbilst lietišķo zinātņu universitātes prasībām, savu mērķu sasniegšanai īsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, zinātniski recenzētām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem (piemēram, patents, augu šķirne), vismaz divās zinātnes nozaru grupās. Savukārt augstskolas, kas atbilst lietišķo zinātņu augstskolas prasībām, jau šobrīd savu mērķu sasniegšanai īsteno studiju programmas vismaz vienā studiju virzienā, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, zinātniski recenzētām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem (piemēram, patents, augu šķirne), vismaz vienā zinātnes nozaru grupā. Ņemot vērā, ka prasības augstskolām netiek paaugstinātas, veicot minētos grozījumus, nav nepieciešams paredzēt pārejas periodu atbilstības jaunajām prasībām nodrošināšanai;

5) redakcionālus precizējumus likuma 3.¹, 3.², 3.³, 3.⁴, 8., 26., 59., 60. 63.⁴ pantā, kas attiecas uz terminoloģiju un/vai likuma aktualizāciju, tostarp arī, lai saskaņotu ar Zinātniskās darbības likuma terminoloģiju, neieviešot jaunus terminus un normas: piemēram, termins “zinātnes doktora grāds” ir ekvivalents normatīvajā regulējumā lietotajam terminam “zinātniskais doktora grāds” un tā variantam “doktora zinātniskais grāds”. Ar terminu “zinātnes doktora grāds” (no latīņu valodas philosophiae doctor (Ph. D.); angļu valodā doctor of philosophy) apzīmē arī ārvalstīs iegūtu zinātnisku doktora grādu;

6) tehniskus precizējumus likuma 9. panta 1.¹ daļā, kā arī 59. panta ceturtās daļas trešajā teikumā. 9. panta 1.¹ daļā izteikta norma, ka Akadēmiskās informācijas centrs organizē augstskolu un koledžu akreditācijas procesu par maksu, savukārt Ministru kabinets nosaka Akadēmiskās informācijas centra valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. 59. panta ceturtās daļas otrajā teikumā izteikta norma, kas nosaka, ka grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšana ir maksas pakalpojums saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Akadēmiskās informācijas centra valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi;

7) precizēt likuma 5. panta 2.¹ daļā noteiktos augstskolu uzdevumus to iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ietvaros, norādot, ka augstskolas iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, ievērojot Eiropas Augstākās izglītības telpā pastāvošos kopīgos principus, standartus un rekomendācijas, kā arī šo daļu papildināt ar 6. punktu par to, ka augstskolas arī izveido iekšējo kārtību akadēmiskā godīguma ievērošanai un akadēmiskā godīguma pārkāpumu, tostarp plaģiāta, izskatīšanai, kā arī lēmuma pieņemšanai. Tas nepieciešams, lai augstskolas nodrošinātu tādu doktorantūras kvalitāti, kas atbilst labai starptautiskai praksei, tostarp arī Florences principiem (Florence Principles), īstenojot profesionālās doktora studiju programmas mākslās, kā arī, lai visās augstskolās tiktu ievērots akadēmiskais godīgums un nepieciešamības gadījumā notiktu akadēmiskā godīguma pārkāpumu izskatīšana, kā arī nepieciešamo lēmumu pieņemšana;

8) precizēt likuma 15.¹ panta 6. punktu, papildinot augstskolas senāta kompetenci attiecībā uz akadēmiskā godīguma ievērošanas nodrošināšanu ar prasībām un procedūrām akadēmiskā godīguma pārkāpumu, tostarp negodprātīgas rīcības un plaģiāta, izskatīšanai, kā arī attiecīgu lēmumu pieņemšanai, lai saskaņotu ar aktualizēto likuma 5. panta redakciju, kas nosaka, ka augstskolas izveido iekšējo kārtību akadēmiskā godīguma ievērošanai un akadēmiskā godīguma pārkāpumu, tostarp negodprātīgas rīcības un plaģiāta, izskatīšanai, kā arī lēmuma pieņemšanai;

9) izslēgt likuma 23. panta otro daļu, ņemot vērā, ka izvērtējums par to, vai institūtā ietilpstošās struktūrvienības sastāvā ir zinātniskais potenciāls, ir augstskolas kompetencē. Attiecīgā daļa tiek izslēgta, jo šā panta pirmā daļa jau nosaka institūta izveides nosacījumus, kā arī tāpēc, ka saskaņā ar projektā ietvertajām jaunajām normām prasības promocijas padomei vairs nav saistītas ar institūtu izveidi. Līdz ar jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu, promocijas padome kā lēmējinstitūcija darbosies tikai doktorantūras skolas ietvaros. Ievērojot, ka institūts saskaņā ar likuma 20. panta trešo daļu ir augstskolas akadēmiskā struktūrvienība, kuras uzdevums ir izglītības un zinātniskā darba veikšana, atbilstoši šā panta 2. daļai augstskola pati nosaka institūta uzdevumus, funkcijas un tiesības, tostarp atrunājot institūta nepieciešamo zinātnisko potenciālu;

10) precizēt likuma 42. panta otro daļu, nosakot, ka akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba sagatavošanai;

11) papildināt likumu ar jaunu 43.¹ pantu par doktorantu nodarbinātību. 
Panta pirmā daļa nosaka, ka augstskola vai doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar  doktorantu, kurš šā likuma noteiktā kārtībā uzņemts valsts finansētā studiju vietā, vienlaikus noslēdz darba līgumu vismaz uz nepilnu darba laiku par doktoranta pieņemšanu darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, tostarp pētniecību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas apguves laiku, par kuru ir noslēgts studiju līgums starp doktorantu un augstskolu. Šajā panta daļā minētie amata uzdevumi izriet no Augstskolu likuma 27. panta otrajā daļā noteiktajiem akadēmiskā personāla uzdevumiem.
Panta otrā daļa nosaka doktoranta darba slodzes minimālo apjomu, respektīvi, doktoranta darba slodze nedrīkst būt mazāka par šajā daļā noteiktajiem apjomiem. Doktorants un darba devējs var vienoties par lielāku darba slodzi. 
Panta trešā daļa nosaka, ka šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgto darba līgumu var izbeigt: (1) ar doktora grāda piešķiršanu; (2) ar doktoranta eksmatrikulēšanu no augstskolas pirms doktora studiju programmas apguves; kā arī (3) ja Darba likumā noteiktajā kārtībā izbeidz darba līgumu pirms doktora studiju programmas apguves. Šādā gadījumā doktorantam ir pienākums termiņā, kas noteikts studiju līgumā starp doktorantu un augstskolu, noslēgt šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā jaunu darba līgumu. Tādējādi doktorantam tiek piešķirtas tiesības doktora studiju programmas apguves laikā mainīt darba devēju. Atbilstoši panta trešās daļas trešajā punktā noteiktajam izstrādāta 88. panta sestā daļa, nosakot, ka augstskola vai augstskolu konsorcijs doktorantūras skolas nolikumā nosaka prasības un procedūras arī doktorantūras īstenošanas sadarbības partneru izvēlei, tai skaitā šo partneru iesaistei doktoranta nodarbinātībā šā likuma ietvaros. Šāds risinājums doktorantam sniedz iespēju izvēlēto darba devēju kā doktorantūras īstenošanas sadarbības partneri iesaistīt doktora studiju programmas īstenošanā, ja attiecīgais darba devējs atbilst doktorantūras skolas nolikumā noteiktajām prasībām.
Panta ceturtā daļa nosaka, ka doktoranti, kuri pieņemti darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora amatā, nav šajā likumā noteiktais akadēmiskais personāls, kā arī nav pieņemti darbā šā likuma 38. vai 40. panta noteiktajos amatos, līdz ar to šādi doktoranti nav arī zinātniskais personāls 19.04.2022. Ministru kabineta noteikumu Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” izpratnē (līdzīgi kā tas ir arī ar personām, kas pieņemtas darbā bez ievēlēšanas uz noteiktu laiku šā likuma 38. panta otrajā daļā noteiktajos amatos). No 19.04.2022. Ministru kabineta noteikumu Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” 3. punkta izriet, ka ar jēdzienu “zinātniskais personāls” saprot Zinātniskās darbības likuma (ZDL) 26. panta pirmajā daļā noteiktos akadēmiskos amatus: (1) vadošais pētnieks; (2) pētnieks; (3) zinātniskais asistents. Personas šajos amatos ievēlē uz sešiem gadiem atklāta konkursa kārtībā (ZDL 26. panta otrā daļa). Ja doktorants jau ir ievēlēts attiecīgajā akadēmiskajā amatā, tad šāds doktorants atbilst zinātniskajam personālam 19.04.2022. Ministru kabineta noteikumu Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” ietvaros. Doktoranti, kas nav ievēlēti attiecīgajos akadēmiskajos amatos, nav zinātniskais personāls, un viņu zinātniskie rezultāti, tai skaitā aizstāvētie promocijas darbi, nevar tikt attiecināmi uz zinātnisko institūciju rezultatīvajiem rādītājiem.
Ņemot vērā, ka šādam doktorantam ir arī studējošā statuss, kā nodarbinātajam viņam nav tiesību kandidēt uz satversmes sapulces, senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu amatu un viņu nevar ievēlēt par minēto institūciju locekļiem. Šādam doktorantam kā nodarbinātajam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā pētniekam, lektoram un asistentam, kurš ieņem akadēmisko amatu. Šādam doktorantam kā studējošajam nav ierobežojumu viņa akadēmiskajai brīvībai, un tiek saglabātas tiesības minētājās institūcijās pārstāvēt studējošos. Augstskolu likuma izpratnē šādi doktoranti gan kā studējošie, gan arī kā nodarbinātie veido augstskolas personālu. Doktorantu, kas uzņemts valsts finansētā studiju vietā, pieņemšana darbā attiecīgajā amatā notiek bez atklāta konkursa un ievēlēšanas. Personas pieņemšana darbā bez ievēlēšanas akadēmiskajā amatā iespējama jau šobrīd atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, tāpēc nav nepieciešams izstrādāt īpaši uz doktorantu nodarbināšanu vērstu jaunu kārtību. Personas pieņemšana darbā akadēmiskajā amatā bez atklāta konkursa un ievēlēšanas nav uzskatāma par izņēmumu no vispārējās kārtības (sk. likuma 38. panta otro daļu un 40. pantu). Tādējādi ar doktorantu, kas uzņemts valsts finansētā studiju vietā, tiek slēgti divi līgumi – studiju līgums, ietverot tajā visu, kas attiecas uz doktorantu kā studējošo, un darba līgums, ietverot tajā doktoranta nodarbinātības nosacījumus, ievērojot projektā noteikto. Doktorantu nodarbinātību paredz konceptuālais ziņojums, kura ieviešanu atbalstījusi valdība: “Doktorantūra ir agrīna posma pētnieku karjeras pirmā daļa. Persona stājas darba attiecībās līdz ar imatrikulāciju DSP.” Šāds risinājums nepieciešams, lai doktorantam, kurš uzņemts valsts finansētā studiju vietā, būtu garantēti konkurētspējīgi ienākumi doktora studiju programmas apguves laikā. Doktoranta ienākumus līdz ar imatrikulāciju doktora studiju programmā indikatīvi uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas apguves laiku, veidos, no vienas puses, katrai attiecīgās doktora studiju programmas valsts finansētai studiju vietai piešķirtais doktoranta atalgojums, no otras puses, darba alga par pienākumu veikšanu pētnieka, asistenta, lektora amatā vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu. Vienlaikus tas nodrošinās, ka doktorants līdz ar imatrikulāciju doktora studiju programmā, pamatojoties uz noslēgto darba līgumu, tiek pieņemts darbā amatā, kas ir saistīts ar attiecīgās doktora studiju programmas zinātnes nozari. Tas veicinās doktorantu nodarbinātību doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto sadarbības partneru institūcijās, tostarp zinātniskajos institūtos. Gan doktoranta atalgojums, gan darba alga doktorantam garantēs sociālo nodrošinājumu, kas atbilst labai starptautiskai praksei. Tādējādi iestāšanās doktorantūrā vairs nebūs saistīta ar sociālās maznodrošinātības risku, kā tas konstatējams pašreizējā stipendiju modelī. Tiesības studēt doktorantūrā ir fiziskas personas izšķiršanās par šo tiesību izmantošanu un attiecīgu lēmumu pieņemšana par turpmāku savu nodarbinātību. Valsts neparedz nodrošinājumu saglabāt jau esošo personas nodarbinātību, bet gan tikai piedāvā tiesības un iespējas, kuras persona var izmantot, risinot attiecīgi savas esošās nodarbinātības apvienošanas iespējas ar nodarbinātību pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu. Projektā noteiktais regulējums par doktoranta nodarbinātību nav diskriminējošs pret personām, kuras nestrādā zinātniskā institūcijā vai augstskolā, bet kurām nepieciešama augsta kvalifikācija darba veikšanai. Gadījumā, ja persona strādā privātajā sektorā, lēmums par labu studijām doktorantūrā, kas līdztekus paredz arī nodarbinātību pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu, ir attiecīgās personas individuāla izšķiršanās, vienojoties ar darba devēju, saglabāt attiecīgo amatu privātajā sektorā vai tomēr ne. Latvijas tiesību aktos nepastāv ierobežojumi apvienot darbu valsts sektorā, piemēram, muzejā vai bibliotēkā, ar augstskolas vai tās sadarbības partnera nodrošinātu pētnieka, asistenta, lektora vai citu amatu, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu. Arī šajā gadījumā lēmums par amatu apvienošanu vai izšķiršanos par labu vienam amatam, ir personas individuāls lēmums. 
Panta piektajā daļā noteikts, ka doktorants, kurš imatrikulācijas dienā ieņem vēlētu akadēmisko amatu vai ir pieņemts darbā šā likuma 38. panta otrajā daļā vai 40. pantā noteiktā amatā, var neslēgt šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā darba līgumu, jo doktorants doktora studiju programmas apguves laikā var piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu attiecīgā amata ietvaros, par ko jau ir noslēgts darba līgums.
Panta piektajā daļā iestrādāta norma arī par to, ka persona, kura ir apguvusi attiecīgo doktora studiju programmu, kā rezultātā tai piešķirts doktora grāds, vai kura ir eksmatrikulēta no augstskolas pirms doktora studiju programmas apguves, saglabā tiesības turpināt īstenot darba līgumu par vēlētā  akadēmiskā amata vai šā likuma 38. panta otrajā daļā vai 40. pantā noteiktā amata izpildi. Šāda doktoranta zinātniskie rezultāti ir attiecināmi uz attiecīgās zinātniskās institūcijas rezultatīvajiem rādītājiem. 
Panta sestajā daļā noteikts, ka doktoranta, kurš imatrikulācijas dienā ieņem vēlētu akadēmisko amatu vai ir pieņemts darbā šā likuma 38. panta otrajā daļā vai 40. pantā noteiktā amatā, esošais darba līgums satur šā panta pirmajā daļā noteikto par piedalīšanos studējošo izglītošanā vai zinātniskās darbības veikšanu, vai mākslinieciskās jaunrades darbu kā amata galveno uzdevumu un šā panta otrajā daļā noteikto par nepilno darba laiku. Gadījumā, ja šādam doktorantam ir lielāka darba slodze nekā paredzēts šī panta otrajā daļā, skaidrojam, ka attiecīgā daļa nosaka doktoranta darba slodzes minimālo apjomu, respektīvi, doktoranta darba slodze nedrīkst būt mazāka par šajā daļā noteiktajiem apjomiem. Doktorants un darba devējs var vienoties par minimālo noteikto vai lielāku darba slodzi. Jautājums par to, vai jāgroza ar šādiem doktorantiem noslēgtie darba līgumi vai arī attiecīgās prasības darba līgumam ar doktorantu doktora studiju programmas apguves vajadzībām tiks piemērotas automātiski, jārisina doktoranta darba devējam, ņemot vērā noslēgtajos darba līgumos jau ietverto informāciju, Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos noteikto.
Panta sestā daļa noregulē arī situāciju, kad šāda doktoranta esošais darba līgums izbeidzas ar amatā ievēlēšanas termiņa beigām vai ar šā likuma 38. panta otrajā daļā vai 40. pantā noteiktajā kārtībā noslēgtā darba līguma termiņa beigām, bet doktora studiju programmas apguve nav pabeigta. Šādā gadījumā doktorantam ir pienākums noslēgt jaunu darba līgumu šā panta trešās daļas trešā punkta noteiktajā kārtībā, izņemot, ja doktorants ir noslēdzis jaunu darba līgumu par šā panta piektajā daļā minēto amatu izpildi.
Panta septītā daļa nosaka, ka doktorantu, kurš studē studiju vietā, kas nav valsts finansēta studiju vieta, var pieņemt darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu, šā panta noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus panta septītā daļa arī nosaka, ka doktorantu, kurš šā likuma noteiktajā kārtībā uzņemts valsts finansētā studiju vietā un kurš šā likuma 95. panta noteiktajā kārtībā ar augstskolu un ārvalsts augstskolu noslēdz kopīgas doktorantūras līgumu par kopīgas doktorantūras īstenošanu (cotutelle), arī var pieņemt darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu, šā panta noteiktajā kārtībā, bet tas nav obligāti. Tādējādi tiek iestrādāts izņēmums attiecībā uz šādiem doktorantiem, ņemot vērā kopīgas doktorantūras īstenošanas specifiku. Projektā ietvertā likuma 90. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka 43.¹ panta izpildi uzrauga doktorantūras skola.

12) papildināt likumu ar 43.² pantu par pēcdoktorantūru. 
Šā panta pirmā daļa nosaka, ka pēcdoktorants ir fiziska persona, kurai ir piešķirts doktora grāds un kurai šā likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības uz pēcdoktorantūru – periodu, kas var ilgt 10 gadus no doktora grāda piešķiršanas dienas. Pēcdoktorantūra nosaka personas ar doktora grādu tiesības, veidojot akadēmisko karjeru, tajā ietvert pēcdoktorantūras posmu līdz 10 gadiem no doktora grāda piešķiršanas dienas. Pēcdoktoranta statusu var iegūt neatkarīgi no nodarbinātības statusa (tas nozīmē, ka, piemēram, arī profesors var kļūt par pēcdoktorantu). Attiecīgā daļa arī nosaka pēcdoktoranta uzdevumus, tostarp mobilitātes iespēju. 
Panta otrā daļa nosaka, ka pēcdoktorantūru īsteno augstskolas vai zinātniskās institūcijas.
Panta trešā daļa nosaka, ka pēcdoktorantu izraugās atklātā konkursā vai bez konkursa, pamatojoties uz iegūtu finansējumu individuālu pēcdoktorantūras pētniecības projektu atlasē, un augstskola vai zinātniskā institūcija ar pēcdoktorantu noslēdz darba līgumu uz noteiktu laiku.
Pēcdoktorants, ar kuru noslēgts šā panta trešajā daļā minētais darba līgums, nav augstskolas personāls, un viņš nav tiesīgs kandidēt uz satversmes sapulces, senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu amatu un viņu nevar ievēlēt par minēto institūciju locekļiem.
Pēcdoktorants, ar kuru noslēgts šā panta trešajā daļā minētais darba līgums, uz minētā darba līguma noslēgšanas brīdi var ieņemt vēlētu akadēmisko amatu vai var būt pieņemts darbā 38. panta otrajā daļā, vai 40. pantā noteiktā amatā. Šādā gadījumā persona saglabā attiecīgo vēlēto amatu vai šā likuma 38. panta otrajā daļā, vai 40. pantā noteikto amatu un ar to saistītās tiesības.
Ņemot vērā, ka pēcdoktorants ir statuss (angļu val. postdoc) nevis amats un pēcdoktoranti parasti tiek pieņemti darbā pētnieka amatā (piemēram, angļu val. researcher, research fellow utml.), Latvijas akadēmiskajā vidē nav nepieciešams ieviest jaunu amatu – ‘pēcdoktorants’. Pēcdoktoranta statuss nav ekvivalents jaunā zinātnieka statusam Zinātniska darbības likuma 5. panta izpratnē, šie statusi sakrīt tādā gadījumā, ja jaunais zinātnieks ir iekļauts kādā pēcdoktorantūras programmā Latvijā vai ārvalstīs. Pēcdoktorantūras normatīvais regulējums nepieciešams, lai Latvijā iedibinātu vienotu un skaidru priekšstatu par pēcdoktorantūru, pēcdoktoranta statusu, pēcdoktoranta uzdevumiem un pēcdoktorantūras mobilitātes iespēju;

13) grozīt likuma 46. panta piekto daļu, kas attiecas uz uzņemšanu doktora studiju programmā, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā augstskola savā tīmekļvietnē publisko uzņemšanas prasības studiju programmās. Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās” tiks noteikts, ka augstskolas un koledžas katru gadu līdz 30. novembrim savā tīmekļvietnē publisko uzņemšanas prasības pamatstudiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam un ka uzņemšanas prasības pārējās studiju programmās, tostarp doktora studiju programmās, augstskola savā tīmekļvietnē publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms uzņemšanas sākuma. Tādējādi tiks nodrošināts, ka uzņemšanas prasību doktora studiju programmās publicēšana nebūs saistīta ar konkrētu akadēmiskā gada datumu;

14) papildināt 50. pantu ar jaunu trešo daļu par doktoranta tiesībām uz studiju pārtraukumu, proti, ka doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas doktorantam apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā ir ne vairāk kā divi gadi. Studiju pārtraukumā neietilpst Darba likumā darbiniekam noteiktās tiesības uz darba pārtraukšanu uz laiku, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājums vai iestājusies pārejoša darba nespēja. Studiju pārtraukumu pamatotību un piešķiršanas kārtību nosaka augstskola.Ievērojot, ka valsts finansē doktorantus, nodrošinot ne tikai doktora studiju programmas studiju vietas bāzes finansējumu, bet arī doktoranta atalgojumu katrai doktora studiju programmas valsts finansētai studiju vietai, tad doktorantūrā ar likumu nepieciešams noteikt maksimālo studiju pārtraukuma termiņu. Ņemot vērā, ka studējošā tiesības nav absolūtas, bet samērojamas ar sabiedrības interesēm un ir pieļaujama studējošā tiesību samērīga ierobežošana, ciktāl tas nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai. Studiju pārtraukuma pamatotība doktorantūrā ir vērtējama, jo doktorants, kurš uzņemts valsts finansētā studiju vietā vienlaikus saņem arī doktoranta atalgojumu. Šis finansējums pamatojas valsts budžeta plānošanā par attiecīgo laika periodu. Satversmes 116. pantā noteikts: “Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106. un 108. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.” Satversmes tiesa ir secinājusi: “Tas, ka Satversmes norma neparedz attiecīgās pamattiesības ierobežošanas iespējamību, nenozīmē, ka šīs pamattiesības ir absolūtas un arī tām nevar noteikt ierobežojumus”.[1] Vienlaikus pamattiesību ierobežojumi pieļaujami tikai tiktāl, ciktāl tie nepieciešami konkrētā mērķa sasniegšanai, proti, tiem jābūt samērīgiem ar attiecīgo mērķi.[2] Juridiskajā literatūrā norādīts: “Pamattiesību ierobežojumu mērķis ir atrast taisnīgu un saprātīgu līdzsvaru starp atsevišķas personas pamattiesībām, no vienas puses, un citām konstitucionālajām vērtībām, no otras puses”. Tieši minētā līdzsvara nodrošināšanai ir pieļaujama personas pamattiesību samērīga ierobežošana.[3] Satversmes tiesas atziņas vēsta, ka “parasti konstitūcija atstāj likumdevēja ziņā konkrēto pamattiesību satura un robežu noteikšanu, proti, šādā gadījumā pamattiesības ir spēkā “pēc likuma mērauklas” un pamattiesību satura konkretizācija vai ierobežošana ir atkarīga no likumdevēja gribas”. Tāpat Satversmes tiesa atzinusi, ka “likumdevējs ir tiesīgs ieviest tādus pamattiesību ierobežojumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem demokrātiskā sabiedrībā”.[4]
Šāds risinājums nepieciešams, lai nodrošinātu valstī vienotu regulējumu, saskaņā ar kuru tiek veidotas studiju programmas, tostarp abu veidu doktora studiju programmas, kā arī, lai doktora studiju programmas pilna laika studiju ilgums, kas ietver studiju programmas sekmīgu pabeigšanu, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšanu, aizstāvēšanu un doktora grāda iegūšanu, atbilstu labai starptautiskai praksei un nepārsniegtu četrus gadus, neskaitot studiju pārtraukumus. Augstskolu atbildība ir atlasīt un uzņemt perspektīvus doktorantus un nodrošināt visus projektā noteiktos nepieciešamos atbalsta mehānismus, lai doktorants studijas pabeigtu, turklāt nepārsniedzot četrus gadus, neskaitot studiju pārtraukumus;

[1] Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Aut. kol. J. Rudevskis, E. Levits, J. Briede u. c. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 764. lpp.

[2] turpat, 767. lpp.

[3] Latvijas Republikas Satversme. Satversmes tiesas atziņas. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 148. lpp.

[4] turpat.   

15) izteikt likuma 52. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, pirmkārt, svītrojot doktora studiju programmas no to studiju programmu loka, attiecībā uz kurām valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, un papildinot ar normu, ka valsts finansētu studiju vietu skaitu doktora studiju programmā nosaka augstskola atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tiek plānots, ka valsts piešķirs finansējumu doktora studiju programmu īstenošanai, nepiešķirot to noteiktam studiju vietu skaitam, tādējādi augstskola pati noteiks, cik studiju vietas ir iespējams finansēt no piešķirtajiem līdzekļiem. Minētā norma ir saskaņota ar jaunā likuma 94. panta otro daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā doktorantūru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī nosacījumus augstskolai valsts budžeta finansējuma saņemšanai, tostarp valsts finansētu studiju vietu skaita noteikšanai doktora studiju programmās. Šāds risinājums nepieciešams, jo tiek mainīta doktorantūras valsts finansēšanas pieeja, tostarp, ka līdz ar projektā ietvertā jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas uzsākšanu augstskolās no 2023. gada 1. septembra doktorantiem, kuri uzņemti valsts finansētā studiju vietā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiks nodrošināts doktoranta atalgojums un vairs nebūs pieejama šā panta trešajā daļā noteiktā stipendija. Pašreizējie doktoranti un personas, kas doktora studiju programmās tiks imatrikulētas līdz 2023. gada 1. septembrim, varēs pretendēt uz stipendiju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz šīs personas pabeidz apgūt attiecīgo doktora studiju programmu;

16) grozīt likuma 55. pantu.
Pirmkārt, grozījumi attiecas gan uz akadēmiskajām doktora studiju programmām, gan arī uz profesionālajām doktora studiju programmām mākslās: šā panta pirmās daļas 2. punkts tiek papildināts ar "e" apakšpunktu, kas paredz, ka studiju satura un realizācijas apraksts atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka zinātniskās darbības  obligātos rezultātus, kurus doktorants sasniedz akadēmiskās doktora studiju programmas apguves laikā, kā arī zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades darba obligātos rezultātus, kurus doktorants sasniedz profesionālās doktora studiju programmas mākslās apguves laikā, kas izstrādāti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 
Otrkārt, grozījumi šā panta pirmās daļas 3. punktā nosaka, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tai skaitā ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu. Turklāt doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī kompetence atbilst Ministru kabineta noteiktajām pamatprasībām, piemēram, ka promocijas darba vadītājs ir persona ar zinātnes doktora grādu.
Šajā pantā iestrādātā jaunā norma par promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, kā arī kompetences atbilstību valstī vienotām pamatprasībām kopā ar projektā ietvertā likuma 88. panta piektajā daļā noteikto, ka “promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un līdzvadītājus apstiprina atbilstoši doktorantūras skolas nolikumam, ievērojot augstskolas noteiktos promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas standartus par laba vadītāja un labas darba vadīšanas kritērijiem”, kā arī 89. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto, ka doktorantūras skolas funkcija ir “nodrošināt un uzraudzīt promocijas darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadīšanu saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un doktorantūras skolas nolikumu” atbilst konceptuālajā ziņojumā, kura ieviešanu atbalstījusi valdība, ietvertajam risinājumam: “Promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājs ir veiksmīgas akadēmiskās pieredzes pamats, tāpēc augstskolām būtiski ieviest šo darbu vadīšanas standartus, kas nosaka laba vadītāja un labas vadības iezīmes.” 
Treškārt, grozījumi paredz 55. pantu papildināt ar jaunu daļu (devītā daļa) par deleģējumu Ministru kabinetam, no vienas puses, noteikt pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kā arī  kompetencei (1. punkts), no otras puses, noteikt studiju satura un realizācijas aprakstā iekļaujamo zinātniskās darbības obligāto rezultātu, kurus doktorants sasniedz akadēmiskās doktora studiju programmas apguves laikā, pamatprasības (2. punkts). Šāds risinājums nodrošinās, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī kompetences atbilst valstī vienoti noteiktajiem pamata kritērijiem, kā arī doktoranti akadēmiskās doktora studiju programmas apguves laikā, neatkarīgi no tā, kurā augstskolā attiecīgā studiju programma tiek īstenota, sasniedz tādus zinātniskās darbības rezultātus, kas noteikti, pamatojoties valstī vienotās šo rezultātu izstrādes pamatprasībās;

17)    papildināt 55.² pantu, nosakot, ka studiju programmas licencēšanas procesā attiecībā uz doktora studiju programmu tiek novērtēta arī akadēmiskās vides nodrošināšana ar atbilstošu pētniecības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru. Savukārt attiecībā uz Studiju kvalitātes komisijas lēmumu par studiju programmas licences atņemšanu likuma 55.² panta astotās daļas papildinājums ar 11. punktu paredz iespēju doktora studiju programmas licenci atņemt, ja attiecīgās augstskolas ar akadēmisko doktora studiju programmu saistītā vērtējamā vienība zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ir saņēmusi vērtējumu viena vai divas balles. Šajā gadījumā tiek paredzēta vēl papildu procedūra lēmuma pieņemšanai, nosakot, ka pirms lēmuma pieņemšanas Studiju kvalitātes komisijai izvērtē attiecīgās doktora studiju programmas unikalitāti vai nozīmīgumu Latvijas zinātnei, kultūrai, tautsaimniecībai un sabiedrībai. Šāds risinājums nepieciešams, lai doktora studiju programmas īstenotu tikai tādas augstskolas vai augstskolu konsorciji, kas var nodrošināt pētniecības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru. Vienlaikus likuma 55.² panta astotajā daļā tiek iestrādāts mehānisms, lai lēmuma pieņemšana par licences atņemšanu nebalstītos tikai uz rekomendāciju, kas izteikta vienā novērtējumā;

18) izteikt likuma 57. panta septīto dalu jaunā redakcijā, nosakot, ka pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas veido saskaņā ar valsts izglītības standartu augstākajā izglītībā;

19) izslēgt 59. panta trešo daļu, jo Zinātniskās darbības likuma normas par zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu zaudēs spēku līdz ar šajā projektā ietverto grozījumu Augstskolu likumā stāšanos spēkā. Projektā ietvertie grozījumi skatāmi vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (22-TA-579);   

20) papildināt 59. pantu ar piekto daļu par valsts atzīta augstākās izglītības diploma anulēšanu, ja augstskola atceļ lēmumu par grāda vai profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas  piešķiršanu, konstatējot, ka piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija vai piešķirtais grāds un profesionālā kvalifikācija ir iegūta, pārkāpjot augstskolas akadēmiskā godīguma noteikumos noteikto akadēmisko godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā.
Jaunā norma nosaka, ka augstskolas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Minētā lēmuma par grāda vai profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas atcelšanu pieņemšanai nav noilguma. Šāds regulējums nepieciešams, lai augstskolas izstrādātu nepieciešamās procedūras akadēmiskā godīguma pārkāpumu izskatīšanai, kā arī atbilstoši rīkotos, ja konstatēts pārkāpums.Veicot samērīguma izvērtējumu, secināms, ka personas pamattiesību ierobežojumam (lēmuma par grāda vai profesionālās kvalifikācijas vai grāda un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu atcelšanai nav noilguma) ir leģitīms mērķis, kas ir saistīts ar citu cilvēku tiesību aizsardzību, šajā gadījumā tiesībām uz sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Pārbaudot atbilstību samērīguma principam, uzskatām, ka izraudzītais veids, tas ir, ka tiesībām atcelt piešķirto grādu vai profesionālo kvalifikāciju nav noilguma, ir piemērots minētā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Izvērtējot vai zaudējums, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielāks par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā, secināms, ka labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu un sabiedrības likumiskajām interesēm un tiesībām būtu piešķirama prioritāte, tādējādi, nostiprinot augstākos profesionālisma un precizitātes standartus, objektivitāti un patiesumu, morāles un ētikas principus, godīgumu, kas veido akadēmiskās vides tēlu. Proti, ir jānoskaidro lietā līdzsvarojamās likumiskās intereses un tas, kurai no šīm likumiskajām interesēm un tiesībām būtu piešķirama prioritāte (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 20. punktu).
Izvērtējot, vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai, secināms, ka likumprojekts, jau paredz šādu saudzējošāku līdzekli, tas ir likumprojekts augstskolai paredz iespēju šādā gadījumā piemērot normu ar dispozitīvu raksturu (normā paredzētās tiesiskās sekas augstskola var piemērot vai nepiemērot, taču augstskolai ir jāmotivē, kādēļ minētā tiesību norma ir vai nav attiecināma uz tās konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem), izvērtējot konstatētā akadēmiskā pārkāpuma būtību atbilstoši augstskolas akadēmiskā godīguma noteikumiem. “Ja tiesiskā sastāva gadījumā tiesisko seku iestāšanās ir obligāta, tad tā ir imperatīva tiesību norma, tāpēc tiesību piemērotājam nav nekādu iespēju izvairīties no tiesisko seku iestāšanās. Ja tiesību normas piemērotājs var izvēlēties, izmantot iestājušās tiesiskās sekas vai nē, tad tā ir dispozitīva tiesību norma.” (sal. J. Neimanis. Ievads tiesībās, Rīga, 2004, autora izdevums, 46., 52. lpp.) (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 10.februāra spriedums Lietā Nr. SKC – 37).
No minētā izriet, ka augstskola vērtē katra akadēmiskā godīguma pārkāpuma raksturu, ietekmi uz akadēmisko vidi un zinātni, valsts atzīta izglītības dokumenta garantētu iegūto izglītību, augstākās izglītības augstākās pakāpes (doktora grāds) prestižu. Piemēram, datu falsifikācija vai sagrozīšana; nepatiesu ziņu sniegšana un neprecizitāte akadēmiskajās publikācijās; citu personu darbu (rezultātu, citu resursu) vai to daļu uzdošana par savu, t. sk. plaģiātisms; apzināta vai neapzināta konfidencialitātes neievērošana; apzināta/neapzināta maldināšana par dalību pētījumos; interešu konflikta neievērošana; noteiktu procedūru, tiesību, profesionālo un ētisko prasību neievērošana vai riska radīšana cilvēkiem un videi; recenzenta darbības nepienācīga izpilde u.c. Pēc šādas izvērtēšanas augstskola lemj jautājumu par minētā lēmuma pieņemšanu. Nosakot, ka nav noilguma, tas rada uzticēšanās pamatu valsts atzītam diplomam, valsts izglītības sistēmai, personas atbilstība iegūtai izglītībai un kvalifikācijai, akadēmiskās vides autoritātei, tas viss ir nepieciešams demokrātiskas sabiedrības attīstībai.[1] Šāds personas pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, jo uzskatām, ka nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties, pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā kvalitātē. Ievērojot minēto, secināms, ka minētais kopumā ir vērsts uz sabiedrības labklājības aizsardzību un šis līdzeklis ir saprātīgi saistīts ar mērķi nostiprināt akadēmisko godīgumu visās izglītības pakāpēs, akadēmiskajā vidē u.c. Šī norma veicinās minētā mērķa sasniegšanu, proti, šī mērķa īstenošanas iespējamību;

[1] Kā piemēru var skatīt Oksfordas Universitātes prakses un procedūras kodeksu par akadēmisko godīgumu pētniecībā: The University of Oxford's Code of practice and procedure on academic integrity in research (apstiprināts 09.06.2022.), pieejams: https://hr.admin.ox.ac.uk/academic-integrity-in-research;

21) izslēgt likuma 63. pantu par Zinātnes doktora grāda piešķiršanu. Projekts paredz papildināt likumu ar XIII nodaļu, kurā ietvertas jaunas normas, kas attiecas uz zinātnes doktora grāda piešķiršanu. Projektā ietvertais jaunais likuma 89. panta pirmās daļas 5. apakšpunkts paredz, ka doktorantūras skola organizē zinātnes doktora grāda piešķiršanas procesu, savukārt projektā ietvertais jaunais likuma 93. pants paredz, ka lēmumu par zinātnes doktora grāda piešķiršanu pieņem individuāli katram promocijas darbam izveidota promocijas padome; prasības un kārtību, kādā piešķir zinātnes doktora grādu, noteiks Ministru kabinets. Šāds risinājums nepieciešams, lai likumā ir ietverts arī zinātnes doktora grāda piešķiršanas process, kā arī, lai augstskolas vai augstskolu konsorciji to organizē centralizēti doktorantūras skolā un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktām prasībām un kārtību zinātnes doktora grāda piešķiršanas gadījumā;

22) izteikt likuma 63.⁴ pantu jaunā redakcijā. Panta pirmā daļa nosaka, ka personai ir tiesības aizstāvēt doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, ja: (1) tā ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības, kas ietvertas akreditētā profesionālajā doktora studiju programmā mākslās viena profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai, un sagatavojusi doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu aizstāvēšanai; (2) kopīgas doktorantūras (cotutelle) ietvaros atbilstoši šā likuma 95. pantam tā ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības, kas ietvertas akreditētā profesionālajā doktora studiju programmā mākslās profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai, un sagatavojusi doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu aizstāvēšanai; (3) kopīgās profesionālās doktora studiju programmā mākslās ietvaros atbilstoši šā likuma 55.¹ pantam tā ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības, kas ietvertas akreditētā kopīgajā profesionālajā doktora studiju programmā mākslās profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai, un sagatavojusi doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu aizstāvēšanai; (4) augstskola ir atzinusi personas ārpus formālās izglītības apgūtos rezultātus, profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un iepriekšējā izglītībā sasniegtos studiju rezultātus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, un tā ir sagatavojusi doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu aizstāvēšanai.
Panta aktualizācijas rezultātā ir mainījusies panta daļu numerācija, secīgi panta iepriekšējā pirmā daļa kļuvusi par panta otro daļu. Šīs panta daļas redakcija nav mainīta. 
Pants papildināts ar jaunu trešo daļu, kas attiecas uz kopīgas doktorantūras (cotutelle)
Īstenošanu, proti, ja īsteno šā likuma 95. pantā noteikto kopīgu doktorantūru, tad valsts pārbaudījumu komisijas izveides un darbības kārtību paredz kopīgas doktorantūras līguma ietvaros.
Panta ceturtā un piektā daļa sniedz doktora teorētiskā pētījuma un, attiecīgi, mākslinieciskās jaunrades darba izpratnes skaidrojumu. 
Panta sestā daļa nosaka, ka doktorants patstāvīgi izstrādā doktora teorētisko pētījumu, balstoties uz zinātnisko mākslinieciskās jomas nozares uzziņu literatūru un materiāliem, audiovizuālajiem materiāliem, izmantojot teorētiskajos kursos gūtās zināšanas un praksē iegūtās atziņas, un mākslinieciskās jaunrades darbu doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un līdzvadītāju vadībā, kuru zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī kompetence vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Ministru kabineta noteiktajām pamatprasībām. Viena no minētajām pamatprasībām, piemēram, varētu ietvert nosacījumu, ka doktora teorētiskā pētījuma vadītājs ir persona ar zinātnes doktora grādu vai doktora grādu mākslās.
Šajā panta daļā iestrādātā jaunā norma doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, kā arī kompetences vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu atbilstību valstī vienotām pamatprasībām kopā ar projektā ietvertā likuma 88. panta piektajā daļā noteikto, ka “promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un līdzvadītājus apstiprina atbilstoši doktorantūras skolas nolikumam, ievērojot augstskolas noteiktos promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadīšanas standartus par laba vadītāja un labas darba vadīšanas kritērijiem”, kā arī 89. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto, ka doktorantūras skolas funkcija ir “nodrošināt un uzraudzīt promocijas darbu, doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu vadīšanu saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un doktorantūras skolas nolikumu” atbilst konceptuālajā ziņojumā, kura ieviešanu atbalstījusi valdība, ietvertajam risinājumam: “Promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājs ir veiksmīgas akadēmiskās pieredzes pamats, tāpēc augstskolām būtiski ieviest šo darbu vadīšanas standartus, kas nosaka laba vadītāja un labas vadības iezīmes.” 
Šā panta septītā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt: pirmkārt, pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kā arī kompetencei vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātiem (līdzīgi kā tas ir akadēmiskās doktora studiju programmas gadījumā), otrkārt, pamatprasības doktora teorētiskajam pētījumam un mākslinieciskās jaunrades darbam, kā arī, treškārt, studiju satura un realizācijas aprakstā iekļaujamo zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades darba obligātos rezultātus, kas doktorantam jāsasniedz profesionālās doktora studiju programmas mākslās apguves laikā, pamatprasības (saskaņā ar jauno normu, kas ietverta likuma 55. panta pirmās daļas 2. punkta “e” apakšpunktā). 
Šā panta astotā daļa nosaka, ka Latvijas profesionālā doktora studiju grāda mākslās nosaukums ir doktora grāds mākslās (no latīņu valodas artium doctor) un tā oficiālais saīsinājums – doktors mākslās (Art. D.).
Pantā ietvertās jaunās normas nodrošinās, ka profesionālās doktora studiju programmas mākslās īstenošanā iesaistīto doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī kompetence vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst valstī vienoti noteiktajiem pamata kritērijiem, kā arī to, ka doktoranti profesionālās doktora studiju programmas mākslās apguves laikā, neatkarīgi no tā, kurā augstskolā attiecīgā studiju programma tiek īstenota, sasniedz tādus zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātus, kas noteikti, pamatojoties valstī vienotās šo rezultātu izstrādes pamatprasībās;

23) papildināt 87. panta pirmo daļu, pirmkārt, ar Akadēmiskā personāla reģistra personas datu apstrādes mērķi, un, otrkārt, ar prasību Akadēmiskā personāla reģistrā iekļaut datus arī par visiem doktorantiem (neatkarīgi no to finansēšanas avota), kuri šā likuma noteiktā kārtībā pieņemti darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu.
Akadēmiskā personāla reģistrs ir izveidots, lai, iedibinot caurskatāmas un sistemātiskas datu apkopošanas praksi un pārraugot attiecīgu statistiku, nodrošinātu  augstākās izglītības sistēmas efektivitāti un ilgtspējību,  augstākās izglītības kvalitātes vadību, kā arī tās resursu pārvaldību. Akadēmiskā personāla reģistra izveide noteikta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai”[1], tā izveidi rekomendē arī Pasaules Bankas eksperti 2022. gada ziņojumā par virzību uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā.[2] 
Detalizētu datu par akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem ievade, apkopošana, uzskaite un analīze ir nepieciešama, lai veidotu valstī vienotu un caurskatāmu (novēršot dublēšanos) statistiku par augstākās izglītības sistēmu un akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, tostarp datu nodošanai Centrālai statistikas pārvaldei un ES statistikas birojam “EUROSTAT”, akreditācijai, politikas veidošanai (politikas plānošanas dokumenti[3] nosaka tādus rādītājus kā akadēmiskā personāla skaits, slodze), jaunā doktorantūras modeļa un jaunā akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanai un monitoringam, augstskolu tipoloģijas atbilstības monitoringam, kā arī snieguma finansējuma administrēšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”.
Attiecībā uz datu iekļaušanu Akadēmiskā personāla reģistrā par visiem doktorantiem, kuri pieņemti darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu, šāds risinājums nodrošinās, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) tiks iekļauta atbilstoša informācija par personām, kurām ir gan studējošā, gan nodarbinātā statuss, bet kuras nav akadēmiskais personāls, kā arī nav pieņemti darbā šā likuma 38. vai 40. pantā noteiktajos amatos.
VIIS Studējošo un absolventu reģistrs un Akadēmiskā personāla reģistrs ir vienas sistēmas sastāvdaļa un nodrošina savstarpēju datu apmaiņu, lai informācija nav jāievada vairākkārtīgi, tikai katrā no reģistriem nepieciešams ievadīt normatīvajos aktos par attiecīgo reģistru noteikto informāciju, piemēram, par doktorantu, kurš iekļauts Studējošo un absolventu reģistrā, papildus būs jānorāda informācija par akadēmisko amatu, kurā šā likuma noteiktā kārtībā persona pieņemta darbā bez ievēlēšanas, un pēc tam attiecīgā persona tiks iekļauta gan studējošo gan absolventu reģistrā. Tādējādi grozījums 87. panta pirmajā daļā daļa neparedz, ka informācija par vienu personu VIIS tiks ievadīta vairākkārtīgi. Ņemot vērā, ka VIIS tiks ievadīta informācija par doktorantiem kā studējošajiem, tā tiks papildināta ar ziņām par to, vai attiecīgā persona ir pieņemta darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā akadēmiskā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu. Pretējā gadījumā šāda informācija nebūs pieejama, izņemot, ja attiecīgais doktorants jau uz imatrikulācijas brīdi ieņems vēlētu akadēmisko amatu vai būs pieņemts darbā šā likuma 38. vai 40. pantā noteiktā amatā. Viens no jaunā doktorantūras modeļa mērķiem ir sekmēt doktorantu nodarbinātību akadēmiskajā vidē, kas atbilst labai starptautiskai praksei. Augstskolu sniegtā informācija VIIS ļaus izvērtēt, vai jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas gaitā tiek sasniegts minētais mērķis;

[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam.
[2] World Bank, Towards a New Academic Career Framework for Latvia, 2022, p. 35.
[3] Piemēram, “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” un Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam: https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf.

24) papildināt likumu ar XIII nodaļu “Doktorantūra”, kura satur jaunas normas par doktorantūras īstenošanas organizēšanu doktorantūras skolas ietvaros (projektā ietvertais jaunais likuma 88. pants), tostarp doktorantūras skolas funkcijām un uzdevumiem (projektā ietvertais jaunais likuma 89. pants), iekšējo kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes novērtēšanu (projektā ietvertais jaunais likuma 90. pants), kā arī precizē un papildina esošās likuma normas par uzņemšanu doktora studiju programmā (projektā ietvertais jaunais likuma 91. pants), promocijas darba izpratni, promocijas darba aizstāvēšanu (projektā ietvertais jaunais likuma 92. pants), promocijas padomes izveidošanu, funkcijām un uzdevumiem (projektā ietvertais jaunais likuma 93. pants), kā arī doktorantūras valsts finansēšanu un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā doktorantūru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, un nosacījumus augstskolai valsts budžeta finansējuma saņemšanai (projektā ietvertais jaunais likuma 94. pants) kā arī kopīgas doktorantūras īstenošanu (cotutelle) (projektā ietvertais 95. pants):

a) jaunajā likuma 88. pantā, 89. pantā, 90. pantā ietvertās normas nodrošinās, ka doktora studiju programmu īstenošanas pārvaldība, uzraudzība un iekšējā kvalitātes nodrošināšana tiks organizēta centralizēti – doktorantūras skolā. Zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā piedalīsies arī doktorantūras skola. Doktorantūra tiks joprojām īstenota doktora studiju programmās. Doktora studiju programmu funkcijas un uzdevumi noteikti likuma 55. pantā. 
Doktorantūras skolu veidošanu un īstenošanu sasaistot ar prasību par noteiktu doktora studiju programmas īstenotāja novērtējumu zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā, kā arī nosakot, ka doktora studiju programmas īstenošanā un pārvaldībā uz sadarbības līguma pamata iesaista doktorantūras īstenošanas sadarbības partnerus, kas ir zinātniskās institūcijas, kā arī citas organizācijas un institūcijas, tai skaitā – ārvalstu, doktora studiju programmas piedāvās augstskolas, kas spēs nodrošināt to īstenošanai nepieciešamo akadēmisko vidi attiecīgajās zinātnes nozarēs un, secīgi, doktorantiem iespēju veikt pētniecību izvēlētajā zinātnes nozarē. 
Nosakot, ka doktorantūras skolas nodrošina, ka doktorantiem ir pieejami studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei neatkarīgi no doktora studiju programmas studiju virziena, tiks uzlabota personu ar doktora grādu konkurētspēja darba tirgū. 
Ņemot vērā, ka augstskola savu mērķu sasniegšanai piedalās zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā saskaņā ar likuma 3.¹ panta trešās daļas 4. punktā, 3.² panta trešās daļas 5. punktā, 3^.3 panta trešās daļas 5. punktā un 3.⁴ panta trešās daļas 5. punktā noteikto, savukārt Zinātniskās darbības likuma 41. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka šis novērtējums ietvaros ietver ziņas par zinātniskās institūcijas infrastruktūru un tās atbilstību zinātniskās institūcijas darbībai, likuma 90. panta otrā daļa nosaka, ka augstskola savu mērķu sasniegšanai nodrošina, ka zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā piedalās arī doktorantūras skola.
IZM šobrīd izstrādā priekšlikumus likumprojektam par augstskolu cikliskās institucionālās akreditācijas ieviešanu saskaņā ar AL Pārejas not. 74. punktu. Priekšlikumus plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā indikatīvi līdz 2022. gada beigām;

b) jaunajā likuma 91. pantā ietvertās normas nodrošinās jaunu uzņemšanas procesu doktora studiju programmās: augstskola vai augstskolu konsorcijs uzņemšanu doktora studiju programmās organizēs patstāvīgi un centralizēti atklāta konkursa ietvaros doktorantūras skolā, un uzņemšana doktora studiju programmās vairs nebūs piesaistīta akadēmiskā gada sākumam. Jaunais likuma 91. pants papildina augstākminēto grozījumu likuma 46. panta piektajā daļā, kas attiecas uz uzņemšanu doktora studiju programmā, paredzot, ka turpmāk Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā augstskola savā tīmekļvietnē publisko uzņemšanas prasības studiju programmās, tostarp, ka uzņemšanas prasības doktora studiju programmās augstskola savā tīmekļvietnē publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms uzņemšanas sākuma. Tādējādi tiks nodrošināts, ka uzņemšanas prasību doktora studiju programmās publicēšana nebūs saistīta ar konkrētu akadēmiskā gada datumu. Šobrīd uzņemšana doktorantūrā var notikt tikai reizi gadā, jo tā ir sinhronizēta ar akadēmiskā gada sākumu. Turklāt uzņemšanas procedūras augstskolas doktora studiju programmās atšķiras, tās nav centralizētas, caurskatāmas un neatbilst labai starptautiskai praksei.
Tā kā projektā ietvertās jaunās normas nenosaka, kad augstskolām organizēt doktorantu uzņemšanu, augstskolas pašas var plānot doktorantu uzņemšanu saskaņā ar savu studiju kalendāru, kā arī ar doktorantu, kas tiks uzņemti valsts finansētās studiju vietās, nodarbinātības iespējām. Tāpat jaunās normas nerada sarežģījumus attiecībā uz naudas plūsmu no valsts budžeta finansētām doktora līmeņa studijām vai doktora studiju programmu akreditāciju. Atbilstoši esošajam normatīvajam regulējumam par studiju un studējošā kredītiem, studiju un studējošo kredītiem doktoranti var pieteikties jebkurā akadēmiskā gada laikā;

c) jaunajā likuma 92. pantā ietvertās normas par promocijas darba izpratni un promocijas darba aizstāvēšanu, kā arī jaunajā likuma 93. pantā ietvertās normas par promocijas padomes izveidošanu, funkcijām un uzdevumiem nodrošinās jauna, vienota zinātnes doktora grāda piešķiršanas procesa ieviešanu.
Jaunajā promocijas procesā pašreizējās promocijas padomes un Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija tiks aizvietotas ar katram promocijas darbam individuāli izveidotu promocijas padomi.  92. panta otrā daļa nosaka, ka personai ir tiesības aizstāvēt promocijas darbu, ja: (1) tā ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības, kas ietvertas licencētā vai akreditētā akadēmiskajā doktora studiju programmā viena zinātnes doktora grāda iegūšanai, un sagatavojusi promocijas darbu aizstāvēšanai; (2) kopīgās akadēmiskās doktora studiju programmas ietvaros atbilstoši šā likuma 55.¹ pantam tā ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības, kas ietvertas licencētā vai akreditētā kopīgajā akadēmiskajā doktora studiju programmā zinātnes doktora grāda iegūšanai, un sagatavojusi promocijas darbu aizstāvēšanai; (3) kopīgas doktorantūras (cotutelle) ietvaros atbilstoši šā likuma 95. pantam tā ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības, kas ietvertas licencētā vai akreditētā akadēmiskajā doktora studiju programmā zinātnes doktora grāda iegūšanai, un sagatavojusi promocijas darbu aizstāvēšanai; (4) augstskola ir atzinusi personas ārpus formālās izglītības apgūtos rezultātus, profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un iepriekšējā izglītībā sasniegtos studiju rezultātus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, un tā ir sagatavojusi promocijas darbu aizstāvēšanai.
93. panta pirmā daļa nosaka, ka promocijas padomi izveidos pēc promocijas darba iesniegšanas doktorantūras skolā individuāli katram promocijas darbam. Promocijas padomi apstiprinās atbilstoši augstskolas noteiktajai kārtībai.
Ja īsteno šā likuma 95. pantā noteikto kopīgu doktorantūru, tad promocijas padomes izveides un darbības kārtību paredz kopīgas doktorantūras līguma ietvaros.
Promocijas padome tiks sasaukta uz promocijas darba aizstāvēšanas procedūru, un to organizēs attiecīgās augstskolas doktorantūras skola. Lēmumu par grāda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu promocijas padome pieņems atklātā balsojumā, tādējādi nodrošinot gan promocijas procesa caurspīdīgumu, gan arī iespēju balsot attālināti. Doktorants būs jāinformē par potenciālajiem recenzentiem pirms viņu nozīmēšanu, lai viņš/-a varētu izmantot savas tiesības izteikt pamatotu viedokli par promocijas padomes kandidātu atbilstību;

d) jaunajā likuma 94. pantā ietvertās normas par doktorantūras valsts finansēšanu paredz, ka doktora studiju programmas valsts finansējumu veidos trīs avoti:
(1) doktora studiju programmas studiju vietas bāzes finansējums,
(2) doktoranta atalgojums katrai doktora studiju programmas valsts finansētai studiju vietai,
(3) līdzekļi noteiktu mērķu realizācijai, kas nodrošina doktora studiju programmas īstenošanu.
Doktora studiju programmas studiju vietas bāzes finansējums (1) paredzēts 8500 euro apmērā gadā. Augstskolām būs tiesības iekšēji studiju vietas bāzes izmaksas diferencēt piešķirtā finansējuma ietvaros. Doktoranta atalgojums katrai doktora studiju programmas valsts finansētai studiju vietai (2) paredzēts 12 000 euro apmērā gadā trīs līdz četru gadu studijām. Saņemot doktoranta atalgojumu, tiek pieņemts, ka doktorants, kas uzņemts valsts finansētā studiju vietā, vismaz 20 stundas nedēļā veltīs studijām un pētnieciskajam darbam doktorantūrā. Šādi tiks samazināts doktorantu atbirums un nodrošināts, ka doktoranti absolvē doktora studiju programmas trīs līdz četru gadu laikā, neskaitot studiju pārtraukumus. Pārējo doktoranta, kurš uzņemts valsts finansētā studiju vietā, darba slodzes daļu jāfinansē augstskolai vai doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītajam sadarbības partnerim, ar doktorantu noslēdzot darba līgumu par doktoranta pieņemšanu darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu (sk. projektā par likuma papildināšanu ar 43.¹ pantu par doktorantu nodarbinātību). Līdzekļus noteiktu mērķu realizācijai, kas nodrošina doktora studiju programmas īstenošanu, (3) veidos valsts, līgumpētījumu, Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu pētniecības un attīstības finansējums, kas nodrošina doktorantūras īstenošanu, tostarp tiks izlietots doktorantu pieņemšanai darbā ar studējošo izglītošanu, zinātnisko darbību vai mākslinieciskās jaunrades darbu saistītā amatā.
Doktorantūras skolas budžetu veidos pati augstskola. Tāpat kā līdz šim valsts finansēs studiju vietas doktora studiju programmās, tomēr šī finansēšana, tostarp valsts finansēto studiju vietu skaita noteikšana doktora studiju programmās augstskolās, notiks atbilstoši projekta normām par doktorantūras valsts finansēšanu.
Ministru kabineta kārtība par to, kādā doktorantūru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, un nosacījumi augstskolai valsts budžeta finansējuma saņemšanai, tostarp valsts finansētu studiju vietu skaita noteikšanai doktora studiju programmās, tiks izstrādāti ciešā sadarbībā ar augstākās izglītības un zinātnes sektoru. Tā pamatosies šobrīd spēkā esošajos valsts budžeta finansējuma saņemšanas principos, kā arī doktorantūras īstenotāja kapacitātē nodrošināt doktorantiem pētniecības veikšanai atbilstošu akadēmisko vidi. Šāds doktorantūras finansēšanas modelis nodrošinās doktorantūras tiešu sasaisti ar studējošo izglītošanu, zinātnisko darbību, tostarp pētniecību, un mākslinieciskās jaunrades darbu, ieviesīs doktoranta atalgojuma komponenti, sasaistīs doktorantūru ar pirmo akadēmiskās karjeras posmu, padarīs doktorantūras finansēšanas sistēmu pielāgojamāku un vērstu uz ilgtspēju, uzlabojot savlaicīgas doktora grāda iegūšanas rādītājus un samazinot doktorantu atbiruma rādītājus;

e) jaunajā likuma 95. pantā ietvertās normas par kopīgas doktorantūras īstenošanu (cotutelle [1]) paredz ieviest konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu:

(..) jaunajā normatīvajā regulējumā jāparedz iespēja augstskolām ļaut izsniegt kopīgu diplomu doktora grāda ieguvējam, pamatojoties uz līgumu par kopīgi vadītu promocijas darbu vai doktora zinātnisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu (co-tutelle). Turklāt jānosaka, ka kopīgās vadīšanas, kopīgo DSP un kopīgo diplomu DSP gadījumos doktorantam nav nepieciešams veikt aizstāvēšanās procedūru divas vai vairākas reizes jeb katrā DSP [doktora studiju programmas] īstenotāju-institūcijā atsevišķi. Šādos gadījumos aizstāvēšana veicama atbilstoši DSP vai noslēgtajam līgumam par kopīgo vadīšanu. Piešķirtais doktora diploms ir automātiski derīgs abās vai vairākās valstīs, ja šādu iespēju atbalsta attiecīgo valstu normatīvie akti.

Šā panta pirmā daļa nosaka, ka akreditēta Latvijas augstskola ir tiesīga kopā ar attiecīgas valsts atzītu augstskolu ārvalstī (turpmāk – ārvalsts augstskola) īstenot kopīgu doktorantūru (cotutelle). Kopīgas doktorantūras īstenošana nozīmē, ka (1) doktorants vienlaikus ir uzņemts divās doktora studiju programmās, proti, Latvijas augstskolas doktora studiju programmā un ārvalsts augstskolas doktora studiju programmā, atbilstoši katras institūcijas uzņemšanas prasībām un ka (2) notiek abu institūciju sadarbībā balstīta viena promocijas darba vai viena doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kopīga vadīšana (proti, doktoranta izstrādātajam promocijas darbam vai doktora teorētiskajam pētījumam un mākslinieciskās jaunrades darbam ir vadītājs vai vadītāji gan Latvijas augstskolā, gan ārvalsts augstskolā).
Lai īstenotu kopīgu doktorantūru, Latvijas augstskola noslēdz rakstveida vienošanos [2] (turpmāk – kopīgas doktorantūras līgums) par kopīgas doktorantūras īstenošanu ar doktorantu un ārvalsts augstskolu, pamatojoties uz doktoranta iesniegumu.
Panta otrā daļa nosaka doktoranta tiesības, proti, doktorantam ir tiesības apgūt Latvijas augstskolas doktora studiju programmu kopīgas doktorantūras ietvaros, kā arī Latvijas augstskolas un ārvalsts augstskolas vadītāju un līdzvadītāju kopīgā (sadarbībā balstītā) vadībā izstrādāt vienu promocijas darbu vai vienu doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, kuru doktorants aizstāv Latvijas augstskolā vai ārvalsts augstskolā, vai arī Latvijas augstskolā un ārvalsts augstskolā, ievērojot promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba kopīgas vadīšanas prasības un procedūras saskaņā ar noslēgto kopīgas doktorantūras līgumu.
Panta trešā daļa nosaka, ka kopīgas doktorantūras līgumā jāietver nosacījumi par abu doktora studiju programmu apguvi un sasniedzamajiem studiju rezultātiem (proti, kopīgas doktorantūras līgumā tiek skaidri noteikts, cik lielā mērā doktorantam jāapgūst katra no doktora studiju programmām), termiņu, kurā doktorants atrodas Latvijas augstskolā un ārvalsts augstskolā, viena promocijas darba vai viena doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādi, kopīgu vadīšanu, kā arī aizstāvēšanu, tajā skaitā arī par promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba valodu, doktora grāda piešķiršanu, doktora diploma par piešķirto doktora grādu izsniegšanu, kā arī citus nosacījumus.
Panta ceturtā daļa nosaka, ka doktorantam, veiksmīgi aizstāvot vienu promocijas darbu vai vienu doktora teorētisko pētījumu un mākslinieciskās jaunrades darbu, atbilstoši kopīgā doktorantūras līguma nosacījumiem Latvijas augstskola un ārvalsts augstskola piešķir vienu kopīgu doktora grādu vai augstskolas un ārvalsts augstskolas atsevišķu doktora grādu (dubultais doktora grāds) un izsniedz doktora grāda ieguvējam kopīgu doktora diplomu vai augstskolas un ārvalsts atzītas augstskolas atsevišķu doktora diplomu (dubultais doktora diploms). Kopīgas doktorantūras līgumā nosaka kopīgā doktora diplomā vai dubultajā doktora diplomā norādāmo informāciju, tostarp, ka doktora grāds piešķirts, īstenojot kopīgu doktorantūru, kā arī par augstskolām, kas ir piešķīrušas attiecīgo doktora grādu. 
Attiecībā uz doktorantu, kurš šā likuma noteiktajā kārtībā uzņemts valsts finansētā studiju vietā un kurš vienlaikus ir uzņemts arī ārvalsts augstskolas doktora studiju programmā, lai īstenotu kopīgu doktorantūru, ir iestrādāta jauna norma projektā ietvertajā likuma 43.¹ pantā, proti, šādu doktorantu var pieņemt darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību, vai mākslinieciskās jaunrades darbu, 43.¹ panta noteiktajā kārtībā, bet šāda doktoranta nodarbināšana nav obligāta.
Saistībā ar kopīgas doktorantūras īstenošanu iestrādātas jaunas normas arī projektā iekļautajā likuma: (1) 63.⁴ panta pirmās daļas otrajā punktā un trešajā daļā; (2) 90. pantā pirmās daļas 9. punktā; (3) 92. pantā otrās daļas 3. punktā; (4) 93. pantā trešajā  daļā; (5) pārejas noteikumos.
Kopīgas doktorantūras īstenošana nav ekvivalenta kopīgas doktora studiju programmas īstenošanai. Būtiskākās atšķirības, salīdzinot ar kopīgas doktora studiju programmas īstenošanu:
1) kopīgas doktorantūras īstenošanas ietvaros nenotiek kopīgas doktora studiju programmas izstrāde, licencēšana un akreditācija (kopīgas doktorantūras īstenošanas process nav jālicensē vai jāakreditē); 
2) kopīgas doktorantūras īstenošana ir vērsta uz konkrētu personu – doktorantu, proti, cotutelle ierosinātājs ir fiziska persona, kura nolēmusi studēt doktorantūrā Latvijas augstskolā un ārvalsts augstskolā: tiek īstenotas personas tiesības uz šādas formas doktorantūru;
3) kopīgas doktorantūras īstenošanas ietvaros doktorants tiek uzņemts un studē divās doktora studiju programmās vienlaikus, no kurām viena tiek īstenota Latvijas augstskolā, otra –  ārvalsts augstskolā.
Kopīgas doktorantūras īstenošanas ieviešanas Latvijas augstskolās mērķis ir bagātināt doktorantu studiju un pētniecisko pieredzi, kā arī veicināt augstskolu un augstskolu konsorciju starptautisko sadarbību pētniecībā, tādējādi sekmējot doktora studiju programmu īstenotāju internacionalizāciju;

[1] No franču valodas lietvārda cotutelle, kas burtiski nozīmē ‘kopīga uzraudzība’ vai ‘līdzuzraudzība’.

[2] Šādas rakstveida vienošanās paraugu sk. ziņojumā Pasaules Banka, Akadēmiskā karjera: laba starptautiskā prakse, 2017, pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4492/download, 153.–157. lpp. (Angļu valodas versija:  World Bank, Focus on Performance. Volume 3: Academic Careers, 2018, available: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4480/download, pp. 146–150.

25) papildināt likuma pārejas noteikumus ar jauniem punktiem. Šajos jaunajos likuma pārejas noteikumu punktos norādītie jaunie Ministru kabineta noteikumu vai esošo Ministru kabineta notikumu grozījumu projekti tiks izstrādāti ciešā sadarbībā ar nozares ministrijām, augstākās izglītības un zinātnes valsts un nevalstisko sektoru, kā arī citu valsts darbības jomu sektoriem  un tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem šajos jaunajos likuma pārejas noteikumu punktos noteiktajos termiņos, nodrošinot diskusijas, kas savukārt ļaus Latvijas augstskolās pakāpeniski ieviest projektā ietverto jauno doktorantūras modeli, kas tiks iekļauts likumā.

Pieaudzis doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits; akadēmiskā personāla atjaunotne – pieaudzis personu skaits, kam attiecīgajā periodā piešķirts doktora grāds un kas turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.

“Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai””[1] rādītājs, kas tiks monitorēts izglītības attīstības pamatnostādņu īstenošanas laikā, doktorantu skaits, personu, kam piešķirts doktora grāds, skaits, akadēmiskā personāla atjaunotne – cik personu, kam piešķirts doktora grāds, turpina darbu augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās.

[1] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam