Anotācija

Tiesību normu loģiskas izkārtojamības nolūkā likumdevēja Ministru kabinetam deleģētie jautājumi attiecībā uz aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm būtu nosakāmi viena tiesību aktā ar Noteikumos Nr. 29 noteiktajiem jautājumiem, tostarp:
1) drošības rezervju pakalpojuma maksas apmēru;
2) drošības rezervju pakalpojuma maksas aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā pārvaldītājs īsteno drošības rezervju pakalpojuma maksas piespiedu izpildi;  
3) nokavējuma naudas apmēru, tās maksāšanas un administrēšanas kārtību;
4) kārtību, kādā tiek administrēts drošības rezervju uzkrāšanas fonds un segti pārvaldītāja izdevumi;
5) iestādi, kuras padotībā atrodas pārvaldītājs, un tās formu attiecībā uz Enerģētikas likuma 72. panta otrajā daļā minēto uzdevumu izpildi.

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts aizstāj spēkā esošos Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 29 “Noteikumi par valsts īpašumā esošo naftas produktu apmēru, pakalpojuma maksas apmēru un tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību” (turpmāk - Noteikumi Nr. 29), kurā tiek apvienoti Noteikumos Nr. 29 ietvertie jautājumi, kurā papildus ir noteikti likumdevēja deleģētie jautājumi, kas saistīti ar aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm. 

Vienlaikus Noteikumu Nr. 29 2. punktā ir noteikts, ka drošības rezerves veido no jēlnaftas, naftas starpproduktiem, kurus var pārvērst naftas produktos, un no naftas produktiem, kuru kategorijas atbilst šajā punktā minētajiem nomenklatūras kodiem.

Kopējo valsts naftas produktu drošības rezervēs veidojamo  apjomu, kas ir jāuztur katrai dalībvalstij aprēķina saskaņā ar Direktīvu 2009/119/EK un Regulu Nr. 1099/2008. Turklāt Regulas Nr. 1099/2008 A pielikumā minētie terminoloģijas skaidrojumi ir tieši piemērojami.  Ņemot vērā to, ka nedz Direktīva 2009/119/EK un  Regula Nr. 1099/2008 neizmanto naftas produktu nomenklatūras kodus, kā arī ievērojot to, ka naftas produktu nomenklatūras kodi mainās, lai nodrošinātu aktuālas un skaidras tiesību normu piemērošanu, izstrādājot jauno Noteikumu projektu, nomenklatūras kodiem vairs nebūtu funkcionālas nozīmes. 

[1] Noteikumu projektā lietotie saīsinājumi un termini
Ar 2024. gada 28. novembra grozījumiem Enerģētikas likumā no 2025. gada 1. jūnija kopējās valsts naftas produktu drošības rezerves tiek veidotas no:
1) pārvaldītāja veidotām un uzturētām drošības rezervēm;
2) aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm.

Noteikumu projektā ir noteikti jautājumi, kas ir attiecināmi kopā uz valsts naftas produktu drošības rezervēm, tikai uz pārvaldītāja uzturētām valsts naftas produktu drošības rezervēm, vai tikai uz aviācijas nozares uzturētām rezervēm.

Lai noteiktu viennozīmīgi skaidru un vieglāk uztveramu tiesību normu piemērošanu, Noteikumu projektā tiek noteikts saīsinājums, kas tiek lietots Noteikumu projektā - Valsts drošības rezerves, kas sevī ietver aviācijas nozares komersantu uzturētas drošības rezerves un drošības rezerves, kurus uztur pārvaldītājs.

Vienlaikus Noteikumu projektā tiek izmantoti citi jau Enerģētikas likumā definētie termini, tostarp termins "aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves", kas tiesību normu nedublēšanās nolūkā atkārtoti Noteikumu projektā netiek pārdefinēti.

Kā arī, lai noteiktu nepārprotamu Noteikumu projektā lietoto terminu “biodegviela” un “piedevas”  tvērumu, Noteikumu projektā tiek pārņemta Direktīvas 2009/119/EK 2. panta “b”  un “c”  apakšpunktos lietoto attiecīgo terminu izpratne.

[2] Valsts drošības rezerves

Direktīvas 2009/119/EK 3. panta 1. punkta prasības uzliek par pienākumu katrai Eiropas Savienības dalībvalstij nodrošināt drošības rezervju apjomu, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā.

Savukārt kopējo valsts naftas produktu drošības rezervēs veidojamo  apjomu, kas ir jāuztur katrai dalībvalstij aprēķina saskaņā ar Direktīvu 2009/119/EK un Regulu Nr. 1099/2008.

Ar Noteikumu projekta 3. punktu tiek pārņemtas Direktīvas 2009/119/EK 3. panta normas par dalībvalstīm veidojamo drošības rezervju apjomu un kārtību, kādā ir nosakāms dalībvalstīm veidojamais drošības rezervju apjoms.

Tāpat, lai nodrošinātu drošības rezervju pieejamību, Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka valsts drošības rezervēs neiekļauj jēlnaftas vai naftas produktus, pret kuriem ir vērsti aresta vai piedziņas pasākumi, vai kuri atrodas pie tādiem komersantiem, kuriem pasludināts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process, vai pieņemts lēmums par komersanta likvidāciju. 

Atbilstoši Direktīvas 2009/119/EK 3.panta 1. punktam drošības rezerves ir jāuzglabā Eiropas Savienības teritorijā. Tādējādi Noteikumu projektā arī tiek pārņemta minētā Direktīvas 2009/119/EK prasība, kas nosaka, ka valsts drošības rezerves uzglabā Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā. 

[3] Drošības rezerves

Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka pārvaldītājs veido drošības rezerves no benzīna, dīzeļdegvielas, petrolejas un petrolejas veida reaktīvās degvielas, degvieleļļas, sašķidrinātās naftas gāzes, jēlnaftas un naftas starpproduktiem, ko var uzglabāt tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca. 

Tāpat, lai nodrošinātu ilgāku drošības rezervju derīgumu, Noteikumu projektā tiek paredzētas pārvaldītāja tiesības valsts drošības rezerves uzglabāt nepievienojot biodegvielu un citas piedevas, kas nav ogļūdeņraži un ko naftas produktiem pievieno, lai mainītu tā īpašības. 

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 13. punktu un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 4. panta trešās daļas 8. punktu pārvaldītājs, veicot drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju drošības apsvērumu dēļ nepiemēro Publisko iepirkumu likuma un Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma tiesisko regulējumu.

Tomēr, lai noteiktu skaidru un nepārprotamu pārvaldītāja rīcību valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai, Noteikumu projektā ir noteikts, ka pārvaldītājs valsts īpašumā esošo drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju veic, ievērojot lietderības un vienlīdzīgas attieksmes aspektus.

Tādējādi neatkarīgi no tā, ka pārvaldītājs, veidojot drošības rezerves nepiemēro publisko iepirkumu regulējumu, pārvaldītājam aizvien ir saistoša atbildīga attieksme pret tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Minētais nozīmē, ka pārvaldītājs drošības rezerves veido atbilstoši lietderības apsvērumiem, proti – pārvaldītājs visas darbības, kas saistītas ar drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu īsteno pēc iespējas lietderīgāk, kā arī nodrošina, ka finanšu līdzekļi tiek izlietoti pēc iespējas efektīvāk, proti – deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pārvaldītājs izpilda ar pēc iespējas mazāku finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

Vienlaikus pārvaldītājs, veidojot un uzturot drošības rezerves, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, kas pēc būtības nozīmē, ka pārvaldītājs, īstenojot iepirkumus, salīdzināmos apstākļos nodrošina visiem pretendentiem vienādas iespējas un, izstrādājot iekšējos piedāvājumu noteikumus, nodrošina, ka visu konkurentu  piedāvājumi ir pakļauti vienādiem nosacījumiem un pretendenti atrodas vienlīdzīgā stāvoklī. Atkāpes no minētās prasības ir pieļaujamas tikai gadījumā, ja tie ir pamatoti ar objektīviem apsvērumiem, tostarp tie ir balstīti uz likumdevēja izdarītiem apsvērumiem sniedzot atļauju pārvaldītājam, veidojot un uzturot drošības rezerves, nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu.  

Tāpat minētais uzskaitījums nav uzskatāms par izsmeļošu, jo pārvaldītājam, pildot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, ir saistoši tā darbību regulējošie normatīvie akti, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas. 

Vienlaikus atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3.² daļai šā likuma noteikumi nav piemērojami, ja rotācijai atsavināmi valsts īpašumā esošie naftas produkti, ko uztur kā rezervi (drošības rezerves) atbilstoši Enerģētikas likumam. Lai minētos naftas produktus uzturētu atbilstoši derīguma termiņam, tos vai nu atsavina piegādātājs saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumā paredzētu pienākumu atjaunot naftas produktu rezervju krājumus, vai arī pārvaldītājs to veic, pieņemot lēmumu saskaņā ar Enerģētikas likuma 72. pantu par iespējami augstāku cenu, un līdzekļus ieskaita drošības rezervju uzkrāšanas fondā.

Noteikumu projekts nosaka, ka  komersanti pakalpojuma maksu aprēķina pakalpojuma maksas likmi reizinot ar komersanta iepriekšējā mēnesī Latvijas Republikā realizēto vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ieviesto vai no trešajām valstīm importēto naftas produktu tonnu, izņemot par aviācijas degvielu.

Vienlaikus Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka pakalpojuma maksu maksā brīdī, kad naftas produktus komersants realizē vai ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai importē no trešajām valstīm savam patēriņam.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 72.¹ panta trešo daļu likumdevējs ir paredzējis par drošības rezervju pakalpojuma maksas samaksas termiņa nokavējumu komersantiem maksāt nokavējuma naudu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas.

Nokavējuma naudas aprēķināšanas pamatojums ir saistīts ar šādiem apsvērumiem:
1) Atbilstoši Enerģētikas likuma 72.¹ panta pirmajai daļai pakalpojuma maksa tiek izmantota par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu.

Saskaņā ar Noteikumu projektu Latvijai kā naftas produktu importētājvalstij ir pienākums nodrošināt drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienu laikā, vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.

Ievērojot minēto, savlaicīga un pilnīga komersantu pakalpojuma maksas apmaksa ir vitāli būtiska veiksmīgai Latvijai uzlikto pienākumu izpildei un funkcionējošas valsts naftas produktu drošības rezervju izveides un uzturēšanas nodrošināšanai.

2) Lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, viens no būtiskākajiem elementiem ir valstij izveidot veiksmīgu un funkcionējošu sadarbību ar komersantiem, kā arī izveidot tiesisku mehānismu gadījumā, ja komersanti kādu iemeslu dēļ neveic pilnīgu un savlaicīgu pakalpojuma maksas apmaksu. Proti, valstij ir nepieciešams preventīvi samazināt pakalpojumu samaksas neveikšanas risku, lai novērstu visus eventuālos šķēršļus un apgrūtinājumus, kas iespējami varētu kavēt valsts naftas drošības rezervju nodrošināšanu krīzes gadījumā, civilās un militārās aizsardzības ilgtspēju, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.

Jau ilgstoši Augstākās tiesas judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka likumdevējs administratīvajās tiesībās par sodoša rakstura maksājumiem ir atzinis soda naudu, savukārt nokavējuma nauda ir saistīta ar pienākumu savlaicīgi veikt noteiktos maksājumus. Apgalvojuma pamatotību, ka nokavējuma naudai nav sodošs raksturs, apstiprina Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas pirmajā punktā noteiktais attiecībā uz sodoša rakstura maksājumiem, kas sevī ietver naudas sodus un soda naudas.

Ņemot vērā to, ka izveidotā naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeļa viens no primārajiem mērķiem ir nodrošināt, lai komersanti savlaicīgi un pilnā apmērā veiktu pakalpojuma maksas apmaksu, nevis sodīt komersantus par noteikto prasību neizpildi, par piemērotu papildus motivējošu savlaicīgas un pilnīgas pakalpojuma samaksas pienākuma izpildi būtu nosakāms komersanta pienākums veikt nokavējuma naudas samaksu no laikā nenomaksātā pamatparāda rašanās dienas. 

Par pamatparāda rašanās dienu tiek uzskatītā attiecīgā mēneša 26. datums.

Lai konstatētu, vai komersanti pilnā apmērā ir veikuši pakalpojuma maksas samaksu, Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka pārvaldītājs līdz nākošā mēneša desmitajam datumam pārbauda komersantu veiktos maksājumus un gadījumā, ja komersants līdz noteiktajam termiņam nav veicis maksājumu pilnā apmērā, pārvaldītājs nosūta komersantam Paziņojumu par pakalpojuma maksas apmaksu.

Gadījumā, ja komersants nav veicis pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu paziņojumā par pakalpojuma maksas un nokavējuma naudas samaksu norādītajā termiņā, pārvaldītājs īsteno ar piespiedu izpildi saistītās darbības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt uzraudzību pār pārvaldītājam deleģētā valsts uzdevuma izpildi īsteno Ekonomikas ministrija.


[4] Aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves

Aviācijas nozares komersanti drošības rezerves veido vismaz 90 dienu ilgam periodam.

Atbilstoši Enerģētikas likuma 72.⁵ panta pirmajai daļai aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves aviācijas nozares komersanti veido proporcionāli to prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam, iegādājoties naftas produktus īpašumā vai iegādājoties naftas produktu drošības rezervju pakalpojumu aviācijas nozares uzturētu drošības rezervju izveidei. Lai kompensētu izmaksas, kas saistītas ar aviācijas nozares komersanta veidotām drošības rezervēm,  privāttiesisku darījumu ietvaros varētu tikt paredzēta izmaksu kompensēšana no komersantiem, kuriem tas tālāk realizē aviācijas degvielu.  

Noteikumu projektā ir noteikts, ka aviācijas nozares uzturētas drošības rezerves var veidot no:
1) benzīna un aviācijas degvielas;
2) dīzeļdegvielas, petrolejas un petrolejas veida reaktīvās degvielas;
3) degvieleļļas;
4) sašķidrinātās naftas gāzes;
5) jēlnaftas un naftas starpproduktiem, ko var uzglabāt tādā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras teritorijā ir naftas pārstrādes rūpnīca un kas var nodrošināt naftas produktu ražošanu.

Minētais nozīmē, ka aviācijas nozares komersanti drošības rezerves veido jebkurā no minētajiem variantiem.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma 72. panta otro daļu uzraudzību pār aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm nodrošina pārvaldītājs. Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka uzraudzības ietvaros:
1) aviācijas nozares komersanti katru mēnesi līdz piektajam datumam, izmantojot Energoresursu informācijas sistēmu iesniedz aktuālo informāciju par to uzturētam drošības rezervēm. Vienlaikus jebkurai informācijas sistēmai var rasties iepriekš neparedzami funkcionalitātes traucējumi. Ņemot vērā to, ka pārvaldītajam ir būtiski gūt pārliecību, ka Latvija nepārtraukti izpilda starptautiskās prasības par obligāti veidojamo drošības rezervju apjomu, ir būtiski nodrošināt, ka pārvaldītājs arī informācijas sistēmas darbības traucējumu gadījumā, saņem nepieciešamo informāciju par aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm. Tādējādi Noteikumu projektā tiek paredzēts alternatīvs informācijas sniegšanas veids – gadījumā, ja aktuālo informāciju par aviācijas nozares uzturētām drošības rezervēm nav iespējams iesniegt Energoresursu informācijas sistēmā, aviācijas nozares komersants informāciju pārvaldītājam nosūta elektroniski.

2) Pārvaldītājs aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzglabāšanas vietā ne retāk kā divas reizes gadā veic aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjoma un veida pārbaudes. Lai pārvaldītajam būtu iespēja veikt aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju pārbaudes, aviācijas nozares komersantiem tiek paredzēts pienākums pastāvīgi nodrošināt drošības rezervju uzglabāšanas vietā naftas produktu daudzuma mērīšanas līdzekļus, kas atbilst attiecīgās valsts, kurā tiek uzglabāti līdzekļi, kas atbilst attiecīgās valsts, kurā tiek uzglabāti attiecīgie naftas produkti, metroloģijas jomu regulējušajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

3) Pārvaldītājs ir tiesīgs pieprasīt papildus informāciju par aviācijas nozares uzturētajām drošības rezervēm. 

Aviācijas nozares komersanti tiem uzturamo drošības rezervju apjomu nosaka, ņemot vērā attiecīgā aviācijas nozares komersanta priekšpēdējā gada pirms attiecīgā gada, par kuru tiek veidotas drošības rezerves, apjomu, ko aviācijas nozares komersants no akcīzes preču noliktavas vai muitas noliktavas ir nodevis gaisa kuģiem Latvijas Republikā vietējiem vai starptautiskajiem pārvadājumiem. Tādējādi, nosakot attiecīgajam gadam veidojamo drošības rezervju apjomu, aviācijas nozares komersants ņem vērā aviācijas degvielas apjomu divus gadus iepriekš (piemēram, 2026. gadam veidojamais aviācijas degvielas apjoms tiek veidots par pamatu ņemot 2024. gada aviācijas degvielas komersanta aviācijas degvielas apjoma datus).

Aprēķinot attiecīgā gada apjomu 90 dienu periodam aviācijas nozares komersants apjomu, ko tas no akcīzes preču noliktavas vai muitas noliktavas ir nodevis gaisa kuģiem Latvijas Republikā vietējiem vai starptautiskajiem pārvadājumiem sadala ar tā gada kopējo dienu skaitu un sareizina ar skaitli 90. 

Attiecīgajā gadā uzturamo drošības rezervju apjomu aviācijas nozares komersants aprēķina: degvielas apjoma kopsummu, ko no akcīzes preču noliktavas vai muitas noliktavas komersants ir kopā nodevis gaisa kuģiem Latvijas Republikā vietējiem vai starptautiskajiem pārvadājumiem no priekšpēdējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, dalot ar kopējo dienu skaitu attiecīgajā periodā un reizinot ar 90 (dienām).

Aviācijas nozares komersanti informāciju par to uzturēto drošības rezervju apjomu un apjoma noteikšanas aprēķinu nākošajam gadam pārvaldītājam nosūta līdz 1. jūlijam. Pārvaldītājs komersanta iesniegto informāciju salīdzina ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju un nepieciešamības gadījumā aicina komersantu precizēt tā noteikto veidojamo drošības rezervju apjomu un aprēķinu. Valsts ieņēmuma dienesta sniegtajai informācijai prioritāra nozīmē attiecībā pret aviācijas nozares sniegto informāciju.

Gadījumā, ja aviācijas nozares komersants neveic precizējumus tam veidojamā drošības rezervju apjomā un uzglabā mazāku drošības rezervju apjomu, par iztrūkstošo daļu komersants maksā pakalpojuma maksu. Minētais nosacījums attiecībā uz mazāku drošības rezervju apjoma veidošanu ir attiecināms arī uz situāciju, ja aviācijas nozares komersants  neiesniedz informāciju, vai iesniedz to novēloti. Proti, šādā gadījumā tas ir pielīdzināms nosacījumam, ka aviācijas nozares komersants uzglabā mazāku drošības rezervju apjomu. 

Tāpat pakalpojuma maksu komersanti maksā gadījumā, ja, veicot aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju apjoma pārbaudi aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzglabāšanas vietā, tiek konstatēts, ka aviācijas nozares komersants nenodrošina tam veidojamo drošības rezervju apjomu -  šādā gadījumā aviācijas nozares komersants maksā pakalpojuma maksu par konstatētās starpības apjomu.