25-TA-712: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2025. un 2026. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2025. un 2026. gadam” (turpmāk – Rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz Iekšējā audita likuma 8. panta 2. punktu un Ministru kabineta 2025.gada 28.janvāra sēdes protokola Nr.4 37.§ “Plāna projekts "Valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas attīstības plāns 2025.–2028. gadam"” paredzēto.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kopējās valsts pārvaldē 2025. un 2026. gadā auditējamās prioritātes, lai novērtētu publiskā sektora izdevumu un procesu efektivitāti un lietderību, kā arī orientāciju uz sasniedzamo rezultātu, vienlaicīgi veicinot starpresoru sadarbību un darbības efektivitāti, izmantojot ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību resursus un veidojot starpresoru iekšējo auditoru komandas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Iekšējais audits ir efektīvs rīks dialoga veidošanai starp nozaru politikas veidotājiem un citām valsts pārvaldes iestādēm, palīdz identificēt nozarē pastāvošās nepilnības, stiprināt kontroles un procesus, kā arī celt valsts pārvaldes izpratni par auditējamo jomu.
Saskaņā ar Iekšējā audita likuma 1. panta 6. punktu, iekšējais audits ir neatkarīga un objektīva darbība, kas sniedz iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk - IKS) novērtējumu, lai pilnveidotu tās darbību ministrijā un iestādē. Valsts pārvaldes iekšējā audita funkcija tiek īstenota atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem profesionālās prakses standartiem.
Valsts pārvalde jāorganizē efektīvi, pastāvīgi pilnveidojot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un vienkāršojot procedūras privātpersonu interesēs. Valsts pārvaldes iestādēm ir nepārtraukti jāvērtē un jāuzlabo darbības procesi, ievērojot efektivitātes un labas pārvaldības principus.
Lai noteiktu prioritātes 2025. un 2026. gadam, tika analizēta situācija par valstij nozīmīgajām jomām, IKS trūkumiem un to sekām. Tika ņemti vērā Valsts kontroles revīziju rezultāti, attīstības plānošanas dokumenti, informatīvie ziņojumi, pētījumu rezultāti (tajā skaitā LaSER pētījums "Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma", https://domnicalaser.lv/bez-satricinajuma-nav-rezultata-latvijas-valsts-parvaldes-reforma/), kā arī ministru, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu viedokļi. Notika diskusijas ar horizontālo procesu īpašniekiem par augstiem riskiem valsts pārvaldē, vērtējot procesu ietekmi uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, pārskatu ticamību, aktīvu aizsardzību, atbilstību tiesību aktiem, korupcijas iespējamību un sabiedrisko nozīmību.
Secināms, ka šobrīd pētījuma rezultāti, Latvijas augstākās amatpersonas, nozaru ministriju un iestāžu pārstāvji un uzņēmēji norāda uz šādām problēmām un ierosinātajiem pasākumiem:
1) Administratīvā sloga un birokrātijas samazināšana: Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvērusi nepieciešamību samazināt administratīvo resursu un izvērtēt reformas, lai iegūtu papildu līdzekļus (Latvijas Televīzija. 2024. Intervija ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/332051/intervija-ar-ministruprezidenti-eviku-silinu). Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka birokrātija bremzē procesus un valsts pārvaldei jākoncentrējas uz rezultātu (Jansone, L. 2023. Valsts prezidents: birokrātija Latvijā bremzē daudzus procesus. https://www.retv.lv/raksts/valsts-prezidents-birokratija-latvija-bremze-daudzus-procesus).
2) Efektivitātes uzlabošana: Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.-2027.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240) (turpmāk - Modernizācijas plāns) iekļauta administratīvā sloga mazināšana, un darbojas administratīvā sloga mazināšanas komanda, kurā iesaistīti gan valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, gan uzņēmēji (MK. 2023. Administratīvā sloga mazināšana. https://www.mk.gov.lv/lv/administrativa-sloga-un-normativisma-mazinasana).
3) Publiskās pārvaldes izdevumu efektivizēšana: Finanšu ministrija un citas valdības institūcijas uzsver nepieciešamību pārskatīt valsts budžeta izdevumus, lai optimizētu resursu izmantošanu un samazinātu izšķērdēšanu. Lielākās uzņēmēju organizācijas mudina valdību atrast veidus, kā ietaupīt līdzekļus, lai tos varētu novirzīt prioritārajām vajadzībām, piemēram, aizsardzībai un sociālajam atbalstam (https://www.fm.gov.lv/lv/1-publisko-izdevumu-un-valsts-parada-vadiba-3).
4) Uzņēmējdarbības vides uzlabošana: Uzņēmēju organizācijas aicina uz publiskās pārvaldes efektivizāciju (Latvijas publiskais sektors: uzlabojama efektivitāte un uzticības krīze https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.06.2024-latvijas-publiskais-sektors-uzlabojama-efektivitate-un-uzticibas-krize.a557168/). Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis aktualizējis birokrātijas mazināšanu kā prioritāti Eiropas Savienībā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu ekonomisko izaugsmi (A request for Dombrovskis et al.: the EU's regulatory simplification).
Kopš 2010. gada valsts pārvaldē horizontālai novērtēšanai tika noteiktas dažādas auditējamās prioritātes. Ar 2021. gada auditējamo prioritāti tika uzsākts pilotprojekts risku vadības procesa stiprināšanai un brieduma līmeņa paaugstināšanai valsts pārvaldē, lai vienlaicīgi arī tiktu veicināta kopējā izpratne par risku vadību un ieguvumiem no tās. 2023.–2024. gadā tika veikts interešu konflikta un korupcijas risku vadības IKS iekšējais audits, ietverot arī Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas IKS. Ar Ministru kabineta 2024. gada 20. marta rīkojumu Nr. 188 “Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2024. un 2025. gadam” 2024. gadā uzsākts un 2025. gadā turpinās Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības pārvaldības iekšējais audits. Tā mērķis ir, lai, izmantojot ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību resursus, padziļināti novērtētu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības pārvaldību un gūtu pārliecību, ka publiskajā pārvaldē izmantotie informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursi tiek pārvaldīti veidā, kas nodrošina iespējami augstāko to aizsardzību pret drošības apdraudējumiem.
Iepriekšējos gados prioritāšu ietvaros tika noteikti arī citu plānoto iekšējo auditu uzdevumi, piemēram, novērtēt procesu darbības likumību un izmaksu efektivitāti. Iecerēts turpināt šo praksi, vērtējot efektivitātes aspektus, samazinot birokrātiju un administratīvo slogu, īstenojot horizontālo auditu pieeju.
Izvirzīto prioritāšu īstenošanai Finanšu ministrija organizē un plāno turpmāk sniegt metodiskā atbalsta pasākumus ministriju un iestāžu iekšējiem auditoriem.
Saskaņā ar Iekšējā audita likuma 1. panta 6. punktu, iekšējais audits ir neatkarīga un objektīva darbība, kas sniedz iekšējās kontroles sistēmas (turpmāk - IKS) novērtējumu, lai pilnveidotu tās darbību ministrijā un iestādē. Valsts pārvaldes iekšējā audita funkcija tiek īstenota atbilstoši normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem profesionālās prakses standartiem.
Valsts pārvalde jāorganizē efektīvi, pastāvīgi pilnveidojot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un vienkāršojot procedūras privātpersonu interesēs. Valsts pārvaldes iestādēm ir nepārtraukti jāvērtē un jāuzlabo darbības procesi, ievērojot efektivitātes un labas pārvaldības principus.
Lai noteiktu prioritātes 2025. un 2026. gadam, tika analizēta situācija par valstij nozīmīgajām jomām, IKS trūkumiem un to sekām. Tika ņemti vērā Valsts kontroles revīziju rezultāti, attīstības plānošanas dokumenti, informatīvie ziņojumi, pētījumu rezultāti (tajā skaitā LaSER pētījums "Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma", https://domnicalaser.lv/bez-satricinajuma-nav-rezultata-latvijas-valsts-parvaldes-reforma/), kā arī ministru, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu viedokļi. Notika diskusijas ar horizontālo procesu īpašniekiem par augstiem riskiem valsts pārvaldē, vērtējot procesu ietekmi uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, pārskatu ticamību, aktīvu aizsardzību, atbilstību tiesību aktiem, korupcijas iespējamību un sabiedrisko nozīmību.
Secināms, ka šobrīd pētījuma rezultāti, Latvijas augstākās amatpersonas, nozaru ministriju un iestāžu pārstāvji un uzņēmēji norāda uz šādām problēmām un ierosinātajiem pasākumiem:
1) Administratīvā sloga un birokrātijas samazināšana: Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvērusi nepieciešamību samazināt administratīvo resursu un izvērtēt reformas, lai iegūtu papildu līdzekļus (Latvijas Televīzija. 2024. Intervija ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/332051/intervija-ar-ministruprezidenti-eviku-silinu). Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka birokrātija bremzē procesus un valsts pārvaldei jākoncentrējas uz rezultātu (Jansone, L. 2023. Valsts prezidents: birokrātija Latvijā bremzē daudzus procesus. https://www.retv.lv/raksts/valsts-prezidents-birokratija-latvija-bremze-daudzus-procesus).
2) Efektivitātes uzlabošana: Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.-2027.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumu Nr. 240) (turpmāk - Modernizācijas plāns) iekļauta administratīvā sloga mazināšana, un darbojas administratīvā sloga mazināšanas komanda, kurā iesaistīti gan valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, gan uzņēmēji (MK. 2023. Administratīvā sloga mazināšana. https://www.mk.gov.lv/lv/administrativa-sloga-un-normativisma-mazinasana).
3) Publiskās pārvaldes izdevumu efektivizēšana: Finanšu ministrija un citas valdības institūcijas uzsver nepieciešamību pārskatīt valsts budžeta izdevumus, lai optimizētu resursu izmantošanu un samazinātu izšķērdēšanu. Lielākās uzņēmēju organizācijas mudina valdību atrast veidus, kā ietaupīt līdzekļus, lai tos varētu novirzīt prioritārajām vajadzībām, piemēram, aizsardzībai un sociālajam atbalstam (https://www.fm.gov.lv/lv/1-publisko-izdevumu-un-valsts-parada-vadiba-3).
4) Uzņēmējdarbības vides uzlabošana: Uzņēmēju organizācijas aicina uz publiskās pārvaldes efektivizāciju (Latvijas publiskais sektors: uzlabojama efektivitāte un uzticības krīze https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.06.2024-latvijas-publiskais-sektors-uzlabojama-efektivitate-un-uzticibas-krize.a557168/). Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis aktualizējis birokrātijas mazināšanu kā prioritāti Eiropas Savienībā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu ekonomisko izaugsmi (A request for Dombrovskis et al.: the EU's regulatory simplification).
Kopš 2010. gada valsts pārvaldē horizontālai novērtēšanai tika noteiktas dažādas auditējamās prioritātes. Ar 2021. gada auditējamo prioritāti tika uzsākts pilotprojekts risku vadības procesa stiprināšanai un brieduma līmeņa paaugstināšanai valsts pārvaldē, lai vienlaicīgi arī tiktu veicināta kopējā izpratne par risku vadību un ieguvumiem no tās. 2023.–2024. gadā tika veikts interešu konflikta un korupcijas risku vadības IKS iekšējais audits, ietverot arī Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas IKS. Ar Ministru kabineta 2024. gada 20. marta rīkojumu Nr. 188 “Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2024. un 2025. gadam” 2024. gadā uzsākts un 2025. gadā turpinās Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības pārvaldības iekšējais audits. Tā mērķis ir, lai, izmantojot ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību resursus, padziļināti novērtētu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības pārvaldību un gūtu pārliecību, ka publiskajā pārvaldē izmantotie informācijas un komunikāciju tehnoloģiju resursi tiek pārvaldīti veidā, kas nodrošina iespējami augstāko to aizsardzību pret drošības apdraudējumiem.
Iepriekšējos gados prioritāšu ietvaros tika noteikti arī citu plānoto iekšējo auditu uzdevumi, piemēram, novērtēt procesu darbības likumību un izmaksu efektivitāti. Iecerēts turpināt šo praksi, vērtējot efektivitātes aspektus, samazinot birokrātiju un administratīvo slogu, īstenojot horizontālo auditu pieeju.
Izvirzīto prioritāšu īstenošanai Finanšu ministrija organizē un plāno turpmāk sniegt metodiskā atbalsta pasākumus ministriju un iestāžu iekšējiem auditoriem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Birokrātijas un administratīvā sloga, citu procesa un izmaksu efektivitāti paaugstinošo aspektu vērtēšana institūciju procesā vai funkcijā vai uzdevumā vai publiskā pakalpojuma īstenošanā plānoto auditu ietvaros.
Ievērojot valsts pārvaldes attīstības dokumentos nospraustos virzienus, mērķu sasniegšanai un uzdevumu kvalitatīvai izpildei ir svarīga atbilstoši mūsdienu prasībām pilnveidota iekšējās kontroles sistēma. Iepriekšējos gados pievērstā uzmanība efektivitātes aspektu vērtēšanai, lai veicinātu tādu kontroles mehānismu izveidi, kas ļautu uzlabot iestādes darbības pārvaldību, tostarp lietderīgu un efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, joprojām saglabā aktualitāti.
Turpinot auditējamo prioritāšu izvirzīšanu šajā jomā, ņemti vērā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanas rezultāti un turpmāk plānotie valsts pārvaldes modernizācijas virzieni, kas noteikti Modernizācijas plānā. Līdz 2027. gadam plānots uzlabot valsts pārvaldes spējas operatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, pieņemt datos balstītus lēmumus, samazināt birokrātiju, taupīt resursus jomās, kas ir standartizējamas, kā arī paplašināt inovācijas valsts pārvaldē. Paredzēts stiprināt valsts pārvaldes sadarbības prasmes, kāpināt politikas un regulējuma kvalitāti, centralizēt atbalsta funkcijas, attīstīt inovācijas valsts pārvaldē, ieguldīt cilvēkresursu attīstībā un pārvaldībā, uzlabot datu pārvaldību un atkalizmantošanu un veidot viedu darba vidi. Izmantojot iepriekšējās reformās panākto inerci, valsts pārvalde īpaši pievērsīsies iekšējo procesu attīstībai un optimizācijai, kā rezultātā uzlabosies pakalpojumu kvalitāte un būs precīzāka virzība uz valsts attīstības mērķiem.
Šobrīd Valdis Dombrovskis kā Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs ir aktualizējis jautājumu par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu kā prioritāru uzdevumu Eiropas Savienībā. Šī iniciatīva ir īpaši svarīga, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu ekonomisko izaugsmi. Birokrātijas slogs ir atzīts par vienu no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējai Eiropā, kas īpaši kavē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību un izaugsmi. Līdz ar to tiek veidotas rīcības grupas ar uzdevumiem samazināt administratīvo slogu par vismaz 25% visiem uzņēmumiem un par 35% MVU, veikt likumdošanas pārskatīšanu, lai identificētu un novērstu pārklāšanās un pretrunas esošajos noteikumos, un veidot vienotu digitālo platformu, lai nodrošinātu reāllaika progresu sekošanu un lielāku pārredzamību.
Eiropas Komisijas veiktajā reformu pētījumā (European Commission. 2023. Understanding Europeans’ views on reform needs. https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/3054) Dānijas, Latvijas un Somijas respondenti norādīja, ka birokrātijas samazināšana ir viens no galvenajiem risinājumiem uzticības palielināšanai valsts pārvaldei. Arī kopumā Eiropas Savienībā (ES) visbiežāk birokrātijas samazināšana ir norādīta kā instruments uzticības palielināšanai. ES dalībvalstīs valsts pārvaldi visbiežāk raksturo kā sarežģītu un apgrūtinošu.
Viena no 2025. gada četrām valdības prioritātēm ir birokrātijas mazināšana gan saziņā ar sabiedrību, gan iekšējos pārvaldes procesos. Ministru prezidente ir uzsvērusi, ka birokrātijas mazināšana valsts pārvaldē ir turpināma, atvieglojot administratīvo slogu un rodot jaunus risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, arī starptautiskajiem investoriem, atvieglojot sadarbību ar valsts pārvaldi, izskatot iespējas, ko no valsts pārvaldes funkcijām varētu nodot privātajam sektoram. Arī uzņēmēju organizācijas izteikušas aicinājumu par publiskās pārvaldes efektivizāciju un birokrātijas mazināšanu.
Latvijā iepriekšējos periodos ir veikti vairāki pētījumi par administratīvā sloga apmēru un izmaiņām (https://www.mk.gov.lv/lv/administrativa-sloga-petijumi), kuros gala ziņojumos tika izstrādāti priekšlikumi un veikti administratīvā sloga aprēķini.
Pasaules bankas Uzņēmējdarbības īstenošanas reitingā (Doing business index), kur tiek atspoguļotas uzņēmēju iespējas un ar tām saistītais birokrātijas līmenis attiecīgajā valstī, Latvijai ir augsts rezultāts – 80,3 punkti, bet tas tomēr ir zemāks par Lietuvas (81 punkts) un Igaunijas (80,8 punkti) novērtējumu (World Bank. 2022. Ease of Doing Business scores. https://archive.doingbusiness.org/en/scores).
Latvijā 2023. gadā veiktajā aptaujā 44% respondentu pilnīgi piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka valsts iestādes ir vienkāršojušas pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, savukārt pilnīgi nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt šim apgalvojumam 22% respondentu (93RAIT. 2024. Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums. https://ppdb.mk.gov.lv/wpcontent/uploads/2024/04/Kvantitativa_Latvijas_iedzivotaju_aptauja_2023.pdf).
Saskaņā ar Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 aizsāktajiem un Valsts pārvaldes Modernizācijas plānā turpinātajiem mērķiem, valsts pārvalde aizvien vairāk virzās uz efektīvu pārvaldību. Arī iestāžu vadības līmenī ir pievērsta uzmanība efektivitātei un administratīvā sloga samazināšanai. Līdz ar to auditos ir nepieciešams turpināt novērtēt efektivitātes aspektus (piemēram, pārskatu, atskaišu nepieciešamība, laika patēriņa adekvātums, datu dublēšana, datorizētu sistēmu izmantošanas pilnīgums, personāla kapacitāte, noslodze, administratīvā sloga mazināšana, procesu vienkāršošana, elektronisko dokumentu izmantošana u.c.), tostarp gūt pārliecību, vai ieviestie iekšējās kontroles sistēmas elementi sekmē procesu efektīvāku norisi un veicina orientāciju uz sasniedzamo rezultātu. Auditu ietvaros ir iespējams apzināt funkcijas, uzdevumus, procesus, prasības, no kurām iestāde var atteikties, samazināt laiku, izmaksas, mazināt administratīvo slogu un atbrīvot resursus būtiskākajām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem, uzlabot procesu efektivitāti, samazinot manuālās darbības. Jau iepriekšējos gados iesāktā prakse šādu aspektu novērtēšanai sniedza ieguldījumu un atbalstu Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteikto mērķu (efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde) sasniegšanai. Secīgi, Modernizācijas plānā pirmā rīcības virziena "Vienota un efektīva valsts pārvalde" 1.3. pasākuma "Valsts pārvaldes darbības rezultativitātes un efektivitātes uzlabošana" uzdevumos un rezultātos cita starpā ir noteikts, ka valsts pārvaldes institūcijas pastāvīgi vērtē procesu efektivizācijas un budžeta izdevumu mazināšanas iespējas, efektīvi organizē darbību un nodrošina lietderīgu publisko resursu izlietojumu, savās stratēģijās un gada pārskatos norāda informāciju par iestādes efektivitātes uzlabošanu.
Ievērojot valsts pārvaldes attīstības dokumentos nospraustos virzienus, mērķu sasniegšanai un uzdevumu kvalitatīvai izpildei ir svarīga atbilstoši mūsdienu prasībām pilnveidota iekšējās kontroles sistēma. Iepriekšējos gados pievērstā uzmanība efektivitātes aspektu vērtēšanai, lai veicinātu tādu kontroles mehānismu izveidi, kas ļautu uzlabot iestādes darbības pārvaldību, tostarp lietderīgu un efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, joprojām saglabā aktualitāti.
Turpinot auditējamo prioritāšu izvirzīšanu šajā jomā, ņemti vērā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 īstenošanas rezultāti un turpmāk plānotie valsts pārvaldes modernizācijas virzieni, kas noteikti Modernizācijas plānā. Līdz 2027. gadam plānots uzlabot valsts pārvaldes spējas operatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, pieņemt datos balstītus lēmumus, samazināt birokrātiju, taupīt resursus jomās, kas ir standartizējamas, kā arī paplašināt inovācijas valsts pārvaldē. Paredzēts stiprināt valsts pārvaldes sadarbības prasmes, kāpināt politikas un regulējuma kvalitāti, centralizēt atbalsta funkcijas, attīstīt inovācijas valsts pārvaldē, ieguldīt cilvēkresursu attīstībā un pārvaldībā, uzlabot datu pārvaldību un atkalizmantošanu un veidot viedu darba vidi. Izmantojot iepriekšējās reformās panākto inerci, valsts pārvalde īpaši pievērsīsies iekšējo procesu attīstībai un optimizācijai, kā rezultātā uzlabosies pakalpojumu kvalitāte un būs precīzāka virzība uz valsts attīstības mērķiem.
Šobrīd Valdis Dombrovskis kā Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs ir aktualizējis jautājumu par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu kā prioritāru uzdevumu Eiropas Savienībā. Šī iniciatīva ir īpaši svarīga, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu ekonomisko izaugsmi. Birokrātijas slogs ir atzīts par vienu no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējai Eiropā, kas īpaši kavē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību un izaugsmi. Līdz ar to tiek veidotas rīcības grupas ar uzdevumiem samazināt administratīvo slogu par vismaz 25% visiem uzņēmumiem un par 35% MVU, veikt likumdošanas pārskatīšanu, lai identificētu un novērstu pārklāšanās un pretrunas esošajos noteikumos, un veidot vienotu digitālo platformu, lai nodrošinātu reāllaika progresu sekošanu un lielāku pārredzamību.
Eiropas Komisijas veiktajā reformu pētījumā (European Commission. 2023. Understanding Europeans’ views on reform needs. https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/3054) Dānijas, Latvijas un Somijas respondenti norādīja, ka birokrātijas samazināšana ir viens no galvenajiem risinājumiem uzticības palielināšanai valsts pārvaldei. Arī kopumā Eiropas Savienībā (ES) visbiežāk birokrātijas samazināšana ir norādīta kā instruments uzticības palielināšanai. ES dalībvalstīs valsts pārvaldi visbiežāk raksturo kā sarežģītu un apgrūtinošu.
Viena no 2025. gada četrām valdības prioritātēm ir birokrātijas mazināšana gan saziņā ar sabiedrību, gan iekšējos pārvaldes procesos. Ministru prezidente ir uzsvērusi, ka birokrātijas mazināšana valsts pārvaldē ir turpināma, atvieglojot administratīvo slogu un rodot jaunus risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, arī starptautiskajiem investoriem, atvieglojot sadarbību ar valsts pārvaldi, izskatot iespējas, ko no valsts pārvaldes funkcijām varētu nodot privātajam sektoram. Arī uzņēmēju organizācijas izteikušas aicinājumu par publiskās pārvaldes efektivizāciju un birokrātijas mazināšanu.
Latvijā iepriekšējos periodos ir veikti vairāki pētījumi par administratīvā sloga apmēru un izmaiņām (https://www.mk.gov.lv/lv/administrativa-sloga-petijumi), kuros gala ziņojumos tika izstrādāti priekšlikumi un veikti administratīvā sloga aprēķini.
Pasaules bankas Uzņēmējdarbības īstenošanas reitingā (Doing business index), kur tiek atspoguļotas uzņēmēju iespējas un ar tām saistītais birokrātijas līmenis attiecīgajā valstī, Latvijai ir augsts rezultāts – 80,3 punkti, bet tas tomēr ir zemāks par Lietuvas (81 punkts) un Igaunijas (80,8 punkti) novērtējumu (World Bank. 2022. Ease of Doing Business scores. https://archive.doingbusiness.org/en/scores).
Latvijā 2023. gadā veiktajā aptaujā 44% respondentu pilnīgi piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka valsts iestādes ir vienkāršojušas pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, savukārt pilnīgi nepiekrīt vai drīzāk nepiekrīt šim apgalvojumam 22% respondentu (93RAIT. 2024. Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums. https://ppdb.mk.gov.lv/wpcontent/uploads/2024/04/Kvantitativa_Latvijas_iedzivotaju_aptauja_2023.pdf).
Saskaņā ar Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 aizsāktajiem un Valsts pārvaldes Modernizācijas plānā turpinātajiem mērķiem, valsts pārvalde aizvien vairāk virzās uz efektīvu pārvaldību. Arī iestāžu vadības līmenī ir pievērsta uzmanība efektivitātei un administratīvā sloga samazināšanai. Līdz ar to auditos ir nepieciešams turpināt novērtēt efektivitātes aspektus (piemēram, pārskatu, atskaišu nepieciešamība, laika patēriņa adekvātums, datu dublēšana, datorizētu sistēmu izmantošanas pilnīgums, personāla kapacitāte, noslodze, administratīvā sloga mazināšana, procesu vienkāršošana, elektronisko dokumentu izmantošana u.c.), tostarp gūt pārliecību, vai ieviestie iekšējās kontroles sistēmas elementi sekmē procesu efektīvāku norisi un veicina orientāciju uz sasniedzamo rezultātu. Auditu ietvaros ir iespējams apzināt funkcijas, uzdevumus, procesus, prasības, no kurām iestāde var atteikties, samazināt laiku, izmaksas, mazināt administratīvo slogu un atbrīvot resursus būtiskākajām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem, uzlabot procesu efektivitāti, samazinot manuālās darbības. Jau iepriekšējos gados iesāktā prakse šādu aspektu novērtēšanai sniedza ieguldījumu un atbalstu Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteikto mērķu (efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde) sasniegšanai. Secīgi, Modernizācijas plānā pirmā rīcības virziena "Vienota un efektīva valsts pārvalde" 1.3. pasākuma "Valsts pārvaldes darbības rezultativitātes un efektivitātes uzlabošana" uzdevumos un rezultātos cita starpā ir noteikts, ka valsts pārvaldes institūcijas pastāvīgi vērtē procesu efektivizācijas un budžeta izdevumu mazināšanas iespējas, efektīvi organizē darbību un nodrošina lietderīgu publisko resursu izlietojumu, savās stratēģijās un gada pārskatos norāda informāciju par iestādes efektivitātes uzlabošanu.
Risinājuma apraksts
Kopējā auditējamā prioritāte tiek fokusēta tieši uz birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, kas ietver procesu, funkciju, uzdevumu vai pakalpojumu pārskatīšanu, ar mērķi noteikt iespējas resursu optimizēšanai, birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai, izdevumu efektivitātes paaugstināšanai un procesu efektivizēšanai. Tas ietver lieko procedūru, informācijas pieprasījumu, apliecinājumu un atzinumu pārskatīšanu, samazinot pakalpojuma izpildē iesaistītos publiskos un privātos resursus, vienkāršojot procedūras un plašāk ieviešot de minimis principu, nezaudējot pakalpojuma kvalitāti.
Veicinot Valsts pārvaldes Modernizācijas plāna mērķa sasniegšanai noteikto pasākumu īstenošanu un īstenojot valdības prioritātes 2025. gadā, 2025.–2026. gadā iekšējā audita struktūrvienības turpinās veikt iekšējās kontroles sistēmas darbības atbilstības un efektivitātes novērtējumu. Šo auditu ietvaros tiks novērtēti procesā, funkcijā, uzdevumā vai publiskā pakalpojuma īstenošanā iesaistīto institūciju vai struktūrvienību resursi, ar mērķi samazināt birokrātijas un administratīvo slogu, vienlaikus apsverot arī citas procesa un izmaksu efektivitāti paaugstinošas iespējas.
Lai Finanšu ministrija varētu pēc vienotiem kritērijiem saņemt un apkopot iekšējā audita struktūrvienību sniegto informāciju un iekļaut to informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam:
1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādās un līdz 2025. gada 15. jūnijam elektroniski nosūtīs ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām labās prakses vadlīnijas (metodoloģijas ceļvedi) iekšējiem auditoriem administratīvā, birokrātiskā sloga mazināšanā un izdevumu efektivitātes novērtēšanā.
2) 2025.–2026. gadā iekšējā audita struktūrvienības veiks plānotos iekšējos auditus un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, iesniegs Finanšu ministrijā iekšējā audita rezultātu pārskatu par vērtētajiem aspektiem, veiktajiem auditiem, atbilstoši iekšējā audita pamatprincipos noteiktajai kārtībai un formātam.
Līdz 2025. gada 1. septembrim Finanšu ministrija iekšējām audita struktūrvienībām nosūtīs papildinātu pārskata struktūras formu, norādot kārtību un veidu, kādā sniedzama informācija par 2025. gadā iekšējo auditu ietvaros veiktajiem novērtējumiem, kas vērsti uz administratīvā, birokrātiskā sloga mazināšanu un izdevumu efektivitātes noteikšanu. Savukārt līdz 2025. gada 1. decembrim Finanšu ministrija iekšējām audita struktūrvienībām nosūtīs pārskata struktūru par 2026. gadā iekšējo auditu ietvaros veiktajiem novērtējumiem.
Šie pārskati ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām iesniedzami Finanšu ministrijā līdz pārskata gadam sekojošā gada 30. janvārim (attiecīgi līdz 2026. gada 30. janvārim un 2027. gada 30. janvārim), kas ir arī iekšējā audita struktūrvienības gada pārskata iesniegšanas termiņš atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 385 “Iekšējā audita veikšanas un novērtēšanas kārtība” 102. punktam.
Veicinot Valsts pārvaldes Modernizācijas plāna mērķa sasniegšanai noteikto pasākumu īstenošanu un īstenojot valdības prioritātes 2025. gadā, 2025.–2026. gadā iekšējā audita struktūrvienības turpinās veikt iekšējās kontroles sistēmas darbības atbilstības un efektivitātes novērtējumu. Šo auditu ietvaros tiks novērtēti procesā, funkcijā, uzdevumā vai publiskā pakalpojuma īstenošanā iesaistīto institūciju vai struktūrvienību resursi, ar mērķi samazināt birokrātijas un administratīvo slogu, vienlaikus apsverot arī citas procesa un izmaksu efektivitāti paaugstinošas iespējas.
Lai Finanšu ministrija varētu pēc vienotiem kritērijiem saņemt un apkopot iekšējā audita struktūrvienību sniegto informāciju un iekļaut to informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam:
1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādās un līdz 2025. gada 15. jūnijam elektroniski nosūtīs ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām labās prakses vadlīnijas (metodoloģijas ceļvedi) iekšējiem auditoriem administratīvā, birokrātiskā sloga mazināšanā un izdevumu efektivitātes novērtēšanā.
2) 2025.–2026. gadā iekšējā audita struktūrvienības veiks plānotos iekšējos auditus un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, iesniegs Finanšu ministrijā iekšējā audita rezultātu pārskatu par vērtētajiem aspektiem, veiktajiem auditiem, atbilstoši iekšējā audita pamatprincipos noteiktajai kārtībai un formātam.
Līdz 2025. gada 1. septembrim Finanšu ministrija iekšējām audita struktūrvienībām nosūtīs papildinātu pārskata struktūras formu, norādot kārtību un veidu, kādā sniedzama informācija par 2025. gadā iekšējo auditu ietvaros veiktajiem novērtējumiem, kas vērsti uz administratīvā, birokrātiskā sloga mazināšanu un izdevumu efektivitātes noteikšanu. Savukārt līdz 2025. gada 1. decembrim Finanšu ministrija iekšējām audita struktūrvienībām nosūtīs pārskata struktūru par 2026. gadā iekšējo auditu ietvaros veiktajiem novērtējumiem.
Šie pārskati ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām iesniedzami Finanšu ministrijā līdz pārskata gadam sekojošā gada 30. janvārim (attiecīgi līdz 2026. gada 30. janvārim un 2027. gada 30. janvārim), kas ir arī iekšējā audita struktūrvienības gada pārskata iesniegšanas termiņš atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 385 “Iekšējā audita veikšanas un novērtēšanas kārtība” 102. punktam.
Problēmas apraksts
2. Starpresoru iekšējo auditoru komandu auditi, lai novērtētu publiskā sektora izdevumu un procesu efektivitāti un lietderību, kā arī orientāciju uz sasniedzamo rezultātu.
Ņemot vērā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 701) īstenošanas rezultātus un turpmāk plānotos valsts pārvaldes modernizācijas virzienus, kas noteikti Modernizācijas plānā, līdz 2027. gadam plānots uzlabot valsts pārvaldes spējas operatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, pieņemt datos balstītus lēmumus, samazināt birokrātiju, taupīt resursus un paplašināt inovācijas valsts pārvaldē.
Modernizācijas plānā pirmā rīcības virziena "Vienota un efektīva valsts pārvalde" pasākumi ietver starpinstitucionālās sadarbības stiprināšanu, uzlabojot valsts pārvaldes institūciju sadarbības iespējas gan krīzes situācijās, gan ikdienas jautājumu risināšanā. Plānots attīstīt projektu komandu pieeju starpinstitucionālu un horizontālu jautājumu risināšanai, lai stratēģiski nozīmīgos jautājumos varētu kopdarbā nonākt pie vienota redzējuma un rezultāta. Tāpat Modernizācijas plāns paredz risināt sabiedrības pieprasījumu pēc koordinētas un saskaņotas valsts pārvaldes, kas spēj pielāgoties mainīgiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Lai veicinātu sektorālās sadrumstalotības mazināšanu un vienota valstiska redzējuma attīstīšanu, nepieciešams nodrošināt, ka dažādu nozaru politikas ir saskaņotas un papildinošas. Piemēram, nepieciešams efektivizēt politiku veidošanas procesus starp diviem un vairākiem resoriem, pilnveidot sadarbības mehānismus un optimizēt ieguldītos resursus.
Lai veicinātu starpresoru sadarbību iekšējo auditu jomā, valsts pārvaldes iekšējā audita struktūrvienībām ar Ministru kabineta rīkojumiem uzdots nodrošināt savstarpēju sadarbību un veidot starpresoru iekšējā audita komandas, auditējot politikas, kas tiek plānotas, īstenotas un uzraudzītas mijiedarbībā ar citiem resoriem. Šie auditi palīdzēs identificēt nepilnības, uzlabot kontroles un procesus, kā arī veicināt starpresoru sadarbību un darbības efektivitāti. Kopumā iekšējā audita struktūrvienības iekšējo auditu stratēģiskās plānošanas procesā ir pievērsušas uzmanību šādu jautājumu apzināšanai, tomēr praksē sadarbība notiek viena resora iestāžu un kapitālsabiedrību, kurās attiecīgā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, iekšējā audita struktūrvienību ietvaros. Lai nodrošinātu un veicinātu starpresoru auditu ieviešanu praksē, ar Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 194 “Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2022. un 2023. gadam” tika uzdots 2022./2023.gadā veikt ēnu ekonomikas apkarošanas starpresoru iekšējo auditu, sadarbojoties Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta iekšējā audita struktūrvienībām. Papildus tam, ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām sadarbībā ar Valsts kasi bija uzdots 2022.gadā sniegt konsultāciju par grāmatvedības nodrošināšanas procesiem.
Līdz šim īstenotā starpresoru iekšējā audita sadarbība ir veicinājusi viedokļu un informācijas apmaiņu, stiprinot auditoru profesionalitāti, kā arī starpresoru sadarbību kopumā. Vienlaikus vērojams, ka starpresoru auditu prakse nav plaša un nepieciešams to attīstīt. Nolūkā veicināt starpresoru audita komandu veidošanos un darbību, Finanšu ministrija 2018. gadā ir izstrādājusi un iekšējā audita struktūrvienībām nosūtījusi ieteicamos principus starpresoru audita komandas izveidošanā un darbībā. Iekšējā audita struktūrvienības tika aicinātas apzināt saistītās iestādes un procesus, kas atrodas ārpus resora audita vides, un vērtēt starpresoru audita komandu izveides iespējas jau iekšējā audita stratēģisko un gada plānu izstrādes laikā.
Ņemot vērā Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 (apstiprināts ar Ministru kabineta 2017. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 701) īstenošanas rezultātus un turpmāk plānotos valsts pārvaldes modernizācijas virzienus, kas noteikti Modernizācijas plānā, līdz 2027. gadam plānots uzlabot valsts pārvaldes spējas operatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, pieņemt datos balstītus lēmumus, samazināt birokrātiju, taupīt resursus un paplašināt inovācijas valsts pārvaldē.
Modernizācijas plānā pirmā rīcības virziena "Vienota un efektīva valsts pārvalde" pasākumi ietver starpinstitucionālās sadarbības stiprināšanu, uzlabojot valsts pārvaldes institūciju sadarbības iespējas gan krīzes situācijās, gan ikdienas jautājumu risināšanā. Plānots attīstīt projektu komandu pieeju starpinstitucionālu un horizontālu jautājumu risināšanai, lai stratēģiski nozīmīgos jautājumos varētu kopdarbā nonākt pie vienota redzējuma un rezultāta. Tāpat Modernizācijas plāns paredz risināt sabiedrības pieprasījumu pēc koordinētas un saskaņotas valsts pārvaldes, kas spēj pielāgoties mainīgiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Lai veicinātu sektorālās sadrumstalotības mazināšanu un vienota valstiska redzējuma attīstīšanu, nepieciešams nodrošināt, ka dažādu nozaru politikas ir saskaņotas un papildinošas. Piemēram, nepieciešams efektivizēt politiku veidošanas procesus starp diviem un vairākiem resoriem, pilnveidot sadarbības mehānismus un optimizēt ieguldītos resursus.
Lai veicinātu starpresoru sadarbību iekšējo auditu jomā, valsts pārvaldes iekšējā audita struktūrvienībām ar Ministru kabineta rīkojumiem uzdots nodrošināt savstarpēju sadarbību un veidot starpresoru iekšējā audita komandas, auditējot politikas, kas tiek plānotas, īstenotas un uzraudzītas mijiedarbībā ar citiem resoriem. Šie auditi palīdzēs identificēt nepilnības, uzlabot kontroles un procesus, kā arī veicināt starpresoru sadarbību un darbības efektivitāti. Kopumā iekšējā audita struktūrvienības iekšējo auditu stratēģiskās plānošanas procesā ir pievērsušas uzmanību šādu jautājumu apzināšanai, tomēr praksē sadarbība notiek viena resora iestāžu un kapitālsabiedrību, kurās attiecīgā ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, iekšējā audita struktūrvienību ietvaros. Lai nodrošinātu un veicinātu starpresoru auditu ieviešanu praksē, ar Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 194 “Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2022. un 2023. gadam” tika uzdots 2022./2023.gadā veikt ēnu ekonomikas apkarošanas starpresoru iekšējo auditu, sadarbojoties Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta iekšējā audita struktūrvienībām. Papildus tam, ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām sadarbībā ar Valsts kasi bija uzdots 2022.gadā sniegt konsultāciju par grāmatvedības nodrošināšanas procesiem.
Līdz šim īstenotā starpresoru iekšējā audita sadarbība ir veicinājusi viedokļu un informācijas apmaiņu, stiprinot auditoru profesionalitāti, kā arī starpresoru sadarbību kopumā. Vienlaikus vērojams, ka starpresoru auditu prakse nav plaša un nepieciešams to attīstīt. Nolūkā veicināt starpresoru audita komandu veidošanos un darbību, Finanšu ministrija 2018. gadā ir izstrādājusi un iekšējā audita struktūrvienībām nosūtījusi ieteicamos principus starpresoru audita komandas izveidošanā un darbībā. Iekšējā audita struktūrvienības tika aicinātas apzināt saistītās iestādes un procesus, kas atrodas ārpus resora audita vides, un vērtēt starpresoru audita komandu izveides iespējas jau iekšējā audita stratēģisko un gada plānu izstrādes laikā.
Risinājuma apraksts
Valsts prioritārās jomas Latvijā tiek noteiktas vairākos valdības dokumentos, kas ietver plānošanas un stratēģiskos dokumentus. Jomas aktualitāte ietver tādus kritērijus kā sabiedrības vajadzība, ekonomiskā ietekme, drošības apsvērumi un ilgtspējība. Ņemot vērā globālās drošības situācijas izmaiņas, Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu, attīstību un konkurētspēju, ir būtiski stiprināt valsts aizsardzības spējas, lai nodrošinātu valsts drošību un aizsardzību pret potenciālajiem draudiem, veicināt ekonomikas attīstību ar efektīvu satiksmes infrastruktūru, uzlabojot gan iekšzemes, gan starptautisko tirdzniecību. Efektīvi publiskie iepirkumi nodrošina valsts resursu optimālu izmantošanu, samazinot izšķērdēšanu un veicinot ekonomisko izaugsmi. Izglītības kvalitātes uzlabošana ir būtiska, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba spēku un veicinātu inovācijas. Investīcijas izglītībā palīdz sagatavot nākotnes līderus un speciālistus. Lai uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, ir būtiski nodrošināt pieejamus un kvalitatīvus publiskos pakalpojumus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Ņemot vērā pieejamos iekšējo auditoru resursus un pamatojoties uz esošajām valdības prioritātēm, starpresoru auditoru komandu auditi ir veicami tādās stratēģiski nozīmīgu funkciju, projektu vai reformu īstenošanas nozarēs kā aizsardzības nozare, satiksmes nozare, izglītības nozare, kā arī novērtējot aspektus un efektivitāti publiskā iepirkuma sistēmā.
Veicinot Valsts pārvaldes Modernizācijas plāna mērķa sasniegšanai noteikto pasākumu īstenošanu un īstenojot valdības prioritātes 2025. gadā, pēc iespējas 2025. un 2026. gadā turpināt ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām nodrošināt savstarpēju sadarbību un veidot starpresoru iekšējās komandas, lai auditētu mijiedarbībā ar citiem resoriem plānoto, īstenoto un uzraudzīto politiku. Viens no risinājumiem ir, identificējot nozarē augstus riskus vai sistēmiskas problēmas stratēģiski nozīmīgu funkciju, projektu, programmu vai reformu īstenošanā, informēt par to Finanšu ministriju, un sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumu Ministru kabinetam par kopīgu vairāku ministriju auditoru iesaisti iekšējo auditu veikšanā.
Veicinot Valsts pārvaldes Modernizācijas plāna mērķa sasniegšanai noteikto pasākumu īstenošanu un īstenojot valdības prioritātes 2025. gadā, pēc iespējas 2025. un 2026. gadā turpināt ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām nodrošināt savstarpēju sadarbību un veidot starpresoru iekšējās komandas, lai auditētu mijiedarbībā ar citiem resoriem plānoto, īstenoto un uzraudzīto politiku. Viens no risinājumiem ir, identificējot nozarē augstus riskus vai sistēmiskas problēmas stratēģiski nozīmīgu funkciju, projektu, programmu vai reformu īstenošanā, informēt par to Finanšu ministriju, un sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumu Ministru kabinetam par kopīgu vairāku ministriju auditoru iesaisti iekšējo auditu veikšanā.
Problēmas apraksts
2.1.Starpresoru iekšējais audits aizsardzības nozarē: Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AM), Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas resoru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iekšējā audita struktūrvienībām novērtēt Nodrošinājuma reformas īstenošanas efektivitāti Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrā (turpmāk – VALIC) un procesu norisi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā (turpmāk - VAMOIC), ietverot VALIC iepirkumu, apgādes funkcijas un ar to saistītos plānošanas un uzskaites procesus, un to efektivitātes novērtējumu, VAMOIC noteikto funkciju izpildes efektivitātes un funkcionālās pietiekamības, digitalizācijas pakāpes atbilstoši mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējām un attīstības tendencēm.
Nodrošinājuma reforma aizsardzības resorā ar mērķi izveidot vienotu apgādes sistēmu, kas vērsta uz materiāltehnisko līdzekļu dzīvescikla funkcijas centralizāciju un efektivizēšanu, ir uzsākta 2017. gadā. Nodrošinājuma reformas I un II kārtas ietvaros VAMOIC pārņēma karavīru, zemessargu un jaunsargu nodrošinājumu ar individuālās lietošanas materiāltehniskajiem līdzekļiem, ieviešot vienotu pārapgādes funkcijas administrēšanu pilnā apjomā (no plānošanas līdz utilizācijai). Ar 2020. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 705 “Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums”, ir atbalstīta VAMOIC reorganizācija, izslēdzot no tā kompetences atsevišķas funkcijas un tām secīgus uzdevumus, un nododot tos jaunizveidojamai iestādei - VALIC.
Šobrīd ir uzsākta Nodrošinājuma reformas III kārta, izpildot Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 1.7 pasākumu ar doto uzdevumu stiprināt NBS kara laika nodrošinājuma sistēmu, kura rezultātā līdz 30.10.2026. jāīsteno miera laika nodrošinājuma sistēmas reforma, deleģējot kolektīvā ekipējuma, bruņojuma, ēdināšanas pārvaldību un nodrošināšanu AM civilām padotības iestādēm (VALIC, VAMOIC), tādējādi NBS nodrošinot kara laika kaujas atbalsta spēju stiprināšanu. Tiek plānots nodot pēc iespējas vairāk miera laika administratīvo un loģistikas funkciju civilajam sektoram, karavīru atbildības jomā atstājot tikai kaujas gatavības uzturēšanas un attiecīgi kaujas nodrošinājuma uzdevumus. Ilgtermiņā ir plānots attīstīt nodrošinājuma sistēmu atbilstoši citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu labajai praksei, attīstot un padarot efektīvāku aizsardzības nodrošinājuma sistēmu – gan infrastruktūras jomā, gan panākot mūsdienu prasībām atbilstošu apgādes, tostarp iepirkumu jomas darbību un krājumu pārvaldību, sniedzot tiešu atbalstu NBS.
Latvijas aizsardzības budžets tikai no 2015. gada ir pakāpeniski tuvinājies NATO valstu līgumā noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta, tos sasniedzot 2019. gadā. 2024. gadā aizsardzības finansējuma izlietojums sasniedza 3.3% no IKP. Saskaņā ar 2025. gada 4. martā Finanšu ministrijas aktualizēto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi 2025. gada aizsardzības budžets sasniegs 3,65% no IKP. Straujā budžeta pieauguma laikā tika uzsākti vairāki spēju attīstības projekti, novirzot apjomīgus līdzekļus vienību kaujas gatavības celšanai un proritizējot tādu materiāltehnisko līdzekļu iegādes, kas stiprina vienību kaujas gatavību un reaģēšanas spējas. Arī šogad tiek plānots, ka lielākā daļa no aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai, aptuveni 26% no budžeta segs uzturēšanas izdevumus, 6% tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai, savukārt 26% no budžeta segs personāla izdevumus.
Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi, piešķirot finansējumu Aizsardzības nozarei 2025. gadā, būs aizsargāta un droša Latvijas valsts, plašas iespējas pilsoņiem apgūt militārās zināšanas un prasmes, pilnveidotas NBS spējas stāties pretī dažādiem apdraudējumiem, attīstīta infrastruktūra un militārie poligoni NBS un sabiedroto apmācībām.
Nodrošinājuma reforma aizsardzības resorā ar mērķi izveidot vienotu apgādes sistēmu, kas vērsta uz materiāltehnisko līdzekļu dzīvescikla funkcijas centralizāciju un efektivizēšanu, ir uzsākta 2017. gadā. Nodrošinājuma reformas I un II kārtas ietvaros VAMOIC pārņēma karavīru, zemessargu un jaunsargu nodrošinājumu ar individuālās lietošanas materiāltehniskajiem līdzekļiem, ieviešot vienotu pārapgādes funkcijas administrēšanu pilnā apjomā (no plānošanas līdz utilizācijai). Ar 2020. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 705 “Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra nolikums”, ir atbalstīta VAMOIC reorganizācija, izslēdzot no tā kompetences atsevišķas funkcijas un tām secīgus uzdevumus, un nododot tos jaunizveidojamai iestādei - VALIC.
Šobrīd ir uzsākta Nodrošinājuma reformas III kārta, izpildot Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojuma Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 1.7 pasākumu ar doto uzdevumu stiprināt NBS kara laika nodrošinājuma sistēmu, kura rezultātā līdz 30.10.2026. jāīsteno miera laika nodrošinājuma sistēmas reforma, deleģējot kolektīvā ekipējuma, bruņojuma, ēdināšanas pārvaldību un nodrošināšanu AM civilām padotības iestādēm (VALIC, VAMOIC), tādējādi NBS nodrošinot kara laika kaujas atbalsta spēju stiprināšanu. Tiek plānots nodot pēc iespējas vairāk miera laika administratīvo un loģistikas funkciju civilajam sektoram, karavīru atbildības jomā atstājot tikai kaujas gatavības uzturēšanas un attiecīgi kaujas nodrošinājuma uzdevumus. Ilgtermiņā ir plānots attīstīt nodrošinājuma sistēmu atbilstoši citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu labajai praksei, attīstot un padarot efektīvāku aizsardzības nodrošinājuma sistēmu – gan infrastruktūras jomā, gan panākot mūsdienu prasībām atbilstošu apgādes, tostarp iepirkumu jomas darbību un krājumu pārvaldību, sniedzot tiešu atbalstu NBS.
Latvijas aizsardzības budžets tikai no 2015. gada ir pakāpeniski tuvinājies NATO valstu līgumā noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta, tos sasniedzot 2019. gadā. 2024. gadā aizsardzības finansējuma izlietojums sasniedza 3.3% no IKP. Saskaņā ar 2025. gada 4. martā Finanšu ministrijas aktualizēto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi 2025. gada aizsardzības budžets sasniegs 3,65% no IKP. Straujā budžeta pieauguma laikā tika uzsākti vairāki spēju attīstības projekti, novirzot apjomīgus līdzekļus vienību kaujas gatavības celšanai un proritizējot tādu materiāltehnisko līdzekļu iegādes, kas stiprina vienību kaujas gatavību un reaģēšanas spējas. Arī šogad tiek plānots, ka lielākā daļa no aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai, aptuveni 26% no budžeta segs uzturēšanas izdevumus, 6% tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai, savukārt 26% no budžeta segs personāla izdevumus.
Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi, piešķirot finansējumu Aizsardzības nozarei 2025. gadā, būs aizsargāta un droša Latvijas valsts, plašas iespējas pilsoņiem apgūt militārās zināšanas un prasmes, pilnveidotas NBS spējas stāties pretī dažādiem apdraudējumiem, attīstīta infrastruktūra un militārie poligoni NBS un sabiedroto apmācībām.
Risinājuma apraksts
Lai pārliecinātos par efektīvu un lietderīgu resursu izmantošanu aizsardzības nozarē un veicinātu iekšējā audita starpresoru sadarbību, veikt iekšējos auditus VALIC un VMOIC, iesaistot AM, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas resoru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iekšējo auditu struktūrvienību darbiniekus, kas novērtēs, vai īstenoto reformu rezultātā ir sasniegti plānotie mērķi un ieguvumi:
1) VALIC: vai nodrošina pilnu militāri tehnisko līdzekļu dzīves cikla pārvaldība no iepirkuma plānošanas līdz utilizācijai ar efektīvāku resursu plānošanu un uzskaiti un mazāku birokrātisko slogu atbilstoši Nodrošinājuma reformas plānam;
2) VAMOIC: vai nodrošina, ka infrastruktūras projekti tiek veiksmīgi īstenoti, nekustamie īpašumi apsaimniekoti un aizsardzības infrastruktūras attīstība un pārvaldība notiek efektīvi, atbilstoši mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējām un attīstības tendencēm.
Iekšējie auditi, Finanšu ministrijas redzējumā, ir plānojami un īstenojami divos gados: 2025. gada iekšējais audits VAMOIC un 2026. gadā – iekšējais audits VALIC, kas saistīts ar iekšējo auditoru komandas izveidi, objektīvi nepieciešamo laiku pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai līdzsvarā ar pieejamajiem resursiem. Audita komandas vadītājs ir AM Audita un inspekcijas departamenta direktors. Audita komandas vadītājs viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas organizē sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, kurā prezentē audita apjomu, veicamo darbu sadali, komandā iesaistīto auditoru atbildību un pienākumu sadali, deleģēšanas formu, komandas komunikācijas veidu un kanālus, kā arī sniedz informāciju par auditam nepieciešamo laika resursu un termiņu, līdz kuram iesaistītajiem resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītie resori un iestādes noteiktajā termiņā deleģē iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju.
Audita komanda veic iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai. Audita komanda sagatavo audita gala ziņojumu, kas tiek prezentēts iestādes vadībai un, pēc nepieciešamības, nozares ministram. Audita gala ziņojumu paraksta visa audita komanda. Pēc audita slēgšanas 5 (piecu) darba dienu laikā audita komanda sagatavo ziņojumu par rezultātiem Finanšu ministrijai, tajā ietverot vismaz šādu informāciju: audita mērķis, apjoms, periods, ierobežojumi, būtiskākie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi. Finanšu ministrija informatīvajos ziņojumos par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību 2025. gadā un 2026. gadā iekļauj informāciju par minēto uzdevumu izpildi. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt no citu iesaistīto nozaru institūcijām auditam nepieciešamo informāciju.
1) VALIC: vai nodrošina pilnu militāri tehnisko līdzekļu dzīves cikla pārvaldība no iepirkuma plānošanas līdz utilizācijai ar efektīvāku resursu plānošanu un uzskaiti un mazāku birokrātisko slogu atbilstoši Nodrošinājuma reformas plānam;
2) VAMOIC: vai nodrošina, ka infrastruktūras projekti tiek veiksmīgi īstenoti, nekustamie īpašumi apsaimniekoti un aizsardzības infrastruktūras attīstība un pārvaldība notiek efektīvi, atbilstoši mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējām un attīstības tendencēm.
Iekšējie auditi, Finanšu ministrijas redzējumā, ir plānojami un īstenojami divos gados: 2025. gada iekšējais audits VAMOIC un 2026. gadā – iekšējais audits VALIC, kas saistīts ar iekšējo auditoru komandas izveidi, objektīvi nepieciešamo laiku pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai līdzsvarā ar pieejamajiem resursiem. Audita komandas vadītājs ir AM Audita un inspekcijas departamenta direktors. Audita komandas vadītājs viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas organizē sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, kurā prezentē audita apjomu, veicamo darbu sadali, komandā iesaistīto auditoru atbildību un pienākumu sadali, deleģēšanas formu, komandas komunikācijas veidu un kanālus, kā arī sniedz informāciju par auditam nepieciešamo laika resursu un termiņu, līdz kuram iesaistītajiem resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītie resori un iestādes noteiktajā termiņā deleģē iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju.
Audita komanda veic iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai. Audita komanda sagatavo audita gala ziņojumu, kas tiek prezentēts iestādes vadībai un, pēc nepieciešamības, nozares ministram. Audita gala ziņojumu paraksta visa audita komanda. Pēc audita slēgšanas 5 (piecu) darba dienu laikā audita komanda sagatavo ziņojumu par rezultātiem Finanšu ministrijai, tajā ietverot vismaz šādu informāciju: audita mērķis, apjoms, periods, ierobežojumi, būtiskākie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi. Finanšu ministrija informatīvajos ziņojumos par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību 2025. gadā un 2026. gadā iekļauj informāciju par minēto uzdevumu izpildi. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt no citu iesaistīto nozaru institūcijām auditam nepieciešamo informāciju.
Problēmas apraksts
2.2. Starpresoru iekšējais audits publiskā iepirkuma jomā: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas resora iekšējā audita struktūrvienībām izvērtēt Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk - EIS) e-pasūtījumu apakšsistēmas darbību, tai skaitā novērtējot iespējas pilnveidot procesus, sniedzot lielāku pievienoto vērtību valsts un pašvaldību iestādēm iepirkumu nodrošināšanā.
Saskaņā ar Ministru prezidentes E. Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra protokols Nr.8 48.§), viena no prioritātēm 2025. gadam ir birokrātijas mazināšana, samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas. Latvijas darba devēju konfederācija vēstulē Ministru prezidentei, Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai (2025. gada 14. marta vēstule Nr. 2-9e/74) norāda, ka viens no piedāvātajiem rīcības virzieniem budžeta tēriņu samazināšanai ir digitalizēt valsts pārvaldes procesus un centralizēt funkcijas, tajā skaitā iepirkuma funkciju.
Publiskais iepirkums ir nozīmīgs instruments, ar kuru valsts un pašvaldību iestādes nodrošina tās funkciju īstenošanai nepieciešamos resursus. EIS e-pasūtījumu iepirkumi un e-katalogi nodrošina daļu no valsts un pašvaldību iestāžu ikdienas preču un pakalpojumu iegādes. EIS e-pasūtījumu iepirkumi kā centralizētā iepirkuma veids ir ieviesti ar mērķi samazināt administratīvo slogu un preču un pakalpojumu cenas.
Valsts kontrole 2024. gada 3. decembrī publicējusi lietderības revīzijas rezultātus par publisko iepirkumu sistēmu un ziņojumu “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai”, kur secināts, ka iepirkumu centralizācija ir efektīvs veids, kā optimizēt publisko iepirkumu procesu. Šajā revīzijā netika detalizēti vērtēta EIS e-pasūtījumu iepirkumu un e-katalogu darbība un izmantošana, līdz ar to nepieciešams padziļināts izvērtējums par EIS e-pasūtījumu sistēmas īstenošanas procesa pārvaldību un efektivitāti.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas nolikumu (Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 239) Finanšu ministrija izstrādā un īsteno politiku publisko iepirkumu politikas jomā, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestāde Valsts digitālās attīstības aģentūra (saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnija noteikumiem Nr. 375) nodrošina elektronisko iepirkumu sistēmas darbību un attīstību; organizē pasākumus, lai noslēgtu vispārīgās vienošanās par piedalīšanos standartizētu preču un pakalpojumu iepirkumā elektronisko iepirkumu sistēmā; kā arī uzrauga vispārīgo vienošanos izpildi un regulāri publicē informāciju par elektroniskajā iepirkumu sistēmā veiktajiem piegādes līgumiem.
Saskaņā ar Ministru prezidentes E. Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra protokols Nr.8 48.§), viena no prioritātēm 2025. gadam ir birokrātijas mazināšana, samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas. Latvijas darba devēju konfederācija vēstulē Ministru prezidentei, Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai (2025. gada 14. marta vēstule Nr. 2-9e/74) norāda, ka viens no piedāvātajiem rīcības virzieniem budžeta tēriņu samazināšanai ir digitalizēt valsts pārvaldes procesus un centralizēt funkcijas, tajā skaitā iepirkuma funkciju.
Publiskais iepirkums ir nozīmīgs instruments, ar kuru valsts un pašvaldību iestādes nodrošina tās funkciju īstenošanai nepieciešamos resursus. EIS e-pasūtījumu iepirkumi un e-katalogi nodrošina daļu no valsts un pašvaldību iestāžu ikdienas preču un pakalpojumu iegādes. EIS e-pasūtījumu iepirkumi kā centralizētā iepirkuma veids ir ieviesti ar mērķi samazināt administratīvo slogu un preču un pakalpojumu cenas.
Valsts kontrole 2024. gada 3. decembrī publicējusi lietderības revīzijas rezultātus par publisko iepirkumu sistēmu un ziņojumu “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai”, kur secināts, ka iepirkumu centralizācija ir efektīvs veids, kā optimizēt publisko iepirkumu procesu. Šajā revīzijā netika detalizēti vērtēta EIS e-pasūtījumu iepirkumu un e-katalogu darbība un izmantošana, līdz ar to nepieciešams padziļināts izvērtējums par EIS e-pasūtījumu sistēmas īstenošanas procesa pārvaldību un efektivitāti.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas nolikumu (Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 239) Finanšu ministrija izstrādā un īsteno politiku publisko iepirkumu politikas jomā, savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestāde Valsts digitālās attīstības aģentūra (saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 14. jūnija noteikumiem Nr. 375) nodrošina elektronisko iepirkumu sistēmas darbību un attīstību; organizē pasākumus, lai noslēgtu vispārīgās vienošanās par piedalīšanos standartizētu preču un pakalpojumu iepirkumā elektronisko iepirkumu sistēmā; kā arī uzrauga vispārīgo vienošanos izpildi un regulāri publicē informāciju par elektroniskajā iepirkumu sistēmā veiktajiem piegādes līgumiem.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu iepirkumu sistēmas centralizāciju, nodrošinot pēc iespējas ekonomiskāku, kvalitatīvāku un ātrāku valsts un pašvaldību iestāžu ikdienas preču un pakalpojumu iegādes procesu un iekšējā audita starpresoru sadarbību, veikt EIS e-pasūtījumu apakšsistēmas darbības iekšējo auditu, kas novērtēs iespējas pilnveidot procesus, sniedzot lielāku pievienoto vērtību iepirkumu nodrošināšanā.
Iekšējais audits ir plānojams 2025. gadā, ņemot vērā laiku iekšējo auditoru komandas izveidei, pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai līdzsvarā ar pieejamajiem resursiem. Audita komandas vadītājs ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Audita departamenta direktors.
Audita komandas vadītājs viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas organizē sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, kurā prezentē audita apjomu, veicamo darbu sadali, komandā iesaistīto auditoru atbildību un pienākumu sadali, deleģēšanas formu, komandas komunikācijas veidu un kanālus, kā arī sniedz informāciju par auditam nepieciešamo laika resursu un termiņu, līdz kuram iesaistītajiem resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītie resori un iestādes noteiktajā termiņā deleģē iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju.
Audita komanda veic iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai. Audita komanda sagatavo audita gala ziņojumu, kas tiek prezentēts iestādes vadībai un, pēc nepieciešamības, nozares ministram. Audita gala ziņojumu paraksta visa audita komanda. Pēc audita slēgšanas 5 (piecu) darba dienu laikā audita komanda sagatavo ziņojumu par rezultātiem Finanšu ministrijai, tajā ietverot vismaz šādu informāciju: audita mērķis, apjoms, periods, ierobežojumi, būtiskākie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi. Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību 2025. gadā iekļauj informāciju par minētā uzdevuma izpildi. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt no citu iesaistīto nozaru institūcijām un EIS lietotājiem auditam nepieciešamo informāciju.
Iekšējais audits ir plānojams 2025. gadā, ņemot vērā laiku iekšējo auditoru komandas izveidei, pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai līdzsvarā ar pieejamajiem resursiem. Audita komandas vadītājs ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Audita departamenta direktors.
Audita komandas vadītājs viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas organizē sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, kurā prezentē audita apjomu, veicamo darbu sadali, komandā iesaistīto auditoru atbildību un pienākumu sadali, deleģēšanas formu, komandas komunikācijas veidu un kanālus, kā arī sniedz informāciju par auditam nepieciešamo laika resursu un termiņu, līdz kuram iesaistītajiem resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītie resori un iestādes noteiktajā termiņā deleģē iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju.
Audita komanda veic iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai. Audita komanda sagatavo audita gala ziņojumu, kas tiek prezentēts iestādes vadībai un, pēc nepieciešamības, nozares ministram. Audita gala ziņojumu paraksta visa audita komanda. Pēc audita slēgšanas 5 (piecu) darba dienu laikā audita komanda sagatavo ziņojumu par rezultātiem Finanšu ministrijai, tajā ietverot vismaz šādu informāciju: audita mērķis, apjoms, periods, ierobežojumi, būtiskākie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi. Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību 2025. gadā iekļauj informāciju par minētā uzdevuma izpildi. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt no citu iesaistīto nozaru institūcijām un EIS lietotājiem auditam nepieciešamo informāciju.
Problēmas apraksts
2.3. Starpresoru audits satiksmes nozarē: Satiksmes ministrijas un Valsts policijas iekšējā audita struktūrvienībām novērtēt ceļu satiksmes drošības procesu īstenošanas efektivitāti, iesaistīto pušu veikto darbību virzību, resursu izlietojuma lietderību un to ietekmi uz mērķu sasniegšanu, tai skaitā izvērtējot procesa efektivitātes pilnveides iespējas un pārvaldības procesu optimizēšanu.
Ceļu satiksmes drošība ir būtisks aspekts, kas ietekmē visu sabiedrību. Tā ietver pasākumus un noteikumus, kas paredzēti, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumus un nodrošinātu drošu braukšanu visiem ceļu lietotājiem, tostarp autovadītājiem, gājējiem un velosipēdistiem.
Galvenie ceļu satiksmes drošības aspekti:
1) Ceļu infrastruktūra: kvalitatīva ceļu seguma, apgaismojuma, zīmju un citu infrastruktūras elementu uzturēšana un uzlabošana.
2) Ceļu satiksmes noteikumi: normatīvo aktu izstrāde un ievērošana, kas regulē, piemēram, braukšanas ātrumu, alkohola lietošanu, drošības jostu lietošanu un citus būtiskus aspektus.
3) Izglītība un apmācība: ceļu satiksmes izglītības programmas, kas mērķētas uz autovadītāju, gājēju un bērnu izglītošanu par drošu uzvedību uz ceļa.
4) Tehnoloģijas: jaunu tehnoloģiju, piemēram, automātiskās avārijas bremzēšanas sistēmas un ceļu uzraudzības sistēmu izmantošana, lai uzlabotu drošību.
5) Uzraudzība un kontrole: policijas darbs un citi uzraudzības pasākumi, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
6) Statistika un analīze: ceļu satiksmes negadījumu analīze un datu vākšana, lai saprastu, kur ir vislielākie riski un kā tos mazināt.
2017. gada 22. decembrī Valsts kontrole noslēdza lietderības revīziju “Vai ceļu satiksmes drošības politika tiek plānota un īstenota efektīvi?”, kuras ietvaros Valsts kontrole sagatavoja divus lietderības revīzijas ziņojumus “Vai atbildīgo iestāžu darbības ceļu satiksmes drošības jomā ir pietiekamas un efektīvas?” (https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-atbildigo-iestazu-darbibas-celu-satiksmes-drosibas-joma-ir-pietiekamas-un-efektivas/) un “Vai Valsts policijas darbības ceļu satiksmes kontroles jomā ir pietiekamas un efektīvas?” (https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsts-policijas-darbibas-celu-satiksmes-kontroles-joma-ir-pietiekamas-un-efektivas).
Valsts kontrole pēc revīzijas ceļu satiksmes drošības jomā sniedza ieteikumus Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai, lai straujāk samazinātu negadījumos bojāgājušo un smagi cietušo cilvēku skaitu. Latvijā kopš 2017. gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits būtiski nemazinās. 2024. gadā bija 111 bojāgājušie, kas ir mazākais bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos, taču faktiski saglabājas 2022. gada līmenī.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanai 2021. gada 6. oktobrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 712 tika apstiprināts “Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027. gadam” (turpmāk – Plāns). Plāna mērķis ir līdz 2027. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājums par 35% salīdzinājumā ar 2020. gadu, savukārt līdz 2030. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu par 50% salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Par Plāna ieviešanu ir atbildīga Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija un šobrīd Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
2025. gada 25. februārī Ministru kabineta sēdē pieņemts zināšanai iesniegtais informatīvais ziņojums “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums” (24-TA-1800) (https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/ae207d5e-3ee8-4e84-ae62-6f41ed54318e#meeting-protocol-preview-8).
Plāna starpposma ietekmes izvērtējuma rezultāti liecina, ka ar esošajiem plānā iekļautajiem pasākumiem izvirzītais mērķis samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu un bojāgājušo personu skaitu 2027. gadā par 35% salīdzinājumā ar 2020. gadu varētu netikt sasniegts. 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 139 personas. Plāns paredz mērķi 10 gadu laikā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 92 personām 2027. gadā, bet tālāk līdz 70 personām 2030. gadā. Jānorāda, ka mērķis līdz šim brīdim netika izpildīts, jo 2021. gadā ir 147 bojāgājušie, 2022. gadā 113 bojāgājušie, 2023. gadā 142 bojāgājušie , savukārt 2024. gadā 111 bojāgājušie.
Ceļu satiksmes drošība ir būtisks aspekts, kas ietekmē visu sabiedrību. Tā ietver pasākumus un noteikumus, kas paredzēti, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumus un nodrošinātu drošu braukšanu visiem ceļu lietotājiem, tostarp autovadītājiem, gājējiem un velosipēdistiem.
Galvenie ceļu satiksmes drošības aspekti:
1) Ceļu infrastruktūra: kvalitatīva ceļu seguma, apgaismojuma, zīmju un citu infrastruktūras elementu uzturēšana un uzlabošana.
2) Ceļu satiksmes noteikumi: normatīvo aktu izstrāde un ievērošana, kas regulē, piemēram, braukšanas ātrumu, alkohola lietošanu, drošības jostu lietošanu un citus būtiskus aspektus.
3) Izglītība un apmācība: ceļu satiksmes izglītības programmas, kas mērķētas uz autovadītāju, gājēju un bērnu izglītošanu par drošu uzvedību uz ceļa.
4) Tehnoloģijas: jaunu tehnoloģiju, piemēram, automātiskās avārijas bremzēšanas sistēmas un ceļu uzraudzības sistēmu izmantošana, lai uzlabotu drošību.
5) Uzraudzība un kontrole: policijas darbs un citi uzraudzības pasākumi, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu.
6) Statistika un analīze: ceļu satiksmes negadījumu analīze un datu vākšana, lai saprastu, kur ir vislielākie riski un kā tos mazināt.
2017. gada 22. decembrī Valsts kontrole noslēdza lietderības revīziju “Vai ceļu satiksmes drošības politika tiek plānota un īstenota efektīvi?”, kuras ietvaros Valsts kontrole sagatavoja divus lietderības revīzijas ziņojumus “Vai atbildīgo iestāžu darbības ceļu satiksmes drošības jomā ir pietiekamas un efektīvas?” (https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-atbildigo-iestazu-darbibas-celu-satiksmes-drosibas-joma-ir-pietiekamas-un-efektivas/) un “Vai Valsts policijas darbības ceļu satiksmes kontroles jomā ir pietiekamas un efektīvas?” (https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsts-policijas-darbibas-celu-satiksmes-kontroles-joma-ir-pietiekamas-un-efektivas).
Valsts kontrole pēc revīzijas ceļu satiksmes drošības jomā sniedza ieteikumus Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai, lai straujāk samazinātu negadījumos bojāgājušo un smagi cietušo cilvēku skaitu. Latvijā kopš 2017. gada ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits būtiski nemazinās. 2024. gadā bija 111 bojāgājušie, kas ir mazākais bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos, taču faktiski saglabājas 2022. gada līmenī.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanai 2021. gada 6. oktobrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 712 tika apstiprināts “Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027. gadam” (turpmāk – Plāns). Plāna mērķis ir līdz 2027. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājums par 35% salīdzinājumā ar 2020. gadu, savukārt līdz 2030. gadam samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu par 50% salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Par Plāna ieviešanu ir atbildīga Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija un šobrīd Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
2025. gada 25. februārī Ministru kabineta sēdē pieņemts zināšanai iesniegtais informatīvais ziņojums “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums” (24-TA-1800) (https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/ae207d5e-3ee8-4e84-ae62-6f41ed54318e#meeting-protocol-preview-8).
Plāna starpposma ietekmes izvērtējuma rezultāti liecina, ka ar esošajiem plānā iekļautajiem pasākumiem izvirzītais mērķis samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto personu un bojāgājušo personu skaitu 2027. gadā par 35% salīdzinājumā ar 2020. gadu varētu netikt sasniegts. 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 139 personas. Plāns paredz mērķi 10 gadu laikā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 92 personām 2027. gadā, bet tālāk līdz 70 personām 2030. gadā. Jānorāda, ka mērķis līdz šim brīdim netika izpildīts, jo 2021. gadā ir 147 bojāgājušie, 2022. gadā 113 bojāgājušie, 2023. gadā 142 bojāgājušie , savukārt 2024. gadā 111 bojāgājušie.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu Ceļu satiksmes drošības pasākumu īstenošanu un iekšējā audita starpresoru sadarbību, veikt Ceļu satiksmes drošības iekšējo auditu, iesaistot Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas resoru iekšējā audita struktūrvienības, kas novērtēs Ceļu satiksmes drošības procesu īstenošanas efektivitāti.
Iekšējais audits ir plānojams un uzsākams 2025. gadā, bet, ņemot vērā laiku iekšējo auditoru komandas izveidei, pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai, slēdzams 2026. gadā. Audita komandas vadītājs ir Satiksmes ministrijas Iekšējās audita nodaļas vadītājs.
Audita komandas vadītājs viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas organizē sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, kurā prezentē audita apjomu, veicamo darbu sadali, komandā iesaistīto auditoru atbildību un pienākumu sadali, deleģēšanas formu, komandas komunikācijas veidu un kanālus, kā arī sniedz informāciju par auditam nepieciešamo laika resursu un termiņu, līdz kuram iesaistītajiem resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītie resori un iestādes noteiktajā termiņā deleģē iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju.
Audita komanda veic iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai. Audita komanda sagatavo audita gala ziņojumu, kas tiek prezentēts iestādes vadībai un, pēc nepieciešamības, nozares ministram. Audita gala ziņojumu paraksta visa audita komanda. Pēc audita slēgšanas 5 (piecu) darba dienu laikā audita komanda sagatavo ziņojumu par rezultātiem Finanšu ministrijai, tajā ietverot vismaz šādu informāciju: audita mērķis, apjoms, periods, ierobežojumi, būtiskākie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi. Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību 2026. gadā iekļauj informāciju par minētā uzdevuma izpildi. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt no citu iesaistīto nozaru institūcijām auditam nepieciešamo informāciju.
Iekšējais audits ir plānojams un uzsākams 2025. gadā, bet, ņemot vērā laiku iekšējo auditoru komandas izveidei, pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai, slēdzams 2026. gadā. Audita komandas vadītājs ir Satiksmes ministrijas Iekšējās audita nodaļas vadītājs.
Audita komandas vadītājs viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas organizē sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, kurā prezentē audita apjomu, veicamo darbu sadali, komandā iesaistīto auditoru atbildību un pienākumu sadali, deleģēšanas formu, komandas komunikācijas veidu un kanālus, kā arī sniedz informāciju par auditam nepieciešamo laika resursu un termiņu, līdz kuram iesaistītajiem resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītie resori un iestādes noteiktajā termiņā deleģē iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju.
Audita komanda veic iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai. Audita komanda sagatavo audita gala ziņojumu, kas tiek prezentēts iestādes vadībai un, pēc nepieciešamības, nozares ministram. Audita gala ziņojumu paraksta visa audita komanda. Pēc audita slēgšanas 5 (piecu) darba dienu laikā audita komanda sagatavo ziņojumu par rezultātiem Finanšu ministrijai, tajā ietverot vismaz šādu informāciju: audita mērķis, apjoms, periods, ierobežojumi, būtiskākie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi. Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību 2026. gadā iekļauj informāciju par minētā uzdevuma izpildi. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt no citu iesaistīto nozaru institūcijām auditam nepieciešamo informāciju.
Problēmas apraksts
2.4. Starpresoru audits izglītības nozarē: Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas resoru iekšējā audita struktūrvienībām novērtēt atbildīgo resoru mijiedarbību mūsdienīgas profesionālās izglītības nodrošināšanā un īstenošanā.
Efektīvai profesionālās izglītības un apmācības politikai ir būtiska nozīme centienos sasniegt LESD (Līgums par Eiropas Savienības darbību 145. p.) mērķi – atbalstīt kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kuri spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+) ir iecerēts nodrošināt labāku izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgum un vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītības iespējām ikvienam, šādā nolūkā nodrošinot prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas ceļus.
Profesionālajai izglītībai mūsdienās jāspēj ātri un elastīgi pielāgoties darba tirgus vajadzībām, piedāvājot kvalitatīvas mācību iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.
Kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana saistīta ar daudziem aspektiem – pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidi, karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, infrastruktūras modernizēšanu, kvalitatīvu profesionālās izglītības satura izstrādi un īstenošanu, t. sk. uz darba tirgus pieprasījumu orientētu modulāro profesionālās izglītības programmu īstenošanu, kā arī prakses kvalitātes uzlabošanu un inovatīvu pieeju nodrošināšanu.
Valsts kontrole, sniedzot atzinumu par šā rīkojuma projektu, informēja, ka šobrīd ir uzsākta lietderības revīzija par Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas attīstību. Minētās revīzijas ietvaros Valsts kontrole ir vērtējusi arī civilmilitāro sadarbību medicīniskā atbalsta jomā, t.sk. militārās medicīnas zināšanu un prasmju apguvi augstākās izglītības iestādēs un ārstniecības personu tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmās.
Revīzijas ietvaros konstatēts, ka ārstniecības personas ar zināšanām militārās medicīnas jomā ir viens no būtiskākajiem elementiem gan Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas nodrošināšanai, gan visaptverošas valsts aizsardzības spējas ieviešanai nacionālajā līmenī. Pieprasījumu pēc šādām ārstniecības personām raksturo konstants vakanto amata vietu skaits Nacionālajos bruņotajos spēkos. Prognozējams, ka pieprasījums pēc atbilstošas kvalifikācijas personāla tikai pieaugs, t.sk. civilajā veselības aprūpes sektorā. Minētā problēma ir tikai viens no piemēriem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanai ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Neskaitot ārstniecības personas, iespējams, aizsardzības sektoram, tāpat arī veselības aprūpes sektoram (ņemot vērā arī Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 1194 “Par plānu “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam””), ir vēl citas vajadzības attiecībā uz speciālistiem, kas tiek sagatavoti profesionālās izglītības sistēmā.
Valsts izglītības informācijas sistēmā esošajos reģistros pieejamie dati (uz 2024.gada 1.oktobri) par izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās izglītības programmas (izņemot speciālās izglītības iestādes) liecina, ka PII (a) tipi var būt Profesionālā vidusskola, Vispārizglītojošā vidusskola, Tehnikums, Koledža, Mākslu izglītības kompetences centrs; (b) iestādes dibinātāji var būt augstskolas, pašvaldības, ministrijas vai komercsabiedrības; (c) iestāžu pakļautība var būt noteikta ministrijai, pašvaldībai vai komersantam.
Profesionālās izglītības piedāvājuma un izglītības kvalitātes nozaru vajadzībām nodrošināšana ir iespējama tikai patstāvīgi, savstarpēji sadarbojoties minētajām profesionālās izglītības iestādēm (Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā ir 28 iestādes, kopā LR to nodrošina 52 PII, https://view.officeapps.live.com/op/view.aspx?), sociālajiem partneriem, nozares organizācijām, Nozaru ekspertu padomēm, pašvaldībām, komercsabiedrībām u.c.
Tāpēc minēto iesaistīto pušu mijiedarbība mūsdienīgas profesionālās izglītības nodrošināšanā ir vērtējama kā viena no prioritātēm (Ministru prezidentes E. Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Ministru kabineta 2025.gada 25.februāra protokols Nr.8 48.§)) birokrātijas mazināšanā, samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas.
Efektīvai profesionālās izglītības un apmācības politikai ir būtiska nozīme centienos sasniegt LESD (Līgums par Eiropas Savienības darbību 145. p.) mērķi – atbalstīt kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kuri spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+) ir iecerēts nodrošināt labāku izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgum un vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītības iespējām ikvienam, šādā nolūkā nodrošinot prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas ceļus.
Profesionālajai izglītībai mūsdienās jāspēj ātri un elastīgi pielāgoties darba tirgus vajadzībām, piedāvājot kvalitatīvas mācību iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.
Kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšana saistīta ar daudziem aspektiem – pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidi, karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, infrastruktūras modernizēšanu, kvalitatīvu profesionālās izglītības satura izstrādi un īstenošanu, t. sk. uz darba tirgus pieprasījumu orientētu modulāro profesionālās izglītības programmu īstenošanu, kā arī prakses kvalitātes uzlabošanu un inovatīvu pieeju nodrošināšanu.
Valsts kontrole, sniedzot atzinumu par šā rīkojuma projektu, informēja, ka šobrīd ir uzsākta lietderības revīzija par Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas attīstību. Minētās revīzijas ietvaros Valsts kontrole ir vērtējusi arī civilmilitāro sadarbību medicīniskā atbalsta jomā, t.sk. militārās medicīnas zināšanu un prasmju apguvi augstākās izglītības iestādēs un ārstniecības personu tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmās.
Revīzijas ietvaros konstatēts, ka ārstniecības personas ar zināšanām militārās medicīnas jomā ir viens no būtiskākajiem elementiem gan Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas nodrošināšanai, gan visaptverošas valsts aizsardzības spējas ieviešanai nacionālajā līmenī. Pieprasījumu pēc šādām ārstniecības personām raksturo konstants vakanto amata vietu skaits Nacionālajos bruņotajos spēkos. Prognozējams, ka pieprasījums pēc atbilstošas kvalifikācijas personāla tikai pieaugs, t.sk. civilajā veselības aprūpes sektorā. Minētā problēma ir tikai viens no piemēriem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanai ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm. Neskaitot ārstniecības personas, iespējams, aizsardzības sektoram, tāpat arī veselības aprūpes sektoram (ņemot vērā arī Ministru kabineta 2024. gada 18. decembra rīkojumu Nr. 1194 “Par plānu “Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam””), ir vēl citas vajadzības attiecībā uz speciālistiem, kas tiek sagatavoti profesionālās izglītības sistēmā.
Valsts izglītības informācijas sistēmā esošajos reģistros pieejamie dati (uz 2024.gada 1.oktobri) par izglītības iestādēm, kas īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās izglītības programmas (izņemot speciālās izglītības iestādes) liecina, ka PII (a) tipi var būt Profesionālā vidusskola, Vispārizglītojošā vidusskola, Tehnikums, Koledža, Mākslu izglītības kompetences centrs; (b) iestādes dibinātāji var būt augstskolas, pašvaldības, ministrijas vai komercsabiedrības; (c) iestāžu pakļautība var būt noteikta ministrijai, pašvaldībai vai komersantam.
Profesionālās izglītības piedāvājuma un izglītības kvalitātes nozaru vajadzībām nodrošināšana ir iespējama tikai patstāvīgi, savstarpēji sadarbojoties minētajām profesionālās izglītības iestādēm (Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā ir 28 iestādes, kopā LR to nodrošina 52 PII, https://view.officeapps.live.com/op/view.aspx?), sociālajiem partneriem, nozares organizācijām, Nozaru ekspertu padomēm, pašvaldībām, komercsabiedrībām u.c.
Tāpēc minēto iesaistīto pušu mijiedarbība mūsdienīgas profesionālās izglītības nodrošināšanā ir vērtējama kā viena no prioritātēm (Ministru prezidentes E. Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Ministru kabineta 2025.gada 25.februāra protokols Nr.8 48.§)) birokrātijas mazināšanā, samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšanu un iekšējā audita starpresoru sadarbību, veikt Profesionālās izglītības nodrošināšanas un īstenošanas auditu, iesaistot Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Iekšlietu ministrijas resoru iekšējā audita struktūrvienības, lai novērtētu atbildīgo resoru mijiedarbības efektivitāti mūsdienīgas profesionālās izglītības nodrošināšanā un īstenošanā.
Iekšējais audits ir plānojams un uzsākams 2025. gadā, bet, ņemot vērā laiku iekšējo auditoru komandas izveidei, pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai, slēdzams 2026. gadā. Audita komandas vadītājs ir Izglītības un zinātnes ministrijas Iekšējās audita un risku vadības nodaļas vadītājs.
Audita komandas vadītājs viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas organizē sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, kurā prezentē audita apjomu, veicamo darbu sadali, komandā iesaistīto auditoru atbildību un pienākumu sadali, deleģēšanas formu, komandas komunikācijas veidu un kanālus, kā arī sniedz informāciju par auditam nepieciešamo laika resursu un termiņu, līdz kuram iesaistītajiem resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītie resori un iestādes noteiktajā termiņā deleģē iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju.
Audita komanda veic iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai. Audita komanda sagatavo audita gala ziņojumu, kas tiek prezentēts iestādes vadībai un, pēc nepieciešamības, nozares ministram. Audita gala ziņojumu paraksta visa audita komanda. Pēc audita slēgšanas 5 (piecu) darba dienu laikā audita komanda sagatavo ziņojumu par rezultātiem Finanšu ministrijai, tajā ietverot vismaz šādu informāciju: audita mērķis, apjoms, periods, ierobežojumi, būtiskākie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi. Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību 2026. gadā iekļauj informāciju par minētā uzdevuma izpildi. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas attīstība konstatēto, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt informāciju un iekšējā audita struktūrvienību atbalstu no Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas resoriem, lai visaptverošāk izvērtētu atbildīgo resoru mijiedarbību mūsdienīgas profesionālās izglītības nodrošināšanā un īstenošanā. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt informāciju arī no citu iesaistīto nozaru institūcijām.
Iekšējais audits ir plānojams un uzsākams 2025. gadā, bet, ņemot vērā laiku iekšējo auditoru komandas izveidei, pilnīgas un kvalitatīvas informācijas sagatavošanai, slēdzams 2026. gadā. Audita komandas vadītājs ir Izglītības un zinātnes ministrijas Iekšējās audita un risku vadības nodaļas vadītājs.
Audita komandas vadītājs viena mēneša laikā pēc šā rīkojuma pieņemšanas organizē sanāksmi ar auditā iesaistīto resoru un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām, kurā prezentē audita apjomu, veicamo darbu sadali, komandā iesaistīto auditoru atbildību un pienākumu sadali, deleģēšanas formu, komandas komunikācijas veidu un kanālus, kā arī sniedz informāciju par auditam nepieciešamo laika resursu un termiņu, līdz kuram iesaistītajiem resoriem un iestādēm ir jādeleģē iekšējais auditors darbam audita komandā. Auditā iesaistītie resori un iestādes noteiktajā termiņā deleģē iekšējo auditoru darbam audita komandā, par to informējot audita komandas vadītāju.
Audita komanda veic iekšējo auditu atbilstoši iekšējo auditu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un metodikai. Audita komanda sagatavo audita gala ziņojumu, kas tiek prezentēts iestādes vadībai un, pēc nepieciešamības, nozares ministram. Audita gala ziņojumu paraksta visa audita komanda. Pēc audita slēgšanas 5 (piecu) darba dienu laikā audita komanda sagatavo ziņojumu par rezultātiem Finanšu ministrijai, tajā ietverot vismaz šādu informāciju: audita mērķis, apjoms, periods, ierobežojumi, būtiskākie konstatējumi, secinājumi un ieteikumi. Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā par ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību darbību 2026. gadā iekļauj informāciju par minētā uzdevuma izpildi. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, ņemot vērā Valsts kontroles revīzijā Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā atbalsta spējas attīstība konstatēto, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt informāciju un iekšējā audita struktūrvienību atbalstu no Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas resoriem, lai visaptverošāk izvērtētu atbildīgo resoru mijiedarbību mūsdienīgas profesionālās izglītības nodrošināšanā un īstenošanā. Audita komandas vadītājam audita veikšanai, pēc nepieciešamības, ir tiesības pieprasīt informāciju arī no citu iesaistīto nozaru institūcijām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nolūkā noteikt kopējo prioritāti 2025. un 2026. gadam, tika analizēta situācija par valstij nozīmīgajām nozarēm, jomām, veiktajām reformām, IKS trūkumiem un to sekām: Valsts kontroles revīziju rezultāti, attīstības plānošanas dokumenti, informatīvie ziņojumi, veikto pētījumu rezultāti, saņemts ministru, iestāžu vadītāju viedoklis, kā arī notika diskusijas ar horizontālo procesu īpašniekiem par augstiem riskiem valsts pārvaldē, vērtējot procesu ietekmi uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, efektīvu darbību, pārskatu ticamību, aktīvu aizsardzību, atbilstību tiesību aktiem, korupcijas (krāpšanas) iespējamību un sabiedrisko nozīmību. Diskusijās piedalījās pārstāvji no vairākām institūcijām (tostarp, Valsts kancelejas, Aizsardzības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts digitālās attīstības aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja, Iekšējā audita padomes) un valsts pārvaldes iekšējie auditori.
Ņemot vērā iepriekšminēto, projektā piedāvātie risinājumi ir saskaņoti ar horizontālo procesu īpašniekiem un iekšējiem auditoriem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, projektā piedāvātie risinājumi ir saskaņoti ar horizontālo procesu īpašniekiem un iekšējiem auditoriem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību un starpresoru auditoru komandu iekšējo auditu rezultāti tiks iesniegti auditēto iestāžu vadītājiem lēmumu pieņemšanai par veicamo uzlabojumu jomām, kā arī rezultāti tiks apkopoti un Ministru kabinetam tiks sniegta informācija, kas ļaus pieņemt pamatotus lēmumus par turpmāko rīcību.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Iekšējā audita padomeCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības procesā iebildumi un priekšlikumi netika saņemti
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekta sagatavošanā notika diskusijas ar ministriem un ministriju, iestāžu iekšējā audita struktūrvienību pārstāvjiem. Diskusijās Iekšējā audita padome atbalsta auditējamo prioritāti fokusēt uz administratīvā sloga un birokrātiskā sloga mazināšanu, procesu efektivitātes novērtēšanu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts policija
- Ārlietu ministrija
- Ekonomikas ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Kultūras ministrija
- Finanšu ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Labklājības ministrija
- Valsts kase
- Valsts ieņēmumu dienests
- Satiksmes ministrija
- Tieslietu ministrija
- Veselības ministrija
- Nacionālais veselības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Zemkopības ministrija
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
- Valsts kanceleja
- Sabiedrības integrācijas fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Rīkojuma projekts tiešā veidā nenosaka funkciju vai uzdevumu paplašināšanu vai sašaurināšanu. Iekšējo auditu rezultāti tiks izmantoti lēmumu pieņemšanā par funkciju vai uzdevumu paplašināšanu vai sašaurināšanu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Iekšējo auditu ietvaros tiek vērtēti dažādi efektivitātes aspekti (funkcionālā efektivitāte, ekonomiskā efektivitāte, resursu izmaksu efektivitāte, atbilstoši Iekšējā audita likuma 1.pantā sniegtajām definīcijām), kā arī viens no uzdevumiem paredz plānoto auditu ietvaros novērtēt administratīvo un birokrātisko slogu, procesu un izmaksu efektivitāti. Auditu ieteikumu ieviešanas rezultātā tiks uzlaboti procesi un efektivizēta institūciju darbība, orientācija uz mērķu un rezultātu sasniegšanu.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Iekšējo auditu ietvaros tiek vērtēti dažādi procesi, to efektivitāti paaugstinošie aspekti un sniegti ieteikumi
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta izpildi plānots nodrošināt ar institūciju esošajiem cilvēkresursiem un esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Tieši tiesību akts neskar nevienu horizontālo ietekmes jomu. Tā kā auditējamā prioritāte tiek fokusēta uz birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, kas ietver institūciju funkciju vai uzdevumu vai sniegto publisko pakalpojumu īstenošanas procesa pārskatīšanu, ar mērķi noteikt iespējas resursu optimizēšanai, birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai un procesu efektivizēšanai, pārskatot liekās procedūras, informācijas pieprasījumus, apliecinājumus, atzinumus, samazinot pakalpojuma izpildē iesaistītos publiskos un privātos resursus, vienkāršojot procedūras un plašāk ieviešot de minimis principu, nezaudējot pakalpojuma kvalitāti, tad auditu ieteikumu ieviešanas rezultātā tiks uzlaboti noteikti publiskie pakalpojumi un mazināts administratīvais slogs sabiedrībai noteiktos procesos.
Pielikumi