1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
1) nodrošina valsts apmaksātas juridiskās palīdzības saņemšanu likumā noteiktām personām;
2) atlīdzina zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu vecākajiem to darbu obligātās aizstāvības gadījumos kriminālprocesos;
3) izmaksā valsts kompensācijas cietušajiem tīšos noziedzīgos nodarījumos;
4) noteiktos gadījumos nodrošina valsts nodrošinātai juridiskai palīdzībai un valsts kompensācijām izmaksāto valsts budžeta līdzekļu piedziņu;
5) izveido un uztur Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un Valsts kompensācijas reģistru;
6) nodrošina tālruņa 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" darbību, slēdzot deleģēšanas līgumu ar biedrību "Skalbes".
Ar Rīkojumu par JPA noteikts, ka, lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti ar 2024. gada 1. janvāri tiek reorganizēta Juridiskās palīdzības administrācija, to pievienojot Tiesu administrācijai.
[2] Ar Noteikumiem Nr.474 noteikts, ka Tieslietu ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā "Tiesu namu aģentūra". Norādītās komercsabiedrības veids kopš 2020.gada 10.decembra mainīts uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
Ņemot vērā Juridiskās palīdzības administrācijas pievienošanu Tiesu administrācijai, Juridiskās palīdzības administrācija svītrojama no Tieslietu ministrijas nolikuma 10. punkta, kurā uzskaitītas Tieslietu ministrijas padotības iestādes.
[2] Ņemot vērā apstākli, ka komercsabiedrība "Tiesu namu aģentūra" vairs nav valsts akciju sabiedrība, bet gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību, veicami faktiskajai situācijai atbilstoši tehniski precizējumi Noteikumu Nr. 474 11. punktā.
Pēc Juridiskās palīdzības administrācijas pievienošanas Tiesu administrācijai, Tiesu administrācija pēc būtības pārņems Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas un uzdevumus, nodrošinot līdz šim Juridiskās palīdzības administrācijas veikto funkciju un uzdevumu nepārtrauktību un attīstību.
Pārņemot Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas un uzdevumus, Tiesu administrācija vienlaikus pārņems arī tās cilvēkresursus. Tādējādi tiks nodrošināta zināšanu un resursu pārnese pakalpojumu sniegšanas kvalitātes nodrošināšanai.
[2] Ar grozījumiem attiecībā uz komercsabiedrību "Tiesu namu aģentūra" precizēts tās komercdarbības veids uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, nodrošinot tiesisko noteiktību un skaidrību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Personas, kurām atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumam ir tiesības uz juridisko palīdzību, un juridiskās palīdzības sniedzēji. Personas, kurām atbilstoši likumam "Par valsts kompensāciju cietušajiem" ir tiesības uz valsts kompensāciju.
Personu, kurām atbilstoši likumam "Par valsts kompensāciju cietušajiem" ir tiesības uz valsts kompensāciju, tiesību un saistību loks paliek nemainīgs.
Minētās funkcijas pilnā apmērā turpmāk īstenos Tiesu administrācija. Lai sekmētu sabiedrības informētību par izmaiņām, tiks veikti informatīvi pasākumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Noteikumu projektu pakotne
Vienlaikus ar noteikumu projektu vienotā pakotnē tiek virzīti šādi Ministru kabineta noteikumu projekti: "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums"", "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 814 "Noteikumi par iemaksas apmēru valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un tās veikšanas kārtību"", "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 811 "Noteikumi par personas īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai un pieprasījuma veidlapas paraugu"", "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par finansiālā atbalsta pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtību"", "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 218 "Noteikumi par valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapas paraugu"", "Grozījums Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos Nr. 197 "Valsts kompensācijas reģistra noteikumi"", "Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 7. februāra noteikumos Nr. 107 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru"", "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību"", "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 25. septembra noteikumos Nr. 641 "Noteikumi par iesnieguma veidlapu paraugiem juridiskās palīdzības līguma slēgšanai"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1093 "Noteikumi par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmēriem"".
Saistītie tiesību aktu projekti attiecas uz privātpersonām, tādējādi, nodrošinot tiesisko noteiktību un skaidrību, nodrošināms faktiskai situācijai atbilstošs regulējums.
Savukārt citos Ministru kabineta noteikumos, kas tiešā veidā neattiecas uz privātpersonām, paredzēts, ka grozījumi tiks veikti vienlaikus ar citiem grozījumiem pēc būtības attiecīgajos normatīvajos aktos. Attiecīgi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā tiks nostiprināts, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos lietotais termins "Juridiskās palīdzības administrācija" (attiecīgajā locījumā) atbilst šajā normatīvajā aktā lietotajam terminam "Tiesu administrācija" (attiecīgajā locījumā).
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Juridiskās palīdzības administrācija
- Tiesu administrācija