25-TA-2563: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Segto obligāciju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Segto obligāciju likumā” (turpmāk - likumprojekts) izstrādāts, lai Segto obligāciju likumā (turpmāk - Likums) transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.decembra Direktīvas (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (turpmāk – Direktīva Nr. 2023/2864), prasības.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīva 2019/2162 par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/2162), iekļaujot tajā jaunu 26.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Segto obligāciju likuma subjektiem.
Ar šo Direktīvu Nr. 2023/2864, tostarp tiek grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīva 2019/2162 par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (turpmāk – Direktīva Nr. 2019/2162), iekļaujot tajā jaunu 26.a pantu “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā”.
Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam (European single access point) (turpmāk – ESAP), kas tiks izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2859, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (turpmāk – Regula Nr. 2023/2859), attiecas tikai uz Segto obligāciju likuma subjektiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, lai ESAP tiktu nodota detalizēta informācija par nodrošināto obli
gāciju programmām, par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā un par administratīvajiem aktiem, kā arī to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija".
gāciju programmām, par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā un par administratīvajiem aktiem, kā arī to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija".
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 39. pants paredz, ka emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu kārto Latvijas Banka un publicē to savā tīmekļvietnē. Sarakstā norāda informāciju par segto obligāciju programmu, segto obligāciju programmas grozījumiem, emitentu un atsavinātāju, kas nav emitents, segto obligāciju sabiedrību, kas sniedz galvojumu, seguma portfeļa uzraugu, ieguldītājiem paredzētās informācijas pieejamības vietu, Latvijas Bankas lēmumu par aizliegumu emitēt jaunas segtās obligācijas. Pēc emitenta lūguma Latvijas Banka segto obligāciju programmu atzīmē kā pabeigtu un izpildītu, ja ir izpildītas visas emitenta saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, kas izriet no segto obligāciju programmas. Emitenta pienākums ir iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas to apliecina.
Likuma 44. pants nosaka, ka Emitents reizi ceturksnī 20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām sniedz ieguldītājiem informāciju par segto obligāciju programmu, lai ieguldītāji varētu novērtēt minētās segto obligāciju programmas profilu un riskus un paši veikt sava ieguldījuma izvērtējumu. Emitents ieguldītājiem sniedz informāciju par seguma portfeli, t.sk., seguma portfeļa un neatmaksāto segto obligāciju vērtību, sarakstu ar starptautiskajiem vērtspapīru identifikācijas numuriem (ISIN) atbilstoši Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktajam standartam visām minētajā programmā iekļautajām segtajām obligācijām, seguma aktīvu ģeogrāfisko sadalījumu un veidu un kredīta apmēra attiecības pret nodrošinājumu novērtēšanas metodi, detalizētu informāciju par tirgus risku, tostarp procentu likmju risku, valūtu risku, kredītrisku un likviditātes riskiem, pagarināma termiņa struktūru, tostarp pārskatu par termiņa pagarināšanas izraisītājnotikumiem, nepieciešamā un pieejamā seguma līmeni un likumiskās, līgumiskās, obligātās un brīvprātīgās virsnodrošināšanas līmeni, aizdevumu (kredītu) īpatsvaru, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. pantu vai ja aizdevumu (kredītu) atmaksa ir kavēta par vairāk nekā 90 dienām, likviditātes rezervju apjomu, ārvalstu valūtā denominētu seguma aktīvu īpatsvaru seguma portfelī. Latvijas Bankai ir tiesības noteikt emitentam prasības par ieguldītājiem atklājamo informāciju, šīs informācijas saturu un apjomu papildus šā panta pirmās daļas prasībām un pārskata struktūru. Emitents ieguldītājiem atklājamo informāciju par segto obligāciju programmu publicē savā tīmekļvietnē visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā.
Likuma 97. pants paredz, ka Latvijas Bankas tīmekļvietnē publiskojamā informācija par segtajām obligācijām. Latvijas Banka papildus šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajam pienākumam savā tīmekļvietnē publicē šādu informāciju: par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā, kā arī atbilstoši šā likuma 103. pantam informāciju par administratīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija".
Likuma 103. pants nosaka, ka Latvijas Banka informāciju par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs), tās izdarīto pārkāpumu (veids, piemērotā sankcija, administratīvais pasākums, lēmuma spēkā stāšanās datums), kā arī informāciju par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto tiesas nolēmumu. Informāciju publisko bez kavēšanās pēc tam, kad adresāts ir informēts par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Informāciju Latvijas Banka var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šo laikposmu. Noteiktajā kārtībā publiskotā informācija Latvijas Bankas tīmekļvietnē ir pieejama vismaz piecus gadus no informācijas publiskošanas dienas. Publikācijā ietvertos personas datus tīmekļvietnē saglabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Latvijas Bankai ir tiesības noteiktajā kārtībā publicēt informāciju par citiem lēmumiem, kurus tā ir pieņēmusi saskaņā ar šo likumu, ja šādi lēmumi var ietekmēt ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru intereses, bet nerada draudus emitenta, atsavinātāja, segto obligāciju sabiedrības vai finanšu tirgus stabilitātei.
Regulas Nr. 2023/2859 1. pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2019/2162 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7. pantā.
Likuma 44. pants nosaka, ka Emitents reizi ceturksnī 20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām sniedz ieguldītājiem informāciju par segto obligāciju programmu, lai ieguldītāji varētu novērtēt minētās segto obligāciju programmas profilu un riskus un paši veikt sava ieguldījuma izvērtējumu. Emitents ieguldītājiem sniedz informāciju par seguma portfeli, t.sk., seguma portfeļa un neatmaksāto segto obligāciju vērtību, sarakstu ar starptautiskajiem vērtspapīru identifikācijas numuriem (ISIN) atbilstoši Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktajam standartam visām minētajā programmā iekļautajām segtajām obligācijām, seguma aktīvu ģeogrāfisko sadalījumu un veidu un kredīta apmēra attiecības pret nodrošinājumu novērtēšanas metodi, detalizētu informāciju par tirgus risku, tostarp procentu likmju risku, valūtu risku, kredītrisku un likviditātes riskiem, pagarināma termiņa struktūru, tostarp pārskatu par termiņa pagarināšanas izraisītājnotikumiem, nepieciešamā un pieejamā seguma līmeni un likumiskās, līgumiskās, obligātās un brīvprātīgās virsnodrošināšanas līmeni, aizdevumu (kredītu) īpatsvaru, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. pantu vai ja aizdevumu (kredītu) atmaksa ir kavēta par vairāk nekā 90 dienām, likviditātes rezervju apjomu, ārvalstu valūtā denominētu seguma aktīvu īpatsvaru seguma portfelī. Latvijas Bankai ir tiesības noteikt emitentam prasības par ieguldītājiem atklājamo informāciju, šīs informācijas saturu un apjomu papildus šā panta pirmās daļas prasībām un pārskata struktūru. Emitents ieguldītājiem atklājamo informāciju par segto obligāciju programmu publicē savā tīmekļvietnē visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā.
Likuma 97. pants paredz, ka Latvijas Bankas tīmekļvietnē publiskojamā informācija par segtajām obligācijām. Latvijas Banka papildus šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajam pienākumam savā tīmekļvietnē publicē šādu informāciju: par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā, kā arī atbilstoši šā likuma 103. pantam informāciju par administratīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija".
Likuma 103. pants nosaka, ka Latvijas Banka informāciju par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs), tās izdarīto pārkāpumu (veids, piemērotā sankcija, administratīvais pasākums, lēmuma spēkā stāšanās datums), kā arī informāciju par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto tiesas nolēmumu. Informāciju publisko bez kavēšanās pēc tam, kad adresāts ir informēts par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Informāciju Latvijas Banka var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šo laikposmu. Noteiktajā kārtībā publiskotā informācija Latvijas Bankas tīmekļvietnē ir pieejama vismaz piecus gadus no informācijas publiskošanas dienas. Publikācijā ietvertos personas datus tīmekļvietnē saglabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Latvijas Banka informē Eiropas Banku iestādi par personām piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem. Latvijas Bankai ir tiesības noteiktajā kārtībā publicēt informāciju par citiem lēmumiem, kurus tā ir pieņēmusi saskaņā ar šo likumu, ja šādi lēmumi var ietekmēt ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru intereses, bet nerada draudus emitenta, atsavinātāja, segto obligāciju sabiedrības vai finanšu tirgus stabilitātei.
Regulas Nr. 2023/2859 1. pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvā Nr. 2019/2162 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7. pantā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka reglamentējošais normatīvais akts, kurš attiecas uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta noteiktās prasības par informācijas nodošanu ESAP, ir Segto obligāciju likums, tad, lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, ir jāveic grozījumi Segto obligāciju likumā.
Risinājuma apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta “Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā” prasības, kas izriet no direktīvas Nr. 2023/2864, veikti precizējumi un papildinājumi Segto obligāciju likumā 39. un 44. pantā.
Problēmas apraksts
Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 1. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par nodrošināto obligāciju programmām regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Savukārt Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā un par administratīvajiem aktiem, kā arī to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija" regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 2. punkts paredz, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei dalībvalstis nodrošina, ka vienības iegūst juridiskās personas identifikatoru.
Savukārt Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punktā noteikts, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstis nodrošina, ka, publiskojot informāciju par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā un par administratīvajiem aktiem, kā arī to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija" regulētās vienības vienlaikus iesniedz minēto informāciju šā panta 3. punktā minētajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tie būtu pieejami ESAP.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 1. punkta b) apakšpunktā.
Attiecībā uz ESAP nododamās informācijas tehniskajām prasībām Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā. Informācijai tiek pievienoti metadati, kas noteikti Direktīvas Nr. 2019/2162 26.a panta 4. punkta b) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Papildināt Likuma 39. pantu ar ceturto daļu, kurā paredzēts, ka Latvijas Banka ir uzskatāma par informācijas vākšanas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 2. punkta izpratnē un, ka Latvijas Banka nodrošina šā pantā pirmajā daļā, šā likuma 44. panta trešajā daļā, šā likuma 97. panta 2. punktā un šā likuma 103. panta pirmajā daļā minētās informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam.
Likuma 39. panta piektā daļa paredz, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visi tās kredītiestādes nosaukumi, kurai ir atļauts emitēt segtās obligācijas un uz kuru attiecas informācija un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Precizēts Likuma 44. pants, kur trešajā daļā paredzēt, ka emitents ieguldītājiem atklājamo informāciju par segto obligāciju programmu publicējot savā tīmekļvietnē vienlaikus iesniedz Latvijas Bankā visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā.
Savukārt Likuma 44. panta ceturtā daļa nosaka, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visi tās kredītiestādes nosaukumi, kurai ir atļauts emitēt segtās obligācijas un uz kuru attiecas informācija un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 39. panta ceturto un piekto daļu, 44. panta trešās daļas jauno reakciju, ceturto daļu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Likuma 39. panta piektā daļa paredz, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b” un “c” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visi tās kredītiestādes nosaukumi, kurai ir atļauts emitēt segtās obligācijas un uz kuru attiecas informācija un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Precizēts Likuma 44. pants, kur trešajā daļā paredzēt, ka emitents ieguldītājiem atklājamo informāciju par segto obligāciju programmu publicējot savā tīmekļvietnē vienlaikus iesniedz Latvijas Bankā visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā.
Savukārt Likuma 44. panta ceturtā daļa nosaka, ka informāciju Eiropas vienotajam piekļuves punktam sniedz Regulas Nr. 2023/2859 2. panta 3. vai 4. punktā noteiktajā formātā. Informācija satur Regulas Nr. 2023/2859 7. panta 4. punkta “b”, “c” un “d” apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā visi tās kredītiestādes nosaukumi, kurai ir atļauts emitēt segtās obligācijas un uz kuru attiecas informācija un norādi, vai informācija satur fiziskas personas datus.
Juridiskas personas identifikators jeb LEI (Legal Entity Identifier) ir unikāls globāls uzņēmuma identifikācijas numurs, ko izdevusi Globālā juridisko personu identifikatoru fonda vietējā struktūrvienība. Finanšu iestādes un regulatori izmanto LEI, lai identificētu finanšu tirgu dalībniekus.
Juridiskas personas identifikators ir 20 rakstzīmju, burtu un ciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442 standarts, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO). Tas apkopo galveno atsauces datu informāciju, kas ļauj skaidri un unikāli identificēt juridiskas personas, kuras piedalās finanšu darījumos atbilstoši Komisijas deleģētās 2016. gada 14. jūlija regulas (ES) 2017/585 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par finanšu instrumentu atsauces datu standartiem un formātiem un tehniskiem līdzekļiem saistībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un kompetento iestāžu veicamajiem pasākumiem prasībām.
Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar nosacījumu, ka Likuma 39. panta ceturto un piekto daļu, 44. panta trešās daļas jauno reakciju, ceturto daļu piemēro, sākot ar 2030. gada 10. janvāri.
Likumprojektā ir iekļauta arī informatīvā atsauce uz Direktīvu Nr. 2023/2864.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Uzņēmumi, kas ir Likuma subjekti.
- Latvijas Banka
Ietekmes apraksts
Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas papildus pienākumi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" (25-TA-2284).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā" (25-TA-2326).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (25-TA-2447).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" (25-TA-2538).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (25-TA-2547).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" (25-TA-2576).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" (25-TA-2585).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" (25-TA-2595).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" (25-TA-2604).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" (25-TA-2691).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.11. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".
Pamatojums un apraksts
Lai pārņemtu Direktīvas Nr. 2023/2864 prasības, vienlaicīgi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (25-TA-2713).
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
Apraksts
Direktīvas Nr. 2022/2864 normas ir jāpārņem līdz 10.01.2026.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīva (ES) 2023/2864, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 10. pantu Direktīvā 2019/2162 iekļautais 26.a panta 1. punkts
Segto obligāciju likuma 44. panta trešā un ceturtā daļa. Pārejas noteikumu 3. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 10. pantu Direktīvā 2019/2162 iekļautais 26.a panta 3. punkts
Segto obligāciju likuma 39. panta ceturtā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Direktīvas Nr. 2023/2864 10. pantu Direktīvā 2019/2162 iekļautais 26.a panta 4. punkts
Segto obligāciju likuma 39. panta piektā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks publicēta pēc publiskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks publicēta pēc publiskās apspriešanas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi