Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta 1.pants.
Atbilstoši likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 3.panta pirmajai daļai Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "g" apakšpunkta izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests. Minētā norma attiecas uz Eiropas Savienībā ievedamās vai no Eiropas Savienības izvedamās skaidras naudas kontroli uz valsts robežas, proti, attiecināma uz Eiropas Savienības ārējo robežu un nav piemērojama attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ņemot vērā, ka likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” normas šobrīd ir attiecināmas arī uz nedeklarētas skaidras naudas kontroles jautājumiem uz valsts iekšējās robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, likumā nepieciešams noteikt, kura būs kompetentā iestāde gadījumā, kad Nodokļu un muitas policija tiek nodalīta no Valsts ieņēmumu dienesta.
 

Likumprojekta 1.pants.
Ar likumprojekta 1.pantu likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 3.pantā tiek skaidri un nepārprotami noteiktas kompetentās iestādes regulas Nr.2018/1672 2.panta 1.punkta “g” apakšpunkta izpratnē. Proti, tās ir Valsts ieņēmumu dienests un Nodokļu un muitas policija.
Vienlaikus likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 3.pants tiek papildināts ar jaunu ceturto un piekto daļu, nosakot kompetento iestādi skaidras naudas un nepavadītas skaidras naudas, ko ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, šķērsojot valsts iekšējo robežu, kontrolē. Proti, kā kompetentā iestāde saglabāsies Nodokļu un muitas policija, kas tāda ir arī šobrīd kā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība.
Tāpat tiek noteikta kompetentā iestāde skaidras naudas, ko ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, šķērsojot valsts iekšējo robežu, kontrolē vietās, kurās tiek veikta muitas kontrole. Papildus Nodokļu un muitas policijai kompetentā iestāde šādā gadījumā būs arī Valsts ieņēmumu dienests. Šādas vietas, kurās uz valsts iekšējās robežas tiek veikta muitas kontrole ir, piemēram, lidosta.
 

Likumprojekta 2.pants.
Likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5.panta piektā daļa nosaka, ka kompetentā iestāde panta pirmajā daļā minētās skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugu un panta otrajā daļā minētās skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapas paraugu publicē savā tīmekļvietnē. 
Likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 3.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktas divas kompetentās iestādes (Valsts ieņēmumu dienests, atsevišķos gadījumos Valsts robežsardze). Saskaņā ar likumprojektā paredzēto regulējumu (grozījums 3.pantā) turpmāk būs noteiktas trīs kompetentās iestādes – Valsts ieņēmumu dienests, Nodokļu un muitas policija, atsevišķos gadījumos Valsts robežsardze. Ievērojot minēto, likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5.panta piektās daļas redakcija rada tiesisko nenoteiktību par kompetento iestādi, kurai  pienākums publicēt savā tīmekļvietnē šā panta pirmajā daļā minētās skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugu un šā panta otrajā daļā minētās skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapas paraugu. Ievērojot minēto, lai veicinātu tiesību normas uztveramību un tiesisko noteiktību, nepieciešams skaidri noteikt, ka skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugs un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapas paraugs tiek publicēts Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.
 

Likumprojekta 2.pants.
Nodalot no Valsts ieņēmumu dienesta struktūras Nodokļu un muitas policiju, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams nepārprotami norādīt, kuras iestādes tīmekļvietnē tiks publicēta likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 5.pantā minētie veidlapu paraugi.
 

Likumprojekta 3.pants
Lai nodrošinātu skaidras naudas kontroli uz valsts iekšējās robežas, likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" noteikts pienākums personai, šķērsojot valsts iekšējo robežu, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma rakstveidā aizpildīt skaidras naudas deklarāciju un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju par nepavadītu skaidru naudu (turpmāk - deklarācijas). Ar Likumprojektu tiek precizēts, ka kompetentās iestādes funkcijas skaidras naudas un nepavadītas skaidras naudas, ko ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, šķērsojot valsts iekšējo robežu, kontroles nodrošināšanai veiks Nodokļu un muitas policija. Savukārt, kompetentās iestādes funkcijas skaidras naudas kontroles nodrošināšanai, ko ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, šķērsojot valsts iekšējo robežu vietās, kurās tiek veikta muitas kontrole, veiks arī Valsts ieņēmumu dienests.
Deklarāciju aizpildei izmanto Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 2021/7764 (2021. gada 11. maijs), ar ko nosaka paraugus konkrētām veidlapām, kā arī tehniskos noteikumus efektīvai informācijas apmaiņai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli (turpmāk – Regula Nr.2021/7764) noteiktās skaidras naudas deklarācijas veidlapas (pavadītai naudai) un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapas (nepavadītai naudai) datus (minētā regula ir tieši piemērojama attiecībā uz skaidras naudas kontroli uz valsts ārējās robežas robežas, tāpēc likums "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" nesatur tiesisko regulējumu par konkrētiem datiem, kas jānorāda deklarācijās, ja tiek šķērsota valsts ārējā robeža).
Piemērojot likuma "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" 5.¹ pantu saistībā ar skaidras naudas deklarēšanu un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarēšanu par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts iekšējo robežu un izvērtējot normā ietverto tiesisko regulējumu konstatēts, ka deklarācijās, ko aizpilda šķērsojot valsts iekšējo robežu iztrūkst būtiskas datu kopas, līdz ar ko deklarācijās norādāmās informācijas apjoms nav pietiekams, lai pilnvērtīgi identificētu skaidras naudas pārvadātāju, deklarētāju, īpašnieku, nosūtītāju vai saņēmēju, kā arī samazinātu kļūdu risku attiecībā uz identitāti un kavējumu risku turpmākas pārbaudes gadījumā, kā arī, lai veiktu pilnvērtīgu riska analīzi. 
Tajā pat laikā attiecībā uz skaidras naudas deklarēšanu un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarēšanu par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts ārējo robežu situācija ir noregulēta pilnā apjomā, jo šajā gadījumā deklarācijas tiek aizpildītas, izmantojot regulā (ES) Nr. 2021/7764 noteiktās veidlapas.

Vienlaikus, deklarācijas veidlapā (pavadītai naudai) norādāmās informācijas apjoms noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/1672 (2018. gada 23. oktobris) par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr. 2018/1672), 3.panta 2.punktā, bet deklarācijas veidlapā (nepavadītai naudai) norādāmās informācijas apjoms noteikts Regulas Nr. 2018/1672 4.panta 2.punktā.

Papildus minētajam Regulas Nr.2021/7764 2.ievilkumā noteikts, ka papildus Regulas (ES) 2018/1672 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā uzskaitītajiem datu elementiem attiecīgajā veidlapā būtu jāiekļauj šādi konkrēti datu elementi, lai attiecīgi identificētu pārvadātāju, deklarētāju, īpašnieku, nosūtītāju vai saņēmēju: fiziskām personām personas identifikācijas numurs un dzimums, uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuri, juridiskām personām reģistra nosaukums un reģistrācijas valsts, personu apliecinošo dokumentu izdošanas valsts un izdošanas datums, tālruņa numurs un e-pasta adrese kā kontaktinformācija, atsauces numurs un transporta uzņēmums transportlīdzekļiem. Minētie datu elementi ir jāiekļauj, lai samazinātu kļūdu risku attiecībā uz identitāti un kavējumu risku turpmākas pārbaudes gadījumā, kā arī riska analīzes vajadzībām un lai uzlabotu Regulas (ES) 2018/1672 5. panta 4. punktā minētās kopējās riska pārvaldības sistēmas efektivitāti.

Likumprojekta 3.pants
Lai Nodokļu un muitas policija, piemērojot likuma "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" 5.¹ pantu saistībā ar skaidras naudas deklarēšanu un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarēšanu par nepavadītu skaidru naudu, šķērsojot valsts iekšējo robežu pilnvērtīgi nodrošinātu kompetentās iestādes funkcijas skaidras naudas kontrolē, nepieciešams papildināt likuma "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" 5.¹ pantu saistībā ar deklarācijās norādāmajām datu kopām, gadījumā, ja persona šķērso valsts iekšējo robežu atbilstoši tādām datu kopām, kuras jāietver deklarācijās, ja tiek šķērsota valsts ārējā robeža. Minētais ļaus pilnvērtīgi identificēt skaidras naudas pārvadātāju, deklarētāju, īpašnieku, nosūtītāju vai saņēmēju, kā arī samazinās kļūdu risku attiecībā uz identitāti un kavējumu risku turpmākas pārbaudes gadījumā, kā arī, ļaus veikt pilnvērtīgu riska analīzi. 

Likumprojekta 4.pants.
Likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 6.pants paredz Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā iekļautās informācijas pieejamību Finanšu izlūkošanas dienestam, kā arī sniegt skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā iekļauto informāciju operatīvās darbības subjektam vai procesa virzītājam pēc to atsevišķa pieprasījuma. Šobrīd praksē minētās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestā ir nodalītas atbilstoši kompetencei Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei (ārējās robežas) un Nodokļu un muitas policijai (iekšējās robežas). Nodalot no Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policiju joprojām nepieciešams saglabāt Nodokļu un muitas policijas kompetenci nedeklarētas skaidras naudas kontrolē uz valsts iekšējām robežām ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Līdz ar to nepieciešams likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 6.pantā noteikt, ka skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā iekļautās informācijas pieejamību Finanšu izlūkošanas dienestam nodrošina ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī Nodokļu un muitas policija. Minētais attiecināms arī uz skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā iekļautās informācijas operatīvās darbības subjektam vai procesa virzītājam pēc to atsevišķa pieprasījuma sniegšanu.
 

Likumprojekta 4.pants.
Lai Nodokļu un muitas policija saglabātu uzdevumus nedeklarētas skaidras naudas kontrolē arī pēc tam, kad tā tiks nodalīta no Valsts ieņēmumu dienesta, nepieciešams likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 6.pantā paredzēt, ka skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā iekļautās informācijas pieejamību Finanšu izlūkošanas dienestam nodrošina ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī Nodokļu un muitas policija. Minētais attiecināms arī uz skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā iekļautās informācijas operatīvās darbības subjektam vai procesa virzītājam pēc to atsevišķa pieprasījuma sniegšanu.
 

Likumprojekta 5.pants.
Likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 7.pants paredz Valsts ieņēmumu dienestam veikt administratīvā pārkāpuma procesu par normatīvajos aktos noteiktā pienākuma deklarēt skaidru naudu, kuru, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, neizpildīšanu un par kompetentās iestādes noteiktā pienākuma atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu, kuru, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, neizpildīšanu. 
Nodalot no Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policiju, joprojām nepieciešams saglabāt Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā. Līdz ar to nepieciešams likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 7.pantā noteikt, kuros gadījumos kura iestāde veiks administratīvā pārkāpuma procesu.  
 

Likumprojekta 5.pants.
Nodalot no Valsts ieņēmuma dienesta Nodokļu un muitas policiju, tās kompetences, kas Valsts ieņēmumu dienestā bija piekritīgas Nodokļu un muitas policijas pārvaldei, saglabā Nodokļu un muitas policija. Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kompetencē ir funkcijas, kas reglamentētas likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”  5. un 5.¹ pantā, nepieciešams likumā noteikt Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā. Līdz ar to nepieciešams likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 7.pantā noteikt, kura iestāde kuros gadījumos veiks administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas izdarīti, šķērsojot valsts iekšējo vai ārējo robežu.
Administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas izdarīti, šķērsojot valsts ārējo robežu,  veiks Valsts ieņēmumu dienests.
Administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas izdarīti, šķērsojot valsts ārējo robežu, līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks arī Nodokļu un muitas policija. Piemēram,  ja Nodokļu un muitas policija muitas kontroles punktā uz ārējās robežas kādā savas kompetences ietvaros veiktā pārbaudē konstatēs pārkāpumu, Nodokļu un muitas policija uzsāks administratīvā pārkāpuma procesu. savukārt, administratīvā pārkāpuma lietu izskatīs un lēmumu šajā procesā pieņems Valsts ieņēmumu dienests.
Administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas izdarīti, šķērsojot valsts iekšējo robežu, veiks tā kompetentā iestāde, kura ir konstatējusi pārkāpumu. Praksē pārsvarā tā būs Nodokļu un muitas policija. Savukārt, Valsts ieņēmumu dienests administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas izdarīti, šķērsojot valsts iekšējo robežu, veiks vietās, kurās tiek veikta muitas kontrole, piemēram, lidostā. Valsts ieņēmumu dienests administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem, kas izdarīti, šķērsojot valsts iekšējo robežu, veiks tikai par pavadītu skaidru naudu. Minētais neattieksies uz nepavadītu skaidru naudu, jo Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē neietilpst nepavadītas skaidras naudas kontrole uz iekšējām robežām.