Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam saņemt Ministru kabineta atļauju ēku (būvju) īpašniekam, privatizējot zemes nekustamo īpašumu “Grunduliņi”, Dunikas pagastā, Dienvidkurzemes novadā, kadastra Nr.64520040037 (zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 64520040036, kopējā platība 2,01 ha), privatizēt arī īpašuma sastāvā ietilpstošo valsts meža zemi 1,84 ha platībā.

Vispārējā kārtība

Zemesgabals “Grunduliņi”, Dunikas pagastā, Dienvidkurzemes novadā, kadastra Nr.64520040037, zemes vienības kadastra apzīmējums 64520040036, 2,01 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai” (pielikuma 2.38.apakšpunkts).

Ar Zemesgabalu saistītas 14 nedzīvojamas ēkas ar kadastra apzīmējumiem 64520040022006 – 64520040022017, 64520040022020 un 64520040022021 (desmit atpūtas mājas, divas tualetes, kafejnīca un saldētava). Minētās ēkas ir daļa no ēku (būvju) nekustamā īpašuma “Grunduļi”, Dunikas pagastā, Dienvidkurzemes novadā, kadastra Nr.64525040022 (turpmāk – Būvju īpašums), kas sākotnēji bija privatizētās Valsts Liepājas mašīnbūves rūpnīcas nekustamā īpašuma sastāvā. Valsts Liepājas mašīnbūves rūpnīca nodota privatizācijai ar Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumu Nr.58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (1.42.apakšpunkts).
Būvju īpašums sākotnēji bija saistīts ar zemesgabalu “Grunduļi”, Dunikas pagastā, Dienvidkurzemes (iepriekš – Rucavas) novadā, kadastra Nr.64520040022 (turpmāk – Zemesgabals Grunduļi).

Ierosinājums par zemes, kas saistīta ar Būvju īpašumu, privatizāciju SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, turpmāk – Possessor) saņemts un reģistrēts 1999.gada 28.oktobrī ar Nr.1.33/7643-2620. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 5.panta sesto daļu tas reģistrēts Possessor privatizācijas ierosinājumu reģistrā.

2002.gada 1.oktobrī Dunikas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.108 īpašuma tiesības uz Būvju īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Persona).

2004.gada 30.jūlijā Possessor saņemts Personas 2004.gada 1.jūlija iesniegums par Zemesgabala Grunduļi privatizāciju.

2012.gada 26.janvārī Zemesgabals ierakstīts Dunikas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000501151 uz Latvijas valsts vārda Possessor personā.
Zemesgabals izveidots, atdalot to no Zemesgabala Grunduļi kā daļu, uz kuras atbilstoši 2001.gada 26.februāra meža inventarizācijai bija mežs.

Ar Personu 2012.gada 14.novembrī noslēgts Zemesgabala nomas līgums.

Tā kā Zemesgabalā esošās meža zemes platība pārsniedza Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteikto, tika pieņemts Possessor valdes 2016.gada 28.septembra lēmums Nr.145/835 par atteikumu nodot Zemesgabalu privatizācijai.

2023.gada 11.februārī Possessor saņemts atkārtots Personas iesniegums par Zemesgabala privatizāciju.

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (turpmāk – Privatizācijas likums) 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Personai ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.

Persona atbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.panta pirmās daļas pirmajā punktā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā zemi, tostarp valsts meža zemi.

Saskaņā ar 2022.gada 20.janvāra meža inventarizācijas datiem Zemesgabalā ietilpst valsts meža zeme 1,84 ha platībā, ko veido pieci meža nogabali 0,10 ha, 0,83 ha, 0,20 ha, 0,21 ha un 0,50 ha platībā. Lēmums par meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā pieņemts 2022.gada 19.maijā.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) Zemesgabalam reģistrēts šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1)  mežu platība – 1,84 ha;
2)  zemes zem ceļiem platība – 0,17 ha.

NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēts lietošanas mērķis – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (kods 0201) 2,01 ha platībā, kā arī šādi apgrūtinājumi:
1)  ceļa servitūta teritorija (tips 7315030100) 0,02 ha platībā;
2)  vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos (tips 7311020101) 2,01 ha platībā.

Saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" pieejamo informāciju Zemesgabala 5.nogabalā ir reģistrēts dabas piemineklis – dižkoks (parastā priede), otrs dabas piemineklis – dižkoks (parastā priede) – atrodas uz robežas ar Zemesgabalu. Visas saimnieciskās darbības dabas pieminekļa – dižkoka – tuvumā ir veicamas saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. 

Papildus pie saskaņošanas norādāms:
1. Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir mainījušies tiesiskie apstākļi – paplašināts to gadījumu klāsts, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu.
Atbilstoši zemes robežu plānam un kadastra kartei Būvju īpašuma sastāvā esošās būves izvietotas izklaidus pa visu Zemesgabalu. Rucavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2025.gadam grafiskajā daļā “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” norādīts, ka Zemesgabals atrodas mežu teritorijā (M), savukārt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka mežu teritorijā (M) jaunveidojamā zemesgabala minimālā platība ir 2 ha. Tātad Zemesgabala sadale, nodalot valsts meža zemi līdz 0,5 ha, nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, līdz ar to izpildās Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunkta 2.kritērijs un normatīvajos aktos nav ierobežojumu Zemesgabala privatizācijai. Turklāt atbilstoši Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Personai ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu, un Persona, kas ir Zemesgabala nomniece un Būvju īpašuma īpašniece, ir atkārtoti izteikusi vēlmi privatizēt zemi, kas saistīta ar Būvju īpašumu.
Ievērojot tiesiskās paļāvības principu un to, ka Meža likums paredz iespēju apbūvētu zemi nodot īpašumā būvju īpašniekam privatizācijas ceļā, Personai nevar liegt tiesības uz Zemesgabala privatizāciju. Līdz ar to izskatīšanai tiek virzīts šis Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam paredz, privatizējot Zemesgabalu, atļaut Būvju īpašniekam privatizēt arī visu Zemesgabalā ietilpstošo valsts meža zemi.

Administratīvā procesa likuma 85.panta pirmajā daļā noteikts, ka adresātam nelabvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt jebkurā brīdī, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar tiesību normām šāda paša satura administratīvais akts tūlīt būtu jāizdod no jauna. Atbilstoši šā likuma 87.panta pirmās daļas 2.punktam tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz adresāta iesnieguma pamata, ja lietas tiesiskie apstākļi ir mainījušies adresātam par labu.
Ievērojot Personas 2023.gada 11.februāra iesniegumu par Zemesgabala privatizāciju, un ņemot vērā Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktās ēku īpašnieka pirmpirkuma tiesības uz zemesgabalu, uz kura ēkas atrodas, un Privatizācijas likuma 85.panta ceturto daļu, saskaņā ar kuru zemesgabalu, kuru pirmpirkuma tiesīgā persona nav privatizējusi, nevar privatizēt vai atsavināt citām personām, kā arī, lai sasniegtu mērķi apvienot ēkas un zemi, uz kuras tās atrodas, vienā nekustamajā īpašumā, tādējādi īstenojot Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un ēku (būvju) nedalāmības principu, pēc šā Ministru kabineta rīkojuma projekta pieņemšanas tiks atcelts Possessor valdes 2016.gada 28.septembra lēmums Nr.145/835 par atteikumu nodot privatizācijai Zemesgabalu.
         
Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas kārtību nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar šā likuma 5.panta 3.¹ daļu Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija. Tātad, ja apbūvēts zemesgabals ir nodots privatizācijai un atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā, to var nodot atsavināšanai tikai tad, ja tā privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā.
Apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanas kārtība noteikta Privatizācijas pabeigšanas likuma 14.pantā. Atbilstoši tā trešajai daļai valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu, vai ir saņemta atpakaļ ierakstītā vēstule, ar kuru personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, uz šīs personas norādīto un deklarēto dzīvesvietas adresi bija nosūtīts privatizācijas paziņojums vai uzaicinājums noslēgt pirkuma līgumu. Tātad apbūvēta zemesgabala privatizāciju var izbeigt tikai tad, ja personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, ir piedāvāts to privatizēt un tā savas pirmpirkuma tiesības likumā noteiktajā termiņā nav izmantojusi.
Pēc šā Ministru kabineta rīkojuma projekta pieņemšanas plānots, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 85.panta pirmo daļu un 87.panta pirmās daļas 2.punktu, atcelt Possessor valdes lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai Zemesgabalu un atbilstoši Privatizācijas pabeigšanas likuma 9.pantā noteiktajam nosūtīt pirmpirkuma tiesīgajai personai – Būvju īpašuma īpašniekam – Zemesgabala privatizācijas paziņojumu.
Ņemot vērā minēto, pašlaik nav tiesiska pamata liegt Personai izmantot Zemesgabala privatizācijas tiesības, izbeigt Zemesgabala privatizāciju un nodot to atsavināšanai.

2. Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemesgabala apgrūtinājumi noteikti, pamatojoties uz Rucavas novada domes 2011.gada 4.novembra sēdes lēmumu Nr.19. Minētie apgrūtinājumi atzīmes veidā ierakstīti arī Dunikas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000501151 III daļas 1.iedaļā “Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu”.
Atbilstoši Zemes vienības robežu, situācijas un apgrūtinājumu plānam, kas NĪVKIS reģistrēts 2011.gada 8.decembrī, ceļa servitūta teritorija ir ceļš gar Zemesgabala austrumu malu; pa to var piekļūt nekustamajam īpašumam “Grunduļi”, Dunikas pagastā, Dienvidkurzemes novadā, kadastra Nr.64520040022, kas sastāv no zemes vienības 2,73 ha platībā ar kadastra apzīmējumu 64520040035.
Vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos, kas noteikta visā Zemesgabala platībā, ir Bārtas upes aizsargjosla. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7.panta otrās daļas 1.punkta “f” apakšpunktu tās minimālais platums ir ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā upes krastā.
Possessor sagatavotajos apbūvētu zemesgabalu privatizācijas paziņojumos un pirkuma līgumos cita starpā tiek norādīts, ka pirmpirkuma tiesīgajai personai – uz attiecīgā zemesgabala esošo būvju īpašniekam – jāievēro vides aizsardzības nosacījumi un citi zemesgabala apgrūtinājumi saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām. Ievērojot minēto, nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.

 3. 2004.gada 1.jūlijā Būvju īpašuma īpašnieks iesniedza Possessor iesniegumu par Zemesgabala Grunduļi, no kura atdalīts Zemesgabals, privatizāciju. Tā kā uz Zemesgabala atrodas nedzīvojamās ēkas (būves), atbilstoši Meža likuma 44.panta redakcijai, kas bija spēkā līdz 2006.gada 20.martam, Zemesgabalā Grunduļi esošā valsts meža zeme bija atsavināma, tajā skaitā privatizējama, tikai ar Saeimas lēmumu, turklāt Meža likuma 44.panta minētā redakcija neparedzēja atsavināmās valsts meža zemes platības ierobežojumus. 
Minētā Saeimas lēmuma projekts par atļauju privatizēt apbūvēta zemesgabala sastāvā esošo valsts meža zemi varēja tikt virzīts tikai pēc tam, kad bija veiktas nepieciešamās darbības zemesgabala sagatavošanai privatizācijai (zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda, veikta zemesgabalā esošās valsts meža zemes inventarizācija, zemesgrāmatā nostiprinātas būvju īpašnieka īpašuma tiesības uz būvēm, ar būvju īpašnieku noslēgts zemesgabala nomas līgums). Ņemot vērā, ka Zemesgabala Grunduļi nomas līgums starp Possessor un Būvju īpašuma īpašnieku tika noslēgts tikai 2006.gada 14.septembrī, kad spēkā bija Meža likuma 44.panta nākamā redakcija, Saeimas lēmuma projekts par atļauju privatizēt Zemesgabalā esošo meža zemi izskatīšanai netika virzīts.

2006.gada 21.martā stājās spēkā grozījumi Meža likumā, saskaņā ar kuriem atbilstoši 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju lauku apvidos varēja atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot būvju īpašniekiem zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā.
Tā kā bija saņemts Būvju īpašuma īpašnieka privatizācijas ierosinājums par Zemesgabalu Grunduļi, uz kuru tam bija pirmpirkuma tiesības, bet tajā esošās valsts meža zemes platība pārsniedza Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā atļauto, pirms Zemesgabala Grunduļi privatizācijas notika tā sadale, nodalot Zemesgabalu kopā ar tajā esošo valsts meža zemi, kas pārsniedza Meža likumā noteikto pieļaujamo privatizējamās valsts meža zemes platību.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 61.panta piektajai daļai, ja viens īpašuma objekts (šajā gadījumā – Būvju īpašums) atrodas uz vairākiem zemesgabaliem (šajā gadījumā – uz Zemesgabala Grunduļi un Zemesgabala), šos zemesgabalus var privatizēt kopā vai atsevišķi. Arī Privatizācijas likuma 2.panta, kas atrodams šā likuma II daļā “Vispārīgie noteikumi”,  septītās daļas 3.punktā norādīts, ka valsts vai pašvaldības īpašuma objektu var privatizēt, nodalot no tā atsevišķas daļas un privatizējot katru daļu atsevišķi.

Pēc grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, vairs nav tiesisku šķēršļu Zemesgabala privatizācijai ar to saistītā Būvju īpašuma īpašniekam, ja tiek saņemta Ministru kabineta atļauja, līdz ar to izskatīšanai tiek virzīts šis Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam paredz, privatizējot Zemesgabalu, Būvju īpašuma īpašniekam atļaut privatizēt arī visu Zemesgabalā ietilpstošo valsts meža zemi.

Privatizācijas pabeigšanas likuma 5.panta pirmo daļu valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu bija tiesības iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam. Atbilstoši šā likuma 10.panta pirmajai daļai, ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai tikai tad, ja ēkas (būves) jaunais īpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju. Ievērojot minēto, ja mainās uz zemesgabala esošo ēku (būvju) īpašnieks, katrs jaunais īpašnieks ir tiesīgs iesniegt lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju. Līdz ar to, lai varētu privatizēt apbūvētu zemesgabalu, ir nepieciešams, lai sākotnējais tā privatizācijas ierosinājums Possessor būtu saņemts līdz 2006.gada 31.augustam, savukārt vēlāko privatizācijas ierosinājumu jeb lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju skaitu likumdošanas akti nereglamentē. Šajā gadījumā sākotnējais ierosinājums par Zemesgabala Grunduļi, no kura atdalīts Zemesgabals, privatizāciju Possessor tika saņemts 1999.gada 28.oktobrī, Būvju īpašuma īpašnieka ierosinājums par Zemesgabala Grunduļi, tajā skaitā Zemesgabala, privatizāciju – 2004.gada 1.jūlijā, bet Būvju īpašuma īpašnieka atkārtots iesniegums par Zemesgabala privatizāciju – 2023.gada 11.februārī.

4. Kamēr nav pieņemts šis Ministru kabineta rīkojuma projekts, Būvju īpašuma īpašnieks Zemesgabalu, kurā ir valsts meža zeme, privatizēt nevar. Lai lietderīgi izmantotu administratīvos resursus, Possessor valdes 2016.gada 28.septembra lēmums Nr.145/835 “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts zemesgabalu “Grunduliņi”, Dunikas pagastā, Rucavas novadā (kadastra Nr.6452 004 0037)” tiks atcelts pēc šā Ministru kabineta rīkojuma projekta pieņemšanas, norādot to Possessor valdes lēmuma par Zemesgabala privatizācijas paziņojuma apstiprināšanu 1.punktā.

Nē

Rīkojuma projekts attiecināms uz personām, kurām ir tiesības privatizēt rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu.

Rīkojuma projekts attiecināms uz personām, kurām ir tiesības privatizēt rīkojuma projektā minēto Zemesgabalu.

Nē

Nē

Nē

-