Anotācija (ex-ante)

Lauksaimniecības nozare nepārtraukti saskaras ar dažādu ārējo faktoru ietekmi, tādēļ ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas var ievērojami svārstīties. Tos ietekmē vairāki riska faktori, no kuriem būtiskākie ir klimatiskie apstākļi. Nokrišņu daudzums, gaisa temperatūra, salnas, sausums un vētras var ievērojami samazināt ražas apjomu un kvalitāti, tādējādi tieši ietekmējot ieņēmumus. Nozare ir pakļauta arī bioloģisko un epidemioloģisko apdraudējumus ietekmei – slimībām, kaitēkļiem, sēnīšu infekcijām un dzīvnieku epidēmijām (piemēram, putnu gripai), kas var iznīcināt gan ražu, gan ganāmpulkus.
Papildus tam lauksaimnieku ieņēmumus nozīmīgi ietekmē tirgus cenu svārstības un ekonomiskā situācija, īpaši ģeopolitiskie notikumi. Kopš 2022. gada nozare Latvijā atrodas ilgstoša krīzes spiediena apstākļos, kas ir pasliktinājis saimniecību finansiālo stāvokli un rentabilitāti. Šo situāciju galvenokārt izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā, pēc kura pieaugušas lauksaimniecības un pārtikas produktu, enerģijas un mēslojuma cenas. Ražošanas izmaksas joprojām ir ievērojami augstākas nekā pirmskrīzes periodā (2020.–2021. g.), īpaši minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu sadārdzinājuma dēļ. Saskaņā ar jaunākajiem datiem 2025. gada pirmajos trijos ceturkšņos izejvielu cenas vidēji bija par 41 % augstākas nekā pirmskrīzes periodā. Pašlaik situāciju vēl vairāk saasina ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, kas būtiski ietekmē degvielas cenu svārstības, un to straujais cenu kāpums, kas ievērojami palielina lauksaimnieku izmaksas.
Izteikti nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi 2023., 2024. un 2025. gadā ievērojami samazināja lauksaimniecības ražas apjomu un kvalitāti, radot ilgtermiņa negatīvas sekas nozarei un saimniecību darbībai.
2023. gadā nozari smagi ietekmēja pavasara salnas, ilgstošs sausums un postošas vasaras vētras, kas radīja zaudējumus visās nozarēs, īpaši lopkopībā, palielinot lopbarības izmaksas.
Arī 2024. gadā turpinājās nelabvēlīgie laikapstākļi: slikti ziemošanas apstākļi iznīcināja lielu daļu rapša sējumu, salnas bojāja augļkokus, bet vasaras vētras un lietavas applūdināja laukus un samazināja ražu, pasliktinot saimniecību rentabilitāti.
2025. gadā ilgstošas un intensīvas lietavas izraisīja plašu teritoriju applūšanu, tāpēc daudzviet tika bojāti vai pilnībā iznīcināti sējumi un stādījumi, kā arī ievērojami apgrūtināta lauku apsaimniekošana. Šo apstākļu dēļ lauksaimniecības nozare visā Latvijā cieta ievērojamus zaudējumus, un valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija.

Kopumā ārējo faktoru ietekmē lauksaimnieku ieņēmumi ar katru gadu kļūst vēl svārstīgāki, bet izmaksas, īpaši degvielas, saglabājas lielas. Papildu problēmu rada ieņēmumu sezonālais raksturs: tie bieži ir neregulāri, galvenokārt pēc ražas novākšanas, tā ka palielina naudas plūsmas risks.
Pašreizējais regulējums neparedz iespēju izvērtēt ieņēmumus ilgākā periodā, tādēļ nelabvēlīga sezona vai ārkārtas apstākļi var ievērojami samazināt vai pat liegt tiesības saņemt dīzeļdegvielu. Tas palielina izmaksu slogu un apgrūtina saimniecisko darbību.
Vienlaikus izdevumu apmēru ietekmē vairāki faktori – pieaugošas un svārstīgas ražošanas izmaksas (mēslojums, degviela, lopbarība, enerģija), liela konkurence gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū, kā arī ievērojams investīciju un kredītsaistību slogs. Lauksaimniecībā nepieciešamas nepārtrauktas investīcijas tehnikā un zemē, un, pastāvot nelabvēlīgiem apstākļiem vai pieaugot procentu likmēm, kredītu maksājumi var kļūt par būtisku finansiālu slogu.

Minēto iemeslu dēļ ar likumprojektu paredzētie grozījumi ievērojami atvieglos situāciju lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, jo tiks dota iespēja pierādīt ieņēmumus no lauksaimniecības produkcijas ražošanas vienā no pēdējiem diviem gadiem. Tas nozīmē, ka tiks ņemta vērā tā personas deklarācija, kurā norādītie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas būs lielāki.

Ievērojot nozares specifiku, ar likumprojekta grozījumiem paredzēts vērtēt personas minimālos ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, bet attiecībā uz zivju dīķiem — ieņēmumus no akvakultūras produkcijas pārdošanas pēdējā noslēgtajā taksācijas gadā vai taksācijas gadā pirms pēdējā noslēgtā taksācijas gada (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu). Tas nozīmē, ka tiks ņemti vērā tā taksācijas gada ieņēmumi, kurā tie būs lielāki.
Ieņēmumu vērtēšana par diviem gadiem un iespēja ņemt vērā gadu ar lielākiem ieņēmumiem precizē normas piemērošanu situācijās, kad ienākumi neveidojas objektīvu ražošanas ciklu vai ārēju apstākļu dēļ.
Likumprojektā paredzētais grozījums novērš netaisnīgumu, kad viens neveiksmīgs vai finansiāli sliktāks gads liedz piekļuvi atbalstam pilnā apmērā saimniecībām, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, taču ieņēmumu kritums sezonālu, ekonomisko satricinājumu vai dabas apstākļu dēļ liedz saņemt atbalstu, kaut arī ražošana ir nepārtraukta un izmaksas ir nemainīgas vai pat palielinātas.
Paredzētā grozījuma piemērošana nozīmīgi uzlabos dīzeļdegvielas administrēšanas sistēmas taisnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai.
Tādējādi grozījumi likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektajā daļā  ir pamatoti un atbalstāmi, jo izlīdzina administratīvu nepilnību, kas pašlaik tiešā veidā negatīvi ietekmē saimniecību finansiālo stāvokli nozares specifikai raksturīgu ieņēmumu un arī izdevumu svārstību dēļ.
Ievērojot nozares specifiku, ir jānodrošina taisnīgāka un elastīgāka atbalsta piešķiršana lauksaimniekiem, precizējot noteikumu projektu ar pastāvīgu regulējumu, kas ļaus izvērtēt personas ieņēmumus no lauksaimnieciskās vai  akvakultūras produkcijas ražošanas par diviem periodiem – pēdējo noslēgto taksācijas gadu vai taksācijas gadu pirms pēdējā noslēgtā taksācijas gada. 
Pretendējot uz atbalstu, tiks ņemta vērā tā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā gada ienākuma deklarācija vai uzņēmuma gada pārskats, kurā ieņēmumi no lauksaimnieciskās vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir lielāki.
Šāds mehānisms ļaus atbalsta pretendentiem pamatoties uz labvēlīgāka taksācijas gada datiem un saglabāt tiesības saņemt dīzeļdegvielu arī pēc vienas nelabvēlīgas sezonas vai ārkārtas situācijas.

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu Latvijā dīzeļdegviela, kura paredzēta izmantošanai lauksaimniecībā un kurai tiek piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme, ir marķējama (iezīmējama). Šī prasība pamatota ar Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvu 95/60/EK par vieglās dīzeļdegvielas un petrolejas fiskālu marķēšanu (turpmāk –Direktīva 95/60/EK), lai nodrošinātu to, ka dīzeļdegviela, kurai piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi, ir fiziski identificējama un kontrolējama.
Kaut arī Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (Dokuments attiecas uz EEZ), nosaka dalībvalstu pienākumu nodrošināt, lai samazinātā akcīzes nodokļa likme tiek piemērota tikai atbilstošam lietojumam un tiek novērsta ļaunprātīga izmantošana, vienlaikus dalībvalstīm ir atstāta rīcības brīvība izvēlēties piemērotākos kontroles mehānismus.
Latvijā ir izveidota Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma, kas nodrošina lauksaimniekiem paredzētās  dīzeļdegvielas daudzuma piešķiršanu, iegādi un izlietojuma uzraudzību. Sistēmas pamatā ir Lauku atbalsta dienesta administrētie dati par deklarētajām platībām, kultūraugiem un dzīvnieku skaitu, minimālo ieņēmumu apmēriem, piešķirto dīzeļdegvielas daudzumu, kā arī degvielas uzpildes staciju informācijas sistēmās fiksētajiem iegādes datiem.
Tādējādi praksē pašlaik pastāv divi paralēli kontroles mehānismi – fiziskā marķēšana un digitālā uzskaite, kuri attiecas uz vienu un to pašu uzraudzības mērķi.
Prasība par dīzeļdegvielas marķēšanu rada papildu izmaksas dīzeļdegvielas apritē, jo tās nodrošināšanai nepieciešamas tehnoloģiskās iekārtas, marķēšanas līdzekļi, loģistikas pielāgojumi un papildu administratīvās darbības visā marķētās dīzeļdegvielas piegādes ķēdē. Šīs izmaksas tiek iekļautas dīzeļdegvielas cenā, tādējādi tieši palielinot izmaksas lauksaimniekiem. 
Vienlaikus lauksaimniecības nozari ievērojami ietekmē energoresursu cenu kāpums, ko ir izraisījusi ģeopolitiskā situācija jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un pašlaik pieaugošā nestabilitāte Tuvajos Austrumos. Šādos apstākļos ir nepieciešams pārskatīt esošos nosacījumus, lai mazinātu izmaksu kāpumu lauksaimniecības nozarei un stiprinātu tās konkurētspēju un noturību.
Minētā iemesla dēļ ir jāatceļ prasība par marķēšanu attiecībā uz lauksaimniekiem paredzēto dīzeļdegvielu, kurai tiek piemērota samazināta akcīzes nodokļa likme, tādējādi samazinot dīzeļdegvielas cenu un vienlaikus saglabājot efektīvu uzraudzību, kuru nodrošina specifiskie marķētās dīzeļdegvielas piešķiršanas un iegādes nosacījumi, kas jāievēro gan Lauku atbalsta dienestam, gan lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, gan degvielas tirgotājiem.

Lai mazinātu dīzeļdegvielas izmaksas lauksaimniekiem, ir nepieciešams atcelt prasību par lauksaimniecībai paredzētās dīzeļdegvielas ar samazināto akcīzes nodokļa likmi marķēšanu.
Piedāvātais risinājums paredz uz datiem pamatotu uzraudzības modeli, kurā kontrole tiek nodrošināta, izmantojot administratīvos un digitālos mehānismus.
Kontroles sistēmas pamatā ir šādi elementi:
a) Lauku atbalsta dienests katram saņēmējam nosaka individuālu degvielas apjomu (litru kvotu), pamatojoties uz deklarētajām platībām, kultūraugiem un dzīvnieku skaitu un nodrošināto minimālo ieņēmumu apmēra uz vienu hektāru;
b) lauksaimnieki var iegādāties tikai tiem individuāli piešķirto dīzeļdegvielas daudzumu;
c) dīzeļdegvielas iegāde tiek fiksēta degvielas uzpildes staciju informācijas sistēmās, nodrošinot pilnīgu darījumu uzskaiti;
d) tiek nodrošināta datu apmaiņa un savstarpēja salīdzināšana starp Lauku atbalsta dienestu un Valsts ieņēmumu dienestu;
e) kontroles iestādēm ir iespēja veikt pēcpārbaudes un piemērot sankcijas, konstatējot neatbilstības.
Šāds mehānisms nodrošina to, ka samazinātā akcīzes nodokļa likme tiek piemērota tikai atbilstošam lietojumam, vienlaikus mazinot administratīvo slogu un izmaksas.
Piedāvātais risinājums ir atbilstošs Padomes Direktīvas 95/60/EK 1. panta otrajai daļai, kas pieļauj izņēmumus no fiskālās marķēšanas prasības, ja tiek nodrošināti efektīvi fiskālās uzraudzības pasākumi.

Pēdējos gados likuma 25. panta četrpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā noteiktais spēkā esošais regulējums tiek izmantots ļaunprātīgi un vairākkārt ir konstatēts, ka šīs normas tiek izmantotas viltotu naftas produktu pārvietošanai, proti, no pamatizejvielas – dīzeļdegvielas jeb gāzeļļas (71–90 %), tai pievienojot bāzes eļļas un piedevas, tiek saražoti naftas produkti, kuriem komersanti piemēro KN kodus 2710 19 91 un 2710 19 99.
Testējot šo produktu paraugus, noteikts, ka paraugi satur triacetīnu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju tādas piedevas kā triacetīns, bis-(2-etilheksil)-adipināts u. c. esteru saturošas piedevas, kas neatbilst terminam "biokomponenti" KN 27. nodaļas izpratnē, pievienojot tās nelielā daudzumā, ievērojami nemaina degvieleļļas pamatīpašības, bet maina maisījuma pārziepjošanas skaitli (tas kļūst vienāds ar 4 vai lielāks), tāpēc tiek nepamatoti piemērots KN kods 2710 19 91 vai 2710 19 99, bet būtībā naftas produkts atbilst KN kodam 2710 19 62, kura ir harmonizēta akcīzes prece un kuras pārvietošana ES ir stingri reglamentēta.
Tādējādi, pārvietojot no Latvijas viltotos naftas produktus (dizainēto degvielu) uz citām ES dalībvalstīm un nododot to tur patēriņam kā neakcīzes preci, notiek izvairīšanās no akcīzes nodokļa maksāšanas.
Tā kā naftas produkti ar KN kodiem 2710 19 91 un 2710 19 99 tiks iekļauti energoproduktu direktīvā, uz tiem attieksies Eiropas Savienībā vienotā akcīzes preču aprites kārtība, bet pašlaik nav skaidrs energoproduktu direktīvas spēkā stāšanās laiks, lai ierobežotu dizainētās degvielas izplatīšanu Eiropas Savienības tirgū un attiecīgi krāpšanos ar akcīzes nodokli, tāpēc valstī jau patlaban nepieciešams noteikt nosacījumus šādas degvielas pārvietošanai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Spēkā esošais regulējums pieļauj iespēju atlikt akcīzes nodokļa maksāšanu naftas produktiem ar KN kodiem 2710 19 91 un 2710 19 99, to pārvietošanā no Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nepiemērojot harmonizēto akcīzes preču aprites kārtību.

Lai novērstu konstatētās regulējuma nepilnības un ierobežotu iespējas ļaunprātīgi izmantot atliktās akcīzes nodokļa maksāšanas režīmu, likumprojektā jāprecizē likuma "Par akcīzes nodokli" 25. panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, nosakot, ka apstiprinātam noliktavas turētājam atļauts piemērot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu tām akcīzes precēm, uz kurām neattiecas likuma 25. panta devītajā daļā noteiktais dokuments un datorizētās sistēmas izmantošanas nosacījumi, ja šīs preces no akcīzes preču noliktavas Latvijā pārvieto uz akcīzes preču noliktavu Latvijā vai citā dalībvalstī.
Nemaksāt akcīzes nodokli apstiprināts noliktavas turētājs būs tiesīgs tikai tad, ja Valsts ieņēmumu dienestam tiks iesniegti dokumenti vai nodokļa deklarācijai pievienots apstiprināts to saraksts, kas apliecina, ka likuma 25. panta četrpadsmitajā daļā minētās akcīzes preces saņemtas akcīzes preču noliktavā Latvijā vai citā dalībvalstī.
Plānotie grozījumi samazinās krāpšanas risku akcīzes nodokļa jomā, veicinās godīgu konkurenci un nodrošinās efektīvāku nodokļa administrēšanu līdz brīdim, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības mēroga regulējums.