Anotācija (ex-ante)

EPID sistēma
EPID sistēmas nepieciešamības detalizēts pamatojums jau ir sniegts  Epidemioloģiskās drošības likumā (23-TA-1354, 05.09.2023. MK sēdes protokols Nr. 43; 19.§) anotācijā, norādot, ka ir nepieciešams mūsdienīgs digitāls rīks lielu epidemioloģiskās uzraudzības datu apjomu pārvaldībai.
Ņemot vērā Epidemioloģiskās drošības likumā doto deleģējumu, noteikumu projekta 1. punktā ir nepieciešams precizēt tiesību akta izdošanas pamatojumu, savukārt noteikumu projekta 2. punktā ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā darbosies EPID, kā arī projektā jānosaka detalizēts EPID iekļaujamās informācijas apjoms un šīs informācijas izmantošana. EPID kalpos Latvijas iedzīvotāju epidemioloģiskajai drošībai, pārrobežu sabiedrības veselības apdraudējumu pārvaldībai un tas būs svarīgs gatavības elements ārkārtas sabiedrības veselības situācijām. EPID ir daudzfunkcionāls epidemioloģisks rīks, kas nodrošina ziņošanu par Covid-19 laboratoriskās testēšanas rezultātiem un Covid-19 saslimšanas gadījumu datus.
Covid-19 uzliesmojuma gadījumā visas inficētās personas nav iespējams aptaujāt, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un noskaidrotu kontaktpersonas, tādēļ epidemioloģisko uzraudzību ievērojami var atrisināt tiešsaistes aptaujas anketa, kuru var aizpildīt inficētā persona vai tās likumiskais pārstāvis.

EPID sistēma
Noteikumu projekta 1. punkts precizē noteikumu izdošanas pamatojumu, papildinot to ar Epidemioloģiskās drošības likuma 11.¹ panta septīto daļu.
Noteikumu projekta 2. punkts paredz papildināt noteikumu 1. punktu, papildinot, ka noteikumi nosaka arī kārtību, kādā EPID sistēmā iekļauj informāciju, tās apjomu, saņemšanas, iekļaušanas un apstrādes kārtību, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus, pacienta aptaujas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā iegūst informāciju no citām informācijas sistēmām, to apstrādi un glabāšanu.
EPID tika izstrādāta, lai nodrošinātu iespēju reģistrēt, uzskaitīt, apkopot un analizēt visu nepieciešamo epidemioloģisko informāciju, kas saistīta ar Covid-19, atbrīvoties no papīra ierakstiem, novērst epidemioloģiskās statistikas faktu reģistrēšanas kļūdas, efektīvi izmantot iegūto informāciju epidemioloģiskās izmeklēšanas vajadzībām un pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, nodrošināt operatīvu un retrospektīvu datu analīzi, lai izzinātu epidemioloģisko situāciju un veiktu pierādījumos balstītus epidemioloģiskās drošības pasākumus un vērtētu to efektivitāti, vienlaikus optimizētu SPKC darbu, kas ir saistīts ar datu apstrādi, kā arī paaugstināt personas datu glabāšanas un apstrādes drošību.
Noteikumu projekts nosaka EPID sistēmā saņemto, apstrādāto un glabājamo epidemioloģiskās uzraudzības datu apjomu. Tajā skaitā paredzēts sniegt arī informāciju par inficētās personas vai kontaktpersonas likumisko pārstāvi, ņemot vērā to, minētais apakšpunkts nebūs attiecināms uz visām inficētajām personām vai kontaktpersonām, bet gan tikai uz tām, kurām ir likumiskais pārstāvis (persona, kas likuma noteiktajā kārtībā krimināllietās un civillietās pārstāv nepilngadīgos, rīcībnespējīgos un ierobežoti rīcībspējīgos).
Noteikumu projekts nosaka, kādā veidā EPID sistēmā tiek saņemti, reģistrēti un iekļauti epidemioloģiskās uzraudzības dati.
Šobrīd MK noteikumi Nr.7 paredz, ka izglītības iestādes, sociālās aprūpes, ieslodzījumu vietas vai tamlīdzīgas iestādes vadītājs ziņo Slimību profilakses un kontroles centram par grupveida saslimšanas gadījumu iestādē (proti, iestādē ir divi vai vairāki saslimušie ar līdzīgām pazīmēm), telefoniski sniedzot visu epidemioloģiskajai izmeklēšanai nepieciešamo informāciju. Šāds saziņas veids nav pietiekami efektīvs, tādēļ nepieciešams ieviest efektīvāku informācijas nodošanas sistēmu tiešsaistē.
EPID sistēma paredz iespēju iestādes vadītājam tiešsaistē jebkurā laikā Slimību profilakses un kontroles centram nodrošināt informācijas sniegšanu par iestādē konstatēto grupālo saslimšanas gadījumu. Tas paredz iespēju iestādes vadītājam vai nozīmētajai atbildīgajai personai, izmantojot portālu “Latvija.lv”, pieslēgties Slimību profilakses un kontroles centra pārziņā esošajam EPID un tiešsaistē aizpildīt anketu, norādot iestādi un grupveida saslimšanas gadījuma apstākļus – konkrēto adresi, kur iestādē ir konstatēti saslimšanas gadījumi, datumu, kad konstatēts pirmais saslimšanas gadījums, iesaistīto personu skaitu, norādot arī konkrētus personu datus un kontaktinformāciju, kā arī konkrēto personu saslimšanas datumu, kā arī norādot personas lomu iestādē – darbinieks, klients vai audzēknis, kā arī sniedz informāciju par grupveida saslimšanas gadījuma kopējām slimības izpausmēm, proti simptomiem, kas tiek konstatēti visiem vai praktiski visiem saslimušajiem, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, izsitumi utml. Minētā informācija ir nepieciešama Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem, lai uzsāktu epidemioloģisko izmeklēšanu – dotos uz saslimšanas vietu un atklātu inficēšanās cēloņus un infekcijas pārnešanas ceļus, atklātu kontaktpersonas un veiktu konkrētus pasākumus infekcijas ierobežošanai un citu aizsardzībai pret infekcijas tālāku izplatību.
Ja iestādei nav iespēja informāciju ievadīt tiešsaistē EPID sistēmā, ir iespēja to nodot Slimību profilakses un kontroles centram tāpat, kā tas ticis darīs līdz šim - telefoniski vai e-pastā. Šādos gadījumos Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs informāciju EPID sistēmā ievadīs no savas puses. Tāpat arī epidemiologs ievadīs informāciju, ko iegūs epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā, analizējot jau konkrētus saslimšanas gadījumus.
Lai nodrošinātu EPID sistēmas izmantošanu ziņošanai par grupveida saslimšanas gadījumiem un gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai, tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr.7, nosakot datu apmaiņu un apstrādi šajā sistēmā.
Noteikumu projekts paredz, ka inficētā persona vai tās likumiskais pārstāvis Covid-19 uzliesmojuma gadījumā var aizpildīt tiešsaistes aptaujas anketu, jo liela uzliesmojuma gadījumā Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi visas inficētās personas nav spējīgi aptaujāt, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu. Anketas funkcionalitāte nodrošina, ka inficētās personas vai viņu likumiskie pārstāvji epidemioloģiski svarīgo informāciju var aizpildīt paši, lai maksimāli racionāli izmantotu gan cilvēku, gan informācijas resursus un mazinātu manuālo darbu. Šāda anketa jau ir izstrādāta un EPID sistēmā ir iestrādāta iespēja ievietot aptaujas anketu, bet piekļuve anketai tiks nodrošināta epidemiologiem, kuriem nepieciešama informācija epidemioloģisko datu analīzei (anketā iekļauta informācija par inficēšanās apstākļiem un saslimšanas gaitu).
Noteikumu projekts arī nosaka to, kāda informācija tiešsaistes anketā tiek pildīta.
Tiešsaistes aptaujas anketas iesniegšana Slimību profilakses un kontroles centram ļauj iegūt noderīgu informāciju arī par inficētās personas reģistrēto ģimenes ārsta praksi, norādes uz vietnēm, kurās var iegūt papildu informāciju par izolācijas ievērošanas nosacījumiem vai par Covid-19 inficēta pacienta rīcību.
EPID izveidotā funkcionalitāte sniedz iespēju ne tikai Slimību profilakses un kontroles centra darbiniekam iekļaut EPID sistēmā datus, bet arī saņemt datus no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas. Citu informācijas sistēmu datu izmantošana novērš epidemioloģiskās uzraudzības datu neprecizitātes, kas rodas, veicot personu aptauju vai manuāli apstrādājot informāciju. Līdz ar to šāds digitālais risinājums paaugstina epidemioloģiskās uzraudzības kvalitāti, efektivitāti un operativitāti, kā arī samazina datu apstrādes procesā iesaistīto darbinieku un institūciju administratīvo slogu un paaugstina personas datu aizsardzību. EPID sistēmā sniegtie klasifikatori un datu standartizācija (piemēram, adreses, iestāžu nosaukumi) palīdz veikt precīzu datu atlasi, apkopošanu un analīzi, kā arī ļauj EPID sistēmā identificēt uzliesmojumus pēc kopējām epidemioloģiskām pazīmēm (piemēram, vairāki infekcijas slimības gadījumi vienā iestādē).
EPID sistēmā no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tiek saņemti dati par personu laboratoriskiem izmeklējumiem uz Covid-19, inficētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu, kontakttālruni, likumisko pārstāvi, ģimenes ārstu, inficētās personas hospitalizācijas faktiem saistībā ar konkrēto infekcijas slimības epizodi, inficētās personas un kontaktpersonas vakcinācijas faktiem un citu uz personu attiecināmu epidemioloģiski svarīgu informāciju, kura pieejama noslēgtās vienošanās starp Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru ietvaros. Šim nolūkam tika izveidota integrācija ar vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu, lai epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā maksimāli ātri un bez papildu darbībām tiktu nodrošināta iespēja iegūt epidemioloģiski svarīgu un precīzu informāciju par pacientu un kontaktpersonu veselības datus, vienlaikus pārbaudot jau saņemtās informācijas pareizību un precizitāti.
EPID sistēmā saņemtā informācija par Covid-19 gadījumiem aizstāj steidzamo paziņojumu, tādēļ, ieviešot EPID sistēmu, nedz ārstniecības personām, nedz laboratorijām papildus nebūs jāsniedz steidzamais ziņojums Slimību profilakses un kontroles centram, kā tas bija noteikts līdz šim.
Noteikumu projekts nosaka prasības EPID sistēmas datu glabāšanai, piekļuves tiesībām un lietošanas iespējām atbilstoši pastāvošajam normatīvo aktu regulējumam. Noteikumu projekts nosaka personas datu uzglabāšanas termiņus informācijas sistēmā: EPID sistēmā iekļauto kontaktpersonu dati un citu personu dati tiek glabāti līdz nākamā gada 31. decembrim un pēc tam iznīcināti. Pamatojums šādam termiņam: dati tiek ievākti par kalendāro gadu, tad tiek veikti aprēķini un datu analīze. Piekļuve datiem tiek slēgta vienu reizi gadā visiem attiecīgajiem gadījumiem (nevis katru dienu dažiem gadījumiem).

Diagnostika un ziņošana par Covid-19
Lai arī infekcijas slimību reģistrācijas kārtība tiek noteikta noteikumos par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību, attiecībā uz diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 detalizēts normatīvais regulējums bija noteikts 2021. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 5.1. apakšnodaļā. Līdz ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, spēku zaudēs 2021. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Ņemot vērā, ka joprojām ir svarīgi turpināt monitorēt situāciju Latvijā un iegūt statistisko informāciju par Covid-19, nepieciešamais regulējums par diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 jāiekļauj noteikumos par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību.

Diagnostika un ziņošana par Covid-19
Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 5.1. apakšnodaļas prasības, kuras ir būtiski saglabāt, lai arī turpmāk diagnosticētu un ziņotu par Covid-19, tiek iekļautas noteikumos par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību.
Ņemot vērā, ka Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un pasaulē turpina uzlaboties (Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra informācija neliecina par epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un ievērojamiem riskiem sabiedrības veselībai), ir pieejamas vakcīnas, pretvīrusu terapija, nefarmaceitiskie līdzekļi, kā arī to, ka Pasaules Veselības organizācija jau 2023.gada maija sākumā izplatīja paziņojumu par starptautiski nozīmīgas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas atcelšanu, nav pamata Covid-19 turpināt reģistrēt kā bīstamo infekcijas slimību, jo ziņošana par bīstamajām infekcijas slimībām tiek veikta citādi (nekavējoties jebkurā diennakts laikā telefoniski un rakstiski ziņojot Slimību profilakses un kontroles centram), nekā citu reģistrējamo infekcijas slimību rutīnas gadījumā. Tādēļ no noteikumu 2. un 3. pielikuma tiek svītrota norāde, ka Covid-19 ir bīstama infekcijas slimība. Tā kā par Covid-19 gadījumu ārstniecības personām nav jāziņo (jo to dara laboratorijas), no noteikumu 2. un 3. pielikuma tiek svītrota norāde uz reģistrējamās infekcijas slimības grupu. Vienlaikus noteikumu 3. pielikumā tiek precizēta informācija par Covid-19 infekcijas slimības izraisītāja SARS-CoV-2 noteikšanas metodēm un klīnisko materiālu, kas parasti tiek izmeklēts.
Covid-19 infekcijas slimības diagnostikai ārstniecības personas rīkojas saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicēto testēšanas algoritmu (Algoritms Covid-19 infekcijas laboratoriskās izmeklēšanas organizēšanai).
Ņemot vērā faktu, ka informāciju par pacienta inficēšanos ar Covid-19 sniedz laboratorijas, Covid-19 testa rezultātus iesūtot vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, ārstniecības personas nepilda steidzamos paziņojumus par pacienta inficēšanos ar Covid-19. Ārstniecības personām ir tikai jāsniedz informācija Slimību profilakses un kontroles centram par Covid-19 pacienta nāves gadījumu (izmantojot esošo steidzamo paziņojumu).
Slimību profilakses un kontroles centrs informāciju par Covid-19 testa rezultātiem iegūst no vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, izmantojot EPID sistēmu, savukārt vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā informāciju par laboratoriskās testēšanas rezultātu ievada laboratorijas.

Diagnostika un ziņošana par pērtiķu bakām
2022. gadā Eiropā un citās pasaules valstīs strauji izplatījās pērtiķu baku uzliesmojums un reģistrējamās infekcijas slimības tika papildinātas ar jaunu infekcijas slimību - pērtiķu bakām, kā arī tika noteikts, ka pērtiķu bakas ir bīstama infekcijas slimība, kas paredzēja, ka par šādu infekcijas slimības gadījumu ir jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram nekavējoties jebkurā diennakts laikā.
Kopš pērtiķu baku uzliesmojuma sākuma, kad Pasaules Veselības organizācija 2022. gada 23. jūlijā to pasludināja par “starptautisku satraucošu ārkārtas situāciju”, ir bijusi iespēja vērtēt šīs infekcijas slimības izplatības apmērus, veidu un klīnisko norisi, un secināt, ka tā nav izraisījusi ārkārtas sabiedrības veselības situāciju. Lai mazinātu pērtiķu baku izplatības risku valstī, pagājušajā gadā arī tika aktīvi veikta riska grupu personu vakcinācija pret pērtiķu bakām (sadarbības projekta ar nevalstisko organizāciju “Mozaīka” ietvaros SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” vakcinācijas kabinetā).
Līdz ar to par pērtiķu bakām vairāk nav nepieciešams ziņot kā par bīstamu infekcijas slimību, bet ir saglabājama rutīnas ziņošana.

Diagnostika un ziņošana par pērtiķu bakām
Ņemot vērā, ka epidemioloģiskā situācija valstī un pasaulē ar pērtiķu baku uzliesmojumu nepasliktinās, riska grupas personām ir pieejama vakcīna, nav nepieciešams saslimšanas gadījumus ar pērtiķu bakām turpināt reģistrēt kā bīstamo infekcijas slimību. Vienlaikus pērtiķu bakām kā reģistrējamai infekcijas slimībai tiek noteikta 2.grupa, kas paredz, ka turpmāk ārstniecības persona, konstatējot pērtiķu bakas vai rodoties profesionāli pamatotām aizdomām par pacienta inficēšanos ar šo infekcijas slimību, Slimību profilakses un kontroles centram ziņos telefoniski un rakstiski vienas darbdienas laikā, ja tas ir pirmais paziņojums par infekcijas slimību, vai rakstiski triju darbdienu laikā, ja tas ir paziņojums par infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu vai infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu.