25-TA-985: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Lauku šķērsielā 29, Ludzā, Ludzas novadā, nodošanu Ludzas novada pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42.panta pirmā daļa, 43. pants.
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3.punkts.
Ludzas novada pašvaldības 28.01.2025. lēmums Nr.16 “Par nekustamā īpašuma Lauku šķērsiela 29, Ludza, Ludzas novadā pārņemšanu pašvaldības īpašumā” (protokols Nr.1, 16. §).
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3.punkts.
Ludzas novada pašvaldības 28.01.2025. lēmums Nr.16 “Par nekustamā īpašuma Lauku šķērsiela 29, Ludza, Ludzas novadā pārņemšanu pašvaldības īpašumā” (protokols Nr.1, 16. §).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut Finanšu ministrijai bez atlīdzības nodot Ludzas novada pašvaldības īpašumā valstij piederošo nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6801 002 0309) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6801 002 0309) 0, 5317 ha platībā – Lauku šķērsielā 29, Ludzā, Ludzas novadā, kas nepieciešama pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai saskaņā ar Pašvaldību likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6801 002 0309) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6801 002 0309) 0, 5317 ha platībā Lauku šķērsielā 29, Ludzā, Ludzas novadā (turpmāk – Valsts zemes vienība), Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000523482, lēmuma datums 01.08.2013.
Ludzas novada pašvaldības 28.01.2025. lēmumā Nr.16 “Par nekustamā īpašuma Lauku šķērsiela 29, Ludza, Ludzas novadā pārņemšanu pašvaldības īpašumā” (protokols Nr.1, 16. §) (turpmāk- Ludzas novada pašvaldības lēmums Nr.16) norādīts, ka Ludzas novada pašvaldībai Valsts zemes vienība nepieciešama Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3.punktā noteikto autonomo funkciju veikšanai- “gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību” .
Ludzas novada pašvaldība plāno īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma „Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" projektu "Infrastruktūras attīstība Ludzas novadā uzņēmējdarbības veicināšanai", kur viena no projekta darbībām ir "Lauku šķērsielas posma pārbūve Ludzā, Ludzas novadā" (būvniecības lietas Nr. BIS-BL-665369-4771). Sākotnējais tehniskais risinājums paredz vienvirziena ielas posma izbūvi, taču, ņemot vērā esošo satiksmes intensitāti un Lauku šķērsielas apkārtnes rūpniecisko izmantošanu, kas ietver arī kravas autotransporta kustību, būtu nepieciešams izbūvēt divvirzienu ielu visā tās garumā.
Valsts zemes vienība ļautu paplašināt ielu, nodrošinot divvirzienu satiksmi un uzlabojot satiksmes drošību attiecīgajā teritorijā. Tāpat Valsts zemes vienība varētu tikt izmantota papildu infrastruktūras izveidei, piemēram, automašīnu stāvvietām vai paplašinātiem brauktuves posmiem, kas precīzi tiktu noteikti būvprojekta izmaiņu izstrādes gaitā. Turklāt kvalitatīva un mūsdienīga infrastruktūra ir būtisks priekšnosacījums uzņēmējdarbības veicināšanai, jo tā nodrošina labāku piekļuvi komercobjektiem, uzlabo loģistikas iespējas un veicina ekonomisko aktivitāti attiecīgajā teritorijā.
Ludzas novada pašvaldība lēmumā Nr.16 norāda, ka ielas pārbūves būvprojekta ietvaros ir paredzēts veikt ielas trases korekciju, tai skaitā atsevišķos posmos paplašinot trasi. Tāpat būvniecības laikā būs nepieciešams nodrošināt atbērtnes iespējas, kas konkrētajā ielas posmā šobrīd nav pieejamas.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis “Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”, platība 0,5317 ha.
Valsts zemes vienībai noteiktie lietošanas veidi: “zeme zem ēkām” 0,5170 ha; “pārējās zemes”, 0,0147 ha.
Valsts zemes vienībai uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 5390 euro;
2) universālā kadastrālā vērtība 5776 euro.
Zemesgrāmatā Valsts zemes vienībai atzīmes veidā reģistrētie apgrūtinājumi:
- tauvas joslas teritorija gar ezeru, platība 0,0033 ha;
- ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu, platība 0,5015 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa, platība 0,0452 ha;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0023 ha;
- aizsargjoslas teritorija ap kapsētu, platība 0,2315 ha;
- ūdenstilpes aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos, platība 0,0601 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa, platība 0,0074 ha.
NĪVKIS Valsts zemes vienībai uz 01.02.2025. reģistrēti apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0238 ha;
- pierobeža 0,5317 ha.
Zemesgrāmatas nodalījumā un NĪVKIS reģistrētie apgrūtinājumi daļēji atšķiras, jo, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 109.1 punktā noteikto, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas Valsts zemes dienests reģistrē četras reizes gadā pēc Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu stāvokļa uz kārtējā kalendāra gada 1. martu, 1. maiju, 1. augustu un 15. decembri.
Atbilstoši minēto noteikumu 210.punktam, pirmreizēji nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izmantojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus, NĪVKIS reģistrē 01.02.2025., vienlaikus dzēšot no NĪVKIS visus iepriekš reģistrētos nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, izņemot ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtus.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz Valsts zemes vienības atrodas divas zemes īpašniekam nepiederošas pirmsreģistrētas būves ar nosaukumu “nedzīvojamā ēka” (būves kadastra apzīmējums 68010020300001 un 68010020300002), kurām nav veikta būves kadastrālā uzmērīšana un nav reģistrētas īpašumtiesības.
Ludzas novada pašvaldības būvvaldes 12.08.2024. veiktajā Valsts zemes vienības vizuālajā apsekošanā tika konstatēts, ka būvēm ar kadastra apzīmējumu 68010020300001, 68010020300002 dabā ir saglabājušies ēku pamati, nesošās silikātkieģeļu mūra sienas. Būves ir avārijas stāvoklī, daļa ēku nesošās konstrukcijas sabrukušas, ēku iekšpusē samesti dažāda veida atkritumi, blakus esošā teritorija aizaugusi ar krūmiem, zāle nav nopļauta. Vienlaikus Ludzas novada pašvaldības būvvalde atteica izsniegt izziņu par minēto būvju neesamību dabā, ievērojot to, ka būvēm saglabājušies pamati un sienu elementi (13.08.2024. Nr.BIS-BV-5.62-2024-1759).
Pamatojoties uz 29.12.2001. pirkuma līgumu un 03.02.2011. Ludzas novada pašvaldības izziņu Nr. 3-13/106, uz Valsts zemes vienības esošās būves pieder fiziskai personai. Starp VNĪ un fizisko personu 07.06.2022.noslēgts apbūvētas zemes nomas Līgums Nr. IEN/2021/1488 par Valsts zemes vienības faktisko lietošanu. Fiziskai personai ir izveidojies zemes lietošanas maksas parāds (uz 01.03.2025. parāda summa ir 1 122,75 euro). Latgales rajona tiesa 27.03.2024. sprieduma Lietā Nr. C 88283623 lēmusi piedzīt no minētās fiziskās personas parādu 1232,51 euro, kas izveidojies pret VNĪ par laiku no 21.07.2021. līdz 31.12.2023.
Ņemot vērā, ka uz Valsts zemes vienības esošās būves nav reģistrētas zemesgrāmatā, fiziskai personai nerodas tiesības ierosināt Valsts zemes vienības atsavināšanu atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.apakšpunktam, kas noteic, ka atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve).
Ludzas novada pašvaldība ar 14.02.2025. vēstuli Nr. 3.1.1.9/2025/330-N informē, ka
Valsts zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā un piekļūšana Valsts zemes vienībai nodrošināta no pašvaldības ielas (Lauku šķērsielas – zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6801 002 0292).
Atbilstoši Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam grafiskajai daļai, Valsts zemes vienība atrodas Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) - zonā, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
Atbilstoši Ludzas novada pašvaldības 14.02.2025. vēstulē Nr. 3.1.1.9/2025/330-N sniegtajai informācijai, Ludzas novada pašvaldība, pārņemot Valsts zemes vienību, neplāno un neveiks tajā darbības, kas tiek vērtētas kā komercdarbības atbalsts. Primārā vajadzība Valsts zemes vienības pārņemšanai ir esošās ceļa trases paplašināšanas iespējas. Provizoriski varētu tikt uzbūvēta stāvvieta, kas būs pieejama ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim bez maksas.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka nododamā Valsts zemes vienība kalpos nesaimnieciskiem mērķiem, proti, publiskai lietošanai paredzēto teritoriju infrastruktūras labiekārtošanai, līdz ar to Valsts zemes vienības nodošana šī rīkojuma ietvaros paredzētajam mērķim (pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai) nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Nekustamā īpašuma nodošana bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto ir viens no atsavināšanas veidiem. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas (pašvaldības) ir organizētas vienotā hierarhiskā sistēmā. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 2.pantā noteikto publisko tiesību jomā pašvaldība īsteno autonomo kompetenci — autonomās funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas, kas tiek īstenotas kā autonomās funkcijas.
Valsts zemes vienībai noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz Valsts zemes vienības iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas – nodošanas bez atlīdzības pašvaldības īpašumā gadījumā, vienlaikus Ludzas novada pašvaldībai jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī Ludzas novada teritorijas plānojuma dokumentos noteiktais attiecībā uz Valsts zemes vienības izmantošanu.
Konkrētajā gadījumā nav arī attiecināms likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas 1.punkta ierobežojums darījumiem ar zemi valsts pierobežas joslā. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešo daļu gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.3.11. apakšpunktam Ludzas pilsētā ir noteikta pierobeža, noteikumu 4.punkts neparedz pierobežas joslas noteikšanu Ludzas pilsētā.
Vienlaicīgi Ludzas novada pašvaldībai jāņem vērā, ka tai pēc Valsts zemes vienības ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kā nekustamā īpašuma īpašniecei, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būs jārisina jautājums par uz zemes vienības esošo būvju piederības sakārtošanu vai par būvju nojaukšanu.
Ludzas novada pašvaldības 28.01.2025. lēmumā Nr.16 “Par nekustamā īpašuma Lauku šķērsiela 29, Ludza, Ludzas novadā pārņemšanu pašvaldības īpašumā” (protokols Nr.1, 16. §) (turpmāk- Ludzas novada pašvaldības lēmums Nr.16) norādīts, ka Ludzas novada pašvaldībai Valsts zemes vienība nepieciešama Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 3.punktā noteikto autonomo funkciju veikšanai- “gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību” .
Ludzas novada pašvaldība plāno īstenot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.1. pasākuma „Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" projektu "Infrastruktūras attīstība Ludzas novadā uzņēmējdarbības veicināšanai", kur viena no projekta darbībām ir "Lauku šķērsielas posma pārbūve Ludzā, Ludzas novadā" (būvniecības lietas Nr. BIS-BL-665369-4771). Sākotnējais tehniskais risinājums paredz vienvirziena ielas posma izbūvi, taču, ņemot vērā esošo satiksmes intensitāti un Lauku šķērsielas apkārtnes rūpniecisko izmantošanu, kas ietver arī kravas autotransporta kustību, būtu nepieciešams izbūvēt divvirzienu ielu visā tās garumā.
Valsts zemes vienība ļautu paplašināt ielu, nodrošinot divvirzienu satiksmi un uzlabojot satiksmes drošību attiecīgajā teritorijā. Tāpat Valsts zemes vienība varētu tikt izmantota papildu infrastruktūras izveidei, piemēram, automašīnu stāvvietām vai paplašinātiem brauktuves posmiem, kas precīzi tiktu noteikti būvprojekta izmaiņu izstrādes gaitā. Turklāt kvalitatīva un mūsdienīga infrastruktūra ir būtisks priekšnosacījums uzņēmējdarbības veicināšanai, jo tā nodrošina labāku piekļuvi komercobjektiem, uzlabo loģistikas iespējas un veicina ekonomisko aktivitāti attiecīgajā teritorijā.
Ludzas novada pašvaldība lēmumā Nr.16 norāda, ka ielas pārbūves būvprojekta ietvaros ir paredzēts veikt ielas trases korekciju, tai skaitā atsevišķos posmos paplašinot trasi. Tāpat būvniecības laikā būs nepieciešams nodrošināt atbērtnes iespējas, kas konkrētajā ielas posmā šobrīd nav pieejamas.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts zemes vienībai noteikts lietošanas mērķis “Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”, platība 0,5317 ha.
Valsts zemes vienībai noteiktie lietošanas veidi: “zeme zem ēkām” 0,5170 ha; “pārējās zemes”, 0,0147 ha.
Valsts zemes vienībai uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 5390 euro;
2) universālā kadastrālā vērtība 5776 euro.
Zemesgrāmatā Valsts zemes vienībai atzīmes veidā reģistrētie apgrūtinājumi:
- tauvas joslas teritorija gar ezeru, platība 0,0033 ha;
- ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu, platība 0,5015 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa, platība 0,0452 ha;
- aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0023 ha;
- aizsargjoslas teritorija ap kapsētu, platība 0,2315 ha;
- ūdenstilpes aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos, platība 0,0601 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa, platība 0,0074 ha.
NĪVKIS Valsts zemes vienībai uz 01.02.2025. reģistrēti apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0238 ha;
- pierobeža 0,5317 ha.
Zemesgrāmatas nodalījumā un NĪVKIS reģistrētie apgrūtinājumi daļēji atšķiras, jo, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 109.1 punktā noteikto, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas Valsts zemes dienests reģistrē četras reizes gadā pēc Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu stāvokļa uz kārtējā kalendāra gada 1. martu, 1. maiju, 1. augustu un 15. decembri.
Atbilstoši minēto noteikumu 210.punktam, pirmreizēji nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, izmantojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus, NĪVKIS reģistrē 01.02.2025., vienlaikus dzēšot no NĪVKIS visus iepriekš reģistrētos nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, izņemot ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtus.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem uz Valsts zemes vienības atrodas divas zemes īpašniekam nepiederošas pirmsreģistrētas būves ar nosaukumu “nedzīvojamā ēka” (būves kadastra apzīmējums 68010020300001 un 68010020300002), kurām nav veikta būves kadastrālā uzmērīšana un nav reģistrētas īpašumtiesības.
Ludzas novada pašvaldības būvvaldes 12.08.2024. veiktajā Valsts zemes vienības vizuālajā apsekošanā tika konstatēts, ka būvēm ar kadastra apzīmējumu 68010020300001, 68010020300002 dabā ir saglabājušies ēku pamati, nesošās silikātkieģeļu mūra sienas. Būves ir avārijas stāvoklī, daļa ēku nesošās konstrukcijas sabrukušas, ēku iekšpusē samesti dažāda veida atkritumi, blakus esošā teritorija aizaugusi ar krūmiem, zāle nav nopļauta. Vienlaikus Ludzas novada pašvaldības būvvalde atteica izsniegt izziņu par minēto būvju neesamību dabā, ievērojot to, ka būvēm saglabājušies pamati un sienu elementi (13.08.2024. Nr.BIS-BV-5.62-2024-1759).
Pamatojoties uz 29.12.2001. pirkuma līgumu un 03.02.2011. Ludzas novada pašvaldības izziņu Nr. 3-13/106, uz Valsts zemes vienības esošās būves pieder fiziskai personai. Starp VNĪ un fizisko personu 07.06.2022.noslēgts apbūvētas zemes nomas Līgums Nr. IEN/2021/1488 par Valsts zemes vienības faktisko lietošanu. Fiziskai personai ir izveidojies zemes lietošanas maksas parāds (uz 01.03.2025. parāda summa ir 1 122,75 euro). Latgales rajona tiesa 27.03.2024. sprieduma Lietā Nr. C 88283623 lēmusi piedzīt no minētās fiziskās personas parādu 1232,51 euro, kas izveidojies pret VNĪ par laiku no 21.07.2021. līdz 31.12.2023.
Ņemot vērā, ka uz Valsts zemes vienības esošās būves nav reģistrētas zemesgrāmatā, fiziskai personai nerodas tiesības ierosināt Valsts zemes vienības atsavināšanu atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.apakšpunktam, kas noteic, ka atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve).
Ludzas novada pašvaldība ar 14.02.2025. vēstuli Nr. 3.1.1.9/2025/330-N informē, ka
Valsts zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā un piekļūšana Valsts zemes vienībai nodrošināta no pašvaldības ielas (Lauku šķērsielas – zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 6801 002 0292).
Atbilstoši Ludzas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam grafiskajai daļai, Valsts zemes vienība atrodas Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) - zonā, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
Atbilstoši Ludzas novada pašvaldības 14.02.2025. vēstulē Nr. 3.1.1.9/2025/330-N sniegtajai informācijai, Ludzas novada pašvaldība, pārņemot Valsts zemes vienību, neplāno un neveiks tajā darbības, kas tiek vērtētas kā komercdarbības atbalsts. Primārā vajadzība Valsts zemes vienības pārņemšanai ir esošās ceļa trases paplašināšanas iespējas. Provizoriski varētu tikt uzbūvēta stāvvieta, kas būs pieejama ikvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim bez maksas.
Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka nododamā Valsts zemes vienība kalpos nesaimnieciskiem mērķiem, proti, publiskai lietošanai paredzēto teritoriju infrastruktūras labiekārtošanai, līdz ar to Valsts zemes vienības nodošana šī rīkojuma ietvaros paredzētajam mērķim (pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai) nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Nekustamā īpašuma nodošana bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar Atsavināšanas likumā noteikto ir viens no atsavināšanas veidiem. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto, Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas (pašvaldības) ir organizētas vienotā hierarhiskā sistēmā. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 2.pantā noteikto publisko tiesību jomā pašvaldība īsteno autonomo kompetenci — autonomās funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas, kas tiek īstenotas kā autonomās funkcijas.
Valsts zemes vienībai noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz Valsts zemes vienības iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas – nodošanas bez atlīdzības pašvaldības īpašumā gadījumā, vienlaikus Ludzas novada pašvaldībai jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī Ludzas novada teritorijas plānojuma dokumentos noteiktais attiecībā uz Valsts zemes vienības izmantošanu.
Konkrētajā gadījumā nav arī attiecināms likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas 1.punkta ierobežojums darījumiem ar zemi valsts pierobežas joslā. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 8.panta trešo daļu gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4.3.11. apakšpunktam Ludzas pilsētā ir noteikta pierobeža, noteikumu 4.punkts neparedz pierobežas joslas noteikšanu Ludzas pilsētā.
Vienlaicīgi Ludzas novada pašvaldībai jāņem vērā, ka tai pēc Valsts zemes vienības ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kā nekustamā īpašuma īpašniecei, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būs jārisina jautājums par uz zemes vienības esošo būvju piederības sakārtošanu vai par būvju nojaukšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 43.pantu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības dod Ministru kabinets, pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētās Valsts zemes vienības izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt Valsts zemes vienības nodošanu bez atlīdzības Ludzas novada pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju realizēšanai un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ņemot vērā minēto Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu rīkojuma projektu, kas paredz saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu un 43.pantu atļaut Finanšu ministrijai nodot bez atlīdzības Ludzas novada pašvaldības īpašumā Valsts zemes vienību, lai saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktu to izmantotu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, ja nodotā Valsts zemes vienība vairs netiek izmantota Ministru kabineta lēmumā par Valsts zemes vienības nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona zemes vienību bez atlīdzības nodod valstij.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētās Valsts zemes vienības izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt Valsts zemes vienības nodošanu bez atlīdzības Ludzas novada pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju realizēšanai un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Ņemot vērā minēto Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu rīkojuma projektu, kas paredz saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu un 43.pantu atļaut Finanšu ministrijai nodot bez atlīdzības Ludzas novada pašvaldības īpašumā Valsts zemes vienību, lai saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktu to izmantotu pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, ja nodotā Valsts zemes vienība vairs netiek izmantota Ministru kabineta lēmumā par Valsts zemes vienības nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona zemes vienību bez atlīdzības nodod valstij.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Sabiedrība kopumā, pašvaldībai nodrošinot savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekts neskar valsts budžetu. Izdevumus saistībā ar Valsts zemes vienības reģistrēšanu zemesgrāmatā uz Ludzas novada pašvaldības vārda, kā arī izdevumus, kas saistīti ar Valsts zemes vienības uzturēšanu, segs Ludzas novada pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Ludzas novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi