Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumu Nr.474 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.474) 4. punkta nosacījumiem 8.4.1. SAM ir noteikti iznākuma un rezultāta rādītāji, kuri jāsasniedz līdz 8.4.1. SAM projekta īstenošanas termiņa beigām - 2023.gada 31.decembrim. 
Līdz šim 8.4.1. SAM projektā īstenotas sešas mācību atlases kārtas un viena attālinātā mācību kārta, un to ietvaros nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas Eiropas Sociālās fonda atbalstu dalībai mācībās pieaugušo izglītībā, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni, sasniedzis 42 830 personas jeb 119% no plānotā 35 893, savukārt profesionālo kompetenci pēc dalības Eiropas Sociālā fonda mācībās pilnveidojušas 36 501 nodarbinātas personas vecumā no 17 gadiem, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni, jeb 161% no plānotā 22 728 personu skaita, radot sasniedzamo vērtību pārsniegumu. Rezultāta un iznākuma rādītāju pārsniegums ir izskaidrojams ar to, ka ir bijusi ievērojamāki lielāka ieinteresētība par 8.4.1. SAM projektā piedāvātajām mācībām no nodarbināto, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni, puses, kā sākotnēji plānots. Proti, projektam uzsākoties, 2017. gadā organizēta viena atlases kārta un mācībās iesaistīti 2 630 nodarbinātie, 2018. gadā organizētas divas mācību atlases kārtas un tajās uzņemti  4 003 un 6 734 nodarbinātie, 2019. gadā  organizētajā atlases kārtā mācības uzsāka 7 377 nodarbinātie, 2020. gadā organizēta viena atlases kārta un mācībās iesaistīti 6 863 nodarbinātie, savukārt 2021. gadā  organizētas divas mācību atlases kārtas un tajās uzņemti 11 536 un 9 272 nodarbinātie. Turklāt  secināts, ka nodarbinātie izvēlas apjoma, t.i.  mācību stundu, ziņā īsāka cikla mācību programmas, proti vispopulārākās bija neformālās izglītības programmas, kuru ilgums nepārsniedz 159 stundas, tajās līdz šim ir iesaistījušās 15 231 personas jeb 26% no kopējā mācībās iesaistījušos personu skaita un profesionālās pilnveides programmās uzņemti  21 948 nodarbinātie jeb 37% no kopumā uzņemtajiem.
8.4.1.SAM projektā izlietotais finansējums uz 2021. gada 31. decembri ir 24 410 359,85 EUR jeb 53,6% no kopējā 8.4.1.SAM projekta budžeta 45 507 126,67 euro. Personu pārkvalifikācija un profesionālās kompetences pilnveide atbilstoši aktuālajām tautsaimniecības vajadzībām ir būtisks krīzes seku mazināšanas un ekonomikas atveseļošanas pasākums, tādēļ 8.4.1. SAM projektā jāturpina nodrošināt plašs mācību  piedāvājums nodarbinātiem, iesaistot mācībās iespējami lielāku nodarbinātu pieaugušo skaitu. Ņemot vērā 8.4.1.SAM projektā pieejamo finansējumu, kā arī balstoties uz līdzšinējo pieredzi par nodarbināto personu iesaisti 8.4.1. SAM projektā īstenotajās mācībās, secināms, ka līdz tā īstenošanas termiņa beigu datumam, 2023.gada 31.decembrim, 8.4.1. SAM projektā iespējams nodrošināt pieteikšanos vismaz četrās mācību kārtās, iesaistot mācību pasākumos indikatīvi tik pat nodarbināto personu kā līdzšinējo atlases kārtu ietvaros, tas ir 32 107. Ievērojot minēto nepieciešams palielināt MK noteikumu Nr.474  4. punktā noteiktās rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības. 
Vienlaikus izvērtējot 8.4.1.SAM projektā noteiktā uzraudzības rādītāja snieguma izpildi par nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni iesaisti mācībās, proti, nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas Eiropas Sociālā fonda atbalstu dalībai mācībās pieaugušo izglītībā, sastāda 8 903 personas jeb 45% no plānotā rādītāja - 19 734, savukārt nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības Eiropas Sociālā fonda mācībās, sasniegts 6 641 personu jeb 43% apmērā no plānotā rezultāta rādītāja - 15 374, secināms, ka šīs mērķa grupas iesaiste ir ievērojami mazāka un līdz projekta īstenošanas beigu datumam, 2023. gada 31. decembrim, iespējams risks minētā rādītāja nesasniegšanai noteiktajā apjomā. Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni iesaisti 8.4.1. SAM projektā piedāvātajās mācībās ietekmējuši arī Covid- 19 situācijas dēļ noteiktie ierobežojumi, kas liedza īstenot mācības klātienē, pieļaujot to īstenošanu tikai attālināti.
Lai arī ar piekto mācību kārtu 8.4.1. SAM projektā uzsākta mācību grupu komplektēšana pēc personu priekšzināšanu prasmju līmeņiem, tas ir, izglītības iestādēm noteikta obligāta nodarbināto personu priekšzināšanu līmeņa pārbaude, lai nodrošinātu, ka mācību grupā mācās izglītojamie ar līdzīgu priekšzināšanu līmeni, veicot 8.4.1. projekta dalībnieku mācīšanās ietekmes  analīzi (dalībnieku intervijas un aptaujas) secināts, ka lielai daļai nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni ir nepietiekamas matemātiskās, digitālās, dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, uzņēmējdarbības kompetences, kas kavē vai liedz sekmīgi apgūt nepieciešamās izglītības programmas. Tādēļ, lai veicinātu nodarbināto ar zemu izglītības līmeni iesaisti mācībās un piedāvātu apgūt labāk apmaksātas un pieprasītas profesijas, kā arī lai veicinātu rezultāta un iznākumu rādītāju izpildi personu ar zemu izglītības līmeni iesaistei 8.4.1. SAM projektā, nepieciešams paredzēt jaunus atbalsta pasākumus un veidot īpašu mācību piedāvājumu, kas būtu vēl mērķētāki un atbilstošāki minētās mērķa grupas aktīvākai iesaistei mācībās.
Ievērojot vairākas līdzīgas atbalstāmās darbības starp 8.4.1.SAM projektu un specifisko atbalsta mērķi 14.1.2. "Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā" (turpmāk - 14.1.2. SAM), kas attiecas uz bezdarba riskam pakļauto personu mērķa grupu, ir nepieciešams noteikt demarkāciju, lai novērstu dubultā finansējuma riskus. Demarkācija attiecas uz šādu atbalstāmo darbību 8.4.1. SAM ietvaros: atbalsts neformālās izglītības programmu apguvei, kas nodarbinātajam dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvi.
8.4.1. SAM projektā paredzēto un īstenojamo mācību piedāvājumu kārtai atlases kārtai nosaka un apstiprina Pieaugušo izglītības pārvaldības padome, kas apstiprina pieaugušo izglītības mērķus, uzdevumus un īstenojamo izglītības programmu grupas un neformālās izglītības ceļā apgūstamās sociālās un profesionālās pamatprasmes, tostarp nodrošinot mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, lemj par finansējuma sadales principiem. Līdzšinējā darba tirgus prognožu jomā VIAA sadarbojas gan ar Nodarbinātības valsts aģentūru (turpmāk - NVA), gan ar  Ekonomikas ministriju (turpmāk - EM) un ikdienas darbā VIAA izmanto resursus www.prognozes.nva.gov.lv un  www.prognozes.em.gov.lv. Vienlaikus veidojot darba tirgus vajadzībām atbilstošu mācību piedāvājumu VIAA saskaras ar situāciju, ka dati ir nepieciešami sīkākā detalizācijā kā publicēti iepriekš minētajos NVA un EM resursos. Tāpat secināts, ka izvērstākai analīiīkas nodrošināšanai būs nepieciešams iegādāties Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) darbaspēka apsekojuma, CSP EU-SILC apsekojuma, interneta lietošanas apsekojuma (DESI indeksa izejas dati) u.c. datus par nodarbinātajām personām, jo īpaši nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni vai zemām prasmēm.
Krievijas Federācijas izraisītās militārās agresijas Ukrainā dēļ Ukrainas civiliedzīvotāji ir spiesti pamest savu dzimteni un doties bēgļu gaitās, patvērumu meklējot arī Latvijā. Līdz šim Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Ukrainas valstspiederīgajiem izsniegusi ap 9000 uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību - humānās vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas. Atbalsta apjoms Ukrainas iedzīvotājiem ir noteikts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7. pantā.  Likuma mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. 
Šobrīd NVA nodrošina darba atrašanas atbalstu Ukrainas kara bēgļiem, kā arī uzsākuši un plāno nodrošināt latviešu valodas mācīšanu gan NVA reģistrētajiem, bezdarbnieka statusu ieguvušajiem Ukrainas bēgļiem, gan darba meklētājiem -bezdarba riskam pakļautajām personām.  Latviešu valodas apguves kursus NVA plāno nodrošināt 14.1.2. SAM ietvaros. 
Arī Latviešu valsts aģentūra ir izstrādājusi savā tīmekļa vietnē: https://valoda.lv/informacija-par-latviesu-valodas-apguvi-ukrainu-berniem-un-pieaugusajiem/ publicējusi informatīvus un elektroniskos materiālus par latviešu valodas apguvi Ukrainas bērniem un pieaugušajiem.
Vienlaikus karadarbības dēļ Ukrainā Latvijas izglītības iestādēs patlaban mācās jau vairāk nekā 2000 bērnu un skolēnu. Lai sniegtu atbalstu bērniem un skolēniem apgūt mācību saturu, kā arī sniegtu palīdzību skolotājiem, strādāt izglītības iestādēs Latvijā aicināti Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir pedagoģiskā izglītība. Atbilstoši Valsts izglītības satura centra apkopotajai informācijai, darba attiecības ar kādu no Latvijas pašvaldības izglītības iestādēm nodibinājuši un strādā aptuveni 60 Ukrainas civiliedzīvotāji ar pedagoģisko izglītību. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un Latvijas normatīviem atbilstošu mācību procesu, minētajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešams apgūt latviešu valodu, īpaši akcentējot pedagoģiskās jomas terminu apguvi.

MK noteikumu projekts paredz:
1) iekļaut 8.4.1.SAM mērķa grupā Ukrainas civiliedzīvotājus vecumā no 23 gadiem, kam piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu un Patvēruma likumu. Ukrainas civiliedzīvotāji Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma izpratnē ir Ukrainas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bezvalstnieka statusu vai starptautiskās aizsardzības statusu, un to ģimenes locekļi. Plānots, ka kopumā atbalsts latviešu valodas apguvei būtu nepieciešams aptuveni 120 Ukrainas civiliedzīvotājiem ar pedagoģisko izglītību (MK noteikumu projekta 1.punkts).
2) precizēt 8.4.1. SAM sasniedzamos iznākuma uz rezultāta rādītājus, palielinot iznākuma rādītāju „nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas Eiropas Sociālās fonda atbalstu dalībai mācībās pieaugušo izglītībā, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni” – par 32 107 (personu skaits), tādējādi kopējais personu skaits sastādītu 68 000 (personu skaits), kā arī rezultāta rādītāju „nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojušas kompetenci pēc dalības Eiropas Sociālās fonda mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni” – palielinot par 20 272 (personu skaits), tādējādi kopējo sasniedzamo rezultāta rādītāju nosakot 43 000 (personu skaits) (MK noteikumu projekta 2. un 3. punkts).
3) Paplašināt nodarbinātām personām ar zemu izglītības līmeni pieejamos atbalsta pasākumus 8.4.1. SAM projektā:
a) paredzot jaunu atbalstāmo darbību - individuālās pieejas nodrošināšana moduļa vai moduļu kopas apguvei profesionālajā izglītībā personām ar zemu izglītības līmeni, kas identificējama kā novērtējamu zināšanu, prasmju un kompetenču kopums. Nodarbinātajam pēc attiecīgā moduļa vai moduļu kopas apguves tiks izsniegta apliecība par moduļa apguvi. Individuālās pieejas nodrošināšanu personām ar zemu izglītības līmeni iesaistei 8.4.1. SAM projektā, VIAA plāno īstenot sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm, kam ir licencētas un akreditētas modulārās profesionālās izglītības programmas. Tas nozīmē, ka izglītības iestādes uzrunātu nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni, veiktu personu profilēšanu, analizētu profilēšanas rezultātus un izstrādātu individuālo mācību plānu (personas kompetenču attīstības plānu), tajā iekļaujot informāciju par iepriekš iegūto izglītību, apgūtajām prasmēm un kompetencēm, kā arī par trūkstošajām prasmēm un kompetencēm. Katra nodarbinātā individuālais plāns tiktu veidots, balstoties uz individuālu pieeju, ņemot vērā personas iepriekšējās zināšanas un prasmes. Personu profilēšana sastāvētu no individuālas sarunas, dokumentu pārbaudes, prasmju un kompetenču novērtējuma, darba pieredzes un darbā gūto prasmju novērtējuma. Profilēšanas laikā tiktu fiksēti nepieciešamo prasmju apguvei īstenojamie pasākumi un darbības, un atbilstoši nodarbinātās personas testēšanas rezultātam, tiks veikta mācību procesa plānošana un organizēšana.  Pēc šīs pieejas iespējams novērtēt, kurus moduļus vai moduļu kopas ir nepieciešams apgūt.
Profesionālās izglītības satura reforma nosaka, ka būtiski izglītības procesā ir iegūt prasmju un kompetenču novērtējumu, ne tikai tad, kad iegūta profesionālā kvalifikācija. Piemēram, modulāro profesionālās izglītības programmu apguvē tiek izsniegta apliecība par moduļa apguvi. Šāda pieeja ļauj darba devējam izvērtēt esošās zināšanas, prasmes un kompetences, savukārt nodarbinātajam ir iespēja iekļauties darba tirgū, jo viņam ir dokuments par prasmju novērtējumu. Šāda elastīga pieeja nodrošina darbaspēka konkurētspēju un mobilitāti atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām, kā arī veicina zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā.
Moduļa vai moduļu kopas apguves izmaksas tiktu aprēķinātas atbilstoši jau apstiprinātajai un 8.4.1. SAM projektā piemērotajai metodikai “Vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodika profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu, kā arī modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā īstenošanā darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa “Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” ietvaros”.
Lai nodrošinātu neatkarīgu pieeju profilēšanai, plānots, ka Pieaugušo izglītības pārvaldības padomē tiktu apstiprinātas profesionālās kvalifikācijas no kurām būtu atļauta akreditētu modulāro profesionālo izglītības programmu moduļu vai moduļu kopu īstenošana individuālās pieejas nodrošināšanai. Tādējādi tiktu novērsta izglītības iestāžu iespēja individuālo pieeju īstenot tikai tiem modulārās profesionālās izglītības moduļiem vai moduļu kopām, kas izglītības iestādei ir izdevīgāki vai ir pievilcīgāki sabiedrībai. Turklāt personai pašai būs izvēles iespējas izvēlēties izglītības iestādi, kurā attiecīgi iesaistīties individuālās pieejas īstenošanā.Personu profilēšanā tiktu iesaistīti attiecīgās modulārās profesionālās izglītības programmas pedagogi, kuri spēj novērtēt attiecīgajā modulī iekļauto zināšanu, prasmju un kompetenču esību.
Vienlaikus, lai nodrošinātu individuālās pieejas īstenošanu, izglītības iestādēm ir jāparedz izmaksas modulāro profesionālās izglītības programmu īstenošanā iesaistītajam atbalsta personālam, kas veiks personu testēšanu un izstrādās individuālo mācību plānu. Plānots, ka samaksu par personas profilēšanu izglītības iestāde saņems tikai tādā gadījumā, ja izglītojamais pabeidz individuālā plānā iekļauto moduli vai moduļu kopu, līdz ar to nav pamatojuma piemeklēt citu izglītības iestādi, kurā izglītojamais var apgūt norādītos moduļus. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka izglītības iestāde, kas veiktu profilēšanu būtu ieinteresēta lai tiktu sasniegts profilēšanas mērķis un nodarbinātais ar zemu izglītības līmeni būtu pilnveidojis savas zināšanas, prasmes un kompetences. Tāpat individuālās pieejas nodrošināšanu izglītības iestādes var īstenot arī sadarbībā ar darba devējiem, tādējādi nodrošinot esošā darba spēka profesionālo pilnveidi. Attiecīgi MK noteikumu projektā tiek iekļautas arī profilēšanas un konsultēšanas izmaksas individuālās pieejas nodrošināšanai nodarbinātajiem ar zemu izglītības līmeni. Nepieciešamā atbalsta personāla izmaksām plānots izstrādāt un piemērot  vienas vienības izmaksu metodiku, ko plānots saskaņot ar vadošo iestādi. Līdz metodikas apstiprināšanai attiecīgo atbalsta personāla izmaksu nodrošināta netiek paredzēta. Finansējums tiks nodrošināts esošā budžeta ietvaros (MK noteikumu projekta 4., 6., 7.,8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 17., 21., 25. un 26. punkts).
b) paredzot jaunu atbalstāmo darbību - atbalsts vispārizglītojošo STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) priekšmetu apguvei neformālās izglītības programmu, profesionālās pilnveides izglītības programmu, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas, kā arī augstskolas vai koledžas studiju moduļa vai studiju kursa veidā nodarbinātai personai ar zemu izglītības līmeni. Mācību izmaksas vispārizglītojošo STEM priekšmetu apguvei tiek plānotas atbilstoši līdz šim 8.4.1. SAM projektā piemērotajai vienas vienības izmaksu metodikai par mācību īstenošanu. Vienlaikus tiek noteikts, ka mācību izmaksas vispārizglītojošo STEM priekšmetu apguvei nodarbinātām personām ar zemu izglītības līmeni tiek segtas pilnā apmērā.(MK noteikumu projekta 5., 7.,  7., 8., 9., 11., 13., 14., 15., 16., 21., 24., 25. un 26. punkts).
Lai novērstu dubultā finansējuma riskus, bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas 8.4.1. SAM ietvaros ir plānots iesaistīt tajos mācību pasākumu veidos, kas netiek īstenoti 14.1.2. SAM. 8.4.1.SAM ietvaros bezdarba riskam pakļautās personas tiks iesaistītas profesionālās tālākizglītības programmās, profesionālās pilnveides izglītības programmās, atbalsts vispārizglītojošo STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) priekšmetu apguvei, kā arī varēs saņemt atbalstu modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei vai studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā. Tāpat bezdarba riskam pakļautām personām būs pieejams atbalsts ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai, kā arī individuāla profilēšana, profilēšanas rezultātu analīze un konsultēšana.
Jaunās atbalstāmās darbības sniegs tiešu atbalstu nodarbinātām personām ar zemu izglītības līmeni un ir vērstas uz personu zināšanu un kompetences pilnveidi. Plānotās atbalstāmās darbības VIAA īstenos sadarbībā ar sadarbības partneriem – izglītības iestādēm, kas nodrošinās personu individuālo konsultēšanu, profilēšanu, izstrādās individuālo mācību plānu, kā arī nodrošinās nepieciešamo kompetenču apguvi. Plānotās aktivitātes neparedz atbalstu un finansiālus ieguldījumus ekonomiskās aktivitātes veicējos, līdz ar to aktivitātes nav kvalificējams un uzskatāmas par komercdarbības atbalstu, jo neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes un arī pasākuma īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri nav kvalificējami kā komercdarbības atbalsta saņēmēji.
4) Precizēt MK noteikumos Nr.474 lietoto terminoloģiju par maznodrošinātas un trūcīgas personas statusu, atbilstoši 2020. gada 17. decembra MK noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” to aizstājot ar nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss (MK noteikumu projekta 9., 18., 22. un 23. punkts).
5) Noteikt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem mācību izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas tiek segtas pilnā apmērā (MK noteikumu 27.punkts).
6) Precizēt MK noteikumu Nr.474 20.11.2. apakšpunktā noteikto asistenta vai surdotulka pakalpojumu izmaksu apmēru, aizstājot līdzšinējo likmi 9,65 euro uz 12,96 euro. Atbalsta apmērs surdotulkiem un asistentiem izriet no MK 2011. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”, kas ir mainīts un šobrīd ir 12,96 euro (MK noteikumu 19.punkts).
7) Papildināt MK noteikumu Nr.474 20.punktu ar jaunu tiešo izmaksu pozīciju, kas nepieciešama MK noteikumu Nr.474 18.1.1. apakšpunktā norādītās atbalstāmās darbības - mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošana un atbilstības izvērtēšana darba tirgus prasībām un tā attīstības vajadzībām, kā arī personības izaugsmes interesēm, īstenošanai, proti, tiešajās izmaksās iekļaujot datu iegādes un analītikas izmaksas, kā arī licenču iegādes izmaksas (MK noteikumu 20. punkts). Minētās izmaksas datu iegādei un analītikai 8.4.1.SAM projekta ietvaros nepieciešamas, lai nodrošinātu izvērstu un datos balstītu projekta ieviešanas izvērtējumu, kā arī veidotu vēl atbilstīgāku un specifiskāku pieaugušo izglītības piedāvājumu, īpaši nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni. Minētais arī izriet no Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnija rīkojumā Nr.436 “Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam” noteiktā rīcība plāna 2021. – 2023. gadam projekta rīcības virziena:  3.3. Pieaugušo izglītības attīstība 3.3.1. uzdevuma: “Kvalitatīvs un pieejams pieaugušo izglītības piedāvājums”, kurā ietverts 3.3.1.3. apakšuzdevums “Nodrošināt individualizēta un elastīga pieaugušo izglītības piedāvājuma īstenošanu, t.sk. atbalstu dalības šķēršļu mazināšanai”. Darba tirgus prognožu jomā VIAA turpinās sadarboties gan ar NVA, gan ar  EM, izmantojot to sniegtos resursus un papildu savas darba tirgus prognozes VIAA neplāno veikt, taču nepieciešams nodrošināt, ka NVA un EM sniedz VIAA to rīcībā esošos prognožu tapšanā izmantotos datus. Nav plānots dublēt NVA un EM darba tirgus prognožu resursos pieejamās informācijas ieguvi. Ievērojot to, ka speciāli sagatavotus datus CSP sniedz tikai par maksu, nepieciešams 8.4.1.SAM projektā paredzēt izmaksas datu iegādei un analītikai.
8) Izslēgt no MK noteikumu Nr.474 31.8. apakšpunkta teikuma daļu “tai skaitā tālmācības”. Tālmācība, kā īstenošanas forma no Profesionālās izglītības likuma izslēgta. Profesionālās izglītības likuma 28. pants nosaka profesionālās izglītības ieguves formas – klātiene, tai skaitā darba vidē balstītas mācības, neklātiene, pašizglītība (MK noteikumu 29. punkts).