24-TA-2689: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) doto uzdevumu 2024. gada 22. augusta EM organizētajā sanāksmē par 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītajiem postījumiem un ar tiem saistīto apdrošināšanas gadījumu izvērtēšanu, plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu un to atteikumiem, kā arī turpmākajiem soļiem identificēto problēmjautājumu risināšanai, tostarp normatīvo aktu pilnveides priekšlikumiem, Latvijas Banka (turpmāk - LB) ir iesniegusi EM priekšlikumus apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidei, lai uzsāktu šo priekšlikumu virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, tādējādi veicinot apdrošinājuma ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu un to izsniegšanu, kā arī apdrošināšanas līguma noteikumu saturu, tostarp apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notika reģionāla mēroga vētra, lietusgāzes un plūdi, kas radīja plašus un būtiskus postījumus. Atbilstoši Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (turpmāk - LAA) regulāri apkopotajai statistikai līdz 2024. gada oktobra beigām par vētras un lietavu radītajiem postījumiem ir saņemti 9774 atlīdzības pieteikumi par kopējo summu 25 miljoni euro, savukārt atlīdzībās ir izmaksāti 19,4 miljoni euro. [1]
Tuvākajās dienās pēc minētās vētras, lietusgāzēm un plūdiem sekoja aktīva iesaistīto iestāžu un institūciju rīcība un sadarbība:
- 2024. gada 31. jūlijā Finanšu ministrija (turpmāk - FM), LB un LAA savstarpēji pārrunāja no apdrošinātājiem sagaidāmo rīcību;
- 2024. gada 1. augustā LAA ieviesa krīzes konsultatīvo tālruni, kur iespējams saņemt konsultācijas, kā rīkoties, ja iestājies apdrošināšanas gadījums kustamajam vai nekustamajam īpašumam vētras un plūdu izraisīto seku dēļ, kā rīkoties situācijās, ja rodas domstarpības ar apdrošinātāju par atlīdzības izmaksām, un citiem saistītiem iespējami neskaidriem jautājumiem. Vienlaikus LAA uzsvēra, ka apdrošinātāji rūpīgi izvērtē katru gadījumu un ir iespējami pretimnākoši iedzīvotājiem;
- LB regulāri sazinājās ar LAA, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem. Tāpat LB skaidroja galvenos apdrošināšanas tirgus darbības principus un sniedza ieteikumus apdrošināšanas ņēmējiem;
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) sniedza vairākas konsultācijas, pauda gatavību jautājumu un neskaidrību gadījumā sniegt informāciju un atbalstu, kā arī aicināja patērētājus nepieciešamības gadījumā vērsties PTAC. Tāpat PTAC sazinājās ar LAA, norādot, ka nav pieļaujams, ka tiek atteikta atlīdzības izmaksa gadījumos, kad noteikti riski un to interpretācija ir nepietiekami izskaidroti.
Lai pārrunātu 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītos postījumus un ar tiem saistīto apdrošināšanas gadījumu izvērtēšanu, plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu un to atteikumus, kā arī turpmākos soļus identificēto problēmjautājumu risināšanai, tostarp normatīvo aktu pilnveides priekšlikumus, EM organizēja vairākas sanāksmes (2024. gada 6. augustā, 22. augustā un 1. oktobrī) ar FM, LB, Konkurences padomes (turpmāk - KP), PTAC, LAA un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvju dalību.
Apmainoties ar informāciju, viedokļiem un priekšlikumiem par aktuālo situāciju EM organizētajās sanāksmēs, LAA informēja, ka attiecībā uz plūdiem apdrošināšanas līgumā var ietvert atšķirīgu apdrošināto risku segumu, tomēr, neraugoties uz to, apdrošinātāji atbildīgi pilda saistības un ir pretimnākoši arī tajos gadījumos, kad apdrošināto risku segums ir bijis šaurs (proti, tajā nav bijuši ietverti riski saistībā ar lietavām un nokrišņiem), brīvprātīgi noteiktā apmērā izmaksājot atlīdzības, lai gan attiecīgajā gadījumā saskaņā ar noslēgtajā apdrošināšanas līgumā ietverto apdrošināto risku segumu tas nebūtu jāveic. Tomēr, ņemot vērā apdrošināšanas institūta būtību un darbības principus, tā ir izņēmuma situācija, nevis ilgtermiņa risinājums. Tāpat LAA informēja, ka 2024. gada 1. augustā ieviestais krīzes konsultatīvais tālrunis ticis pārveidots par pastāvīgo konsultāciju tālruni. Savukārt PTAC un LB minēja, ka jau iepriekš, veicot tirgus uzraudzības pasākumus, ir aicinājuši apdrošinātājus novērst problēmas un trūkumus, kas pastāv apdrošināšanas līgumu nosacījumu formulējumos, to atspoguļošanā un klientu informēšanā. Arī EM uzsvēra, ka patērētājiem ir tiesības saņemt skaidru, precīzu un saprotamu informāciju par apdrošināšanas līguma nosacījumiem, ko, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, no apdrošinātāja puses nav iespējams dažādi interpretēt.
EM organizētajās sanāksmēs notikušo diskusiju ietvaros iesaistītās iestādes un institūcijas izdarīja šādus būtiskākos secinājumus, kā arī identificēja sekojošus problēmjautājumus:
- apdrošināšanas līgumu noteikumi, apdrošinātie riski un to izņēmumi ir uzrakstīti samērā sarežģītā valodā un dažkārt arī neskaidri, kas apgrūtina apdrošinājuma ņēmēju izpratni un apzinātu lēmumu pieņemšanu par apdrošināšanas līgumu, tostarp attiecībā uz risku segumu;
- apdrošinājuma ņēmēji bieži vien noslēdz apdrošināšanas līgumus, neiedziļinoties un rūpīgi neiepazīstoties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, tostarp tajos ietverto risku segumu.
Līdz ar to, apzinot pastāvošo situāciju, iesaistītās puses vienojās, ka identificēto problēmjautājumu risināšanai nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai veicinātu skaidras, precīzas un saprotamas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām.
Tā kā ir būtiski ne tikai veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, bet arī panākt visas nozares iesaisti un vēlmi uzlabot līdzšinējo praksi, nodrošinot skaidru un nepārprotamu apdrošinājuma ņēmēju - fizisku personu, tostarp arī patērētāju - informētību par apdrošināšanas produktiem, apdrošinātajiem riskiem un to izņēmumiem, kā arī pušu tiesībām un pienākumiem, paralēli normatīvo aktu grozījumu izstrādei LAA sadarbībā ar PTAC 2024. gada novembrī ir uzsākusi izglītojošu kampaņu iedzīvotājiem par apdrošināšanu, vienkāršā valodā skaidrojot sabiedrībai dažādu apdrošināšanas veidu darbību, izmantojot ceļa kartes principu – kādi apsvērumi jāņem vērā, izvēloties kādu no pieejamiem apdrošināšanas produktiem, kādi ir klienta un apdrošinātāja pienākumi un tiesības un ar kādu apdrošināšanas atlīdzību iespējams rēķināties situācijā, ja iestājas apdrošināšanas gadījums. Kampaņa ilgs līdz 2025. gada vidum, un tās ietvaros tiks sagatavotas ceļa kartes par īpašuma apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājuma veidošanu, dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veidošanas, mūža pensijas apdrošināšanu, nelaimes gadījumu, KASKO, OCTA, ceļojumu un veselības apdrošināšanu. [1]
Tāpat 2024. gada 31. oktobrī LAA organizēja ekspertu un iesaistīto pušu diskusiju par dažādu nozaru mācībām no 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāzēm un plūdiem - kādas problēmas ir atklājušās, kā tās novērst, kas par ko ir atbildīgs un kā visām pusēm maksimāli efektīvi sadarboties, ja notiek šādas lielas, neprognozējamas kataklizmas. LAA organizētajā diskusijā piedalījās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Jūrmalas valstspilsētas domes, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības, Klimata un enerģētikas ministrijas, EM, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Zemkopības ministrijas, Swedbank P&C Insurance AS, LB, Aon Baltic, FM, Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas, PTAC un AAS BALTA pārstāvji. [2]
[1] https://www.laa.lv/nozares-zinas/ar-cela-karti-ipasuma-apdrosinasana-laa-uzsak-izglitojosu-kampanu/
[2] https://www.laa.lv/nozares-zinas/laa-organize-ekspertu-sarunu-par-dazadu-nozaru-macibam-no-vetras-un-citam-dabas-kataklizmam/
Tuvākajās dienās pēc minētās vētras, lietusgāzēm un plūdiem sekoja aktīva iesaistīto iestāžu un institūciju rīcība un sadarbība:
- 2024. gada 31. jūlijā Finanšu ministrija (turpmāk - FM), LB un LAA savstarpēji pārrunāja no apdrošinātājiem sagaidāmo rīcību;
- 2024. gada 1. augustā LAA ieviesa krīzes konsultatīvo tālruni, kur iespējams saņemt konsultācijas, kā rīkoties, ja iestājies apdrošināšanas gadījums kustamajam vai nekustamajam īpašumam vētras un plūdu izraisīto seku dēļ, kā rīkoties situācijās, ja rodas domstarpības ar apdrošinātāju par atlīdzības izmaksām, un citiem saistītiem iespējami neskaidriem jautājumiem. Vienlaikus LAA uzsvēra, ka apdrošinātāji rūpīgi izvērtē katru gadījumu un ir iespējami pretimnākoši iedzīvotājiem;
- LB regulāri sazinājās ar LAA, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem. Tāpat LB skaidroja galvenos apdrošināšanas tirgus darbības principus un sniedza ieteikumus apdrošināšanas ņēmējiem;
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) sniedza vairākas konsultācijas, pauda gatavību jautājumu un neskaidrību gadījumā sniegt informāciju un atbalstu, kā arī aicināja patērētājus nepieciešamības gadījumā vērsties PTAC. Tāpat PTAC sazinājās ar LAA, norādot, ka nav pieļaujams, ka tiek atteikta atlīdzības izmaksa gadījumos, kad noteikti riski un to interpretācija ir nepietiekami izskaidroti.
Lai pārrunātu 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītos postījumus un ar tiem saistīto apdrošināšanas gadījumu izvērtēšanu, plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu un to atteikumus, kā arī turpmākos soļus identificēto problēmjautājumu risināšanai, tostarp normatīvo aktu pilnveides priekšlikumus, EM organizēja vairākas sanāksmes (2024. gada 6. augustā, 22. augustā un 1. oktobrī) ar FM, LB, Konkurences padomes (turpmāk - KP), PTAC, LAA un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvju dalību.
Apmainoties ar informāciju, viedokļiem un priekšlikumiem par aktuālo situāciju EM organizētajās sanāksmēs, LAA informēja, ka attiecībā uz plūdiem apdrošināšanas līgumā var ietvert atšķirīgu apdrošināto risku segumu, tomēr, neraugoties uz to, apdrošinātāji atbildīgi pilda saistības un ir pretimnākoši arī tajos gadījumos, kad apdrošināto risku segums ir bijis šaurs (proti, tajā nav bijuši ietverti riski saistībā ar lietavām un nokrišņiem), brīvprātīgi noteiktā apmērā izmaksājot atlīdzības, lai gan attiecīgajā gadījumā saskaņā ar noslēgtajā apdrošināšanas līgumā ietverto apdrošināto risku segumu tas nebūtu jāveic. Tomēr, ņemot vērā apdrošināšanas institūta būtību un darbības principus, tā ir izņēmuma situācija, nevis ilgtermiņa risinājums. Tāpat LAA informēja, ka 2024. gada 1. augustā ieviestais krīzes konsultatīvais tālrunis ticis pārveidots par pastāvīgo konsultāciju tālruni. Savukārt PTAC un LB minēja, ka jau iepriekš, veicot tirgus uzraudzības pasākumus, ir aicinājuši apdrošinātājus novērst problēmas un trūkumus, kas pastāv apdrošināšanas līgumu nosacījumu formulējumos, to atspoguļošanā un klientu informēšanā. Arī EM uzsvēra, ka patērētājiem ir tiesības saņemt skaidru, precīzu un saprotamu informāciju par apdrošināšanas līguma nosacījumiem, ko, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, no apdrošinātāja puses nav iespējams dažādi interpretēt.
EM organizētajās sanāksmēs notikušo diskusiju ietvaros iesaistītās iestādes un institūcijas izdarīja šādus būtiskākos secinājumus, kā arī identificēja sekojošus problēmjautājumus:
- apdrošināšanas līgumu noteikumi, apdrošinātie riski un to izņēmumi ir uzrakstīti samērā sarežģītā valodā un dažkārt arī neskaidri, kas apgrūtina apdrošinājuma ņēmēju izpratni un apzinātu lēmumu pieņemšanu par apdrošināšanas līgumu, tostarp attiecībā uz risku segumu;
- apdrošinājuma ņēmēji bieži vien noslēdz apdrošināšanas līgumus, neiedziļinoties un rūpīgi neiepazīstoties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, tostarp tajos ietverto risku segumu.
Līdz ar to, apzinot pastāvošo situāciju, iesaistītās puses vienojās, ka identificēto problēmjautājumu risināšanai nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai veicinātu skaidras, precīzas un saprotamas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām.
Tā kā ir būtiski ne tikai veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, bet arī panākt visas nozares iesaisti un vēlmi uzlabot līdzšinējo praksi, nodrošinot skaidru un nepārprotamu apdrošinājuma ņēmēju - fizisku personu, tostarp arī patērētāju - informētību par apdrošināšanas produktiem, apdrošinātajiem riskiem un to izņēmumiem, kā arī pušu tiesībām un pienākumiem, paralēli normatīvo aktu grozījumu izstrādei LAA sadarbībā ar PTAC 2024. gada novembrī ir uzsākusi izglītojošu kampaņu iedzīvotājiem par apdrošināšanu, vienkāršā valodā skaidrojot sabiedrībai dažādu apdrošināšanas veidu darbību, izmantojot ceļa kartes principu – kādi apsvērumi jāņem vērā, izvēloties kādu no pieejamiem apdrošināšanas produktiem, kādi ir klienta un apdrošinātāja pienākumi un tiesības un ar kādu apdrošināšanas atlīdzību iespējams rēķināties situācijā, ja iestājas apdrošināšanas gadījums. Kampaņa ilgs līdz 2025. gada vidum, un tās ietvaros tiks sagatavotas ceļa kartes par īpašuma apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājuma veidošanu, dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veidošanas, mūža pensijas apdrošināšanu, nelaimes gadījumu, KASKO, OCTA, ceļojumu un veselības apdrošināšanu. [1]
Tāpat 2024. gada 31. oktobrī LAA organizēja ekspertu un iesaistīto pušu diskusiju par dažādu nozaru mācībām no 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāzēm un plūdiem - kādas problēmas ir atklājušās, kā tās novērst, kas par ko ir atbildīgs un kā visām pusēm maksimāli efektīvi sadarboties, ja notiek šādas lielas, neprognozējamas kataklizmas. LAA organizētajā diskusijā piedalījās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Jūrmalas valstspilsētas domes, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības, Klimata un enerģētikas ministrijas, EM, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Zemkopības ministrijas, Swedbank P&C Insurance AS, LB, Aon Baltic, FM, Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas, PTAC un AAS BALTA pārstāvji. [2]
[1] https://www.laa.lv/nozares-zinas/ar-cela-karti-ipasuma-apdrosinasana-laa-uzsak-izglitojosu-kampanu/
[2] https://www.laa.lv/nozares-zinas/laa-organize-ekspertu-sarunu-par-dazadu-nozaru-macibam-no-vetras-un-citam-dabas-kataklizmam/
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Apdrošināšanas līguma likuma (turpmāk - ALL) 8. panta pirmā daļa paredz, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem jābūt skaidriem un saprotamiem. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrajā daļā ir noteikts, ka līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā, bet 2.1 daļā - ka neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam. Tomēr, neraugoties uz pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu, apdrošināšanas līgumu noteikumi, apdrošinātie riski un to izņēmumi ir uzrakstīti samērā sarežģītā valodā un dažkārt arī neskaidri, kas apgrūtina apdrošinājuma ņēmēju izpratni un apzinātu lēmumu pieņemšanu par apdrošināšanas līgumu, tostarp attiecībā uz risku segumu.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēju – fizisku personu – izpratni par apdrošināšanas līguma noteikumu saturu, likumprojekts paredz papildināt ALL 8. panta pirmo daļu, nosakot prasību apdrošināšanas līguma noteikumus apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām – sagatavot vienkāršajā valodā, pēc iespējas ņemot vērā Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartos noteiktos vienkāršās valodas veidošanas principus un vadlīnijas. Šādā veidā tiktu stiprināti skaidri un nozarē saskaņoti vienkāršās valodas veidošanas principi un vadlīnijas, izstrādājot apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī veicināta skaidras, precīzas un saprotamas informācijas sniegšana apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām.
Vienkāršās valodas lietošanas pienākums jau šobrīd ir ietverts Eiropas Komisijas 2017. gada 11. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2017/1469, ar ko nosaka apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta standartizētu noformējumu (turpmāk - Regula (ES) 2017/1469), 5. pantā: "Apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sagatavo vienkāršā valodā, veicinot patērētāju izpratni par minētā dokumenta saturu, un tas pievēršas būtiskākajai informācijai, kas klientam ir nepieciešama, lai izdarītu informētu lēmumu. Žargonu neizmanto."
2023. gada vidū tika publicēts Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vienkāršās valodas standarts ISO 24495-1:2023 – 1. daļa: Pārvaldības principi un vadlīnijas. Plānots, ka nākotnē tiks publicētas arī standarta nākamās daļas: 2. daļa: Juridiskā komunikācija un 3. daļa: Zinātniskā rakstība. Minētajā standartā ir noteikta vienkāršās valodas definīcija un uzsvērts, ka vienkāršo valodu ir vēlams izmantot visu veidu dokumentos, tostarp juridiskajos, tehniskajos un informatīvajos materiālos, lai būtiski uzlabotu sabiedrības izpratni un iesaisti. Atbilstoši definīcijai teksts tiek uzskatīts par uzrakstītu vienkāršajā valodā, ja tā formulējums, struktūra un noformējums ir tik skaidri, ka mērķauditorija var viegli atrast vajadzīgo informāciju, saprast to un izmantot.
Lai nodrošinātu pakāpenisku apdrošināšanas līguma noteikumu pārveidošanu vienkāršajā valodā, likumprojekts nosaka diferencētu pārejas periodu atkarībā no apdrošināšanas veida:
- īpašuma apdrošināšanas, palīdzības apdrošināšanas, sauszemes transporta apdrošināšanas un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu noteikumiem (atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma (turpmāk - APL) 19. panta pirmās daļas 1., 3., 8., 9. un 18. punktam) jābūt pārveidotiem vienkāršajā valodā līdz 2026. gada 1. augustam;
- pārējiem apdrošināšanas līgumu noteikumiem (atbilstoši APL 19. panta pirmajai un otrajai daļai, izņemot pirmās daļas 1., 3., 8., 9. un 18. punktu) jābūt pārveidotiem vienkāršajā valodā līdz 2027. gada 1. februārim.
Neraugoties uz to, ka apdrošinātāji jau ir uzsākuši nepieciešamās darbības apdrošināšanas līguma noteikumu pārveidošanai vienkāršajā valodā, attiecīgo pārejas periodu noteikšanā tika ņemts vērā, ka:
- atsevišķiem apdrošinātājiem ir salīdzinoši liels pārveidojamo līgumu noteikumu skaits (vairāk nekā 20);
- apdrošināšanas līguma noteikumu pārveidošanai vienkāršajā valodā nepieciešamības gadījumā var tikt iesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji (valodnieki), kuru skaits ir neliels.
Līdz ar to likumprojektā paredzētie pārejas periodi būs piemērotākie nozarē identificēto problēmjautājumu un izaicinājumu efektīvai risināšanai, nodrošinot pēc iespējas ātrāku un efektīvāku mērķa sasniegšanu (t.i. apdrošinājuma ņēmēju - fizisku personu - izpratnes veicināšanu) tajos apdrošināšanas veidos, kas visvairāk ietekmē apdrošinājuma ņēmējus - fiziskās personas. Tas arī ļautu vienoti visā nozarē vienkāršo valodu sākotnēji ieviest to apdrošināšanas līgumu noteikumos, kurus klienti – fiziskās personas – iegādājas visbiežāk. Tāpat šāda pārejas perioda diferencēšana varētu mazināt risku, ka kāds atsevišķs apdrošinātājs apdrošināšanas līgumu noteikumu pārveidošanu atliek uz pārejas perioda beigām.
Vienkāršās valodas lietošanas pienākums jau šobrīd ir ietverts Eiropas Komisijas 2017. gada 11. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2017/1469, ar ko nosaka apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta standartizētu noformējumu (turpmāk - Regula (ES) 2017/1469), 5. pantā: "Apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sagatavo vienkāršā valodā, veicinot patērētāju izpratni par minētā dokumenta saturu, un tas pievēršas būtiskākajai informācijai, kas klientam ir nepieciešama, lai izdarītu informētu lēmumu. Žargonu neizmanto."
2023. gada vidū tika publicēts Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vienkāršās valodas standarts ISO 24495-1:2023 – 1. daļa: Pārvaldības principi un vadlīnijas. Plānots, ka nākotnē tiks publicētas arī standarta nākamās daļas: 2. daļa: Juridiskā komunikācija un 3. daļa: Zinātniskā rakstība. Minētajā standartā ir noteikta vienkāršās valodas definīcija un uzsvērts, ka vienkāršo valodu ir vēlams izmantot visu veidu dokumentos, tostarp juridiskajos, tehniskajos un informatīvajos materiālos, lai būtiski uzlabotu sabiedrības izpratni un iesaisti. Atbilstoši definīcijai teksts tiek uzskatīts par uzrakstītu vienkāršajā valodā, ja tā formulējums, struktūra un noformējums ir tik skaidri, ka mērķauditorija var viegli atrast vajadzīgo informāciju, saprast to un izmantot.
Lai nodrošinātu pakāpenisku apdrošināšanas līguma noteikumu pārveidošanu vienkāršajā valodā, likumprojekts nosaka diferencētu pārejas periodu atkarībā no apdrošināšanas veida:
- īpašuma apdrošināšanas, palīdzības apdrošināšanas, sauszemes transporta apdrošināšanas un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu noteikumiem (atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma (turpmāk - APL) 19. panta pirmās daļas 1., 3., 8., 9. un 18. punktam) jābūt pārveidotiem vienkāršajā valodā līdz 2026. gada 1. augustam;
- pārējiem apdrošināšanas līgumu noteikumiem (atbilstoši APL 19. panta pirmajai un otrajai daļai, izņemot pirmās daļas 1., 3., 8., 9. un 18. punktu) jābūt pārveidotiem vienkāršajā valodā līdz 2027. gada 1. februārim.
Neraugoties uz to, ka apdrošinātāji jau ir uzsākuši nepieciešamās darbības apdrošināšanas līguma noteikumu pārveidošanai vienkāršajā valodā, attiecīgo pārejas periodu noteikšanā tika ņemts vērā, ka:
- atsevišķiem apdrošinātājiem ir salīdzinoši liels pārveidojamo līgumu noteikumu skaits (vairāk nekā 20);
- apdrošināšanas līguma noteikumu pārveidošanai vienkāršajā valodā nepieciešamības gadījumā var tikt iesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji (valodnieki), kuru skaits ir neliels.
Līdz ar to likumprojektā paredzētie pārejas periodi būs piemērotākie nozarē identificēto problēmjautājumu un izaicinājumu efektīvai risināšanai, nodrošinot pēc iespējas ātrāku un efektīvāku mērķa sasniegšanu (t.i. apdrošinājuma ņēmēju - fizisku personu - izpratnes veicināšanu) tajos apdrošināšanas veidos, kas visvairāk ietekmē apdrošinājuma ņēmējus - fiziskās personas. Tas arī ļautu vienoti visā nozarē vienkāršo valodu sākotnēji ieviest to apdrošināšanas līgumu noteikumos, kurus klienti – fiziskās personas – iegādājas visbiežāk. Tāpat šāda pārejas perioda diferencēšana varētu mazināt risku, ka kāds atsevišķs apdrošinātājs apdrošināšanas līgumu noteikumu pārveidošanu atliek uz pārejas perioda beigām.
Problēmas apraksts
ALL 12. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka gadījumā, ja apdrošināšanas līgumu noslēdz, izmantojot distances saziņas līdzekli, apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas paziņo apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas līguma noteikumus rakstveidā vai ar cita apdrošinājuma ņēmējam pieejama pastāvīga informācijas nesēja starpniecību. Tomēr neatkarīgi no apdrošināšanas līguma noslēgšanas veida - klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus - apdrošinājuma ņēmēji bieži vien noslēdz apdrošināšanas līgumus neiedziļinoties un rūpīgi neiepazīstoties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, tostarp tajos ietverto risku segumu, kas, savukārt, pēcāk var radīt domstarpībās starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz ALL 12. panta pirmās daļas prasības attiecināt ne tikai uz tiem apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, bet gan uz visiem apdrošināšanas līgumiem neatkarīgi no to noslēgšanas veida, tādējādi pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas iepazīstinot ar apdrošināšanas līguma noteikumiem visus apdrošinājuma ņēmējus.
Problēmas apraksts
ALL 19. pants nosaka, ka apdrošinātājs, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, izsniedz apliecinājumu par apdrošināšanas līguma noslēgšanu — apdrošināšanas polisi. Ja uz apdrošināšanas polises nav pušu parakstu, tas neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esību, ja ir ievēroti apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās noteikumi. Šī tiesību norma neuzskaita visu apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu, kā arī neparedz apdrošinātājam pienākumu izsniegt šo dokumentu kopumu apdrošinājuma ņēmējam, līdz ar to apdrošinājuma ņēmējiem dažkārt trūkst izpratnes par apdrošināšanas līgumu veidojošajiem dokumentiem un to saturu, kas, savukārt, pēcāk var radīt domstarpības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Šajā kontekstā arī ir izdalāms jautājums par apdrošināto un neapdrošināto risku iekļaušanu un atspoguļošanu apdrošināšanas polisē.
Proti, ALL 8. panta otrajā daļā ir noteikts obligātās informācijas apjoms, kas jāiekļauj apdrošināšanas līgumā - līguma noslēgšanas datums, vieta, apdrošināšanas periods, apdrošinātāja firma un juridiskā adrese (ja apdrošinātājs ir apdrošinātāja filiāle, norāda arī apdrošinātāja galvenā biroja juridisko adresi), apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, labuma guvējs (ja tāds ir), apdrošinātais risks, apdrošināšanas objekts, apdrošinājuma summa, apdrošināšanas prēmija katram apdrošināšanas veidam, apdrošināšanas atlīdzība vai tās aprēķināšanas kārtība katram apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas prēmijas maksājuma termiņi un kārtība, termiņš, līdz kuram jāpieņem lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu to izmaksāt, līguma izbeigšanas noteikumi, pušu pienākumi un atbildība par līguma noteikumu neievērošanu.
Praksē apdrošinātāji apdrošinājuma ņēmējiem personalizētu informāciju, piemēram, konkrētajā līgumā ietvertos riskus, apdrošināšanas objektus un apdrošinājuma summas, iekļauj apdrošināšanas polisē, savukārt apdrošināšanas noteikumi visbiežāk ir vispārīgi un attiecināmi uz apdrošināšanas produktu kopumā, nevis personalizēti.
Arī apdrošināšanas produkta informācijas dokuments (turpmāk - APID) atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk - APIL) 36. panta sestajā daļā noteiktajam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas kodolīgi sniedz būtiskāko informāciju par apdrošināšanas produktu. Tas ietver vispārīgi attiecināmo apdrošināšanas noteikumu īsu kopsavilkumu, kas nav personalizēts.
Var secināt, ka pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz pienākumu apdrošinātājiem apdrošināšanas polisē iekļaut personalizētu informāciju par konkrētajā gadījumā apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem, kas izriet no attiecīgā apdrošināšanas līguma noteikumiem, līdz ar to apdrošinājuma ņēmējiem dažkārt trūkst izpratnes par noslēgtajā apdrošināšanas līgumā ietverto risku segumu, kas, savukārt, pēcāk var radīt domstarpības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Šajā kontekstā arī ir izdalāms jautājums par apdrošināto un neapdrošināto risku iekļaušanu un atspoguļošanu apdrošināšanas polisē.
Proti, ALL 8. panta otrajā daļā ir noteikts obligātās informācijas apjoms, kas jāiekļauj apdrošināšanas līgumā - līguma noslēgšanas datums, vieta, apdrošināšanas periods, apdrošinātāja firma un juridiskā adrese (ja apdrošinātājs ir apdrošinātāja filiāle, norāda arī apdrošinātāja galvenā biroja juridisko adresi), apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, labuma guvējs (ja tāds ir), apdrošinātais risks, apdrošināšanas objekts, apdrošinājuma summa, apdrošināšanas prēmija katram apdrošināšanas veidam, apdrošināšanas atlīdzība vai tās aprēķināšanas kārtība katram apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas prēmijas maksājuma termiņi un kārtība, termiņš, līdz kuram jāpieņem lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu to izmaksāt, līguma izbeigšanas noteikumi, pušu pienākumi un atbildība par līguma noteikumu neievērošanu.
Praksē apdrošinātāji apdrošinājuma ņēmējiem personalizētu informāciju, piemēram, konkrētajā līgumā ietvertos riskus, apdrošināšanas objektus un apdrošinājuma summas, iekļauj apdrošināšanas polisē, savukārt apdrošināšanas noteikumi visbiežāk ir vispārīgi un attiecināmi uz apdrošināšanas produktu kopumā, nevis personalizēti.
Arī apdrošināšanas produkta informācijas dokuments (turpmāk - APID) atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma (turpmāk - APIL) 36. panta sestajā daļā noteiktajam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas kodolīgi sniedz būtiskāko informāciju par apdrošināšanas produktu. Tas ietver vispārīgi attiecināmo apdrošināšanas noteikumu īsu kopsavilkumu, kas nav personalizēts.
Var secināt, ka pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz pienākumu apdrošinātājiem apdrošināšanas polisē iekļaut personalizētu informāciju par konkrētajā gadījumā apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem, kas izriet no attiecīgā apdrošināšanas līguma noteikumiem, līdz ar to apdrošinājuma ņēmējiem dažkārt trūkst izpratnes par noslēgtajā apdrošināšanas līgumā ietverto risku segumu, kas, savukārt, pēcāk var radīt domstarpības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu veidojošajiem dokumentiem un to saturu, likumprojekts paredz izteikt ALL 19. pantu cita redakcijā, skaidrāk definējot, ka apdrošināšanas līgumu veido apdrošināšanas polise kopā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, kā arī visiem šā līguma grozījumiem un papildinājumiem, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā, un nosakot prasību apdrošinātājiem izsniegt apdrošinājuma ņēmējam visu apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu. Šādā veidā, apdrošinātājam vienkopus izsniedzot visus apdrošināšanas līgumu veidojošos dokumentus, tiktu veicināta apdrošinājuma ņēmēja izpratne, ka apdrošināšanas noteikumi ir neatņemama apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
Savukārt, lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēju – fizisku personu – izpratni par noslēgto apdrošināšanas līgumu, likumprojekts paredz, ka, izsakot ALL 19. pantu citā redakcijā, tiek noteikts, ka apdrošināšanas polisē norāda visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus, ietverot šajā tiesību normā arī paskaidrojumu, ka neapdrošinātie riski ir tādi, kuri ir ietverti apdrošināšanas līguma noteikumos, bet apdrošinājuma ņēmējs nav izvēlējies tos apdrošināt. Tādējādi apdrošināšanas polisē apdrošinājuma ņēmējam tiktu sniegta personalizēta informācija par tieši viņa gadījumā:
- apdrošinātajiem riskiem – riskiem, kuri ir ietverti apdrošināšanas noteikumos un apdrošinājuma ņēmējs ir izvēlējies tos apdrošināt;
- neapdrošinātajiem riskiem – riskiem, kuri ir ietverti apdrošināšanas noteikumos, bet apdrošinājuma ņēmējs nav izvēlējies tos apdrošināt.
Tas veicinātu apdrošinājuma ņēmēja izpratni par dažādo iespējamo risku daudzveidību kopumā un sniegtu skaidru informāciju par apdrošinājuma ņēmēja izdarīto izvēli attiecībā uz apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem.
Tā kā apdrošināto un neapdrošināto risku iekļaušana apdrošināšanas polisē ir saistīta ar izmaiņām apdrošinātāju informācijas tehnoloģiju sistēmās, likumprojekts paredz, ka ALL 19. panta ceturto daļu piemēros, sākot ar 2026. gada 1. februāri.
Savukārt, lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēju – fizisku personu – izpratni par noslēgto apdrošināšanas līgumu, likumprojekts paredz, ka, izsakot ALL 19. pantu citā redakcijā, tiek noteikts, ka apdrošināšanas polisē norāda visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus, ietverot šajā tiesību normā arī paskaidrojumu, ka neapdrošinātie riski ir tādi, kuri ir ietverti apdrošināšanas līguma noteikumos, bet apdrošinājuma ņēmējs nav izvēlējies tos apdrošināt. Tādējādi apdrošināšanas polisē apdrošinājuma ņēmējam tiktu sniegta personalizēta informācija par tieši viņa gadījumā:
- apdrošinātajiem riskiem – riskiem, kuri ir ietverti apdrošināšanas noteikumos un apdrošinājuma ņēmējs ir izvēlējies tos apdrošināt;
- neapdrošinātajiem riskiem – riskiem, kuri ir ietverti apdrošināšanas noteikumos, bet apdrošinājuma ņēmējs nav izvēlējies tos apdrošināt.
Tas veicinātu apdrošinājuma ņēmēja izpratni par dažādo iespējamo risku daudzveidību kopumā un sniegtu skaidru informāciju par apdrošinājuma ņēmēja izdarīto izvēli attiecībā uz apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem.
Tā kā apdrošināto un neapdrošināto risku iekļaušana apdrošināšanas polisē ir saistīta ar izmaiņām apdrošinātāju informācijas tehnoloģiju sistēmās, likumprojekts paredz, ka ALL 19. panta ceturto daļu piemēros, sākot ar 2026. gada 1. februāri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pirms 2024. gada 22. augusta EM organizētās sanāksmes EM sagatavoja un nosūtīja sanāksmes dalībniekiem likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”, kas paredzēja, ka patērētājiem pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas izsniedzamais APID pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas kļūst par tā neatņemamu sastāvdaļu. Šī likumprojekta mērķis bija padarīt apdrošināšanas līgumu saprotamāku patērētājiem, tostarp skaidri norādot APID arī apdrošinātos riskus un to izņēmumus, kā arī novērst iespējamās pretrunas starp APID un apdrošināšanas līgumu.
Tomēr 2024. gada 22. augusta sanāksmē LB un LAA norādīja, ka APID saturu jau nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti (Regula (ES) 2017/1469), tādēļ, nosakot papildus prasības, var rasties pretrunas starp nacionālo un Eiropas Savienības normatīvo regulējumu. Vienlaikus LB un LAA piekrita, ka nepieciešams vienkāršot patērētājiem pieejamo informāciju, bet izvēloties citu risinājumu.
2024. gada 22. augusta EM organizētajā sanāksmē EM aicināja KP sniegt viedokli par vienotu apdrošināšanas līguma definīciju noteikšanas iespējamību, tā kā EM ieskatā tas veicinātu noteiktību, vienlaikus paredzot iespēju apdrošinātājiem noteikt dažādus izņēmumus.
Tomēr KP bija skeptiska par šo risinājumu un nesaskatīja nepieciešamību apdrošināšanas nozarē nacionālā līmenī veikt šādu standartizāciju, tā kā jebkura standartizācija mazinātu konkurenci. Arī LAA neatbalstīja vienotu apdrošināšanas līguma definīciju noteikšanu, norādot, ka tā nesasniegtu mērķi.
Tomēr 2024. gada 22. augusta sanāksmē LB un LAA norādīja, ka APID saturu jau nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti (Regula (ES) 2017/1469), tādēļ, nosakot papildus prasības, var rasties pretrunas starp nacionālo un Eiropas Savienības normatīvo regulējumu. Vienlaikus LB un LAA piekrita, ka nepieciešams vienkāršot patērētājiem pieejamo informāciju, bet izvēloties citu risinājumu.
2024. gada 22. augusta EM organizētajā sanāksmē EM aicināja KP sniegt viedokli par vienotu apdrošināšanas līguma definīciju noteikšanas iespējamību, tā kā EM ieskatā tas veicinātu noteiktību, vienlaikus paredzot iespēju apdrošinātājiem noteikt dažādus izņēmumus.
Tomēr KP bija skeptiska par šo risinājumu un nesaskatīja nepieciešamību apdrošināšanas nozarē nacionālā līmenī veikt šādu standartizāciju, tā kā jebkura standartizācija mazinātu konkurenci. Arī LAA neatbalstīja vienotu apdrošināšanas līguma definīciju noteikšanu, norādot, ka tā nesasniegtu mērķi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā paredzētās prasības - apdrošināšanas līguma noteikumu sagatavošana vienkāršajā valodā, visu apdrošinājuma ņēmēju iepazīstināšana ar apdrošināšanas līguma noteikumiem pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, visa apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopuma izsniegšana apdrošinājuma ņēmējam, visu apdrošināšanas līguma noteikumos ietverto apdrošināmo risku norādīšana apdrošināšanas polisē, atzīmējot apdrošinātos un neapdrošinātos riskus - pilnveidos apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, tādējādi veicinot apdrošinājuma ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu un to izsniegšanu, kā arī apdrošināšanas līguma noteikumu saturu, tostarp apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem. Tas, savukārt, ļaus samazināt to gadījumu skaitu, kad apdrošinājuma ņēmējam rodas domstarpības ar apdrošinātāju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, jo apdrošinājuma ņēmējs, nepilnīgi iepazīstoties ar apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu vai neizprotot atsevišķus tā aspektus vai elementus, maldīgi ir uzskatījis, ka viņam attiecīgajā situācijā būtu jāsaņem apdrošināšanas atlīdzība.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Apdrošinājuma ņēmēji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs apdrošinājuma ņēmējus, jo tas ir izstrādāts, lai veicinātu apdrošinājuma ņēmēju izpratni par apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu un to izsniegšanu, kā arī apdrošināšanas līguma noteikumu saturu, tostarp apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem riskiem.
Juridiskās personas
- Apdrošinājuma ņēmēji
- Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (apdrošinātāji)
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus (apdrošinātājus), jo tas paredz apdrošināšanas līguma noteikumu sagatavošanu vienkāršajā valodā, apdrošinātāja pienākumu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas iepazīstināt ar apdrošināšanas līguma noteikumiem visus apdrošinājuma ņēmējus, apdrošinātāja pienākumu izsniegt apdrošinājuma ņēmējam visu apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu, kā arī visu apdrošināšanas līguma noteikumos ietverto apdrošināmo risku (atzīmējot apdrošinātos un neapdrošinātos riskus) norādīšanu apdrošināšanas polisē.
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs arī tos apdrošinājuma ņēmējus, kas ir juridiskās personas, jo tas ir izstrādāts, lai veicinātu arī apdrošinājuma ņēmēju - juridisku personu - izpratni par apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu un to izsniegšanu.
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs arī tos apdrošinājuma ņēmējus, kas ir juridiskās personas, jo tas ir izstrādāts, lai veicinātu arī apdrošinājuma ņēmēju - juridisku personu - izpratni par apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu un to izsniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs visus apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus (apdrošinātājus), jo tas paredz apdrošināšanas līguma noteikumu sagatavošanu vienkāršajā valodā, apdrošinātāja pienākumu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas iepazīstināt ar apdrošināšanas līguma noteikumiem visus apdrošinājuma ņēmējus, apdrošinātāja pienākumu izsniegt apdrošinājuma ņēmējam visu apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopumu, kā arī visu apdrošināšanas līguma noteikumos ietverto apdrošināmo risku (atzīmējot apdrošinātos un neapdrošinātos riskus) norādīšanu apdrošināšanas polisē.
Līdz ar to apdrošinātājiem būs jāveic šādas darbības:
- jāpārveido apdrošināšanas līguma noteikumi apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām – vienkāršajā valodā, nepieciešamības gadījumā piesaistot ārpakalpojumu sniedzējus (valodniekus);
- pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas jāiepazīstina ar apdrošināšanas līguma noteikumiem visi apdrošinājuma ņēmēji neatkarīgi no apdrošināšanas līguma noslēgšanas veida (klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus);
- jāizsniedz apdrošinājuma ņēmējiem visu apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopums;
- jānorāda apdrošināšanas polisē visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus, kā arī jāveic atbilstošas izmaiņas savās informācijas tehnoloģiju sistēmās, lai varētu izpildīt šo pienākumu.
Līdz ar to apdrošinātājiem būs jāveic šādas darbības:
- jāpārveido apdrošināšanas līguma noteikumi apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām – vienkāršajā valodā, nepieciešamības gadījumā piesaistot ārpakalpojumu sniedzējus (valodniekus);
- pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas jāiepazīstina ar apdrošināšanas līguma noteikumiem visi apdrošinājuma ņēmēji neatkarīgi no apdrošināšanas līguma noslēgšanas veida (klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus);
- jāizsniedz apdrošinājuma ņēmējiem visu apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopums;
- jānorāda apdrošināšanas polisē visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus, kā arī jāveic atbilstošas izmaiņas savās informācijas tehnoloģiju sistēmās, lai varētu izpildīt šo pienākumu.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs visus apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus (apdrošinātājus), arī ja tie ir mazie vai vidējie uzņēmēji. Ietekmes apraksts norādīts anotācijas 2.2.3. apakšsadaļā.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Apdrošinājuma ņēmēji
neietekmē
Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (apdrošinātāji)
palielinās
Vērtības nozīme:
22,03
Saskaņā ar Oficiālajā statistikas portālā norādīto informāciju vienas stundas darbaspēka izmaksas apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu, nozarē 2023. gadā bija 22,03 euro (dati par 2024. gadu nav pieejami).
0,33
Apdrošināšanas līguma noteikumu paziņošana apdrošinājuma ņēmējam rakstveidā vai citā informācijas nesējā (paredzēta likumprojekta 2. pantā) varētu aizņemt aptuveni 10 minūtes. Tāpat arī visu apdrošināšanas līgumu veidojošo dokumentu kopuma izsniegšana apdrošinājuma ņēmējam (paredzēta likumprojekta 3. panta daļā, kas attiecas uz ALL 19. panta otro daļu) varētu aizņemt aptuveni 10 minūtes.
17
Saskaņā ar LB mājaslapā norādīto informāciju par apdrošināšanas tirgu 2024. gada 3. ceturksnī attiecīgajā pārskata periodā Latvijā darbojās 6 apdrošināšanas sabiedrības un 11 ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles.
1
1
123,59
Tā kā nav zināms apdrošinātāju potenciālo klientu skaits, nav iespējams aprēķināt, cik reizes gadā apdrošinātājiem kopumā būs jāveic likumprojektā paredzētie informācijas sniegšanas pasākumi. Tāpat arī katram apdrošinātājam, visticamāk, būs atšķirīgs klientu skaits gada laikā. Tādēļ novērtējums veikts pret 1 subjektu, lai iegūtu priekšstatu, kāds būtu aptuvenais administratīvo izmaksu apmērs visiem 17 apdrošinātājiem kopā attiecībā pret 1 klientu - 123,59 euro.
No tā izriet, ka 1 apdrošinātājam, lai izpildītu likumprojektā paredzētos informācijas sniegšanas pasākumus pret 1 klientu, administratīvās izmaksas varētu sastādīt aptuveni 123,59/17= 7,27 euro.
Kopā
123,59
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Apdrošinājuma ņēmēji
Nē
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Apdrošinājuma ņēmēji
Nē
Apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (apdrošinātāji)
Jā
Vērtības nozīme:
17
Saskaņā ar LB mājaslapā norādīto informāciju par apdrošināšanas tirgu 2024. gada 3. ceturksnī attiecīgajā pārskata periodā Latvijā darbojās 6 apdrošināšanas sabiedrības un 11 ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles.
Tā kā katram apdrošinātājam ir atšķirīgs vienkāršajā valodā pārveidojamo līgumu noteikumu skaits un atsevišķi apdrošinātāji jau ir uzsākuši nepieciešamās darbības apdrošināšanas līguma noteikumu pārveidošanai vienkāršajā valodā, nav iespējams aprēķināt, cik lielas būs atbilstības izmaksas 1 apdrošinātājam apdrošināšanas līguma noteikumu sagatavošanai vienkāršajā valodā saskaņā ar likumprojekta 1. pantu.
Tā kā apdrošinātāju izmantotās informācijas tehnoloģiju sistēmas ir atšķirīgas pēc to tehniskajiem parametriem, nav iespējams aprēķināt, cik lielas būs atbilstības izmaksas 1 apdrošinātājam saistībā ar izmaiņu veikšanu savā informācijas tehnoloģiju sistēmā, lai varētu apdrošināšanas polisē norādīt visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos riskus un neapdrošinātos riskus, kā tas ir paredzēts likumprojekta 3. panta daļā, kas attiecas uz ALL 19. panta ceturto daļu.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas – LB un PTAC – likumprojektā paredzēto prasību ievērošanas uzraudzību nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros (PTAC) vai to rīcībā esošo finansiālo līdzekļu ietvaros (LB).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums
Pamatojums un apraksts
Saistībā ar 2024. gada 28. un 29. jūlijā valsts teritorijā notikušās reģionāla mēroga vētras, lietusgāžu un plūdu radītajiem postījumiem un citiem saistītiem aktuāliem jautājumiem tiks veikts grozījums APIL, lai pilnveidotu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, strīda gadījumā nosakot apdrošināšanas izplatītāja pierādīšanas pienākumu attiecībā uz APID izsniegšanu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz, ka apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavo vienkāršajā valodā, pēc iespējas ņemot vērā Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartos noteiktos vienkāršās valodas veidošanas principus un vadlīnijas.
Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vienkāršās valodas standarts ISO 24495-1:2023 – 1. daļa: Pārvaldības principi un vadlīnijas, kā arī nākotnē publicējamās šī standarta daļas: 2. daļa: Juridiskā komunikācija un 3. daļa: Zinātniskā rakstība nav juridiski saistošas, tomēr to izmantošana stiprinās skaidrus un nozarē saskaņotus vienkāršās valodas veidošanas principus un vadlīnijas, izstrādājot apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī veicinās skaidras, precīzas un saprotamas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām.
Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vienkāršās valodas standarts ISO 24495-1:2023 – 1. daļa: Pārvaldības principi un vadlīnijas, kā arī nākotnē publicējamās šī standarta daļas: 2. daļa: Juridiskā komunikācija un 3. daļa: Zinātniskā rakstība nav juridiski saistošas, tomēr to izmantošana stiprinās skaidrus un nozarē saskaņotus vienkāršās valodas veidošanas principus un vadlīnijas, izstrādājot apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī veicinās skaidras, precīzas un saprotamas informācijas sniegšanu apdrošinājuma ņēmējiem – fiziskām personām.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Apdrošinātāju asociācija", Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
Konkurences padome, Latvijas Banka6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas ietvaros ...
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
No likumprojekta izriet, ka LB, veicot finanšu tirgus un tā dalībnieku, tostarp apdrošināšanas sabiedrību, darbības regulēšanu un uzraudzību, būs jānodrošina likumprojektā apdrošinātājiem paredzēto prasību ievērošanas uzraudzība. Savukārt PTAC būs jānodrošina likumprojektā apdrošinātājiem paredzēto prasību ievērošanas uzraudzība attiecībā uz patērētājiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi