Anotācija

25-TA-1654: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra rīkojumā Nr. 725 "Par Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja 2025. gada budžeta apstiprināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma par budžetu un finanšu vadību 6.1 panta piekto daļu un 41. panta 1.2 daļa.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra rīkojumā Nr. 725 „Par Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja 2025. gada budžeta apstiprināšanu" mērķis ir apstiprināt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja 2025. gada budžeta precizētos ieņēmumus 510 336 euro apmērā saistībā ar papildu finansējumu 20 000 euro apmērā, ko piešķīrusi VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, lai nodrošinātu aviācijas nelaimes gadījumu izmeklētāju apmācību organizēšanu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (turpmāk – Izmeklēšanas birojs) no 2010. gada 1. janvāra ir valsts budžeta nefinansēta iestāde.

Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" 80. pantu, iestādes atlīdzības budžets 2025.gadam tiek plānots piemērojot koeficientu 2,6. 

Rīkojuma projekts paredz apstiprināt Izmeklēšanas biroja budžeta ieņēmumus 2025. gadam 510 336 eiro apmērā, kur ieņēmumi no tranzīta lidojumu aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā Izmeklēšanas biroja darbības nodrošināšanai aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā tiek palielināti par 20 000 eiro un 2025. gadā veidos 220 000 eiro.  

Izmeklēšanas birojs ir valsts pārvaldes iestāde, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt neatkarīgu un profesionālu negadījumu un incidentu izmeklēšanu, tādējādi veicinot aviācijas drošību Latvijā un starptautiskā mērogā. Izmeklēšanās birojā nodarbinātie ir augsta līmeņa aviācijas, dzelzceļa un jūras nozares speciālisti ar atbilstošu izglītību un ilggadēju darba pieredzi, kuru pienākumos ir īstenot starptautiskajos un Latvijas normatīvos aktos noteiktās funkcijas aviācijas, dzelzceļa un jūras transporta drošības nodrošināšanai.

Līdzīgi kā citi ar aviāciju saistīti dienesti, arī Izmeklēšanas birojs saskaras ar izaicinājumiem piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, jo pieprasījums pēc aviācijas drošības ekspertiem Eiropas līmenī pastāvīgi pieaug. Augsti kvalificētu aviācijas izmeklētāju piesaiste un noturēšana ir būtiska valsts spējai objektīvi un efektīvi analizēt negadījumus, kā arī saglabāt reputāciju kā valstij, kas nodrošina starptautiski atzītu izmeklēšanas kvalitāti. Par atlīdzību Izmeklēšanas biroja ietvaros lemj iestādes vadītājs, ievērojot tiesību aktos noteikto.

Pieejamie dati par gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs rāda, ka 2023. gadā vidējās izmaksas uz vienu darbinieku Latvijā (52 142 eiro) bija ievērojami zemākas nekā Lietuvā (65 098 eiro) un Igaunijā (80 301 eiro). Lai saglabātu konkurētspēju, ir nepieciešamību izlīdzināt atalgojuma līmeni aviācijas nozarē strādājošiem vismaz Baltijas valstu līmenī. Ja Izmeklēšanas birojs nespēs nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu saviem aviācijas nelaimes gadījumu izmeklētājiem, salīdzināmu ar nozarē kopumā piedāvāto, pastāv risks zaudēt kvalificētus speciālistus, kuri var izvēlēties labāk apmaksātu darbu privātajā sektorā vai starptautiskās institūcijās. Tas savukārt var apdraudēt izmeklēšanas kvalitāti, kā arī iestādes neatkarību un darbības nepārtrauktību.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams apstiprināt Izmeklēšanas biroja precizēto 2025. gada budžetu.
 
Risinājuma apraksts
Izmeklēšanas birojs papildu piešķirto 20 000 eiro finansējumu novirzīs aviācijas nelaimes gadījumu izmeklētāju apmācībai. Šāda nepieciešamība izriet no Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta Doc. 9962 “Negadījumu un incidentu izmeklēšanas politikas un procedūru rokasgrāmata” 3. nodaļas 3.3.2. punkta, kas paredz valstīm pienākumu nodrošināt izmeklēšanas iestādi ar atbilstoši sagatavotu personālu, kā arī no 4.3.4. punkta, kas nosaka kompetences uzturēšanas prasības augstas kvalitātes izmeklēšanas nodrošināšanai. Izmeklēšanas birojā šobrīd strādā divi aviācijas negadījumu izmeklētāji, un viena speciālista apmācības starptautiski atzītā mācību iestādē izmaksā vidēji 9 000 eiro.

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 3. septembrī rīkojumam Nr. 725 Izmeklēšanas biroja atlīdzības fonds faktiski nepārsniedz valdības noteikto atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu (2,6%). Budžeta pieaugums pret 2024. gadu pamatots, jo tika aizpildīta iepriekš ilglaicīgi vakantā aviācijas nelaimes gadījuma izmeklētāja vakance. Kopš 2021. gada Izmeklēšanas birojs vairākkārt izsludinājis konkursus uz šo amatu, tomēr tie pārsvarā noslēdzās bez rezultāta – pretendenti neatbilda izvirzītajām prasībām vai arī uzskatīja piedāvāto atalgojumu par nepietiekamu. Šī gada februārī konkurss noslēdzās sekmīgi, un darbā tika pieņemts atbilstoši kvalificēts speciālists, kura atlīdzībai gadā plānoti 43 256 eiro.

Savukārt 2025. gada sākumā, pamatojoties uz Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības 17. panta pirmās daļas 3. punktu, Izmeklēšanas biroja ilggadējam izmeklētājam, izbeidzot valsts civildienesta attiecības saistībā ar valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu, tika izmaksāts atlaišanas pabalsts trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā - 9963 eiro. Papildus tam 2025. gadā, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantu, tika izmaksāts pabalsts vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (740 eiro) saistībā ar tuvinieka nāvi. Tāpat 2025. gadā, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar citu ilggadīgu darbinieci, tika izmaksāti 1475 eiro par uzkrātajām neizmantotām atvaļinājuma dienām.

Turklāt Izmeklēšanas birojs 2025. gadā paredzējis līdzekļus atlīdzībai saskaņā ar EKK 1150 – Atalgojums fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata. Tā kā Izmeklēšanas gaitā ir nepieciešams piesaistīt ārējos speciālistus, vienīgā iespēja norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem ir, slēdzot uzņēmuma līgumus un izmaksājot atlīdzību par paveikto darbu no Izmeklēšanas biroja atlīdzības fonda. Šim mērķim 2025. gadā plānoti 3051 eiro.
   
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota, ņemot vērā, ka netiek veikta jaunu politisko iniciatīvu ieviešana. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.

Rīkojuma projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs
  • Satiksmes ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi