26-TA-1187: Likumprojekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otro protokolu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 50. punktu "Nodrošināsim Latvijas pievienošanos UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumos Otrajam protokolam".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir ratificēt 1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (turpmāk – Konvencija) 1999. gada 26. marta Otro protokolu (turpmāk – Konvencijas Otrais protokols).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saeima 2003. gada 6. novembrī pieņēma likumu "Par Konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un tās Protokolu" (stājās spēkā 2003. gada 21. novembrī) par pievienošanos Konvencijai un tās 1954. gada 14. maija protokolam par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. Konvencija veido pamata starptautiski tiesisko regulējumu kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā. Tomēr Konvencijas sākotnējais tiesiskais regulējums neparedz pietiekami detalizētus mehānismus individuālajai kriminālatbildībai un pastiprinātai aizsardzībai.
Konvencijas Otrais protokols paredz modernizētus un stiprinātus kultūras vērtību aizsardzības pasākumus, ņemot vērā starptautisko humanitāro tiesību attīstību pēc kultūras vērtību zaudējumiem konfliktos Balkānu valstīs. Konvencijas Otrais protokols paredz, ka pret kultūras vērtībām karadarbības aktu var veikt tikai, pamatojoties uz imperatīvu militāru nepieciešamību, un tikai tad, ja kultūras vērtības to funkcijas dēļ ir pārveidotas par militāru mērķi un nav citas praktiski iespējamas alternatīvas iegūt militāru priekšrocību, kas būtu līdzīga priekšrocībai, kuru sniedz karadarbības akta vēršana pret kultūras vērtību. Konvencijas Otrais protokols ievieš arī jaunu pastiprinātās aizsardzības sistēmu kultūras vērtībām ar izcilu nozīmi cilvēcei (Konvencijas Otrā protokola 3. nodaļa), ja tās aizsargā valsts nacionālie tiesību akti un tās netiek izmantotas militāriem nolūkiem. Lēmumu par šādas pastiprinātās aizsardzības statusa piešķiršanu pieņem ar Konvencijas Otrā protokola 24. pantu izveidotā Komiteja kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā. Konvencijas Otrais protokols arī būtiski pastiprina atbildību par Konvencijas vai Konvencijas Otrā protokola pārkāpumiem, Konvencijas Otrā protokola 15. pantā nosakot piecus nopietnus pārkāpumus – noziedzīgus nodarījumus atbilstoši dalībvalsts nacionālajām tiesībām, par kuriem paredz individuālu kriminālatbildību, un pienākumu dalībvalstīm nodrošināt kriminālvajāšanu, dažos gadījumos piemērojot universālo jurisdikciju. Visbeidzot, Konvencijas Otrā protokola tiesību normas tiek piemērotas gan starptautisku bruņotu konfliktu gadījumā, gan bruņotu konfliktu, kas nav starptautiski (Konvencijas 5. nodaļa), gadījumā, tādejādi būtiski paplašinot kultūras vērtību aizsardzības tvērumu.
Kopš Konvencijas Otrā protokola pieņemšanas Hāgā, 1999. gada 26. martā tas ir kļuvis par plaši ratificētu instrumentu, kuram 2025. gada beigās ir pievienojušās 93 valstis, kas ir lielākā daļa no Konvencijas dalībvalstīm. Konvencijas Otrajam protokolam pievienojušās gandrīz visas Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis. Bruņoto konfliktu dēļ arvien plašāk tiek izmantots ar Konvencijas Otro protokolu iedibinātais pastiprinātas aizsardzības statuss kultūras vērtībām, nozīmīgu skaitu objektu pastiprinātas aizsardzības sarakstā[1] iekļaujot no Burkinafaso 2013. gadā, Ukrainas (2023.–2026. gadā), Libānas (2024.–2026. gadā) un Jemenas (2025. gadā). Konvencijas Otrajā protokolā paredzēto pieeju pieprasīt pastiprināto aizsardzību kultūras vērtību glabātuvēm 2025. gadā izmantojusi arī Igaunija (Igaunijas Nacionālajam muzejam un Igaunijas Nacionālā arhīva glabātuvei Noora Tatu, 2026. gadā).
Likumprojekts sagatavots, ņemot vērā arī ar Kultūras ministrijas 2025. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 2.5-1-19 apstiprinātā "Plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās" 4.1.4. pasākumu, kas paredz uzdevumu pievienoties Konvencijas Otrajam protokolam.
Saeima 2020. gada 5. novembrī pieņēma likumu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām" (stājās spēkā 2020. gada 1. decembrī), ar kuru pieņēma un apstiprināja Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām. Minētā konvencija nosaka aizsargājamo kultūras vērtību definīciju un paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā kultūras vērtību zādzība un citas nelikumīgas piesavināšanās formas, proti, nelikumīga izrakšana un pārvietošana, nelikumīga ievešana, nelikumīga izvešana, iegādāšanās, ievietošana tirdzniecībā, dokumentu viltošana attiecībā uz kustamām kultūras vērtībām, iznīcināšana un bojāšana, kā arī paredz atbildību par minēto noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu, uzkūdīšanu un mēģinājumu, jurisdikcijas noteikumus, juridisko personu atbildību, piemērojamās sankcijas un līdzekļus, atbildību pastiprinošos apstākļus, iespēju, nosakot sodu, ņemt vērā citas puses galīgo tiesas spriedumu par nodarījumiem, kas noteikti šajā konvencijā. Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencija par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām paredz arī kriminālprocesa uzsākšanas, izmeklēšanas un starptautiskās sadarbības krimināllietās noteikumus, kā arī preventīvos un citus administratīvos pasākumus saistībā ar kultūras vērtību aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem. Latvijai, pievienojoties Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, atbilstoši tās tiesiskajam regulējam tika precizēts Krimināllikuma 229., 229.1 un 277. pants, kas nodrošina kultūras vērtību aizsardzību un tādejādi ietver Konvencijā un Otrajā protokolā noteikto pienākumu nodrošināt savā teritorijā esošo kultūras vērtību aizsargāšanu.
[1] Pastiprinātas aizsardzības kultūras vērtību saraksts pieejams Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģeotelpisko datu sistēmā:https://www.unesco.org/en/heritage-armed-conflicts/enhanced-protection
Konvencijas Otrais protokols paredz modernizētus un stiprinātus kultūras vērtību aizsardzības pasākumus, ņemot vērā starptautisko humanitāro tiesību attīstību pēc kultūras vērtību zaudējumiem konfliktos Balkānu valstīs. Konvencijas Otrais protokols paredz, ka pret kultūras vērtībām karadarbības aktu var veikt tikai, pamatojoties uz imperatīvu militāru nepieciešamību, un tikai tad, ja kultūras vērtības to funkcijas dēļ ir pārveidotas par militāru mērķi un nav citas praktiski iespējamas alternatīvas iegūt militāru priekšrocību, kas būtu līdzīga priekšrocībai, kuru sniedz karadarbības akta vēršana pret kultūras vērtību. Konvencijas Otrais protokols ievieš arī jaunu pastiprinātās aizsardzības sistēmu kultūras vērtībām ar izcilu nozīmi cilvēcei (Konvencijas Otrā protokola 3. nodaļa), ja tās aizsargā valsts nacionālie tiesību akti un tās netiek izmantotas militāriem nolūkiem. Lēmumu par šādas pastiprinātās aizsardzības statusa piešķiršanu pieņem ar Konvencijas Otrā protokola 24. pantu izveidotā Komiteja kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā. Konvencijas Otrais protokols arī būtiski pastiprina atbildību par Konvencijas vai Konvencijas Otrā protokola pārkāpumiem, Konvencijas Otrā protokola 15. pantā nosakot piecus nopietnus pārkāpumus – noziedzīgus nodarījumus atbilstoši dalībvalsts nacionālajām tiesībām, par kuriem paredz individuālu kriminālatbildību, un pienākumu dalībvalstīm nodrošināt kriminālvajāšanu, dažos gadījumos piemērojot universālo jurisdikciju. Visbeidzot, Konvencijas Otrā protokola tiesību normas tiek piemērotas gan starptautisku bruņotu konfliktu gadījumā, gan bruņotu konfliktu, kas nav starptautiski (Konvencijas 5. nodaļa), gadījumā, tādejādi būtiski paplašinot kultūras vērtību aizsardzības tvērumu.
Kopš Konvencijas Otrā protokola pieņemšanas Hāgā, 1999. gada 26. martā tas ir kļuvis par plaši ratificētu instrumentu, kuram 2025. gada beigās ir pievienojušās 93 valstis, kas ir lielākā daļa no Konvencijas dalībvalstīm. Konvencijas Otrajam protokolam pievienojušās gandrīz visas Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis. Bruņoto konfliktu dēļ arvien plašāk tiek izmantots ar Konvencijas Otro protokolu iedibinātais pastiprinātas aizsardzības statuss kultūras vērtībām, nozīmīgu skaitu objektu pastiprinātas aizsardzības sarakstā[1] iekļaujot no Burkinafaso 2013. gadā, Ukrainas (2023.–2026. gadā), Libānas (2024.–2026. gadā) un Jemenas (2025. gadā). Konvencijas Otrajā protokolā paredzēto pieeju pieprasīt pastiprināto aizsardzību kultūras vērtību glabātuvēm 2025. gadā izmantojusi arī Igaunija (Igaunijas Nacionālajam muzejam un Igaunijas Nacionālā arhīva glabātuvei Noora Tatu, 2026. gadā).
Likumprojekts sagatavots, ņemot vērā arī ar Kultūras ministrijas 2025. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 2.5-1-19 apstiprinātā "Plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās" 4.1.4. pasākumu, kas paredz uzdevumu pievienoties Konvencijas Otrajam protokolam.
Saeima 2020. gada 5. novembrī pieņēma likumu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām" (stājās spēkā 2020. gada 1. decembrī), ar kuru pieņēma un apstiprināja Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām. Minētā konvencija nosaka aizsargājamo kultūras vērtību definīciju un paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā kultūras vērtību zādzība un citas nelikumīgas piesavināšanās formas, proti, nelikumīga izrakšana un pārvietošana, nelikumīga ievešana, nelikumīga izvešana, iegādāšanās, ievietošana tirdzniecībā, dokumentu viltošana attiecībā uz kustamām kultūras vērtībām, iznīcināšana un bojāšana, kā arī paredz atbildību par minēto noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu, uzkūdīšanu un mēģinājumu, jurisdikcijas noteikumus, juridisko personu atbildību, piemērojamās sankcijas un līdzekļus, atbildību pastiprinošos apstākļus, iespēju, nosakot sodu, ņemt vērā citas puses galīgo tiesas spriedumu par nodarījumiem, kas noteikti šajā konvencijā. Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencija par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām paredz arī kriminālprocesa uzsākšanas, izmeklēšanas un starptautiskās sadarbības krimināllietās noteikumus, kā arī preventīvos un citus administratīvos pasākumus saistībā ar kultūras vērtību aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem. Latvijai, pievienojoties Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, atbilstoši tās tiesiskajam regulējam tika precizēts Krimināllikuma 229., 229.1 un 277. pants, kas nodrošina kultūras vērtību aizsardzību un tādejādi ietver Konvencijā un Otrajā protokolā noteikto pienākumu nodrošināt savā teritorijā esošo kultūras vērtību aizsargāšanu.
[1] Pastiprinātas aizsardzības kultūras vērtību saraksts pieejams Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģeotelpisko datu sistēmā:https://www.unesco.org/en/heritage-armed-conflicts/enhanced-protection
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai Latvija varētu virzīt kultūras mantojuma vērtības un to glabātavas iekļaušanai Konvencijas Otrā protokola pastiprinātas aizsardzības sistēmā, Latvijai jākļūst par Konvencijas Otrā protokola dalībvalsti.
Lai noskaidrotu, vai Latvijas normatīvajos aktos veicamas kādas izmaiņas, lai izpildītu Konvencijas Otrā protokola prasības, Kultūras ministrija izvērtēja tos savas kompetences ietvaros, kā arī konsultējās ar Aizsardzības ministriju un Tieslietu ministriju. Tā rezultātā tika identificēta nepieciešamība veikt grozījumus Krimināllikumā, lai nodrošinātu Konvencijas Otrā protokola 15. panta "Šī protokola nopietni pārkāpumi" 2. punktā dalībvalstīm noteikto pienākumu pieņemt tādus aktus, kādi var būt nepieciešami, lai noteiktu, ka Konvencijas Otrā protokola 15. pantā minētie pārkāpumi ir noziedzīgi nodarījumi atbilstīgi tās nacionālajām tiesībām, un par šādiem pārkāpumiem nosaka atbilstošus sodus, to darot, dalībvalsts ievēro tiesību un starptautisko tiesību vispārējos principus, tostarp normas, kas individuālu kriminālatbildību attiecina arī uz citām personām ne vien uz tām, kas tieši izdara attiecīgo aktu. Kultūras ministrijai, konsultējoties ar Tieslietu ministriju, Tieslietu ministrijas Pastāvīgo Krimināllikuma darba grupu un Aizsardzības ministriju, tika sagatavoti nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā. Minētie grozījumi Krimināllikumā Saeimā pieņemti 2026. gada 19. martā (stājās spēkā 2026. gada 16. aprīlī), tie papildina Krimināllikumu ar jaunu 78.1 pantu "Kultūras un nacionālā mantojuma apdraudēšana bruņota konflikta laikā", nosakot, ka par tādu vērtību, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem vai nacionālajiem tiesību aktiem atzītas par pastiprinātā aizsardzībā esošām kultūras vērtībām vai par kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļu, apdraudēšanu, tas ir, šīs vērtības padarīšanu par uzbrukuma objektu vai par šīs vērtības vai tās tuvākās apkārtnes izmantošanu militāru darbību atbalstam, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, un precizē Krimināllikuma 79. pantu "Kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšana, bojāšana un sagrābšana", nosakot, ka par tādu vērtību tīšu un prettiesisku iznīcināšanu, bojāšanu vai sagrābšanu, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem vai nacionālajiem tiesību aktiem atzītas par kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem.
Lai noskaidrotu, vai Latvijas normatīvajos aktos veicamas kādas izmaiņas, lai izpildītu Konvencijas Otrā protokola prasības, Kultūras ministrija izvērtēja tos savas kompetences ietvaros, kā arī konsultējās ar Aizsardzības ministriju un Tieslietu ministriju. Tā rezultātā tika identificēta nepieciešamība veikt grozījumus Krimināllikumā, lai nodrošinātu Konvencijas Otrā protokola 15. panta "Šī protokola nopietni pārkāpumi" 2. punktā dalībvalstīm noteikto pienākumu pieņemt tādus aktus, kādi var būt nepieciešami, lai noteiktu, ka Konvencijas Otrā protokola 15. pantā minētie pārkāpumi ir noziedzīgi nodarījumi atbilstīgi tās nacionālajām tiesībām, un par šādiem pārkāpumiem nosaka atbilstošus sodus, to darot, dalībvalsts ievēro tiesību un starptautisko tiesību vispārējos principus, tostarp normas, kas individuālu kriminālatbildību attiecina arī uz citām personām ne vien uz tām, kas tieši izdara attiecīgo aktu. Kultūras ministrijai, konsultējoties ar Tieslietu ministriju, Tieslietu ministrijas Pastāvīgo Krimināllikuma darba grupu un Aizsardzības ministriju, tika sagatavoti nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā. Minētie grozījumi Krimināllikumā Saeimā pieņemti 2026. gada 19. martā (stājās spēkā 2026. gada 16. aprīlī), tie papildina Krimināllikumu ar jaunu 78.1 pantu "Kultūras un nacionālā mantojuma apdraudēšana bruņota konflikta laikā", nosakot, ka par tādu vērtību, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem vai nacionālajiem tiesību aktiem atzītas par pastiprinātā aizsardzībā esošām kultūras vērtībām vai par kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļu, apdraudēšanu, tas ir, šīs vērtības padarīšanu par uzbrukuma objektu vai par šīs vērtības vai tās tuvākās apkārtnes izmantošanu militāru darbību atbalstam, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, un precizē Krimināllikuma 79. pantu "Kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšana, bojāšana un sagrābšana", nosakot, ka par tādu vērtību tīšu un prettiesisku iznīcināšanu, bojāšanu vai sagrābšanu, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem vai nacionālajiem tiesību aktiem atzītas par kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz Latvijas pievienošanos Konvencijas Otrajam protokolam, lai nodrošinātu labāku kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā.
Latvija ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai varētu izpildīt Konvencijas Otrā protokola prasības, proti, Saeima 2026. gada 19. martā ir pieņēmusi nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā (stājās spēkā 2026. gada 16. aprīlī). Pārējos kultūras jomas normatīvajos aktos attiecībā uz Konvencijas Otrā protokola tiesisko regulējumu nav nepieciešami precizējumi un tie atbilst Konvencijas un Konvencijas Otrā protokola prasībām. Ar Kultūras ministrijas 2025. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 2.5-1-19 ir apstiprināts "Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās", kas nosaka Latvijas kultūras iestāžu veicamās darbības, lai iespēju robežās izpildītu Konvencijas 3. pantu "Kultūras vērtību aizsargāšana", kas nosaka, ka līgumslēdzējas puses apņemas miera laikā savlaicīgi sagatavoties savā teritorijā esošu kultūras vērtību aizsargāšanai pret sekām, kas paredzamas bruņota konflikta gadījumā, veicot tādus pasākumus, kādus tās uzskata par vajadzīgiem, kā arī Konvencijas Otrā protokola 5. pantā "Kultūras vērtību aizsargāšana" noteiktos sagatavošanas pasākumus, kas precizē Konvencijas 5. pantā noteikto. Sagatavošanas pasākumi, ko atbilstīgi Konvencijas 3. pantam miera laikā veic kultūras vērtību aizsargāšanai pret sekām, kuras paredzamas bruņota konflikta gadījumā, atbilstoši situācijai ietver uzskaitījumu sagatavošanu, ārkārtas pasākumu plānošanu aizsardzībai pret uguni vai konstrukcijas sabrukumu, kustamo kultūras vērtību pārvietošanas sagatavošanu vai atbilstošas in situ aizsardzības nodrošināšanu šādām vērtībām un par kultūras vērtību aizsargāšanu atbildīgu kompetentu iestāžu izraudzīšanu.
Likumprojekta 2. pants paredz, ka Konvencijas Otrā protokola saistību izpildi koordinēs Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija.
Saskaņā ar Likumprojekta 3. pantu Konvencijas Otrais protokols stājas spēkā tā 43. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par tā spēkā stāšanos paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 10. pantu Ārlietu ministrija deponē pievienošanās dokumentu.
Konvencija galvenokārt skar gan Kultūras ministrijas kompetenci kultūras vērtību saglabāšanas jautājumos un Aizsardzības ministrijas kompetenci valsts aizsardzības politikas un militārās izglītības jomā. Vienlaikus lielākā daļa no Konvencijas Otrā protokola pasākumiem, kā, piemēram, 5. pantā minētā kultūras vērtību aizsargāšana pret sekām, kuras paredzamas bruņota konflikta gadījumā, nepieciešama abu nozaru sadarbība. Pašlaik Konvencijas ieviešanā Latvijā noteikts kontaktpunkts gan Kultūras ministrijā, gan Aizsardzības ministrijā un paredzēts šo praksi turpināt un Likumprojekta 2. pantā kā par Konvencijas Otrā protokola saistību izpildes koordinēšanu atbildīgas noteikt abas ministrijas.
Ar Konvencijas Otrā protokola 29. pantu dibināts Fonds kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā (turpmāk – Fonds), kurā paredzēts, ka var tikt veiktas Konvencijas Otrā protokola pušu (turpmāk – Puses) brīvprātīgas iemaksas, kā arī valsts iemaksas, ziedojumi vai novēlējumi. Konvencijas Otrā protokola 24. pants paredz Komitejas kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā (turpmāk – Komiteja) izveidi, kas sastāv no 12 Pusēm, ko ievēl Pušu sanāksme. Starp Komitejas uzdevumiem ir arī lemt par Fonda izmantošanu. Atbilstoši Konvencijas Otrā protokola 23. pantam Konvencijas Otrā protokola Pušu sanāksme nodrošina pamatnostādnes un pārrauga, kā Komiteja izmanto Fondu.
Latvija ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai varētu izpildīt Konvencijas Otrā protokola prasības, proti, Saeima 2026. gada 19. martā ir pieņēmusi nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā (stājās spēkā 2026. gada 16. aprīlī). Pārējos kultūras jomas normatīvajos aktos attiecībā uz Konvencijas Otrā protokola tiesisko regulējumu nav nepieciešami precizējumi un tie atbilst Konvencijas un Konvencijas Otrā protokola prasībām. Ar Kultūras ministrijas 2025. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 2.5-1-19 ir apstiprināts "Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās", kas nosaka Latvijas kultūras iestāžu veicamās darbības, lai iespēju robežās izpildītu Konvencijas 3. pantu "Kultūras vērtību aizsargāšana", kas nosaka, ka līgumslēdzējas puses apņemas miera laikā savlaicīgi sagatavoties savā teritorijā esošu kultūras vērtību aizsargāšanai pret sekām, kas paredzamas bruņota konflikta gadījumā, veicot tādus pasākumus, kādus tās uzskata par vajadzīgiem, kā arī Konvencijas Otrā protokola 5. pantā "Kultūras vērtību aizsargāšana" noteiktos sagatavošanas pasākumus, kas precizē Konvencijas 5. pantā noteikto. Sagatavošanas pasākumi, ko atbilstīgi Konvencijas 3. pantam miera laikā veic kultūras vērtību aizsargāšanai pret sekām, kuras paredzamas bruņota konflikta gadījumā, atbilstoši situācijai ietver uzskaitījumu sagatavošanu, ārkārtas pasākumu plānošanu aizsardzībai pret uguni vai konstrukcijas sabrukumu, kustamo kultūras vērtību pārvietošanas sagatavošanu vai atbilstošas in situ aizsardzības nodrošināšanu šādām vērtībām un par kultūras vērtību aizsargāšanu atbildīgu kompetentu iestāžu izraudzīšanu.
Likumprojekta 2. pants paredz, ka Konvencijas Otrā protokola saistību izpildi koordinēs Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija.
Saskaņā ar Likumprojekta 3. pantu Konvencijas Otrais protokols stājas spēkā tā 43. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par tā spēkā stāšanos paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 10. pantu Ārlietu ministrija deponē pievienošanās dokumentu.
Konvencija galvenokārt skar gan Kultūras ministrijas kompetenci kultūras vērtību saglabāšanas jautājumos un Aizsardzības ministrijas kompetenci valsts aizsardzības politikas un militārās izglītības jomā. Vienlaikus lielākā daļa no Konvencijas Otrā protokola pasākumiem, kā, piemēram, 5. pantā minētā kultūras vērtību aizsargāšana pret sekām, kuras paredzamas bruņota konflikta gadījumā, nepieciešama abu nozaru sadarbība. Pašlaik Konvencijas ieviešanā Latvijā noteikts kontaktpunkts gan Kultūras ministrijā, gan Aizsardzības ministrijā un paredzēts šo praksi turpināt un Likumprojekta 2. pantā kā par Konvencijas Otrā protokola saistību izpildes koordinēšanu atbildīgas noteikt abas ministrijas.
Ar Konvencijas Otrā protokola 29. pantu dibināts Fonds kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā (turpmāk – Fonds), kurā paredzēts, ka var tikt veiktas Konvencijas Otrā protokola pušu (turpmāk – Puses) brīvprātīgas iemaksas, kā arī valsts iemaksas, ziedojumi vai novēlējumi. Konvencijas Otrā protokola 24. pants paredz Komitejas kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā (turpmāk – Komiteja) izveidi, kas sastāv no 12 Pusēm, ko ievēl Pušu sanāksme. Starp Komitejas uzdevumiem ir arī lemt par Fonda izmantošanu. Atbilstoši Konvencijas Otrā protokola 23. pantam Konvencijas Otrā protokola Pušu sanāksme nodrošina pamatnostādnes un pārrauga, kā Komiteja izmanto Fondu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Kultūras ministrija un Aizsardzības ministrija Likumprojektā ietverto normu īstenošanu nodrošinās esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Ar Konvencijas Otrā protokola 29. pantu dibināts Fonds, kurā paredzēts, ka var tikt veiktas Konvencijas Otrā protokola pušu brīvprātīgas iemaksas, kā arī valsts iemaksas, ziedojumi vai novēlējumi. Lai nodrošinātu Latvijas puses iespējas elastīgi veikt iemaksas Fondā gadījumā, ja Kultūras vai Aizsardzības ministrijas budžetā tam būs pieejami līdzekļi, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz atļaut Kultūras ministrijai un Aizsardzības ministrijai uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, ja tiks veiktas brīvprātīgas iemaksas Fondā. Kultūras ministrija izvērtēs iespēju veikt brīvprātīgu iemaksu 1 300 euro apmērā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (turpmāk – Konvencija) 1999. gada 26. marta Otrais protokols (turpmāk – Konvencijas Otrais protokols).
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1954. gada 14. maija Hāgas Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā (turpmāk – Konvencija) 1999. gada 26. marta Otrais protokols (turpmāk – Konvencijas Otrais protokols).
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Konvencijas Otrā protokola 1. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 2. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 3. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 4. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 5. pants
Nav nepieciešama rīcība - Valsts civilās aizsardzības plāns (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476), ar Kultūras ministrijas 2025. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 2.5-1-19 ir apstiprināts "Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās".
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 6. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 7. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 8. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 9. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 10. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 11. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 12. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 13. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 14. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 15. pants
Nav nepieciešama rīcība. Krimināllikuma 78.1, 79., 229., 229.1 un 277. pants, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. un 17. pants, Muzeju likuma 13. pants, Bibliotēku likuma 19. pants, Arhīvu likuma 14. pants.
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 16. pants
Nav nepieciešama rīcība. Kriminālprocesa likuma 2. un 4. pants
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 17. pants
Nav nepieciešama rīcība. Kriminālprocesa likuma 6. un 15. pants
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 18. pants
Nav nepieciešama rīcība. Kriminālprocesa likuma 682.pants
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 19. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 20. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 21. pants
Nav nepieciešama rīcība. Krimināllikuma 78.1, 79., 229., 229.1 un 277. pants, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. un 17. pants, Muzeju likuma 13. pants, Bibliotēku likuma 19. pants, Arhīvu likuma 14. pants.
Valsts civilās aizsardzības plāns (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476), ar Kultūras ministrijas 2025. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 2.5-1-19 ir apstiprināts "Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās".
Valsts civilās aizsardzības plāns (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476), ar Kultūras ministrijas 2025. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 2.5-1-19 ir apstiprināts "Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās".
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 22. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 23. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 24. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 25. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 26. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 27. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 28. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 29. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 30. pants
Nav nepieciešama rīcība. Jautājumi par Konvenciju un Konvencijas Otro protokolu iekļauti gan kultūras mantojuma speciālistu gan militārpersonu apmācību programmās, kā arī tiek plašāk popularizēti kultūras mantojuma institūciju darbā. Jautājumi par kultūras vērtību aizsardzību tiek iekļauti arī dažāda līmeņa mācībās kā, piemēram, valsts visaptverošās aizsardzības mācībās NAMEJS. Latvija ir sniegusi informāciju par Konvencijas ieviešanu, tajā skaitā periodiskajos ziņojumos Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai (UNESCO) līdz šim un to turpinās nākotnē. Konvencijas un tās divu protokolu sekretariāts ir informēts par Latvijas pievienošanās Konvencijas Otrajam protokolam progresu.
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 31. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 32. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 33. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 34. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 35. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 36. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 37. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 38. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 39. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 40. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 41. pants
Likumprojekts
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 42. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 43. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 44. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 45. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 46. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Konvencijas Otrā protokola 47. pants
Nav nepieciešama rīcība
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nē
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Ārlietu ministrija
- Kultūras ministrija
- Tieslietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi