Anotācija

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi paredzēt Valsts policijai un Valsts robežsardzei tiesības  ārkārtas un neatliekamās situācijās, kad ir apdraudēta sabiedriskā kārtība un drošība, noziedzīgu nodarījumu atklāšana, izmeklēšana un novēršana, valsts robežas (sauszeme, ūdeņi, gaisa telpa) drošība un kritiskā un publiskā infrastruktūra, īslaicīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt, ka kaitīgas radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu var nodrošināt arī Valsts robežsardze.

Vispārējā kārtība

1] Elektronisko sakaru likuma 58. panta otrā daļa pašlaik noteic, ka Ministru kabinets nosaka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, personāla apmācības kārtību, speciālo radiolīdzekļu testēšanas kārtību, tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai un elektromagnētiskā izstarojuma ierobežošanai, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.
Pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 58. panta otro daļu, izdoti Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumi Nr. 628 "Speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 628), kuru 5. punkts tostarp nosaka, ka īslaicīgi (uz laiku līdz trim diennaktīm) speciālo radiolīdzekļu izmantošanu nosaka un par to atbild valsts drošības iestādes (Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts drošības dienests) un Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – NBS), tai skaitā NBS Militārā policija, lai nodrošinātu augsta ranga amatpersonu drošību ierobežotās pasākumu norises vietās, eskortēšanas maršrutos, novērstu terorisma vai diversijas aktus, kā arī nodrošinātu drošību tādu pasākumu norises vietās, kuros nepieciešams paaugstināts drošības līmenis, kā arī, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un aizsardzību, izmantotu tos speciālo operāciju veikšanai un valsts apdraudējuma situācijas novēršanai un pārvarēšanai. Savukārt objektus, kuros ir nepieciešama speciālo radiolīdzekļu lietošana, nosaka iestādes pašas, vadoties no drošības apsvērumiem. Vienlaikus, lai minimizētu speciālo radiolīdzekļu ietekmi uz objektam blakus esošām radiosakaru sistēmām, noteikumu Nr. 628 7. punkts paredz iestādēm pienākumu speciālā radiolīdzekļa izmantošanu organizēt tā, lai tas radītu pēc iespējas mazāk radiotraucējumu ārpus speciālā radiolīdzekļa izmantošanas vietas.
Savukārt Noteikumu Nr. 628 8. punkts jau pašlaik noteic, ka Valsts policijai pastāvīga speciālo radiolīdzekļu izmantošana atļauta tikai tās īslaicīgās aizturēšanas vietās. Attiecīgi Valsts policija to var nodrošināt tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" atzinums par elektromagnētiskās saderības novērtēšanu speciālā radiolīdzekļa izmantošanai.
Likuma "Par aviāciju" 6. panta astotajā daļā ir noteikti Valsts policijas uzdevumi, proti, veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli saistībā ar sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu un atbilstoši kompetencei veikt administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības un bezpilota gaisa kuģu jomā. Attiecīgi likuma "Par aviāciju" 125. panta  trešajā, sestajā, septītajā un devītajā daļā Valsts policijai ir noteikta kompetence administratīvā pārkāpuma procesā, tostarp, par administratīvajiem pārkāpumiem par patvaļīgu iekļūšanu un pārvietošanos lidostas vai lidlauka teritorijā; par lidojuma veikšanu ārpus tiešās redzamības; par attāluma līdz lidojumā neiesaistītu personu un cilvēku pulcēšanās vietām neievērošanu; par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez saskaņojuma ar infrastruktūras objekta īpašnieku, kurš saistīts ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu, un ar rūpniecisko avāriju riska objekta īpašnieku, valdītāju vai lietotāju; par lidojumu tuvāk par normatīvajos aktos bezpilota gaisa kuģu jomā noteikto attālumu no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas u.c.
Vienlaikus likuma "Par aviāciju" 6. panta septītajā daļā ir noteikts, ka Valsts robežsardzes kompetence ir pārbaudīt vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanai nepieciešamo dokumentāciju un civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes atbilstību lidojumu veikšanai; veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, un gaisa telpas struktūras elementos, kuri izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām; veikt administratīvā pārkāpuma procesu savas kompetences ietvaros par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā.
Likuma "Par aviāciju" 64. pantā noteikts, ka personas par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai vai Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.

Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumu Nr. 55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 55) 2.25. apakšpunkts noteic, ka, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka speciālo līdzekļu lietošanas kritērijus, atļauts lietot šādus speciālos līdzekļus – ierīces, kas paredzētas tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai. Attiecīgi noteikumu Nr. 55 3., 4. un 7. punktā tostarp noteikts, ka Valsts policijas darbiniekam, robežsargam un Valsts drošības dienesta amatpersonai atļauts lietot 2.25. apakšpunktā minētos speciālos līdzekļus un lēmumu par šo speciālo līdzekļu lietošanu pieņem iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Savukārt noteikumu Nr. 55 11. punkts noteic, ka bez brīdinājuma speciālo līdzekli var lietot gadījumos, ja vilcināšanās to lietot rada tiešus draudus personas dzīvībai vai veselībai vai var izraisīt citas smagas sekas, vai ja šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.
Savukārt Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 248 "Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi"(turpmāk – noteikumi Nr. 248) 21. punkts noteic, ka bezpilota gaisa kuģu sistēmu (turpmāk – UAS) ģeogrāfiskās zonas izveidošanu, izmaiņas UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumus un tās darbības izbeigšanu tostarp ir tiesības ierosināt Valsts policijai, lai ierobežotu konkrētajā vietā un laikā bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Noteikumu Nr. 248 27. punktā noteikts, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, tostarp Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības ierosināt šo noteikumu 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktā minēto - ierobežojošo, aizliedzošo, informatīvo UAS ģeogrāfisko zonu noteikšanu virs:
- to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajiem infrastruktūras objektiem, [..], ja infrastruktūras objekti saistīti ar būtiskām valsts un sabiedrības drošības interesēm, [..]; - pasākumu norises vietām, kurus tostarp īsteno Valsts policija un Valsts robežsardze, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, valsts robežas drošību;
- publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietām;
- cilvēku pulcēšanās vietām.
Noteikumi Nr. 248 arī nosaka, ka ārkārtas un neatliekamos gadījumos īslaicīgu ierobežojumu noteikšanai Valsts policija var neiesniegt Civilās aviācijas aģentūrai pieteikumu par UAS ģeogrāfiskās zonas izveidošanu (40. punkts).
Tomēr Valsts policija praksē ir konstatējusi, ka tas neatrisina praktiska rakstura problēmu, ka, neskatoties uz UAS zonu ierobežojumiem, bezpilota gaisa kuģa tālvadības piloti tomēr fiziski spēj ielidot šajās zonās, līdzīgi kā tas ir ar UAS ģeogrāfiskajām zonām ap Iekšlietu ministriju, NBS teritorijām, lidostām un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Likuma "Par aviāciju" 47.¹ panta pirmajā daļā tostarp noteikts, ka, lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, NBS komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu [..], pielietojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja attiecīgais lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, virs karakuģiem, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas NBS vajadzībām, vai radot pamatotus draudus personām, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu.

Savukārt ne Valsts policijai, ne Valsts robežsardzei pašlaik nav tiesiskas iespējas bezpilota gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanai vai iznīcināšanai, tāpat arī neitralizēšanai. Praksē Valsts policija parasti atbalstu lūdz Militārajai policijai, pamatojoties uz noslēgto Sadarbības līgumu bezpilota gaisa kuģu pārvaldības jomā, lai liela mēroga publiskajos pasākumos nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī operatīvās darbības pasākumu drošības nodrošināšanai, valsts un ārvalsts augstāko amatpersonu vizīšu laikā auto kolonnas pavadīšanai un citos pasākumos, lai novērstu personas apdraudošus bezpilota gaisa kuģa lidojumus. Tādējādi, ņemot vērā, ka nereti minētie pasākumi ir ilgstoši un Valsts policija nevar patstāvīgi izmantot Militārās policijas rīcībā esošās bezpilota gaisa kuģu pretdarbības iekārtas, var tikt ietekmēta Militārās policijas savlaicīga dienesta pienākumu izpilde.
Jānorāda, ka bezpilota gaisa kuģu sistēmu tehnoloģijas pēdējos gados ļoti strauji attīstās, kas sekmē šo ierīču izmantošanu gan valsts, gan privātajā sektorā, gan arī pretlikumīgiem mērķiem. Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Resursu un Krīzes vadības pārvaldes Tehniskā atbalsta vadības nodaļa ikdienā veic bezpilota gaisa kuģu lidojumu uzraudzību, izmantojot tehniskos līdzekļus (uztveršanas iekārtas), kas ļauj fiksēt to lidojumu maršrutus un tālvadības pilotu atrašanās vietu. Piemēram, laika posmā no 2022. gada līdz šim brīdim ir fiksēti vairāk kā 1800 pārkāpumi, kas saistīti ar bezpilota gaisa kuģu izmantošanu, no tiem vairāk kā trešdaļu ir fiksējusi Valsts policija un apmēram 10% no pārkāpumiem ir uzskatāmi par ļoti rupjiem un publisko telpu apdraudošiem: apdraud gaisa satiksmes drošību; vāc informāciju pie kritiskās infrastruktūras objektiem; apdraud personu privātumu (iesniegumi no iedzīvotājiem); veic aizliegtu vielu un priekšmetu piegādi uz ieslodzījuma vietām; tiek izmantoti noziedzīgu nodarījumu sagatavošanās vai izpildes stadijā; apdraud augsta ranga amatpersonas vizītes un eskortēšanas laikā; apdraud cilvēku drošību valsts mēroga publisku pasākumu laikā; traucē atbildīgo dienestu darbu katastrofu vai glābšanas darbu vietās; tiek izmantoti kontrabandas preču pārvietošana. Piemēram XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā fiksēti gandrīz 100 administratīvie pārkāpumi.

Eiropas Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas regulas (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām pielikuma sadaļā "UAS.OPEN.060. Tālvadības pilota pienākumi" 3. punktā noteikts, ka lidojuma laikā tālvadības piloti un UAS ekspluatanti nevada gaisa kuģus tuvu teritorijām vai teritorijās, kurās notiek ārkārtas reaģēšanas darbi, izņemot, ja viņi saņēmuši atļauju no atbildīgajiem ārkārtas reaģēšanas dienestiem.
Savukārt Eiropas Komisijas rīkotajās ekspertu darba grupās par bezpilota gaisa kuģu pretdarbības problēmjautājumiem, kurās piedalās arī Valsts policijas pārstāvji, tiek uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāpilnveido savas tehniskās spējas, lai tiesībsargājošās iestādes sekmīgi identificētu un neitralizētu gaisa telpu apdraudošus bezpilota gaisa kuģus un identificētu to tālvadības pilotus.

Izvērtējot jau pašlaik spēkā esošo normatīvo regulējumu un ņemot vērā, ka Valsts policija jau pašlaik atsevišķās vietās var izmantot noteikumos Nr. 628 noteiktos speciālos radiolīdzekļus, kā arī, lai Valsts policija un Valsts robežsardze, pildot tai likumā "Par policiju" un Valsts robežsardzes likumā, kā arī likumā "Par aviāciju" noteiktos uzdevumus, un, lai savlaicīgi novērstu apdraudējumu valsts drošībai, valsts robežai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī, lai novērstu un atklātu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp gadījumos, kad valsts drošības iestādei vai NBS nav informācijas par apdraudējumu, vai tām nav iespējams nekavējoties reaģēt, nepieciešams paredzēt, ka Valsts policijas darbinieki un robežsargi var īslaicīgi (līdz 3 stundām) izmantot noteikumos Nr. 628 noteiktos speciālos radiolīdzekļus bezpilota gaisa kuģa neitralizēšanai, bezpilota gaisa kuģa lidojuma pārtraukšanai vai vadības pārņemšanai.

Tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumu Elektronisko sakaru likuma 58. pantā, papildinot to ar iestāžu, kuras var īslaicīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus, uzskaitījumu, paredzot, ka valsts aizsardzības un drošības vajadzībām, proti, ārkārtas un neatliekamās situācijās, kad ir apdraudēta valsts aizsardzība un drošība, tai skaitā, sabiedriskā kārtība un drošība, noziedzīgu nodarījumu atklāšana, izmeklēšana un novēršana, valsts robežas (sauszeme, ūdeņi, gaisa telpa) drošība un kritiskā un publiskā infrastruktūra, valsts drošības iestāde, Nacionālie bruņotie spēki, kā arī Valsts policija un Valsts robežsardze var īslaicīgi pielietot speciālos radiolīdzekļus (signāla slāpēšanas iekārtas), lai pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa un tālvadības ierīces savienojuma signālu, tādējādi liedzot bezpilota gaisa kuģa, attālināti vadāmas bezpilota mehāniskās ierīces vai cita veida lidaparāta (tālvadības ierīce), kurš nav kvalificējams kā bezpilota gaisa kuģis, lidojumus.

2] Elektronisko sakaru likuma 56. panta trešā daļa noteic, ka VAS "Elektroniskie sakari" aizliedz vai ierobežo radioiekārtas lietošanu, lai novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos. Savukārt 56. panta ceturtā daļa noteic, ka, ja radioiekārtas lietošana vai tās radītie kaitīgie radiotraucējumi var izraisīt valsts drošības, sabiedriskās kārtības, kā arī kuģošanas un gaisa satiksmes drošības apdraudējumu, tad radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu pēc VAS "Elektroniskie sakari" pieprasījuma atbilstoši kompetencei nekavējoties nodrošina Valsts policija vai Militārā policija, vai valsts drošības iestāde.
Nacionālās drošības koncepcijā (Saeimas 2023. gada 28. septembra paziņojums "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu") noteikts, ka Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Militāro dimensiju raksturo Krievijas izvērstais karš Ukrainā un tā iespējamā attīstība, kā arī Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūras reģionā. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses, kā arī hibrīda rakstura drošības riski un apdraudējumi, kas skar visas trīs dimensijas. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.
Savukārt Nacionālās drošības koncepcijas 2. punktā  "Nacionālā drošība un nacionālās drošības politika" norādīts, ka visu trīs minēto nacionālās drošības dimensiju efektīvai funkcionēšanai ārkārtīgi svarīga ir Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, valsts drošības iestāžu, tiesību aizsardzības institūciju un ārlietu dienesta kapacitāte un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā. Tādējādi iekšējās drošības un tiesību aizsardzības iestādēm jāatbilst mūsdienu prasībām un jābūt spējīgām pārvarēt aktuālos izaicinājumus un apdraudējumus, lai varētu novērstu apdraudējumu iekšējai drošībai.
Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļās 4. punkts noteic, ka robežsardzes uzdevums ir sadarbībā ar NBS pierobežā novērst Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu.
Attiecīgi, lai Valsts robežsardze efektīvi varētu veikt pretdarbības pasākumus, ir nepieciešams paplašināt kompetento institūciju loku, kuras var nodrošināt kaitīgās radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu, lai nodrošinātu valsts drošību pie robežas.
Tādējādi nepieciešams izdarīt grozījumu Elektronisko sakaru likuma 56. panta ceturtajā daļā, paplašinot kompetento iestāžu loku, proti, paredzot, ka arī Valsts robežsardze var nodrošināt kaitīgās radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka vārdi "sabiedriskā kārtība" ir viens no Elektronisko sakaru likuma 56. panta ceturtajā daļā minētajiem "valsts drošības" apdraudējuma veidiem, nepieciešams no minētā panta ceturtās daļas izslēgt vārdus "sabiedriskā kārtība". 

3] Elektronisko sakaru likuma 6. panta pirmās daļas 17. punkts noteic, ka VAS "Elektroniskie sakari" kompetence ir koordinēt radiofrekvenču spektra joslu atbrīvošanu valsts aizsardzības vajadzībām izņēmuma stāvokļa gadījumā.
Elektronisko sakaru likuma 54. pantā ir noteikts, kādos gadījumos ir piešķirama radiofrekvences lietošanas atļauja. Pamatojoties uz  Elektronisko sakaru likuma 54. panta ceturto daļu, ir izdoti Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumi Nr. 133 "Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 133), kuru 40.1. apakšpunkts noteic, ka VAS "Elektroniskie sakari" radioatļaujas adresātam var noteikt radioiekārtas darbības laika, teritorijas un radiofrekvences piešķīruma lietošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu valsts aizsardzības un drošības intereses. Savukārt Elektronisko sakaru likuma 58. panta pirmā daļā noteic, ka par radioiekārtu lietošanu joslās, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzībai vai drošībai paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajam radiosakaru veidam un saskaņā ar VAS "Elektroniskie sakari" izsniegtajām radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujām, ir atbildīga Aizsardzības ministrija.
Tādējādi, ņemot vērā Nacionālās drošības koncepcijā minēto un pēc analoģijas ar citās Elektroniskos sakaru likuma attiecīgo jomu regulējošas normās norādīto, nepieciešams paplašināt Elektroniskos sakaru likuma 6. panta pirmās daļas 17. punkta tvērumu, proti, aizstāt vārdus "valsts aizsardzības vajadzībām" ar vārdiem "valsts aizsardzības vai drošības vajadzībām".

4] Elektronisko sakaru likumā ir noteikta valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" kompetence, kura patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus. (6. pants).
Ņemot vērā to, ka 2024. gada 27. novembra valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums reorganizēt valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari", pārveidojot to par sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Elektroniskie sakari" un lēmums par reorganizāciju (pārveidošanu) ir stājies spēkā 2025. gada 7. janvārī, nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī Elektronisko sakaru likumā.
 

Nē

Likumprojekts attiecas uz jebkuru personu, kuras īpašumā vai valdījumā ir bezpilota gaisa kuģis vai kura vēlas veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus.
Ņemot vērā, ka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas mērķis ir ierobežot nevēlamus radiosakarus, pastāv iespēja, ka privātpersonām atsevišķos gadījumos var tikt traucēta elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība vai privāta radiosakaru tīkla izmantošanas iespēja.

Atsevišķos gadījumos elektronisko sakaru komersantiem, kas pakalpojumu sniegšanai izmanto radiofrekvenču spektru, var tikt apgrūtināta elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana. Mehānisms traucējumu minimizēšanai ir analoģisks kā privātpersonu gadījumā.

Nē

Nē

Nē

Nē

-