Anotācija (ex-ante)

ES un Meksikas attiecībām paplašinoties, 2013. gada 27. janvāra Santjago deklarācijā puses pauda kopīgu apņemšanos aizstāt spēkā esošo Globālo nolīgumu ar modernizētu tiesību aktu, lai atspoguļotu jauno politisko un ekonomisko realitāti un progresu, kas tika panākts stratēģiskajā partnerībā. 2016. gadā ES un Meksika uzsāka Globālā nolīguma modernizācijas sarunas. 2018. gadā politiskā līmenī tika pabeigtas sarunas par politikas un sadarbības pīlāru. 2025. gada 17. janvārī tika panākta vienošanās par tirdzniecības un ieguldījumu pīlāru, un Eiropas Komisija paziņoja par Globālā nolīguma modernizācijas sarunu noslēgšanu. 2025. gada 3. septembrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumus Padomes lēmumiem par Nolīguma un ES un Meksikas Pagaidu nolīguma par tirdzniecību (turpmāk – ITA) parakstīšanu un noslēgšanu. 2025. gada 22. decembrī Ministru kabinetā tika apstiprināta “Latvijas Republikas nacionālā pozīcija Nr. 2 "Par Stratēģiskas politiskās, ekonomiskās un sadarbības partnerības nolīguma un Pagaidu nolīguma par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Meksikas Savienotajām Valstīm parakstīšanu un noslēgšanu", kas tika saskaņota ar visām ministrijām un nodrošina politisko atbalstu COREPER balsojumam, kā arī pozīcija tika izskatīta 2026. gada 23. janvāra SELK sēdē.

Nolīgums aizstās pašreizējo Globālo nolīgumu, tai skaitā visus pakārtotos nolīguma institucionālo struktūru lēmumus. Nolīgums atbilst ES vispārējam redzējumam par tās partnerību ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu, kā izklāstīts 2023. gada 7. jūnijā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei “Jauna programma ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu attiecībām”. Nolīguma tirdzniecības un ieguldījuma pīlārs ir saskaņā ar 2021. gada paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana – atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika”, kas saista tirdzniecības un investīciju politiku ar Eiropas vispārējiem standartiem un vērtībām, kā arī galvenajām ekonomiskajām interesēm.
Nolīgums un Pagaidu nolīgums par tirdzniecību tiks parakstīti vienlaicīgi Eiropas Savienības-Meksikas samita laikā 2026. gada 22. maijā. Lai Nolīgums stātos spēkā, visām ES dalībvalstīm, pašai ES un Meksikai būs jāpabeidz to nepieciešamās iekšējās procedūras, lai paustu savu piekrišanu uzņemties saistības. Lai sekmētu to, ka abas puses var agrīni piemērot Nolīgumu, tiek ierosināts provizoriski piemērot konkrētas Nolīguma daļas, neskarot dalībvalstu kompetenci attiecīgajās jomās: (a) I daļas 1. un 2. pants; (b) II daļas visi 1. un 2. nodaļas panti; visi 3. nodaļas panti, izņemot 3.9. pantu (Konsulārā aizsardzība); visi 4. nodaļas, 5. nodaļas, 6. nodaļas, 7. nodaļas, 8. nodaļas un 9. nodaļas panti; (c) IV daļas i) visi 1. nodaļas panti, ciktāl tas vajadzīgs, lai īstenotu I un II daļas noteikumus, ko piemēro provizoriski; un ii) visi 2. nodaļas panti, ciktāl tas vajadzīgs, lai īstenotu I un II daļas noteikumus, ko piemēro provizoriski. ITA attiecas vienīgi uz tirdzniecības liberalizāciju un tām tirdzniecības jomām, kas ir ES ekskluzīvā kompetence, tādējādi ITA stāsies spēkā līdz ar ES un Meksikas attiecīgajiem paziņojumiem. ITA tiks pieņemts tikai ar Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājumu, tādējādi nodrošinot ātrāku labvēlīgu tirdzniecības nosacījumu stāšanos spēkā. Saskaņā ar Nolīguma IV daļas 2.6. pantu 2. punktu ITA zaudēs spēku un tiks aizstāts ar Nolīgumu, kad tas tiks ratificēts nacionālajos parlamentos un stāsies spēkā. Nolīgums ietver politikas un sadarbības pīlāru, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu pīlāru (ietverot ieguldījumu aizsardzības noteikumus).
Pamatojoties uz Nolīguma IV daļas 2.5. panta 2. punktu Nolīgums stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad abas Puses būs paziņojušas viena otrai par savu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.
Pamatojoties uz Nolīguma IV daļas 2.5. panta 3. un 4. punktiem Nolīgums var tikt piemērots provizoriski – pilnībā vai daļēji – saskaņā ar abu Pušu attiecīgajām iekšējām procedūrām, ciktāl tas piemērojams. Provizoriskā piemērošana sāksies otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad abas Puses būs paziņojušas par savu iekšējo procedūru pabeigšanu.


Nolīgums sastāv no četrām daļām.

Nolīguma I daļā (Vispārīgi noteikumi) izklāstīti mērķi un vispārīgie principi. Būtiski Nolīguma elementi ir demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskuma principa ievērošana un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas klauzula.

II daļā (Politiskais dialogs un sadarbība) ES un Meksika apņemas padziļināt dialogu un sadarboties šādās jomās:
politiskais dialogs, starptautiskais miers un drošība;
starptautiskās un reģionālās organizācijas;
brīvība, drošība un tiesiskums;
ilgtspējīga attīstība;
vide, klimata pārmaiņas un enerģētika;
lauksaimniecība, jūrlietas un zivsaimniecība;
ekonomikas politika;
izglītība, kultūra un sociālie jautājumi;
pētniecība, inovācija un digitālā ekonomika.

Uzsvars tiek likts uz plašu būtisku jautājumu klāstu, tajā skaitā tiesiskumu, cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību, migrāciju, narkotikām un transnacionālo organizēto noziedzību, vides aizsardzību, klimata pārmaiņām, atjaunīgo enerģiju, okeānu pārvaldību, korporatīvo sociālo rīcību, digitālo pārveidi, kā arī pētniecību un inovāciju. II daļas noteikumi ļaus īstenot saskaņotāku un vienotāku rīcību tādās jaunās jomās kā sabiedrības veselība, valsts modernizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, terorisma finansēšana un kibernoziedzība. Tas nozīmēs spēcīgāku partnerību pasaules līmenī (piemēram, attiecībā uz ANO Dienaskārtību 2030, rīcību pret klimata pārmaiņām, okeānu pārvaldību) un globālās demokrātiskās pārvaldības, cilvēktiesību, migrācijas, miera un drošības jautājumos. Pirmo reizi nolīgumā ir iekļauts protokols, kas ietver noteikumus korupcijas apkarošanai un novēršanai tirdzniecības un ieguldījumu jomā.

III daļā (Tirdzniecība un ieguldījumi) ietverti sasniedzamie mērķi, kā:
Lauksaimniecības un zivsaimniecības ražojumu piekļuves eksporta tirgum nodrošināšana ;
izcelsmes noteikumu un robežprocedūru vienkāršošana;
godīgas tirdzniecības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana;
tirdzniecība ar kritiski svarīgām izejvielām;
ilgtspējīga attīstība un dzimumu līdztiesība;
atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem;
pakalpojumu un digitālās tirdzniecības noteikumi;
ieguldījumu veicināšana un aizsardzība;
ieguldījumu tiesu sistēma un strīdu izšķiršana;
piekļuve publiskā iepirkuma konkursiem;
inovāciju un radošo darbu aizsardzība;
sanitārie, fitosanitārie un tehniskie noteikumi;
pārredzamība, laba regulatīvā prakse un strīdu izšķiršana.

Nolīgums atcels atlikušos ierobežojošos tarifus 95 % ES lauksaimniecības pārtikas produktu eksportam uz Meksiku, piemēram, sieram, mājputniem, cūkgaļai, makaroniem, āboliem, ievārījumiem, kā arī šokolādei un vīnam. Nolīgums nodrošinās būtiski svarīgu piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, tādējādi sniedzot labumu stratēģiskajām rūpniecības nozarēm Eiropā, Meksikai kļūstot par fluoršpata (ko izmanto dažādos ķīmijas, tērauda ražošanas un keramikas procesos), bismuta (ko izmanto farmācijā un kosmētikā) un antimona galveno piegādātāju (izmanto, piemēram, liesmu slāpētājos, svina-skābes baterijās, stiklu un keramiku izstrādājumos).

Latvijas un Meksikas tirdzniecība ar lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktiem ir salīdzinoši neliela. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2025. gadā imports sasniedza 11,6 milj. EUR, kur 54 % jeb 6,3 milj. EUR sastādīja alus (Corona), 38 % jeb 4,3 milj. EUR – tekila, 7 % jeb 0,8 milj. EUR – pipari. Šo produktu importam jau šobrīd tiek piemērots tarifs 0 % apmērā. Saskaņā ar Eurostat datiem, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtība no Latvijas uz Meksiku 2025. gadā sasniedza 0,9 milj. EUR vērtību, kur 69 % jeb 0,6 milj. EUR sastādīja degvīns, 14 % jeb 127 tūkst. EUR – kaviārs, 6 % jeb 57 tūkst. EUR – zivju konservi, 6% jeb 51 tūkst. EUR – surimi. Jau šobrīd galveno četru produktu eksportam noteikts muitas nodoklis 0 % apmērā. Savukārt, 2024. gadā Latvija eksportējusi arī uzpūstus maizes izstrādājumus, kuriem šobrīd spēkā ir tarifu likme 10 % apmērā, bet jaunais piedāvājums paredz samazināt tarifu līdz 0 % piecu gadu laikā.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2025. gada preču tirdzniecības apjoms starp Latviju un Meksiku sasniedza aptuveni 40 milj. EUR. Imports no Meksikas sasniedza aptuveni 22,9 milj. EUR, eksports uz Meksiku – aptuveni 17,2 milj. EUR.

IV daļā (Institucionālie un nobeiguma noteikumi) izklāstīta attiecību institucionālā struktūra, nosakot ES un Meksikas samitu kā augstāko politisko dialoga līmeni; Apvienoto padomi kā Nolīguma mērķu izpildes īstenošanas pārraudzītāju un Apvienoto komiteju kā palīgu Apvienotajai padomei. Eiropas Parlamenta deputāti un Meksikas Kongresa locekļi varēs apmainīties ar viedokļiem Apvienotajā parlamentārajā komitejā.