24-TA-3270: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Kalmes" Meža Mierā, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Kalmes”, Meža Miers, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8064 008 0881), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0881) daļu 0,1365 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0892) 0,1608 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā)
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma “Kalmes”, Meža Miers, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8064 008 0881) (turpmāk – Nekustamais īpašums) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0881) daļu 0,1365 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0892) 0,1608 ha platībā (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa) (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu:
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 daļu aptuveni 0,0051 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 daļu aptuveni 0,1314 ha platībā, kas ir nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļu aptuveni 0,0046 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļu aptuveni 0,0544 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļa 0,1018 ha platībā nav nepieciešama Rail Baltica izbūvei, bet atsavināma saskaņā ar Likuma 6. panta pirmās daļas regulējumu.
Nekustamais īpašums atrodas pamattrasē, kas atrodas posmā “Vangaži-Salaspils-Misa”, kas nepieciešams Rail Baltica 1.kārtas scenārija realizācijai.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības “RB Rail AS” (turpmāk – RB Rail AS) sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu:
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 daļu aptuveni 0,0051 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 daļu aptuveni 0,1314 ha platībā, kas ir nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļu aptuveni 0,0046 ha platībā, kas ir nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļu aptuveni 0,0544 ha platībā, kas nepieciešama pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļa 0,1018 ha platībā nav nepieciešama Rail Baltica izbūvei, bet atsavināma saskaņā ar Likuma 6. panta pirmās daļas regulējumu.
Nekustamais īpašums atrodas pamattrasē, kas atrodas posmā “Vangaži-Salaspils-Misa”, kas nepieciešams Rail Baltica 1.kārtas scenārija realizācijai.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši akciju sabiedrības “RB Rail AS” (turpmāk – RB Rail AS) sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums reģistrēts Rīgas rajona tiesas Inčukalna pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000388981. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Nekustamā īpašuma īpašnieks).
Zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīts Nekustamā īpašuma nosaukums: "Kalmes", "Kumelītes", Meža Miers, Inčukalna pagasts, Siguldas novads.
Atbilstoši zemesgrāmatas datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 - 0,519 ha platībā. Atbilstoši Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 - 0,3582 ha platībā un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 - 0,1608 ha platībā. Ievērojot minēto, konstatēta datu neatbilstība zemesgrāmatas un Kadastra informācijas sistēmas datos. Minētā datu neatbilstība tiks novērsta vienlaikus ar pirkuma līguma par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām noslēgšanu, piesakot zemesgrāmatā ierakstus veikt secīgi, vispirms novēršot ar datu neatbilstību konstatētās pretrunas un pēc tam nostiprinot īpašuma tiesības valstij Satiksmes ministrijas personā uz Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu.
Nekustamais īpašums ir neapbūvēts.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, piedziņas atzīmes.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā reģistrētas šādas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, atzīmes veidā:
ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija – 0,07 ha;
aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos līdz 20 kilovoltiem – 0,27 ha.
Kadastra informācijas sistēmā:
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 reģistrēti šādi apgrūtinājumi: 1) ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija. (110402) – 0,07 ha; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (7312050601) – 0,027 ha. Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (0101), platība 0,3582 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. aramzemes platība) – 0,3359 ha; ūdens objektu zeme – 0,009 ha; zemes zem ceļiem – 0,0133 ha.
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 nav reģistrēti apgrūtinājumi. Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” (0600), platība 0,1608 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. aramzemes platība) – 0,1295 ha; zemes zem ceļiem – 0,0313 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas attiecībā uz tā turpmāko izmantošanu būs ievērojami normatīvajos aktos, tai skaitā, kas attiecas uz vides un dabas resursu aizsardzību, noteiktie ierobežojumi un Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, kā arī ekspluatācijas aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas:
1) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 daļa aptuveni 0,2217 ha platībā. Atbilstoši Siguldas novada pašvaldības 2023. gada 14. augustā sniegtajam izvērtējumam Nr. A-3.10/7/3275 zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 atrodas ciema Meža Miers teritorijā, funkcionālajā zonā Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) un saskaņā ar Inčukalna novada domes 2013. gada 22. maija saistošo noteikumu Nr. 10/2013 “Par Inčukalna novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu” (turpmāk – Teritorijas plānojums) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 235.1. apakšpunktu, Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS) minimālās jaunveidojamās zemes vienības platība ir 1200 m2. Līdz ar to zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 atlikusī (neatsavināmā) daļa 0,2217 ha platībā atbilst teritorijas plānojuma minimālai zemes vienības platībai;
2) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļa aptuveni 0,1018 ha platībā. Atbilstoši Siguldas novada pašvaldības 2023. gada 23. augustā sniegtajam izvērtējumam Nr. A-3.10/4/3365 un 2023.gada 23.augusta vēstulē Nr. A-3.10/4/3365 papildus sniegtajai informācijai saskaņā ar Teritorijas plānojumu zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 atrodas ciema Meža Miers teritorijā, funkcionālajā zonā Savrupmāju apbūves teritorija (DzS), kur saskaņā ar TIAN 235. punktu un 235.1., 235.2., 235.3. apakšpunktu, minimālās jaunveidojamās zemes vienības platība ir 1200 m2 ar mazāku minimālo platību dvīņu mājām, t.i., 600 m2 un rindu mājas sekcijai 300 m2. Pēc atsavināšanas paliekošā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 platība 0,1018 ha (jeb 1018 m2) neatbilst Teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai savrupmāju apbūvei, tai skaitā ņemot vērā TIAN 220. punktā noteikto pieļaujamo 10% atkāpi, bet Savrupmāju apbūves teritorijā neatkarīgi no zemes vienības platības savrupmāju apbūve ir atļauta, ievērojot apbūves blīvumu 30% no paliekošās zemes vienības daļas. Ņemot vērā, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 atlikusī daļa 0,1018 ha (jeb 1018 m2) platībā neatbilst Teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai savrupmāju apbūvei un, lai gan apbūve ir pieļaujama, ievērojot Teritorijas plānojumā noteikto apbūves blīvumu, secināms, ka tā nav pilnvērtīgi izmantojama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, tādējādi Nekustamā īpašuma īpašnieks 2024. gada 4.decembra elektroniskā pasta sūtījumā norāda, ka nevēlas savā īpašumā saglabāt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļu aptuveni 0,1018 ha platībā. Līdz ar to, ņemot vērā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 6. panta pirmajā daļā noteikto, atsavināma zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 visā tās 0,1608 ha platībā.
Atbilstoši par projektēšanu atbildīgās RB Rail AS sniegtajai informācijai, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 atlikušajai daļai aptuveni 0,2217 ha platībā perspektīvā tiks nodrošināta nobrauktuve no pašvaldības nozīmes ceļa.
2023. gada 4. oktobrī saņemts Nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegums ar šādiem prasījumiem:
- atlīdzināt materiālos zaudējumus, izstrādājot zemes ierīcības projektus, sadalot zemes vienību “Upesloki”;
- par nākotnē plānoto nekustamā īpašuma apbūvi;
- par nekustamā īpašuma potenciālo pircēju atteikšanos iegādāties nekustamos īpašumus un Nekustamo īpašumu praktisku neizmantošanu, jo nav skaidri zināma plānotās RB dzelzceļa līnijas atrašanās vieta;
- par prettrokšņu sienas izbūvi;
- par meliorācijas sistēmām, kas atrodas nekustamo īpašumu “Viģubi” un “Kalmes” tiešā tuvumā saskaņā ar AS “RB Rail AS” sniegto informāciju;
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas pienākums;
- par ikgadējā atbalsta saņemšana no Lauku atbalsta dienesta - maksājums mazajam lauksaimniekam;
- par saimniecības ieņēmumiem no izaudzētās lauksaimniecības produkcijas samazināšanos nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma apsekošanas laikā Nekustamā īpašuma īpašnieks izteica šādus lūgumus par:
dziļurbuma akas un kanalizācijas sistēmas no Nekustamā īpašuma “Viģubi” pārcelšanas iespēju uz atlikušo (neatsavināmo) Nekustamā īpašuma “Kalmes” daļu;
elektrības pieslēgumu īpašumā “Viģubi”.
Nekustamā īpašuma īpašnieks nav iesniedzis dokumentus par saimniecības ieņēmumu no izaudzētās lauksaimniecības produkcijas samazināšanos Nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) 2024. gada 21. oktobra vēstulē Nr. 2.2.N/2024-5394 un 2024. gada 30. oktobra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5562 informēja Nekustamā īpašuma īpašnieku:
- noraidīts prasījumu par materiālajiem zaudējumiem, izstrādājot zemes ierīcības projektus, sadalot zemes vienību “Upesloki” - Likuma 20. pants noteic, ka atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus. Atbilstoši Likuma 22. pantam atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu. Savukārt saskaņā ar Likuma 23. panta otro daļu nekustamais īpašums ir novērtējams, ņemot vērā tā: 1) sastāvu, komunikācijas, labiekārtojumu, tehnisko stāvokli un nolietojuma pakāpi; 2) atrašanās vietu un atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsākto nekustamā īpašuma izmantošanu; 3) apgrūtinājumus un nastas, kas tiks saglabātas saskaņā ar šā likuma 16.pantu; 4) ienesīgumu; 5) apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai. Attiecīgi, novērtējot Nekustamo īpašumu, sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir izvērtējis atsavināmā Nekustamā īpašuma daļas atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktai nekustamā īpašuma izmantošanai, apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējām un to ir ievērtējis Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtības novērtējumā. Sertificētā nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā ir norādīts, ka par zemes vienību “Upesloki” zaudējumiem izstrādājot zemes ierīcības projektu un sadalot īpašumu, varam konstatēt pēc pieredzes, ka mazākas platības zemes gabalu vērtības ir augstākas, un šī starpība vienmēr ir lielāka par veiktajiem ieguldījumiem. Ievērojot minēto, konstatējams, ka sertificētā nekustamā īpašuma vērtētājs minētos apstākļus ir ņēmis vērā un tas ir ievērtēts vērtējumā, līdz ar to materiālie zaudējumi, izstrādājot zemes ierīcības projektus, sadalot zemes vienību “Upesloki”, netiek atlīdzināti;
- par nākotnē plānoto nekustamā īpašuma apbūvi - tirgus vērtības noteikšanai ir piemērota salīdzināmo darījumu metode un tās ietvarā vērtēti un salīdzināti darījumi ar īpašumiem, kas atrodas apbūves teritorijās, kā arī ir noteikta vērtība par atlikušās daļas vērtības samazinājumu. Līdz ar to Nekustamā īpašuma tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi (atlikušās daļas vērtības samazinājums) ir noteikti atbilstoši tirgus situācijai ar apbūves zemesgabaliem konkrētajā apvidū;
- par nekustamā īpašuma potenciālo pircēju atteikšanos iegādāties nekustamos īpašumus un Nekustamo īpašumu praktisku neizmantošanu, jo nav skaidri zināma plānotās RB dzelzceļa līnijas atrašanās vieta - saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība sevī ietver tiesības valdīt (likumīgā faktiskā vara pār lietu), tiesības lietot (izmantot lietas derīgās īpašības, iegūt no tās peļņu, ienākumu un augļus) un tiesības rīkoties (iespēju noteikt mantas tiesisko stāvokli, to atsavinot, nododot lietošanā). Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Nekustamais īpašums nav pakļauts tādiem ar likumu noteiktiem aprobežojumiem, kas ierobežotu rīcību ar to, tai skaitā iznomāt, atsavināt, vai gūt no tā labumu kādā citā normatīvajiem aktiem, tostarp teritorijas plānojumam atbilstošā veidā. Saskaņā ar Likuma 10.panta pirmo daļu zemesgrāmatā atzīmi par aizliegumu atsavināt un apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez institūcijas piekrišanas ieraksta pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Zaudējuma pieteikumā norādītais apsvērums, ka potenciālie darījumu dalībnieki nav ieinteresēti darījumu noslēgšanā, ņemot vērā, ka uz atsavināmās zemes vienības daļas tiks izvietota Rail Baltica trase, nav uzskatāms par likumisku ierobežojumu realizēt ar likumu piešķirtās tiesības rīkoties ar īpašumu. Tikai no paša īpašnieka ir atkarīgs kādā veidā viņš izvēlas realizēt ar likumu piešķirtās tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Turklāt īpašnieks nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecina apgalvojumu, ka Rail Baltica projekta īstenošana faktiski ir radījusi šķēršļus rīkoties ar Nekustamo īpašumu atbilstoši atļautajai izmantošanai. Papildus Institūcija norāda, ka 2015. gada 2. novembra zvērinātu advokātu biroja “BORENIUS” galaziņojumā “Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā” (turpmāk – Galaziņojums) ietverto, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka īpašuma vērtība to ietekmējošo objektīvo faktoru dēļ principā ir mainīgs lielums un tā svārstības pašas par sevi nevar būt atlīdzinājuma pamats, bet ir īpašnieka risks attiecīgā brīdī piedzīvot vērtības krišanos vai arī ieguvums, piedzīvojot tās pieaugumu. Peļņas gūšanas iespēja ir atkarīga no situācijas tirgū un saglabājas tik ilgi, kamēr īpašums tiek pārdots. Situācijā, kad īpašums joprojām atrodas personas īpašumā, tā tirgus vērtības starpības atlīdzināšana var veicināt personas iedzīvošanos uz valsts rēķina, jo personai joprojām ir tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, tostarp atsavināt to nākotnē par cenu, kas var arī pārsniegt iepriekš noteikto tirgus vērtību. Ņemot vērā minēto, Institūcija informē, ka atsavinātā nekustamā īpašuma īpašniekiem netiek kompensētas izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma vērtības svārstībām to ietekmējošo objektīvo faktoru dēļ attiecīgā brīdī;
- par prettrokšņu sienas izbūvi - saskaņā ar RB Rail AS, kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju, gar Nekustamo īpašumu ir paredzētas trokšņa sienas dzelzceļa līnijas abās pusēs;
- par meliorācijas sistēmām, kas atrodas nekustamo īpašumu “Viģubi” un “Kalmes” tiešā tuvumā - saskaņā ar RB Rail AS sniegto informāciju meliorācijas sistēmas daļai Straujupīte, kas Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas kartē atzīmēta kā sateces baseins ar kodu 5212.01, šķērsošanai paredzēts izbūvēt dzelzceļa tiltu, kam būvprojekta ietvaros tiek izstrādāts hidroloģiskais modelis, lai noteiktu maksimālos prognozējamos ūdens līmeņus, un maksimālo nepieciešamo caurplūdi struktūrai, lai nepasliktinātu hidroloģisko stāvokli teritorijā. Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ) Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā nereģistrētais grāvis, kas atrodas uz zemes vienības 80640080059 rietumu un austrumu puses robežas atbilstoši projekta risinājumiem paliek zem projektētā dzelzceļa uzbēruma. Šī grāvja likvidēšanu paredzēts kompensēt ar jaunu dzelzceļa grāvi, kas tiks izbūvēts paralēli uzbērumam un novadīts uz Straujupīti. ZMNĪ Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā nereģistrētais grāvis starp zemes vienībām 80640080881 un 80640080059 ar projekta risinājumiem netiek skarts un tiek saglabāts, tā notece tiks saglabāta to pieslēdzot projektētajam dzelzceļa / paralēlā piekļuves ceļa grāvim. Atbilstoši ZMNĪ izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem Rail Baltica projekta ietvaros nedrīkst tikt pasliktināts apkārtējo teritoriju hidroloģiskais režīms, tai skaitā ir jānodrošina esošo meliorācijas sistēmu funkcionēšanas saglabāšana;
- par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas pienākumu - iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir aprēķināms un maksājams likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteiktajā apmērā un kārtībā. Ar nodokli neapliekamo ienākumi veidi, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, ir norādīti šā likuma 9. panta pirmās daļas 34.1 punktā, kas noteic: ienākums no Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavināta nekustamā īpašuma, ja minētais īpašums ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā) vai ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas. Ja nekustamo īpašumu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā kompensē ar citu nekustamo īpašumu, atsavinot šādas kompensācijas veidā iegūto nekustamo īpašumu, par tā iegādes dienu uzskata dienu, kad zemesgrāmatā tika reģistrēts saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu atsavinātais nekustamais īpašums. Jautājumā par nodokļa maksāšanas pienākumu konkrētajā situācijā Institūcija ierosina vērsties Valsts ieņēmumu dienestā;
- par ikgadējā atbalsta saņemšanu no Lauku atbalsta dienesta - maksājums mazajam lauksaimniekam - Lauku atbalsta dienests 2024. gada 13. augusta vēstulē Nr. 10.6.4-15/24/2951-e sniedza ziņas, ka citu starpā arī nekustamo īpašumu “Viģubi” un “Kalmes” sastāvā esošo zemes vienību platības ir pieteiktas Maksājumam mazajam lauksaimniekam (turpmāk – MLS), (kopējā pieteiktā platība aptuveni 1,585 ha), kas paredz ikgadēju atbalstu 500 EUR apmērā ar nosacījumu, ka jāsaglabā deklarētā platība. MLS piešķir, ja kārtējā gadā šim maksājumam pieteiktā platība ir vismaz 1 ha un tā apsaimniekota saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” ietvertajām prasībām. Lauku atbalsta dienests norāda, ka atšķirībā no MLS saņemšanas nosacījumiem iepriekšējā plānošanas periodā (no 2015. gada līdz 2022.gadam) kopš 2023. gada gan tiesības pretendēt uz MLS, gan maksājuma apmērs saglabājās arī saimniecības platības samazināšanas gadījuma, ja vien MLS pieteiktā platība ir vismaz 1 ha apmērā;
- par dziļurbuma akas un kanalizācijas sistēmas no Nekustamā īpašuma “Viģubi” pārcelšanas iespēju uz atlikušo (neatsavināmo) Nekustamā īpašuma “Kalmes” daļu - saskaņā ar Likuma 24. pantu gadījumos, kad to pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieks, institūcija ir tiesīga par saviem līdzekļiem būvēt inženierbūves un inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai, kuras bijušajam īpašniekam vai citām personām var rasties saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu. Zaudējumus, kurus institūcija paredzējusi novērst un novērš saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atlīdzības apmērā neiekļauj. Nekustamā īpašuma “Viģubi” apsekošanas laikā, 2024. gada 26. septembrī, vērtētājam novērtēšanai tika uzrādītas īpašumā esošās ēkas kopā ar to labiekārtojumiem – dziļurbuma aka ūdens apgādei, vietējā kanalizācijas sistēma. Nekustamais īpašums būs novērtējams kopā ar tā labiekārtojuma elementiem. Tādējādi papildus inženierkomunikāciju pārcelšanas vai to vietā jaunu inženierkomunikāciju ierīkošanas darbi nav paredzami;
- par elektrības pieslēgumu īpašumā “Viģubi” - RB Rail AS informēja, ka atbilstoši Rail Baltica projekta risinājumiem īpašumam “Viģubi” ir paredzēts saglabāt elektroapgādes pieslēgumu. Precīza elektrības sadales kastes atrašanās vieta vēl nav zināma.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgās komisijas (turpmāk – Komisija) 2024. gada 9. decembra sēdes slēgtajā daļā Komisija apstiprināja atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai – atsavināmā nekustamā īpašuma “Kalmes” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8064 008 0881) daļu, ko veido zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0881) daļa 0,1365 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0892) 0,1608 ha platībā - Meža Miers, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, nosakot to atbilstoši kopējai vērtībai 23 282,13 EUR (divdesmit trīs tūkstoši divi simti astoņdesmit divi euro un 13 centi), ko veido:
1. zemes kopējā tirgus vērtība 23 237,79 EUR, tai skaitā:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0881) daļas 0,1365 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) tirgus vērtība 9923,55 EUR jeb 7,27 EUR par zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0892) 0,1608 ha platībā tirgus vērtība 13 314,24 EUR jeb 8,28 EUR par zemes kvadrātmetru;
2. kompensējamie zaudējumi – 44,34 EUR, kas aprēķināta par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064008 0881) atlikušās (neatsavināmās) daļas 0,2217 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) vērtības samazinājumu.
Komisija noteica, ka šī Lēmuma 1.punktā apstiprinātais atlīdzības apmērs būs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainīsies atsavināmās un atlikušās (neatsavināmās) daļas platība.
Komisija noraidīja Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumu par materiālajiem zaudējumiem, izstrādājot zemes ierīcības projektus, sadalot zemes vienību “Upesloki”. Noraidījuma pamats norādīts Institūcijas 2024. gada 30. oktobra vēstulē Nr.2.3.N/2024-5562 (minēts iepriekš).
No Nekustamā īpašuma īpašnieka ir saņemta rakstiska piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 13. decembra lēmumu Nr.03.1-14/4242 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru 23 282,13 EUR (divdesmit trīs tūkstoši divi simti astoņdesmit divi euro un 13 centi).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīts Nekustamā īpašuma nosaukums: "Kalmes", "Kumelītes", Meža Miers, Inčukalna pagasts, Siguldas novads.
Atbilstoši zemesgrāmatas datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 - 0,519 ha platībā. Atbilstoši Nekustamā īpašuma kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datiem Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 - 0,3582 ha platībā un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 - 0,1608 ha platībā. Ievērojot minēto, konstatēta datu neatbilstība zemesgrāmatas un Kadastra informācijas sistēmas datos. Minētā datu neatbilstība tiks novērsta vienlaikus ar pirkuma līguma par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām noslēgšanu, piesakot zemesgrāmatā ierakstus veikt secīgi, vispirms novēršot ar datu neatbilstību konstatētās pretrunas un pēc tam nostiprinot īpašuma tiesības valstij Satiksmes ministrijas personā uz Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu.
Nekustamais īpašums ir neapbūvēts.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, piedziņas atzīmes.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā reģistrētas šādas lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, atzīmes veidā:
ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija – 0,07 ha;
aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līnijām pilsētās un ciemos līdz 20 kilovoltiem – 0,27 ha.
Kadastra informācijas sistēmā:
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 reģistrēti šādi apgrūtinājumi: 1) ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija. (110402) – 0,07 ha; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem (7312050601) – 0,027 ha. Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (0101), platība 0,3582 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. aramzemes platība) – 0,3359 ha; ūdens objektu zeme – 0,009 ha; zemes zem ceļiem – 0,0133 ha.
zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 nav reģistrēti apgrūtinājumi. Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Neapgūta individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme” (0600), platība 0,1608 ha, platības sadalījums pa lietošanas veidiem: lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (t.sk. aramzemes platība) – 0,1295 ha; zemes zem ceļiem – 0,0313 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas attiecībā uz tā turpmāko izmantošanu būs ievērojami normatīvajos aktos, tai skaitā, kas attiecas uz vides un dabas resursu aizsardzību, noteiktie ierobežojumi un Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, kā arī ekspluatācijas aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas:
1) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 daļa aptuveni 0,2217 ha platībā. Atbilstoši Siguldas novada pašvaldības 2023. gada 14. augustā sniegtajam izvērtējumam Nr. A-3.10/7/3275 zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 atrodas ciema Meža Miers teritorijā, funkcionālajā zonā Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) un saskaņā ar Inčukalna novada domes 2013. gada 22. maija saistošo noteikumu Nr. 10/2013 “Par Inčukalna novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu” (turpmāk – Teritorijas plānojums) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 235.1. apakšpunktu, Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS) minimālās jaunveidojamās zemes vienības platība ir 1200 m2. Līdz ar to zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 atlikusī (neatsavināmā) daļa 0,2217 ha platībā atbilst teritorijas plānojuma minimālai zemes vienības platībai;
2) zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļa aptuveni 0,1018 ha platībā. Atbilstoši Siguldas novada pašvaldības 2023. gada 23. augustā sniegtajam izvērtējumam Nr. A-3.10/4/3365 un 2023.gada 23.augusta vēstulē Nr. A-3.10/4/3365 papildus sniegtajai informācijai saskaņā ar Teritorijas plānojumu zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 atrodas ciema Meža Miers teritorijā, funkcionālajā zonā Savrupmāju apbūves teritorija (DzS), kur saskaņā ar TIAN 235. punktu un 235.1., 235.2., 235.3. apakšpunktu, minimālās jaunveidojamās zemes vienības platība ir 1200 m2 ar mazāku minimālo platību dvīņu mājām, t.i., 600 m2 un rindu mājas sekcijai 300 m2. Pēc atsavināšanas paliekošā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 platība 0,1018 ha (jeb 1018 m2) neatbilst Teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai savrupmāju apbūvei, tai skaitā ņemot vērā TIAN 220. punktā noteikto pieļaujamo 10% atkāpi, bet Savrupmāju apbūves teritorijā neatkarīgi no zemes vienības platības savrupmāju apbūve ir atļauta, ievērojot apbūves blīvumu 30% no paliekošās zemes vienības daļas. Ņemot vērā, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 atlikusī daļa 0,1018 ha (jeb 1018 m2) platībā neatbilst Teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai savrupmāju apbūvei un, lai gan apbūve ir pieļaujama, ievērojot Teritorijas plānojumā noteikto apbūves blīvumu, secināms, ka tā nav pilnvērtīgi izmantojama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, tādējādi Nekustamā īpašuma īpašnieks 2024. gada 4.decembra elektroniskā pasta sūtījumā norāda, ka nevēlas savā īpašumā saglabāt zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 daļu aptuveni 0,1018 ha platībā. Līdz ar to, ņemot vērā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 6. panta pirmajā daļā noteikto, atsavināma zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0892 visā tās 0,1608 ha platībā.
Atbilstoši par projektēšanu atbildīgās RB Rail AS sniegtajai informācijai, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8064 008 0881 atlikušajai daļai aptuveni 0,2217 ha platībā perspektīvā tiks nodrošināta nobrauktuve no pašvaldības nozīmes ceļa.
2023. gada 4. oktobrī saņemts Nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegums ar šādiem prasījumiem:
- atlīdzināt materiālos zaudējumus, izstrādājot zemes ierīcības projektus, sadalot zemes vienību “Upesloki”;
- par nākotnē plānoto nekustamā īpašuma apbūvi;
- par nekustamā īpašuma potenciālo pircēju atteikšanos iegādāties nekustamos īpašumus un Nekustamo īpašumu praktisku neizmantošanu, jo nav skaidri zināma plānotās RB dzelzceļa līnijas atrašanās vieta;
- par prettrokšņu sienas izbūvi;
- par meliorācijas sistēmām, kas atrodas nekustamo īpašumu “Viģubi” un “Kalmes” tiešā tuvumā saskaņā ar AS “RB Rail AS” sniegto informāciju;
- iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas pienākums;
- par ikgadējā atbalsta saņemšana no Lauku atbalsta dienesta - maksājums mazajam lauksaimniekam;
- par saimniecības ieņēmumiem no izaudzētās lauksaimniecības produkcijas samazināšanos nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma apsekošanas laikā Nekustamā īpašuma īpašnieks izteica šādus lūgumus par:
dziļurbuma akas un kanalizācijas sistēmas no Nekustamā īpašuma “Viģubi” pārcelšanas iespēju uz atlikušo (neatsavināmo) Nekustamā īpašuma “Kalmes” daļu;
elektrības pieslēgumu īpašumā “Viģubi”.
Nekustamā īpašuma īpašnieks nav iesniedzis dokumentus par saimniecības ieņēmumu no izaudzētās lauksaimniecības produkcijas samazināšanos Nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) 2024. gada 21. oktobra vēstulē Nr. 2.2.N/2024-5394 un 2024. gada 30. oktobra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5562 informēja Nekustamā īpašuma īpašnieku:
- noraidīts prasījumu par materiālajiem zaudējumiem, izstrādājot zemes ierīcības projektus, sadalot zemes vienību “Upesloki” - Likuma 20. pants noteic, ka atlīdzību par atsavināmo nekustamo īpašumu institūcija nosaka, ņemot vērā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu un nekustamā īpašuma īpašniekam nodarītos zaudējumus. Atbilstoši Likuma 22. pantam atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un atlīdzība par zaudējumiem, kas nekustamā īpašuma īpašniekam nodarīti saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu un, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, — ar atsavinātā nekustamā īpašuma izmantošanu. Savukārt saskaņā ar Likuma 23. panta otro daļu nekustamais īpašums ir novērtējams, ņemot vērā tā: 1) sastāvu, komunikācijas, labiekārtojumu, tehnisko stāvokli un nolietojuma pakāpi; 2) atrašanās vietu un atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsākto nekustamā īpašuma izmantošanu; 3) apgrūtinājumus un nastas, kas tiks saglabātas saskaņā ar šā likuma 16.pantu; 4) ienesīgumu; 5) apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai. Attiecīgi, novērtējot Nekustamo īpašumu, sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir izvērtējis atsavināmā Nekustamā īpašuma daļas atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktai nekustamā īpašuma izmantošanai, apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējām un to ir ievērtējis Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtības novērtējumā. Sertificētā nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumā ir norādīts, ka par zemes vienību “Upesloki” zaudējumiem izstrādājot zemes ierīcības projektu un sadalot īpašumu, varam konstatēt pēc pieredzes, ka mazākas platības zemes gabalu vērtības ir augstākas, un šī starpība vienmēr ir lielāka par veiktajiem ieguldījumiem. Ievērojot minēto, konstatējams, ka sertificētā nekustamā īpašuma vērtētājs minētos apstākļus ir ņēmis vērā un tas ir ievērtēts vērtējumā, līdz ar to materiālie zaudējumi, izstrādājot zemes ierīcības projektus, sadalot zemes vienību “Upesloki”, netiek atlīdzināti;
- par nākotnē plānoto nekustamā īpašuma apbūvi - tirgus vērtības noteikšanai ir piemērota salīdzināmo darījumu metode un tās ietvarā vērtēti un salīdzināti darījumi ar īpašumiem, kas atrodas apbūves teritorijās, kā arī ir noteikta vērtība par atlikušās daļas vērtības samazinājumu. Līdz ar to Nekustamā īpašuma tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi (atlikušās daļas vērtības samazinājums) ir noteikti atbilstoši tirgus situācijai ar apbūves zemesgabaliem konkrētajā apvidū;
- par nekustamā īpašuma potenciālo pircēju atteikšanos iegādāties nekustamos īpašumus un Nekustamo īpašumu praktisku neizmantošanu, jo nav skaidri zināma plānotās RB dzelzceļa līnijas atrašanās vieta - saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Īpašuma tiesība sevī ietver tiesības valdīt (likumīgā faktiskā vara pār lietu), tiesības lietot (izmantot lietas derīgās īpašības, iegūt no tās peļņu, ienākumu un augļus) un tiesības rīkoties (iespēju noteikt mantas tiesisko stāvokli, to atsavinot, nododot lietošanā). Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Nekustamais īpašums nav pakļauts tādiem ar likumu noteiktiem aprobežojumiem, kas ierobežotu rīcību ar to, tai skaitā iznomāt, atsavināt, vai gūt no tā labumu kādā citā normatīvajiem aktiem, tostarp teritorijas plānojumam atbilstošā veidā. Saskaņā ar Likuma 10.panta pirmo daļu zemesgrāmatā atzīmi par aizliegumu atsavināt un apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez institūcijas piekrišanas ieraksta pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Zaudējuma pieteikumā norādītais apsvērums, ka potenciālie darījumu dalībnieki nav ieinteresēti darījumu noslēgšanā, ņemot vērā, ka uz atsavināmās zemes vienības daļas tiks izvietota Rail Baltica trase, nav uzskatāms par likumisku ierobežojumu realizēt ar likumu piešķirtās tiesības rīkoties ar īpašumu. Tikai no paša īpašnieka ir atkarīgs kādā veidā viņš izvēlas realizēt ar likumu piešķirtās tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Turklāt īpašnieks nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecina apgalvojumu, ka Rail Baltica projekta īstenošana faktiski ir radījusi šķēršļus rīkoties ar Nekustamo īpašumu atbilstoši atļautajai izmantošanai. Papildus Institūcija norāda, ka 2015. gada 2. novembra zvērinātu advokātu biroja “BORENIUS” galaziņojumā “Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā” (turpmāk – Galaziņojums) ietverto, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka īpašuma vērtība to ietekmējošo objektīvo faktoru dēļ principā ir mainīgs lielums un tā svārstības pašas par sevi nevar būt atlīdzinājuma pamats, bet ir īpašnieka risks attiecīgā brīdī piedzīvot vērtības krišanos vai arī ieguvums, piedzīvojot tās pieaugumu. Peļņas gūšanas iespēja ir atkarīga no situācijas tirgū un saglabājas tik ilgi, kamēr īpašums tiek pārdots. Situācijā, kad īpašums joprojām atrodas personas īpašumā, tā tirgus vērtības starpības atlīdzināšana var veicināt personas iedzīvošanos uz valsts rēķina, jo personai joprojām ir tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, tostarp atsavināt to nākotnē par cenu, kas var arī pārsniegt iepriekš noteikto tirgus vērtību. Ņemot vērā minēto, Institūcija informē, ka atsavinātā nekustamā īpašuma īpašniekiem netiek kompensētas izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma vērtības svārstībām to ietekmējošo objektīvo faktoru dēļ attiecīgā brīdī;
- par prettrokšņu sienas izbūvi - saskaņā ar RB Rail AS, kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju, gar Nekustamo īpašumu ir paredzētas trokšņa sienas dzelzceļa līnijas abās pusēs;
- par meliorācijas sistēmām, kas atrodas nekustamo īpašumu “Viģubi” un “Kalmes” tiešā tuvumā - saskaņā ar RB Rail AS sniegto informāciju meliorācijas sistēmas daļai Straujupīte, kas Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas kartē atzīmēta kā sateces baseins ar kodu 5212.01, šķērsošanai paredzēts izbūvēt dzelzceļa tiltu, kam būvprojekta ietvaros tiek izstrādāts hidroloģiskais modelis, lai noteiktu maksimālos prognozējamos ūdens līmeņus, un maksimālo nepieciešamo caurplūdi struktūrai, lai nepasliktinātu hidroloģisko stāvokli teritorijā. Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ) Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā nereģistrētais grāvis, kas atrodas uz zemes vienības 80640080059 rietumu un austrumu puses robežas atbilstoši projekta risinājumiem paliek zem projektētā dzelzceļa uzbēruma. Šī grāvja likvidēšanu paredzēts kompensēt ar jaunu dzelzceļa grāvi, kas tiks izbūvēts paralēli uzbērumam un novadīts uz Straujupīti. ZMNĪ Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā nereģistrētais grāvis starp zemes vienībām 80640080881 un 80640080059 ar projekta risinājumiem netiek skarts un tiek saglabāts, tā notece tiks saglabāta to pieslēdzot projektētajam dzelzceļa / paralēlā piekļuves ceļa grāvim. Atbilstoši ZMNĪ izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem Rail Baltica projekta ietvaros nedrīkst tikt pasliktināts apkārtējo teritoriju hidroloģiskais režīms, tai skaitā ir jānodrošina esošo meliorācijas sistēmu funkcionēšanas saglabāšana;
- par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas pienākumu - iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir aprēķināms un maksājams likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteiktajā apmērā un kārtībā. Ar nodokli neapliekamo ienākumi veidi, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, ir norādīti šā likuma 9. panta pirmās daļas 34.1 punktā, kas noteic: ienākums no Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavināta nekustamā īpašuma, ja minētais īpašums ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā) vai ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas. Ja nekustamo īpašumu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā kompensē ar citu nekustamo īpašumu, atsavinot šādas kompensācijas veidā iegūto nekustamo īpašumu, par tā iegādes dienu uzskata dienu, kad zemesgrāmatā tika reģistrēts saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu atsavinātais nekustamais īpašums. Jautājumā par nodokļa maksāšanas pienākumu konkrētajā situācijā Institūcija ierosina vērsties Valsts ieņēmumu dienestā;
- par ikgadējā atbalsta saņemšanu no Lauku atbalsta dienesta - maksājums mazajam lauksaimniekam - Lauku atbalsta dienests 2024. gada 13. augusta vēstulē Nr. 10.6.4-15/24/2951-e sniedza ziņas, ka citu starpā arī nekustamo īpašumu “Viģubi” un “Kalmes” sastāvā esošo zemes vienību platības ir pieteiktas Maksājumam mazajam lauksaimniekam (turpmāk – MLS), (kopējā pieteiktā platība aptuveni 1,585 ha), kas paredz ikgadēju atbalstu 500 EUR apmērā ar nosacījumu, ka jāsaglabā deklarētā platība. MLS piešķir, ja kārtējā gadā šim maksājumam pieteiktā platība ir vismaz 1 ha un tā apsaimniekota saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” ietvertajām prasībām. Lauku atbalsta dienests norāda, ka atšķirībā no MLS saņemšanas nosacījumiem iepriekšējā plānošanas periodā (no 2015. gada līdz 2022.gadam) kopš 2023. gada gan tiesības pretendēt uz MLS, gan maksājuma apmērs saglabājās arī saimniecības platības samazināšanas gadījuma, ja vien MLS pieteiktā platība ir vismaz 1 ha apmērā;
- par dziļurbuma akas un kanalizācijas sistēmas no Nekustamā īpašuma “Viģubi” pārcelšanas iespēju uz atlikušo (neatsavināmo) Nekustamā īpašuma “Kalmes” daļu - saskaņā ar Likuma 24. pantu gadījumos, kad to pieprasa nekustamā īpašuma īpašnieks, institūcija ir tiesīga par saviem līdzekļiem būvēt inženierbūves un inženierkomunikācijas vai arī izmaksāt kompensāciju, kas nepieciešama to zaudējumu un neērtību novēršanai, kuras bijušajam īpašniekam vai citām personām var rasties saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu. Zaudējumus, kurus institūcija paredzējusi novērst un novērš saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atlīdzības apmērā neiekļauj. Nekustamā īpašuma “Viģubi” apsekošanas laikā, 2024. gada 26. septembrī, vērtētājam novērtēšanai tika uzrādītas īpašumā esošās ēkas kopā ar to labiekārtojumiem – dziļurbuma aka ūdens apgādei, vietējā kanalizācijas sistēma. Nekustamais īpašums būs novērtējams kopā ar tā labiekārtojuma elementiem. Tādējādi papildus inženierkomunikāciju pārcelšanas vai to vietā jaunu inženierkomunikāciju ierīkošanas darbi nav paredzami;
- par elektrības pieslēgumu īpašumā “Viģubi” - RB Rail AS informēja, ka atbilstoši Rail Baltica projekta risinājumiem īpašumam “Viģubi” ir paredzēts saglabāt elektroapgādes pieslēgumu. Precīza elektrības sadales kastes atrašanās vieta vēl nav zināma.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgās komisijas (turpmāk – Komisija) 2024. gada 9. decembra sēdes slēgtajā daļā Komisija apstiprināja atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai – atsavināmā nekustamā īpašuma “Kalmes” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8064 008 0881) daļu, ko veido zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0881) daļa 0,1365 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0892) 0,1608 ha platībā - Meža Miers, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, nosakot to atbilstoši kopējai vērtībai 23 282,13 EUR (divdesmit trīs tūkstoši divi simti astoņdesmit divi euro un 13 centi), ko veido:
1. zemes kopējā tirgus vērtība 23 237,79 EUR, tai skaitā:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0881) daļas 0,1365 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) tirgus vērtība 9923,55 EUR jeb 7,27 EUR par zemes kvadrātmetru;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0892) 0,1608 ha platībā tirgus vērtība 13 314,24 EUR jeb 8,28 EUR par zemes kvadrātmetru;
2. kompensējamie zaudējumi – 44,34 EUR, kas aprēķināta par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064008 0881) atlikušās (neatsavināmās) daļas 0,2217 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) vērtības samazinājumu.
Komisija noteica, ka šī Lēmuma 1.punktā apstiprinātais atlīdzības apmērs būs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainīsies atsavināmās un atlikušās (neatsavināmās) daļas platība.
Komisija noraidīja Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumu par materiālajiem zaudējumiem, izstrādājot zemes ierīcības projektus, sadalot zemes vienību “Upesloki”. Noraidījuma pamats norādīts Institūcijas 2024. gada 30. oktobra vēstulē Nr.2.3.N/2024-5562 (minēts iepriekš).
No Nekustamā īpašuma īpašnieka ir saņemta rakstiska piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 13. decembra lēmumu Nr.03.1-14/4242 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru 23 282,13 EUR (divdesmit trīs tūkstoši divi simti astoņdesmit divi euro un 13 centi).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūves nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgo izveidoto nekustamo īpašumu – zemes vienību un uz tās izbūvēto pašvaldības nozīmes autoceļu – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Kalmes” Meža Miers, Inčukalna pagastā, Siguldas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8064 008 0881) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0881) daļu 0,1365 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8064 008 0892) 0,1608 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 16. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2020. gada 16. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi