Anotācija (ex-ante)

Šobrīd spēkā esošais regulējums nenoteic no vispārējā regulējuma atšķirīgu valsts nodevas apmēru, kāds būtu maksājams mantojuma atstājēja partnerim. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2020-34-03 atzina, ka valstij ir pienākums nodrošināt ekonomisku un sociālu aizsardzību un atbalstu arī mantojuma atstājēja partnerim. Satversmes tiesa 2021. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-34-03 11.punktā ir norādījusi, ka likumdevējs likumdošanas procesā izlemj tos jautājumus, kuri ir visai sabiedrībai būtiski, un pilnvaro Ministru kabinetu vai citu valsts institūciju izdot tiesību normas, kas nepieciešamas likumu īstenošanai. Saeima, darbojoties kā likumdevējs, nav tiesīga nodot izpildvarai izlemšanai tādus jautājumus, kuri saskaņā ar Satversmi ir tikai pašas Saeimas ekskluzīvajā kompetencē. Par tādu svarīgu un nozīmīgu sabiedriskās dzīves jautājumu reglamentāciju, kuros nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska diskusija, jālemj likumdevējam pašam (sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 16.1. punktu un 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 10. punktu). Attiecīgi Ministru kabineta tiesības izdot ārējos normatīvos aktus sniedzas vien tiktāl, ciktāl tam šīs tiesības ir nodotas ar likumu. Ministru kabinetam var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai (sk., piemēram, Satversmes  tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10. punktu).

Saeima 2023. gada 9. novembrī pieņēma likumu "Grozījumi Notariāta likumā", nosakot tiesiskā regulējuma izveidi, kas paredz divu pilngadīgu personu ciešu personisku attiecību juridisku aizsardzību, slēdzot notariālu aktu par partnerību. Ievērojot, ka likumdevējs ar likumu ir noteicis partnerības juridisko statusu un šo attiecību tiesisko regulējumu, Ministru kabinetam ir pamats lemt par partnerībā esošo personu ekonomisko un sociālo aizsardzības instrumentu, konkrēti nosakot atbalsta pasākumu – samazinātu valsts nodevas likmi, kas izriet no Satversmes tiesa 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-34-03 noteiktā.  Likuma "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā" pārejas noteikumu 8. punkts noteic, ka Fizisko personu reģistrā tiek iekļautas ziņas par tiesiskajām attiecībām, kas konstatētas ar tiesas nolēmumu par ģimenes tiesisko attiecību konstatēšanu, kurš pieņemts ar pieteikumu, kas iesniegts tiesā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Pēc šo ziņu iekļaušanas Fizisko personu reģistrā personām, kuru ģimenes tiesiskās attiecības konstatēs ar tiesas nolēmumu, ir visas tās tiesības un pienākumi, kas ir personām, kuras partnerību nodibinājušas, zvērinātam notāram taisot notariālu aktu par partnerību.

Noteikumu projekts paredz noteikt  samazinātu valsts nodevas apmēru  par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz mantojuma apliecības pamata lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā personai par kuru mantojuma atstājējam Fizisko personu reģistrā ir iekļautas Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 36. punktā noteiktās ziņas, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas. Proti, ņemot vērā, ka Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertais likumdevēja pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni aptver arī ģimenes aizsardzību un atbalstu ģimenes locekļa nāves gadījumā, ir jānodrošina ekonomiskā un sociālā aizsardzība arī mantojuma atstājēja partnerim, testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, kas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir tikuši atzīti par mantojuma atstājēja partneri.  Ņemot vērā minēto, mantojuma atstājēja partnerim lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā nosakāma samazināta valsts nodeva 0,125 % apmērā no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.