25-TA-2167: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt tādas proporcijas no tarifa par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem, lai preses izdevējiem 2026. gadā nepalielinātos izmaksas, saglabājot tās 2025. gada līmenī, bet sniegto pakalpojumu izmaksu palielinājumu pēc jauno tarifu piemērošanas segs no valsts budžeta līdzekļiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevēji no 2026. gada 1. janvāra.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
2024. gadā tika noslēgti līgumi starp preses izdevējiem un universālā pasta pakalpojuma sniedzēju VAS "Latvijas Pasts" par abonēto preses izdevumu piegādēm periodā 01.01.2025.-31.12.2025. 2025. gadā tiek slēgti līgumi par piegādēm, sākot no 01.01.2026., līdz ar to termiņš 01.01.2026. noteikts jaunajam abonēto preses piegāžu periodam, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nemainītu proporcijas perioda vidū.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20.februāra Direktīvu 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi) 3. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt universālo pasta pakalpojumu (turpmāk - UPP) visā valsts teritorijā, kā arī nosaka minimālās prasības UPP grozam. Dalībvalstis var veikt papildu pasākumus, ko pieņem saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz atzītām sabiedrības interesēm.
Pārņemot direktīvas prasības, Pasta likums nosaka regulējumu attiecībā uz UPP nodrošināšanu, nosakot šādus galvenos UPP nodrošināšanas principus:
- UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
- noteikts UPP ietilpstošo pakalpojumu grozs, kas ietver arī preses piegādes pakalpojumus;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā un nosaka UPP saistības uz pieciem gadiem;
- UPP jāsniedz visā Latvijas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē;
Pasta likums paredz divu dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem:
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (dalītā maksājuma valsts daļa) par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem (turpmāk - preses piegāde) (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463);
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022. gada 25.janvāra noteikumiem Nr. 61 "Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma "02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" (turpmāk – SM programma "02.00.00"), kurā 2025., 2026. un 2027.gadam gadam paredzēts finansējums 6 957 500 EUR (katram gadam).
1. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā dalītā maksājuma valsts daļa
Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 "Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" (turpmāk – rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Noteikumos Nr. 463 noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Noteikumi Nr. 463 nosaka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību:
- Regulatora apstiprinātā preses piegādes tarifa (turpmāk – tarifs) dalītā maksājuma procentuālo apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu maksā Satiksmes ministrija no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;
- termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, un termiņus un kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts daļu.
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5. punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" SM programmā "02.00.00" līdzekļus 6 957 500 EUR (tostarp 5 750 000 EUR bez PVN un PVN 1 207 500 EUR apmērā apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
2. Pienākums Satiksmes ministrijai veikt maksājumus līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kārtējā gadā pietrūkst līdzekļu
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai pilnībā apmaksātu iesniegto rēķinu par kārtējā gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, atlikušo daļu Satiksmes ministrija izmaksā līdz nākamā gada 15. janvārim.
3. No valsts budžeta izmaksājamo summu aprēķins un pārbaude
Dalītā maksājuma valsts daļas par preses piegādi apmēra aprēķina nosacījumi un atbilstības pārbaude
Noteikumu Nr. 463 2. un 3. punktā noteikti nosacījumi, kā tiek aprēķinātas no valsts budžeta maksājamās summas, proti, dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (bez PVN), veido starpība starp maksājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar tarifu (bez PVN), un šo noteikumu 2. punktā minētā tarifa dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN).
Dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN), aprēķina, ņemot vērā šādus tarifa dalītā maksājuma procentuālos apmērus:
- valstspilsētās – 8,93 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60 % no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā – 7,89 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41 % no tarifa vienam kilogramam.
Lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, izdoti Satiksmes ministrijas 2023. gada 25. janvāra iekšējie noteikumi Nr.01-02/5 "Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta programmas 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" ietvaros izmaksas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam - valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību" (turpmāk – Iekšējie noteikumi). Iekšējo noteikumu 3. pielikums nosaka vadlīnijas par Satiksmes ministrijai iesniedzamajā rēķinā norādāmās informācijas apjomu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem:
- rēķinu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai (turpmāk - Rēķins) sagatavo par kārtējā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem;
- rēķinā norāda informāciju atsevišķi par katru ceturkšņa kalendāra mēnesi (ieskaitot PVN);
- lai nodrošinātu samaksai aprēķināto summu precizitāti turpmākai izvērtēšanai un salīdzināšanai, piemēro vienādu skaitļu noapaļošanas pieeju, aprēķinot dalītā maksājuma preses izdevēju un valsts daļu (divi cipari aiz komata).
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 pielikumā un Iekšējo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām Latvijas Pasts, iesniedzot Satiksmes ministrijai kārtējo ceturkšņa rēķinu apmaksai, iesniedz arī pārskatu ar detalizētu informāciju par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, tostarp norādot arī preses izdevēju maksu par pakalpojumiem. Atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantam pārskats tiek veidots, apkopojot detalizētus aprēķinus par katru mēnesi, kas tiek iesniegti Satiksmes ministrijā kopā ar pārskatu EXCEL tabulu veidā. Maksājamo summu aprēķini tiek veikti automātiski EXCEL tabulā, ievadot preses izdevumu skaitu un svaru, preses izdevēju un Satiksmes ministrijas maksājamo summu aprēķinam piemērojot formulas, kurās attiecīgās pozīcijās iestrādāti tarifu proporcijas, ņemot vērā Noteikumu Nr. 463 2. punktā norādītos procentuālos apmērus atsevišķi valstspilsētās un pārējās Latvijas teritorijās.
Pēc veiktajiem aprēķiniem par katru ceturkšņa mēnesi iegūtās summas apkopotas vienā ceturkšņa rēķinā, norādot aprēķinātās summas bez PVN un gala maksājamās summas ar PVN.
Piemērs ar Iekšējo noteikumu 3. pielikumā aprēķina paraugu, kā arī pārskati par 2024. un 2025. gadu, kas ietver apkopotu informāciju par preses izdevēju un no valsts budžeta veiktajiem maksājumiem katrā ceturksnī, pievienoti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā.
Pārņemot direktīvas prasības, Pasta likums nosaka regulējumu attiecībā uz UPP nodrošināšanu, nosakot šādus galvenos UPP nodrošināšanas principus:
- UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
- noteikts UPP ietilpstošo pakalpojumu grozs, kas ietver arī preses piegādes pakalpojumus;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā un nosaka UPP saistības uz pieciem gadiem;
- UPP jāsniedz visā Latvijas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē;
Pasta likums paredz divu dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem:
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (dalītā maksājuma valsts daļa) par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem (turpmāk - preses piegāde) (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463);
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022. gada 25.janvāra noteikumiem Nr. 61 "Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma "02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" (turpmāk – SM programma "02.00.00"), kurā 2025., 2026. un 2027.gadam gadam paredzēts finansējums 6 957 500 EUR (katram gadam).
1. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā dalītā maksājuma valsts daļa
Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 "Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" (turpmāk – rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Noteikumos Nr. 463 noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Noteikumi Nr. 463 nosaka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību:
- Regulatora apstiprinātā preses piegādes tarifa (turpmāk – tarifs) dalītā maksājuma procentuālo apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu maksā Satiksmes ministrija no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;
- termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, un termiņus un kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts daļu.
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5. punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" SM programmā "02.00.00" līdzekļus 6 957 500 EUR (tostarp 5 750 000 EUR bez PVN un PVN 1 207 500 EUR apmērā apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
2. Pienākums Satiksmes ministrijai veikt maksājumus līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kārtējā gadā pietrūkst līdzekļu
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai pilnībā apmaksātu iesniegto rēķinu par kārtējā gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, atlikušo daļu Satiksmes ministrija izmaksā līdz nākamā gada 15. janvārim.
3. No valsts budžeta izmaksājamo summu aprēķins un pārbaude
Dalītā maksājuma valsts daļas par preses piegādi apmēra aprēķina nosacījumi un atbilstības pārbaude
Noteikumu Nr. 463 2. un 3. punktā noteikti nosacījumi, kā tiek aprēķinātas no valsts budžeta maksājamās summas, proti, dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (bez PVN), veido starpība starp maksājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar tarifu (bez PVN), un šo noteikumu 2. punktā minētā tarifa dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN).
Dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN), aprēķina, ņemot vērā šādus tarifa dalītā maksājuma procentuālos apmērus:
- valstspilsētās – 8,93 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60 % no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā – 7,89 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41 % no tarifa vienam kilogramam.
Lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, izdoti Satiksmes ministrijas 2023. gada 25. janvāra iekšējie noteikumi Nr.01-02/5 "Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta programmas 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" ietvaros izmaksas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam - valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību" (turpmāk – Iekšējie noteikumi). Iekšējo noteikumu 3. pielikums nosaka vadlīnijas par Satiksmes ministrijai iesniedzamajā rēķinā norādāmās informācijas apjomu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem:
- rēķinu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai (turpmāk - Rēķins) sagatavo par kārtējā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem;
- rēķinā norāda informāciju atsevišķi par katru ceturkšņa kalendāra mēnesi (ieskaitot PVN);
- lai nodrošinātu samaksai aprēķināto summu precizitāti turpmākai izvērtēšanai un salīdzināšanai, piemēro vienādu skaitļu noapaļošanas pieeju, aprēķinot dalītā maksājuma preses izdevēju un valsts daļu (divi cipari aiz komata).
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 pielikumā un Iekšējo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām Latvijas Pasts, iesniedzot Satiksmes ministrijai kārtējo ceturkšņa rēķinu apmaksai, iesniedz arī pārskatu ar detalizētu informāciju par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, tostarp norādot arī preses izdevēju maksu par pakalpojumiem. Atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantam pārskats tiek veidots, apkopojot detalizētus aprēķinus par katru mēnesi, kas tiek iesniegti Satiksmes ministrijā kopā ar pārskatu EXCEL tabulu veidā. Maksājamo summu aprēķini tiek veikti automātiski EXCEL tabulā, ievadot preses izdevumu skaitu un svaru, preses izdevēju un Satiksmes ministrijas maksājamo summu aprēķinam piemērojot formulas, kurās attiecīgās pozīcijās iestrādāti tarifu proporcijas, ņemot vērā Noteikumu Nr. 463 2. punktā norādītos procentuālos apmērus atsevišķi valstspilsētās un pārējās Latvijas teritorijās.
Pēc veiktajiem aprēķiniem par katru ceturkšņa mēnesi iegūtās summas apkopotas vienā ceturkšņa rēķinā, norādot aprēķinātās summas bez PVN un gala maksājamās summas ar PVN.
Piemērs ar Iekšējo noteikumu 3. pielikumā aprēķina paraugu, kā arī pārskati par 2024. un 2025. gadu, kas ietver apkopotu informāciju par preses izdevēju un no valsts budžeta veiktajiem maksājumiem katrā ceturksnī, pievienoti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Regulatora 2021. gada 29. novembra lēmumu Nr. 136 un 2022. gada 1. decembra lēmumu Nr. 266 tika apstiprināti jauni preses piegādes pakalpojumu tarifi, kas ievērojami pārsniedza rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā 2019. gadā veiktos pieņēmumus. Tarifi tika aprēķināti, balstoties uz faktiskajām izmaksām, un vidējā cena par preses izdevumu piegādi ievērojami pārsniedz iepriekš veiktos pieņēmumus. Salīdzinājumā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajiem pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaitu vērojams daudz lielāks preses izdevumu apjomu kritums. Attiecīgi, aprēķinot par preses piegādes pakalpojumiem nepieciešamo dalītā maksājuma valsts daļas summu, konstatēts, ka tā ievērojami pārsniedz konceptuālajā ziņojumā aprēķināto apmēru.
Satiksmes ministrijas valsts budžetā paredzēts finansējums, balstoties uz 2019. gada pieņēmumiem. Rezultātā pēc jaunu tarifu apstiprināšanas preses izdevēju maksājamās daļas un dalītā maksājuma valsts daļas savstarpējā proporcija (kas bija paredzēta attiecīgi 30 % un 70%) mainījās, palielinoties valsts daļai un samazinoties preses izdevēju daļai.
Jāatzīmē, ka ar rīkojumu Nr. 397 atbalstītā varianta īstenošana divu gada laikā pierādīja, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs. Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, jau 2023. un 2024. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2024. gada rezultātus, secināts, ka SM programmā "02.00.00" 2023., 2024. un 2025. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Ievērojot Pasta likumā noteiktos pienākumus, Satiksmes ministrija 2025. gada janvārī SM programmas "02.00.00" izmaksāja Latvijas Pastam 4 246 053,67 EUR (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2023. gadā un dalītā maksājuma valsts daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā, kas, savukārt radīja līdzekļu nepietiekamību kārtējo maksājumu veikšanai par 2025. gadā sniegtajiem pakalpojumiem. 2025. gada janvārī tika veikti kārtējā gada maksājumi: apmaksa par preses piegādi 2024. gada decembrī 489 106,24 EUR, kompensētas UPP tīrās izmaksas par 2023. gadu 4 240 913,00 EUR. Tas radīja būtisku ietekmi uz 2025. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2025. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2025. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu daļēji apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2025. gada pirmo ceturksni 2 222 340,09 EUR.
Pēc minēto maksājumu veikšanas finanšu līdzekļu atlikums SM programmā "02.00.00" 2025. gadā ir nulle.
Ievērojot, ka SM programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, pēc Latvijas Pasta rēķina iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2025. gada otro ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds, kas ievērojami palielināsies līdz 2025. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par trešo un ceturto ceturksni). Tāpat, saskaņā ar Latvijas Pasta indikatīvo aprēķinu, jau šobrīd ir prognozējams, ka preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par 2026. gadā sniedzamajiem preses piegādes pakalpojumiem būs nepieciešams finansējums 8 325 048 EUR, kas liecina par valsts budžeta līdzekļu nepietiekamība 2026. gadā 1 367 548 EUR apmērā, jo Satiksmes ministrijas budžeta bāzē paredzētā summa 6 957 500 EUR ir ievērojami mazāka, nekā nepieciešams 2026. gadā. Ja netiks rasts papildu finansējums, tas radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos, kā arī ietekmi uz 2026. un 2027.gada budžetu.
Ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū un pasta sūtījumu apjomu, tostarp preses izdevumu skaita, samazināšanos un UPP sniedzēja Latvijas Pasta sniegto pakalpojumu izmaksu palielināšanos, 2025. gada augustā Latvijas Pasts iesniedza Regulatoram jaunu tarifu projektu.
Satiksmes ministrijas valsts budžetā paredzēts finansējums, balstoties uz 2019. gada pieņēmumiem. Rezultātā pēc jaunu tarifu apstiprināšanas preses izdevēju maksājamās daļas un dalītā maksājuma valsts daļas savstarpējā proporcija (kas bija paredzēta attiecīgi 30 % un 70%) mainījās, palielinoties valsts daļai un samazinoties preses izdevēju daļai.
Jāatzīmē, ka ar rīkojumu Nr. 397 atbalstītā varianta īstenošana divu gada laikā pierādīja, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs. Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, jau 2023. un 2024. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2024. gada rezultātus, secināts, ka SM programmā "02.00.00" 2023., 2024. un 2025. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Ievērojot Pasta likumā noteiktos pienākumus, Satiksmes ministrija 2025. gada janvārī SM programmas "02.00.00" izmaksāja Latvijas Pastam 4 246 053,67 EUR (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2023. gadā un dalītā maksājuma valsts daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā, kas, savukārt radīja līdzekļu nepietiekamību kārtējo maksājumu veikšanai par 2025. gadā sniegtajiem pakalpojumiem. 2025. gada janvārī tika veikti kārtējā gada maksājumi: apmaksa par preses piegādi 2024. gada decembrī 489 106,24 EUR, kompensētas UPP tīrās izmaksas par 2023. gadu 4 240 913,00 EUR. Tas radīja būtisku ietekmi uz 2025. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2025. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2025. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu daļēji apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2025. gada pirmo ceturksni 2 222 340,09 EUR.
Pēc minēto maksājumu veikšanas finanšu līdzekļu atlikums SM programmā "02.00.00" 2025. gadā ir nulle.
Ievērojot, ka SM programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, pēc Latvijas Pasta rēķina iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2025. gada otro ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds, kas ievērojami palielināsies līdz 2025. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par trešo un ceturto ceturksni). Tāpat, saskaņā ar Latvijas Pasta indikatīvo aprēķinu, jau šobrīd ir prognozējams, ka preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par 2026. gadā sniedzamajiem preses piegādes pakalpojumiem būs nepieciešams finansējums 8 325 048 EUR, kas liecina par valsts budžeta līdzekļu nepietiekamība 2026. gadā 1 367 548 EUR apmērā, jo Satiksmes ministrijas budžeta bāzē paredzētā summa 6 957 500 EUR ir ievērojami mazāka, nekā nepieciešams 2026. gadā. Ja netiks rasts papildu finansējums, tas radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos, kā arī ietekmi uz 2026. un 2027.gada budžetu.
Ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū un pasta sūtījumu apjomu, tostarp preses izdevumu skaita, samazināšanos un UPP sniedzēja Latvijas Pasta sniegto pakalpojumu izmaksu palielināšanos, 2025. gada augustā Latvijas Pasts iesniedza Regulatoram jaunu tarifu projektu.
Lai mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, samazinot dalītā maksājuma valsts daļu, Latvijas Pasts ir veicis mērķtiecīgus izmaksu optimizācijas pasākumus sūtījumu savākšanas un pārvadāšanas jomā, apvienojot struktūrvienības, kas pildīja līdzīgas funkcijas, kā arī citās izdevumu pozīcijās (2024. gadā sūtījumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas uz UPP bija attiecinātas par 1,2 milj. EUR jeb 33% mazāk nekā 2023. gadā, savukārt 2025. gadā plāno sasniegt ietaupījumu 1,6 milj. EUR apmērā, kas attiecas gan uz administratīvajām, gan citām izdevumu pozīcijām, salīdzinot ar sākotnēji apstiprināto gada budžetu. Šo optimizācijas pasākumu efekts ir ietverts arī 2026. gada UPP tarifu projektā, samazinot tarifu izmaksu bāzi, kā rezultātā preses piegādes tarifa svara komponentei ir plānots samazinājums par 18%, salīdzinot ar 2025. gadā spēkā esošo tarifu.
Par jauno tarifu projektu preses izdevēji pauda neapmierinātību un izteica asu kritiku gan publiskā telpā, gan iesniedzot vēstules Satiksmes ministrijai un vairākām iestādēm, norādot, ka paredzētais tarifu pieaugums apdraud izdevniecības nozares pastāvēšanu, īpaši reģionālos izdevumus.
Par jauno tarifu projektu preses izdevēji pauda neapmierinātību un izteica asu kritiku gan publiskā telpā, gan iesniedzot vēstules Satiksmes ministrijai un vairākām iestādēm, norādot, ka paredzētais tarifu pieaugums apdraud izdevniecības nozares pastāvēšanu, īpaši reģionālos izdevumus.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus attiecībā uz valsts budžetu 2025.-2028. gada ietvaram, nepalielinot Satiksmes ministrijai finansējumu, sloga uz valsts budžeta samazināšana esošā regulējuma ietvaros iespējama tikai mainot tarifu proporcijas, ko maksā preses izdevēji.
Satiksmes ministrija 2025. gada sākumā uzsāka konsultācijas ar Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Regulatoru par iespējamiem risinājumiem sloga uz valsts budžetu mazināšanai un maksājumu veikšanai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Lai mazinātu ietekmi uz preses iedevējiem un valsts budžetu no jaunu tarifu piemērošanas, tika vērtēti dažādi varianti par iespējām mainīt tarifa proporcijas, kā rezultātā preses izdevējiem izmaksas pieaugtu līdz 10%, 15% un pat līdz 20%, bet rezultātā varētu iekļauties piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Satiksmes ministrijas organizētajās tikšanās ar preses izdevējiem tika pārrunāti preses piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumi un iespējamie risinājumi ietekmes uz preses izdevējiem samazināšanai par pakalpojumiem 2026. gadā un tarifu proporciju pārskatīšanai.
Vērtējot risinājumus, kā svarīgs aspekts tika ņemts vērā, ka preses piegādes atbalsta mehānisms ir būtisks instruments drukāto mediju nozares ilgtspējas nodrošināšanai, īpaši reģionālajiem izdevumiem, un tam ir neatņemama loma demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības informētībā. Šis mehānisms nodrošina pieejamību kvalitatīvai informācijai arī attālākajos Latvijas reģionos, kur cita veida informācijas izplatīšanas kanāli var būt ierobežoti vai nepietiekami efektīvi. Pastāvošais atbalsta mehānisms ir būtisks, lai novērstu tā saucamos “ziņu tuksnešus” reģionos un aizsargātu drukātās preses pastāvēšanu. Tas ne tikai palīdz saglabāt mediju plurālismu, bet arī veicina neatkarīgas un kvalitatīvas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir būtiska garantija demokrātijas stiprināšanai un informatīvās vides daudzveidības saglabāšanai, īpaši laikā, kad drukātie mediji saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem digitālajā laikmetā.
Ievērojot minēto, 2025. gada 26. augusta tikšanās ar preses izdevējiem tika panākta vienošanās, ka Satiksmes ministrija sagatavos priekšlikumus un virzīs apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Noteikumos Nr.463, lai noteiktu tādas tarifa proporcijas, lai preses izdevējiem pēc jaunā tarifu piemērošanas 2026.gadā nepalielinātos izmaksām salīdzinājumā ar 2025. gadu. Attiecībā uz maksājumiem 2027.gadā, nosakot tarifu proporcijas, jāvērtē, lai indikatīvi preses izdevēju izmaksas nepieaugtu vairāk kā par 10%.
Satiksmes ministrija 2025. gada sākumā uzsāka konsultācijas ar Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Regulatoru par iespējamiem risinājumiem sloga uz valsts budžetu mazināšanai un maksājumu veikšanai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Lai mazinātu ietekmi uz preses iedevējiem un valsts budžetu no jaunu tarifu piemērošanas, tika vērtēti dažādi varianti par iespējām mainīt tarifa proporcijas, kā rezultātā preses izdevējiem izmaksas pieaugtu līdz 10%, 15% un pat līdz 20%, bet rezultātā varētu iekļauties piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Satiksmes ministrijas organizētajās tikšanās ar preses izdevējiem tika pārrunāti preses piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumi un iespējamie risinājumi ietekmes uz preses izdevējiem samazināšanai par pakalpojumiem 2026. gadā un tarifu proporciju pārskatīšanai.
Vērtējot risinājumus, kā svarīgs aspekts tika ņemts vērā, ka preses piegādes atbalsta mehānisms ir būtisks instruments drukāto mediju nozares ilgtspējas nodrošināšanai, īpaši reģionālajiem izdevumiem, un tam ir neatņemama loma demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības informētībā. Šis mehānisms nodrošina pieejamību kvalitatīvai informācijai arī attālākajos Latvijas reģionos, kur cita veida informācijas izplatīšanas kanāli var būt ierobežoti vai nepietiekami efektīvi. Pastāvošais atbalsta mehānisms ir būtisks, lai novērstu tā saucamos “ziņu tuksnešus” reģionos un aizsargātu drukātās preses pastāvēšanu. Tas ne tikai palīdz saglabāt mediju plurālismu, bet arī veicina neatkarīgas un kvalitatīvas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir būtiska garantija demokrātijas stiprināšanai un informatīvās vides daudzveidības saglabāšanai, īpaši laikā, kad drukātie mediji saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem digitālajā laikmetā.
Ievērojot minēto, 2025. gada 26. augusta tikšanās ar preses izdevējiem tika panākta vienošanās, ka Satiksmes ministrija sagatavos priekšlikumus un virzīs apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Noteikumos Nr.463, lai noteiktu tādas tarifa proporcijas, lai preses izdevējiem pēc jaunā tarifu piemērošanas 2026.gadā nepalielinātos izmaksām salīdzinājumā ar 2025. gadu. Attiecībā uz maksājumiem 2027.gadā, nosakot tarifu proporcijas, jāvērtē, lai indikatīvi preses izdevēju izmaksas nepieaugtu vairāk kā par 10%.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Pakalpojumu izmaksu samazināšanai tika izskatīta iespēja arī pārskatīt pakalpojumu kvalitātes prasības, samazinot sūtījumu piegāžu dienas no piecām uz trīs dienām. Taču šāda varianta īstenošana ne 2025. ne 2026. gadā nav iespējama, jo Regulatora lēmumā Nr.79 kvalitātes prasības konkursa kārtībā izvēlētām UPP sniedzējam Latvijas Pastam noteiktas uz pieciem gadiem - līdz 2026. gada 31. decembrim, un šajā posmā Regulators nevar mainīt kvalitātes prasības, jo Pasta likums neparedz tādu iespēju.
Šobrīd tiek virzīts apstiprināšanai likumprojekts “Grozījums Pasta likumā” (25-TA-902), kas atbalstīts Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdē. Likumprojekts paredz nerīkot konkursu 2026. gadā un pagarināt esošo saistību izpildi par diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam (VAS Latvijas Pasts), kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2026. gada 31. decembrim. Tāpat, lai rastu iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, vienlaicīgi likumprojekts paredz tiesības Regulatoram noteikt atšķirīgas UPP kvalitātes prasības (piemēram, samazināt piegādes dienu skaitu nedēļā), salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, vienlaicīgi tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (25-TA-2106) (9 023 538 euro apmērā), lai atbilstoši Pasta likumam samaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem 2025. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī, kā arī kompensētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes 2024. gada tīrās izmaksas, nodrošinot universālā pasta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas Republikas teritorijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā kvalitātē. Tas līdzsvaros situāciju un novērsīs saistību pārcelšanu uz 2026. gada budžetu.
Izskatot Latvijas Pasta darbības rezultātus un vērtējot iespējas sadalīt dividendes no peļņas par 2023. gadu, tika izvēlēts arī risinājums – novirzīt dividendes preses piegādes pakalpojumu samaksai. Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.371 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2023. gadu" 64% no peļņas par 2023. gadu, kas veido 344 733 EUR, ir novirzīti, lai segtu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Rezultātā valsts budžeta parāds Latvijas Pastam uz 2025. gada 31. jūliju ir samazinājās par 344 733 EUR. Taču šīs risinājums nebija pietiekams, lai risinātu problēmu kopumā, un šobrīd nav identificēta iespēja novirzīt papildu dividendes valsts budžeta parāda par preses piegādes pakalpojumiem segšanai.
Papildus tiek vērtēta iespēja veikt grozījumus Pievienotās vērtības likuma 52.panta pirmajā daļā, lai arī attiecībā uz preses piegādes pakalpojumiem (kā UPP grozā esošiem pakalpojumiem), kurus sniedz UPP sniedzējs, arī nepiemērotu pievienotās vērtības nodokli, kas mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, indikatīvi 1,44 milj. EUR 2026. gadā. Par šādu risinājumu uzsāktas konsultācijas ar Finanšu ministriju.
Papildus tiek vērtēts arī risinājums par valsts atbalsta piemērošanu tikai attiecībā uz Eiropas Savienības valodās izdotiem preses izdevumiem. Tā kā krievu valodā izdoto preses vienību īpatsvars veido 9,31% no kopējā preses vienību skaita, iespējamais ietaupījums varētu būt 0,64 milj. EUR (bez PVN).
Šobrīd tiek virzīts apstiprināšanai likumprojekts “Grozījums Pasta likumā” (25-TA-902), kas atbalstīts Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdē. Likumprojekts paredz nerīkot konkursu 2026. gadā un pagarināt esošo saistību izpildi par diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam (VAS Latvijas Pasts), kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2026. gada 31. decembrim. Tāpat, lai rastu iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, vienlaicīgi likumprojekts paredz tiesības Regulatoram noteikt atšķirīgas UPP kvalitātes prasības (piemēram, samazināt piegādes dienu skaitu nedēļā), salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, vienlaicīgi tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (25-TA-2106) (9 023 538 euro apmērā), lai atbilstoši Pasta likumam samaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem 2025. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī, kā arī kompensētu universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes 2024. gada tīrās izmaksas, nodrošinot universālā pasta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas Republikas teritorijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā kvalitātē. Tas līdzsvaros situāciju un novērsīs saistību pārcelšanu uz 2026. gada budžetu.
Izskatot Latvijas Pasta darbības rezultātus un vērtējot iespējas sadalīt dividendes no peļņas par 2023. gadu, tika izvēlēts arī risinājums – novirzīt dividendes preses piegādes pakalpojumu samaksai. Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.371 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2023. gadu" 64% no peļņas par 2023. gadu, kas veido 344 733 EUR, ir novirzīti, lai segtu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Rezultātā valsts budžeta parāds Latvijas Pastam uz 2025. gada 31. jūliju ir samazinājās par 344 733 EUR. Taču šīs risinājums nebija pietiekams, lai risinātu problēmu kopumā, un šobrīd nav identificēta iespēja novirzīt papildu dividendes valsts budžeta parāda par preses piegādes pakalpojumiem segšanai.
Papildus tiek vērtēta iespēja veikt grozījumus Pievienotās vērtības likuma 52.panta pirmajā daļā, lai arī attiecībā uz preses piegādes pakalpojumiem (kā UPP grozā esošiem pakalpojumiem), kurus sniedz UPP sniedzējs, arī nepiemērotu pievienotās vērtības nodokli, kas mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, indikatīvi 1,44 milj. EUR 2026. gadā. Par šādu risinājumu uzsāktas konsultācijas ar Finanšu ministriju.
Papildus tiek vērtēts arī risinājums par valsts atbalsta piemērošanu tikai attiecībā uz Eiropas Savienības valodās izdotiem preses izdevumiem. Tā kā krievu valodā izdoto preses vienību īpatsvars veido 9,31% no kopējā preses vienību skaita, iespējamais ietaupījums varētu būt 0,64 milj. EUR (bez PVN).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiek garantēta iespēja turpināt saņemt abonētos preses izdevumus pēc 2026. gada 1. janvāra.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiek garantēta iespēja turpināt saņemt abonētos preses izdevumus, un preses izdevējiem, īpaši reģionālajiem izdevumiem, netiek radīta pārmērīga slodze pēc 2026. gada 1. janvāra.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
6 957 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 957 500
0
6 957 500
0
6 957 500
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
6 957 500
0
6 957 500
1 367 548
6 957 500
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
6 957 500
0
6 957 500
1 367 548
6 957 500
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 367 548
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-1 367 548
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 367 548
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Aprēķins ietekmei uz valsts budžetu tika veikts, balstoties uz faktiskajiem datiem par sniegto preses piegādes pakalpojumu apjomiem 2025.gada pirmajos divos ceturkšņos un indikatīvajiem pieņēmumiem par apjomiem 2026. gadā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 2025. gadam izdevumi plānoti 6 957 500 EUR.
Aprēķins ar provizoriski norādītiem no valsts budžeta papildus nepieciešamajiem līdzekļiem un informācija par nepieciešamo finansējumu valsts budžeta finansējumu preses piegādes pakalpojuma nodrošināšanai 2026., 2027, 2028. un 2029. gadam ir apkopota tabulā.
Par pamatu aprēķiniem ņemti jaunie tarifi preses piegādes pakalpojumiem, kurus plānots piemērot no 2026.gada 1. janvāra. Sagaidāms, ka Regulators apstiprinās tarifus līdz 2025. gada beigām
- preses piegāde par gab. 0,84 EUR:
- preses piegāde par kg. 1,22 EUR.
Ietekmes uz preses izdevējiem noteikšanas princips:
- 2026. gadā izmaksas nepieaugs;
- 2027. gadā izmaksas pieaug par 10%.
Tabulā apkopoti aprēķini ir spēkā, tikai izpildoties minētiem būtiskajiem pieņēmumiem: aprēķini veikti, ar pieņēmumu, ka 2027. gadā preses izdevēju maksājums pieaugs par vidēji 10% un vienlaikus notiks piegādes dienu skaita optimizācija uz 3 dienām pašreizējo 5 vietā. Tāpat pieņemts, ka tiks atcelti preses piegādes kontrollaiki.
1) Proporcionālais sadalījums starp valstspilsētām un pārējo Latvijas teritoriju aprēķinos balstīts uz faktiskajiem datiem par 2025. gadu;
2) Piegādājamo preses izdevumu apjoma kritums pa gadiem tiek pieņemts proporcionāli vienāds visos preses piegādes segmentos un teritorijās – 11% pret iepriekšējo gadu;
3) Aprēķinātais ietaupījums, ieviešot 3 dienu piegādes grafiku, balstīts uz pieņēmumu, ka tiks atcelti preses piegādes kontrollaiki.
4) Būtiskākais ietaupījums veidojas pastnieku tīklā. Vienlaikus jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļauta iespējamā finansiālā ietekme uz starptautiskajiem norēķiniem, kā arī uz citiem VAS “Latvijas Pasts” procesiem. VAS “Latvijas Pasts” veic šo jautājumu izvērtējumu, jo tie var būtiski ietekmēt gala izmaksas un lēmuma kopējo ekonomisko pamatojumu;
5) Tarifu izmaiņas var ietekmēt pārējo pastnieku sniegto pakalpojumu skaita izmaiņas (pārējie UPP groza pakalpojumi, finanšu pakalpojumi u.c.);
6) Plānots sniegt valsts atbalstu tikai izdevumiem Eiropas Savienības valodās izdotiem preses izdevumiem. Krievu valodā izdoto preses vienību īpatsvars veido 9,31% no kopējā preses vienību skaita (tiek pieņemts, ka arī krievu valodā izdoto preses izdevumu svars ir 9,31% no kopējā); tiem netiek piemērots valsts atbalsts, un valsts atbalsta nepiemērošana šiem izdevumiem neizsauc lielāku kopējo piegādājamo vienību skaita kritumu.
Aprēķins ar provizoriski norādītiem no valsts budžeta papildus nepieciešamajiem līdzekļiem un informācija par nepieciešamo finansējumu valsts budžeta finansējumu preses piegādes pakalpojuma nodrošināšanai 2026., 2027, 2028. un 2029. gadam ir apkopota tabulā.
| EUR | 2026. gads | 2027. gads | 2028. gads | 2029. gads |
| 02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi | 6 957 500 | 6 957 500 | nav informācijas | nav informācijas |
| UPP kompensācija par iepriekšējo gadu | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Preses piegādes pakalpojumi | 6 880 205 | 5 420 106 | 5 306 068 | 5 194 668 |
| PVN par preses piegādes pakalpojumiem | 1 444 843 | 1 138 222 | 1 114 274 | 1 090 880 |
| Kopā | 8 325 048 | 6 558 328 | 6 420 342 | 6 285 548 |
| Nepieciešamais papildu finansējums | 1 367 548 | 0 | 0 | 0 |
Par pamatu aprēķiniem ņemti jaunie tarifi preses piegādes pakalpojumiem, kurus plānots piemērot no 2026.gada 1. janvāra. Sagaidāms, ka Regulators apstiprinās tarifus līdz 2025. gada beigām
- preses piegāde par gab. 0,84 EUR:
- preses piegāde par kg. 1,22 EUR.
Ietekmes uz preses izdevējiem noteikšanas princips:
- 2026. gadā izmaksas nepieaugs;
- 2027. gadā izmaksas pieaug par 10%.
Tabulā apkopoti aprēķini ir spēkā, tikai izpildoties minētiem būtiskajiem pieņēmumiem: aprēķini veikti, ar pieņēmumu, ka 2027. gadā preses izdevēju maksājums pieaugs par vidēji 10% un vienlaikus notiks piegādes dienu skaita optimizācija uz 3 dienām pašreizējo 5 vietā. Tāpat pieņemts, ka tiks atcelti preses piegādes kontrollaiki.
1) Proporcionālais sadalījums starp valstspilsētām un pārējo Latvijas teritoriju aprēķinos balstīts uz faktiskajiem datiem par 2025. gadu;
2) Piegādājamo preses izdevumu apjoma kritums pa gadiem tiek pieņemts proporcionāli vienāds visos preses piegādes segmentos un teritorijās – 11% pret iepriekšējo gadu;
3) Aprēķinātais ietaupījums, ieviešot 3 dienu piegādes grafiku, balstīts uz pieņēmumu, ka tiks atcelti preses piegādes kontrollaiki.
4) Būtiskākais ietaupījums veidojas pastnieku tīklā. Vienlaikus jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļauta iespējamā finansiālā ietekme uz starptautiskajiem norēķiniem, kā arī uz citiem VAS “Latvijas Pasts” procesiem. VAS “Latvijas Pasts” veic šo jautājumu izvērtējumu, jo tie var būtiski ietekmēt gala izmaksas un lēmuma kopējo ekonomisko pamatojumu;
5) Tarifu izmaiņas var ietekmēt pārējo pastnieku sniegto pakalpojumu skaita izmaiņas (pārējie UPP groza pakalpojumi, finanšu pakalpojumi u.c.);
6) Plānots sniegt valsts atbalstu tikai izdevumiem Eiropas Savienības valodās izdotiem preses izdevumiem. Krievu valodā izdoto preses vienību īpatsvars veido 9,31% no kopējā preses vienību skaita (tiek pieņemts, ka arī krievu valodā izdoto preses izdevumu svars ir 9,31% no kopējā); tiem netiek piemērots valsts atbalsts, un valsts atbalsta nepiemērošana šiem izdevumiem neizsauc lielāku kopējo piegādājamo vienību skaita kritumu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotāji arī turpmāk varēs saņemt abonētos preses izdevumus.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi