Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši MK noteikumos Nr. 205 noteiktajai kārtībai notikušas divas nevalstisko organizāciju atlases darbam Fonda padomē. Ņemot vērā Fonda darbības stratēģiskos virzienus, to izmaiņas atbilstoši nacionālajām prioritātēm vai ģeopolitiskajiem notikumiem un aktualitātēm, nepieciešams nodrošināt dažādu jomu nevalstisko organizāciju iesaisti Fonda padomē. Vienlaikus, lai nodrošinātu efektīvu konkursa komisijas, kas izvērtē nevalstisko organizāciju pieteikumus darbam Fonda padomē, efektivitāti, ir nepieciešams papildināt konkursa komisijas sastāvu ar labklājības jomas pārstāvi, kā arī spēcināt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes pārstāvniecību.

Ņemot vērā strauji pieaugušo nevalstisko organizāciju interesi un gatavību iesaistīties Fonda padomes darbā, nepieciešams pagarināt pieteikumu vērtēšanas termiņu, ņemot vērā būtisku pieteikumu skaita pieaugumu. Šobrīd MK noteikumu Nr. 205 20. punkts nosaka, ka iesniegtos pieteikumus izvērtē 15 darba dienu laikā, kas nav samērīgs termiņš pret ieguldījumu, kas veicams vērtēšanas procesā, savukārt iesniegto pieteikumu vērtēšanas procesā jāievēro šādi nosacījumi:
1) iesniegto pieteikumu vērtēšanas laikā jāpieprasa informācija no citām institūcijām, kas var aizņemt mēnesi, prakse rāda, ka parasti atbildes vēstules tiek saņemtas divu līdz trīs nedēļu laikā, bet uz to nevar paļauties;
2) iesniegtie dokumenti prasa rūpīgu izpēti, tie satur pretendenta pieredzes aprakstus un motivāciju darbam Fonda padomē;
3) gadījumos, kad nepieciešams saņemto informāciju precizēt vai saņemt papildu skaidrojumu no pretendenta, – arī tas var pagarināt izskatīšanas laiku;
4) konkursa komisijas sastāvā ir dažādu organizāciju pārstāvji, ir bijuši izaicinājumi tik īsā laikā ieplānot visiem pieejamus laikus, lai konkursa komisija kopā varētu sanākt un izvērtēt saņemtos pieteikumus, parasti ir vairākas konkursa komisijas sēdes;
5) konkursa komisijai ar izvirzītajiem pārstāvjiem un to aizvietotājiem notiek intervijas (klātienē vai tiešsaistē), paredzot katrai intervijai vismaz 30 minūtes laiku. Arī šeit ir izaicinājumi – saskaņot laikus intervijām gan ar konkursa komisiju, gan ar izvirzītajiem pārstāvjiem, arī pašu interviju norise ir rūpīgi plānojama, lai nodrošinātu kvalitatīvu izvērtēšanu. Pieredze rāda, ka, lai konkursa komisija noturētu fokusu un spētu kvalitatīvi intervēt pretendentus, vienā dienā nevar paredzēt vairāk kā divas līdz trīs intervijas. Jāvērš uzmanība uz to, ka šīs nav klasiskas darba intervijas, bet atlase uz augsta līmeņa amatu;
6) iepriekšējā pieredze rāda, ka vērtēšana aizņem būtisku laiku, un, ņemot vērā īsos termiņus, konkursa komisijas locekļi vēlējās atkāpties no savu pienākumu pildīšanas, jo tas kļuva nesavietojami ar pamatdarba pienākumiem;
7) jāņem vērā, ka par darbu konkursa komisijā nav paredzēta atlīdzība un nevalstiskās organizācijas to dara brīvprātīgi – līdz ar to pieteikumu izskatīšanas termiņam ir jābūt samērīgam arī pret viņu ieguldījumu, respektējot viņu laiku un iespējas;
8) vērtēšanas procesā un vērtēšanai noslēdzoties ir apjomīgs darbs ar dokumentiem – protokolu sagatavošana, vērtēšanas ziņojuma sagatavošana, dokumentu sagatavošana un virzīšana uz Fonda padomes sēdi.

MK noteikumi Nr. 205 neparedz konkursa komisijas konkrētu rīcību gadījumā, ja konkursā nevalstiskā organizācija nav izvirzījusi aizvietotāju. Tādējādi pastāv risks, ka komisijas darbā var tikt pieļautas normu interpretācijas, kas var kalpot par pamatu labvēlīgākam vai mazāk labvēlīgam lēmumam attiecībā uz pieteikuma vērtējumu.

Projekts nosaka kritērijus, pēc kādiem tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kuras ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam Fonda padomē, kārtību, kādā šīs nevalstiskās organizācijas tiek izraudzītas, un atlīdzības apmēru par amata pienākumu pildīšanu Fonda padomē Fonda padomes locekļiem vai viņu aizvietotājiem, kas ir nevalstisko organizāciju pārstāvji, nosakot:
1) nevalstisko organizāciju, to deleģēto pārstāvju un viņu aizvietotāju atlases kritērijus (Projekta II. nodaļa);
2) kārtību, kādā tiek izsludināts konkurss nevalstiskajām organizācijām, kuras ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi un viņa aizvietotāju darbam Fonda padomē (turpmāk – konkurss) (Projekta III. nodaļa);
3) konkursā iesniedzamo dokumentu un iesnieguma sagatavošanas, tai skaitā aizpildāmās pieteikuma veidlapas un dokumentu iesniegšanas kārtību (Projekta IV. nodaļa);
4) kārtību, kādā konkursa komisija izvērtē pieteikumu un pieņem lēmumu, kuras nevalstiskās organizācijas un to pārstāvji tiks iekļauti Fonda padomē (Projekta V. nodaļa);
5) atlīdzības apmēru Fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji (Projekta VI. nodaļa).

Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta otrajai daļai Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kādiem tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kuras ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam Fonda padomē, un kārtību, kādā šīs organizācijas tiek izraudzītas. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta piektā daļa nosaka, ka Fonda padomes sastāvā iekļautie nevalstisko organizāciju pārstāvji par amata pienākumu pildīšanu saņem atlīdzību, atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets. Tādēļ Projektā ietvertā tiesiskā regulējuma tvērums ir vērsts uz pārstāvju atlases procedūru un atlīdzības kārtību, nevis uz Fonda padomes darba organizēšanu un interešu konflikta novēršanu. Interešu konflikta novēršanas jautājumi ir noteikti spēkā esošajos normatīvajos aktos, tostarp likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 379 “Sabiedrības integrācijas fonda nolikums” (turpmāk – Fonda nolikums) 20. punktā, kas tieši nosaka, ka Fonda padomes locekļi, pildot amata pienākumus, ievēro normatīvos aktus par interešu konflikta novēršanu. Turklāt Projektā ietvertais 31. punkts paredz padomes locekļa pienākumu attiekties no lēmuma pieņemšanas gadījumos, kad pastāv saistība ar konkrēto nevalstisko organizāciju. Papildu regulējuma ietveršana šajos noteikumos dublētu jau spēkā esošās normas un pārsniegtu deleģējuma tvērumu.

Projektā ir precizēts MK noteikumos Nr. 205 noteiktais tiesiskais regulējums un kārtība, kādā darbam Fonda padomē tiek atlasītas nevalstiskās organizācijas. Lai nodrošinātu efektīvāku Fonda padomes darbību un kompetentu nevalstisko organizāciju pārstāvju dalību tajā, Projekts nosaka kritērijus nevalstiskajai organizācijai, kas vēlas deleģēt savu pārstāvi un viņa aizvietotāju darbam Fonda padomē (Projekta 6., 7. un 9. punkts), vienlaikus paredzot Fonda padomei tiesības noteikt prioritāru nevalstisko organizāciju darbības jomu, tādējādi sekmējot tādu nevalstisko organizāciju iesaisti, kuru darbība atbilst Fonda darbības stratēģiskajiem virzieniem, to izmaiņām atbilstoši nacionālajām prioritātēm vai ģeopolitiskajiem notikumiem un aktualitātēm (Projekta 6.1. apakšpunkts). Saskaņā ar Fonda nolikuma 2.2. apakšpunktu Fonda padome apstiprina Fonda darbības stratēģiju un atbilstoši Fonda nolikuma 2.4. apakšpunktam Fonda padome apstiprina Fonda kārtējā gada prioritātes un sasniedzamos rezultātus. Tādējādi tieši Fonda padomei ir likumīgas pilnvaras noteikt stratēģiskos virzienus un darbības prioritātes, tostarp arī prioritārās jomas, kurās tiks izraudzīti nevalstisko organizāciju pārstāvji darbam Fonda padomē. Gadījumos, kad tiek noteiktas vairākas prioritārās jomas, atlase tiks organizēta, nodrošinot, ka katra nevalstiskā organizācija pieteikumā norāda vienu darbības jomu, kurā tā darbojas, tādējādi saglabājot vienlīdzīgas iespējas visiem pretendentiem. Prioritārā joma tiks pamatota ar atsauci uz:
1) aktuālajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem saliedētas sabiedrības jomā (piemēram, Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm, Latvijas Nacionālajam attīstības plānam);
2) nacionālajām un Eiropas Savienības politikas prioritātēm, tostarp horizontālajām vērtībām (vienlīdzība, cilvēktiesības, iekļaušana u.c.);
3) ārējiem faktoriem, kas ietekmē sabiedrības integrācijas jomu (piemēram, migrācijas vai drošības konteksts).

Atbilstoši Fonda nolikuma 21. punktam Fonda padomes sēdes tiek protokolētas, un saskaņā ar Fonda nolikuma 4. punktu Fonda padome lēmumus pieņem Fonda padomes sēdē atbilstoši Fonda nolikuma III nodaļā noteiktajai kārtībai, savukārt saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3. panta trešo daļu Fonda darbība ir atklāta, informācija par tās darbību tiek publiskota Fonda tīmekļvietnē. Projektā ir noteikti arī kritēriji nevalstisko organizāciju deleģēto pārstāvju un aizvietotāju kandidatūru izvērtēšanai, lai detalizēti izvērtētu katra kandidāta kompetenci Fonda darbības jomās, darbības pieredzi nevalstiskajā organizācijā, kopējo darbības pieredzi nevalstiskajā sektorā vai pilsoniskajā sabiedrībā, kā arī tādas darbam Fonda padomē nepieciešamas prasmes kā vadības, komunikācijas, argumentācijas, sadarbības un stratēģiskās plānošanas prasmes, kā arī izpratni par Fondu, tā mērķiem un darbību un izpratni par valsts pārvaldi un tās darbību (Projekta 10. punkts). Kandidāts un viņa aizvietotājs tiks vērtēti atsevišķi atbilstoši Projekta 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Punktu skaits tiks piešķirts katram individuāli, balstoties uz viņa pieredzi, kompetencēm un intervijā demonstrētajām prasmēm. Vienlaikus, ņemot vērā, ka abi kandidāti pārstāv vienu un to pašu nevalstisko organizāciju, gala vērtējums tiks noteikts, summējot abu pārstāvju iegūtos punktus. Attiecīgi katras nevalstiskās organizācijas kopējais vērtējums tiks sarindots secībā, tādējādi nodrošinot caurspīdīgu, salīdzināmu un objektīvu atlases procesu. Projektā nav paredzēts atsevišķi noteikt, ka konkursa komisijas sēdes tiek protokolētas, jo šis pienākums jau izriet no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas piemērojami visām valsts pārvaldes iestādēm un to izveidotajām koleģiālajām institūcijām. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9. pantu valsts pārvalde Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas (valsts pārvaldes funkcijas), kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi, un kas ietver arī atbildību par šo funkciju tiesisku un caurspīdīgu īstenošanu. Šo principu papildina Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā noteiktais labas pārvaldības princips, kas paredz pienākumu nodrošināt atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses, kas paredz arī caurskatāmību un dokumentētu lēmumu pieņemšanas procesu. Fonda pieņemtie lēmumi konkursa rezultātā ir uz āru vērsti tiesību akti, kas rada tiesiskas sekas konkrētām personām, līdz ar to tie ir uzskatāmi par administratīvajiem aktiem Administratīvā procesa likuma izpratnē. Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likuma 15. panta pirmajai daļai Fonda sekretariāta izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šāda kārtība nodrošina tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principu ievērošanu, līdz ar to papildu pārsūdzības procedūras noteikšana Projektā nav nepieciešama.

Lai nodrošinātu Projekta 6. un 7. punktā noteikto kritēriju pārbaudi, Fonda sekretariāts pārbauda šādu informāciju (ziņas):
1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē – vai nevalstiskā organizācija ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz trīs gadus pirms konkursa izsludināšanas, vai nevalstiskā organizācija nav pasludināta par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, tās publiskā darbība vai cita darbība nav aizliegta, vai nav uzsākta tiesvedība par nevalstiskās organizācijas darbības izbeigšanu vai maksātnespēju, kā arī vai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmā pieejamās informācijas par nevalstiskās organizācijas statūtos noteikto darbības mērķi un darbības jomu, tostarp darbības jomas klasifikāciju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai klasifikācijai, izriet, ka tā vismaz trīs gadus ir tieši saistīta ar vismaz vienu no Projekta 6.6. apakšpunktā noteiktajām darbības jomām;
2) Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē – vai nevalstiskajai organizācijai nav nodokļu parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro;
3) Iekšlietu ministrijas Informācijas centra valsts informācijas sistēmā „Sodu reģistrs” – vai nevalstiskās organizācijas valdes locekļi, deleģētais pārstāvis vai aizvietotājs nav sodīts par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
4) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – vai nevalstiskās organizācijas deleģētais pārstāvis un aizvietotājs ir Latvijas Republikas pilsoņi, vai to rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa un vai  tie ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu;
5) nevalstisko organizāciju deleģēto pārstāvju un aizvietotāju dzīvesgaitas aprakstos – vai nevalstiskās organizācijas deleģētais pārstāvis un aizvietotājs pārvalda latviešu valodu un var nodrošināt pilnvērtīgu dalību Fonda padomes sēdēs;
6) Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.¹ pantā noteiktajā kārtībā – vai nevalstiskajai organizācijai un tās valdes locekļiem nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.

Informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra valsts informācijas sistēmas „Sodu reģistrs” tiks iegūta rakstveidā (vēstules formā), ievērojot Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumos Nr. 563 ,,Noteikumi par ziņu sniegšanu un saņemšanu no Sodu reģistra, valsts nodevas apmēru un izziņas noformēšanas prasībām” noteikto kārtību. Arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija tiks iegūta rakstveidā (vēstules formā). Informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiek iegūta tikai tādā apjomā, kādā tā ir šīs iestādes rīcībā, tostarp ziņas par personas vecumu (dzimšanas datumu) un pilsonību. Personas nevainojamas reputācijas izvērtēšana netiek balstīta uz Fizisko personu reģistra datiem un tiek veikta atbilstoši Projektā paredzētajai vērtēšanas kārtībai.

Sabiedrības integrācijas fonda likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka Fonda lēmējorgāns ir Fonda padome. Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta pirmā daļa nosaka, ka Fonda padomes sastāvā ir Ministru prezidenta pārstāvis, kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs, kā arī četri nevalstisko organizāciju pārstāvji. Turklāt Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta sestā daļa nosaka, ka Fonda padomes sastāvā iekļautos ministrus var aizvietot ministra pilnvarota persona, par ministra pilnvarotu personu var būt ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks vai ministrijas struktūrvienības vadītājs.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 12. pantu par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā, t.i., par Ministru kabineta locekli nevar kļūt tāda persona, kura atbilst Saeimas vēlēšanu likuma 5. pantā noteiktajiem gadījumiem. Savukārt uz Ministru prezidenta pārstāvi un ministra pilnvaroto personu attiecas vispārējās amata pienākumu veikšanai noteiktās prasības par rīcībspēju, nevainojamu reputāciju, lojalitāti valstij un valsts valodas prasmi, kas izriet no viņu statusu un amatu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un amata aprakstiem. Ja par ministra pilnvarotu personu tiek deleģēts valsts civildienesta ierēdnis (piemēram, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks), tad uz šo personu papildus ir attiecināmas arī Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktās prasības ierēdņiem.

Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3. panta otro daļu Fonda uzdevumi ir tostarp – izstrādāt Fonda darbības stratēģiju atbilstoši valsts sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumentiem un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, noteikt kritērijus un izstrādāt pamatprincipus sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu izvērtēšanai, noteikt kritērijus un izstrādāt metodiskos norādījumus sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu sagatavošanai un pieteikšanai, izsludināt un organizēt sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu konkursus finansējuma saņemšanai, kā arī uzturēt un atjaunot Fondam iesniegto un tā finansēto sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības projektu publiski pieejamu datu bāzi, kā arī saņemt un analizēt informāciju par perspektīvajiem finansējuma projektiem un mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot piešķirto finansējumu, nodrošinot kontroli pār līdzekļu izlietošanu. Tādējādi Fonda padomes locekļu amata pienākumos ietilpst, piemēram, Fonda īstenoto valsts budžeta programmu pārraudzība, Fonda prioritāšu un uzdevumu formulēšana, to izpildes kontrole, Fonda darbības stratēģijas izstrāde, kā arī lēmumu pieņemšana ar valsts budžeta finansējuma izlietošanu saistītos jautājumos, lēmumu pieņemšana par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu u.c.

Ņemot vērā minētos Fonda padomes locekļu amata pienākumus, arī nevalstisko organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem un aizvietotājiem ir izvirzāmas noteiktas prasības. Nevalstisko organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem un aizvietotājiem Projekta 7. punktā ir noteiktas šādas prasības:
1) ir sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kurai ir nevainojama reputācija;
2) ir jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem;
3) jāpārvalda latviešu valoda, lai varētu nodrošināt pilnvērtīgu dalību Fonda padomes sēdēs;
4) nevar būt sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēti vai tiem ir noņemta vai dzēsta sodāmība;
5) rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
6) nevalstiskās organizācijas ir pilnvarojušas tās pārstāvēt;
7) nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas.

Projekta 7.3. apakšpunktā noteiktā prasība izriet no Valsts valodas likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma principiem. Šī prasība nozīmē, ka persona spēj faktiski piedalīties Fonda padomes darbā valsts valodā, izprast sēžu materiālus, izteikt viedokli un piedalīties lēmumu pieņemšanā bez tulka starpniecības. Tā nodrošina labas pārvaldības, caurskatāmības un valsts valodas lietojuma principu ievērošanu, un ir samērīga, jo nepieciešama Fonda padomes darba efektivitātei un vienlīdzīgai pārstāvniecībai.

Projekta 6.7. apakšpunkts paredz, ka nevalstiskajai organizācijai un tās valdes vai padomes locekļiem nav noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Šāda ierobežojuma iekļaušana ir nepieciešama, lai:
1) nodrošinātu, ka Fonds (atvasināta publiska persona un publisko līdzekļu pārvaldītājs) savā padomē neiesaista organizācijas un to amatpersonas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu piemēroto sankciju sarakstos;
2) ievērotu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības, kas uzliek valsts institūcijām pienākumu neiesaistīties saimnieciskās vai finanšu darbībās ar sankciju subjektiem, kā arī nepieļaut šādu subjektu netiešu iesaisti publisko resursu pārvaldībā;
3) samazinātu risku, ka Fonda padomes darbībā piedalās personas vai juridiskās personas, kuras varētu radīt apdraudējumu valsts finanšu, drošības un reputācijas interesēm, ja tām piemērotas būtiskas finanšu vai kapitāla tirgus intereses ietekmējošas sankcijas (piemēram, ierobežota pieeja finanšu tirgiem, aizliegums pārvaldīt līdzekļus u.tml.);
4) nodrošinātu labas pārvaldības, caurskatāmības un sabiedrības uzticēšanās principu ievērošanu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajā daļā noteiktajam labas pārvaldības principam.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 205 šādu ierobežojumu neparedzēja, taču, ņemot vērā aktuālos starptautiskās un finanšu drošības riskus un Latvijas saistības nodrošināt sankciju efektīvu ievērošanu, šāda prasība ir uzskatāma par samērīgu un nepieciešamu sabiedrības interešu un publisko līdzekļu pārvaldības aizsardzībai. Saskaņā ar Projekta 27. punktu konkursa komisija apstiprināšanai Fonda padomē, izvērtējot iesniegumus, izvirza četras nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv dažādas pamatdarbības jomas, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku nevalstisko organizāciju jomu pārstāvniecību Fonda padomē. Gadījumā, ja konkursā pieteikumus ir iesniegušas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv vienu darbības jomu un tās atbilst visiem pārējiem Projektā izvirzītajiem kritērijiem, konkursa komisija var virzīt apstiprināšanai darbam Fonda padomē četras vienu jomu pārstāvošas nevalstiskās organizācijas.

Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta otrajai daļai Ministru kabinets nosaka kritērijus, pēc kādiem tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas, kuras ir tiesīgas deleģēt savu pārstāvi darbam Fonda padomē, un kārtību, kādā šīs organizācijas tiek izraudzītas. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. panta piektā daļa nosaka, ka Fonda padomes sastāvā iekļautie nevalstisko organizāciju pārstāvji par amata pienākumu pildīšanu saņem atlīdzību, atlīdzības apmēru nosaka Ministru kabinets. Projektā paredzētā atlīdzība nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par amata pienākumu pildīšanu Fonda padomē tiek saglabāta MK noteikumos Nr. 205 noteiktajā apmērā un netiek pārskatīta.

Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9. pants nosaka Fonda padomes sastāvu un deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt kritērijus un kārtību nevalstisko organizāciju pārstāvju izraudzīšanai. Līdz ar to Projekta 7. punktā paredzētās prasības nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un aizvietotājiem izriet no Sabiedrības integrācijas fonda likumā noteiktā deleģējuma. Projekta publiskās apspriešanas laikā saņemts ierosinājums Projekta anotācijā norādīt arī citus jautājumus, kas risināmi tostarp Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumu ceļā. Ņemot vērā, ka Sabiedrības integrācijas fonda likums nav grozīts kopš 2019. gada, minētā likuma grozījumu izstrādē turpmāk būs lietderīgi izvērtēt atkārtotas kandidātu pieteikšanas iespēju, aizvietotāju darbības tiesisko regulējumu un vienotu ierobežojumu piemērošanu visiem Fonda padomes locekļiem. Minētie jautājumi pārsniedz Projekta deleģējuma ietvaru un tiks risināti ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumiem.