Anotācija (ex-ante)

Transponēt ETD Direktīvas normas, vienlaikus nosakot, ka turpmāk atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu vietā tiks izsniegts vienots viena veida dokuments - pagaidu ceļošanas dokuments.

09.12.2025.

Padomes 2019. gada 18. jūnija direktīvas (ES) 2019/997 ar ko izveido ES pagaidu ceļošanas dokumentu un atceļ Lēmumu 96/409/KĀDP 19. panta 1. punkts nosaka, ka tās normas jāpiemēro no 2025. gada 9. decembra.

Šobrīd Personu apliecinošu dokumentu likums (turpmāk - Likums) nosaka, ka ir divu veidu personu apliecinošu dokumentu aizvietojoši dokumenti:
- atgriešanās apliecība, ko var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, persona, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, un
- pagaidu ceļošanas dokuments, ko var saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis (izņemot Latvijas pilsoni), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
Ievērojot to, ka nepieciešams transponēt ETD Direktīvas normas, ar tās ieviešanu tiek noteikts, ka visām iepriekš minētajām personām tiks izsniegts vienots viena veida personu apliecinošu dokumentu aizvietojošs dokuments, ievērojot ETD Direktīvas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto, ka dalībvalsts pagaidu ceļošanas dokumentu var izdot arī tās valstspiederīgajiem. Atbilstoši ETD Direktīvas prasībām, pagaidu ceļošanas dokuments sastāv no vienotas veidlapas un vienotas uzlīmes un atbilst noteiktām specifikācijām, kas noteiktas ETD Direktīvas pielikumos. Arī turpmāk pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts ar mērķi, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot galamērķa valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī (piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā kādā citā valstī). Pēc atgriešanās savā galamērķa valstī personai pagaidu ceļošanas dokuments jānodod savas valsts kompetentajai iestādei, ja šāds nosacījums noteikts valsts normatīvajos aktos.
Tāpat šobrīd Likumā nav precizēts, ka pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts personai, kura ārvalstīs uzturas īslaicīgi, tas ir, tā atrodas ārvalstī, piemēram, tūrismā, apciemo draugus vai radiniekus, ar tālāku mērķi atgriezties savā pilsonības vai dzīvesvietas valstī. Ja persona ārvalstī uzturas pastāvīgi, tad personu apliecinoša dokumenta zuduma, bojājumu, iznīcināšanas vai kāda cita iemesla dēļ, kad tas kļuvis lietošanai nederīgs, nepieciešams noformēt jaunu personu apliecinošu dokumentu. Attiecīgi Likumā tiek precizēts, ka pagaidu ceļošanas dokuments Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bēgļa statuss, vai personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta, tiks izsniegts gadījumos, ja minētās personas ārvalstīs uzturas īslaicīgi, tas ir, persona attiecīgajā ārvalstī nedzīvo pastāvīgi un tā nav personas pastāvīgā dzīvesvietas valsts. Savukārt Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim (izņemot Latvijas pilsoni) pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts, ja viņš vērsīsies Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs un tiks saņemta viņa pilsonības valsts kompetentās iestādes apliecinājums par personas valstspiederību un citiem personas datiem un piekrišana šāda dokumenta izsniegšanai. Vienlaikus ETD nosaka, ka pagaidu ceļošana dokuments var tikt izsniegts arī gadījumos, piemēram, ja personas valstspiederības valsts nesniedz atbildi uz pieprasījumu vai ir iestājušies citi ārkārtas apstākļi. 
Ievērojot to, ka turpmāk divu veidu personu apliecinošu dokumentus aizvietojošus dokumentus (atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments) tiks aizvietots ar viena veida dokumentu - pagaidu ceļošanas dokumentu, Likuma 1. panta otro daļu, tās skaidrībai, nepieciešams izteikt jaunā redakcijā. Tāpat visa Likuma tekstā nepieciešams veikt tehnisku precizējumu vārdus "pagaidu dokuments" (ar to šobrīd tiek saprasta atgriešanās apliecība un pagaidu ceļošanas dokuments) aizstājot ar vārdiem "pagaidu ceļošanas dokuments" attiecīgajos locījumos.

Nē

Gadījumos, kad persona būs pazaudējusi personu apliecinošu dokumentu vai tas kļūs lietošanai nederīgs, kā līdz šim, persona vērsīsies Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī, vai Latvijas goda konsulātā, kur tas būs iespējams, lai saņemtu pagaidu ceļošanas dokumentu un atgrieztos savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai - izņēmuma gadījumā - citā valstī.

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-