23-TA-2041: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību laikā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Profesionālās izglītības likuma 31. panta sestā daļa, Ministru prezidenta rezolūcija Nr.22-UZ-270
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Atbilstoši Profesionālās izglītības likumā dotajam uzdevumam, noteikt profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem kārtību mācību laikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Līdz 2023. gada 31. maijam spēkā bija Ministru kabineta 2012.gada 20. novembra noteikumi Nr.785 "Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 785), kas noteica prakses organizācijas kārtību un prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot, praktikanti obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, kā arī apdrošinājuma summas minimālo apmēru. Noteikumi Nr.785 tika izdoti saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7.panta 4.punktu un 31.panta sesto daļu.
2022. gada 3. martā tika pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz izteikt jaunā redakcijā 7. panta 4. punktu un 31. panta sesto daļu. Vienlaicīgi ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42. punkta 13. apakšpunktu un 14. apakšpunktu tika noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 4. punktā minētos noteikumus un izdod 31. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam, piemēro noteikumus Nr. 785.
Papildus minētajam attiecībā uz Profesionālās izglītības likuma 31. panta sesto daļu, minētā likuma pārejas noteikumu 41. punkts paredz, ka grozījumi šā likuma 31. panta sestajā daļā par izglītojamo apdrošināšanu visa mācību gada laikā stājas spēkā ar 2023. gada 1. augustu.
2022. gada 3. martā tika pieņemti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz izteikt jaunā redakcijā 7. panta 4. punktu un 31. panta sesto daļu. Vienlaicīgi ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 42. punkta 13. apakšpunktu un 14. apakšpunktu tika noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 4. punktā minētos noteikumus un izdod 31. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam, piemēro noteikumus Nr. 785.
Papildus minētajam attiecībā uz Profesionālās izglītības likuma 31. panta sesto daļu, minētā likuma pārejas noteikumu 41. punkts paredz, ka grozījumi šā likuma 31. panta sestajā daļā par izglītojamo apdrošināšanu visa mācību gada laikā stājas spēkā ar 2023. gada 1. augustu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot minēto, šobrīd ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi par praksi - Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumi Nr. 481 “Prakses organizēšanas kārtība profesionālās izglītības programmās”, kas nosaka prakses organizācijas kārtību, tai skaitā par prakses organizēšanai nepieciešamo dokumentāciju1 un ir nepieciešams izdot arī jaunus Ministru kabineta noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību laikā atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
Atšķirībā no līdzšinējā regulējumā ietvertā nosacījuma, ka izglītojamos var apdrošināt pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, bet tie obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā Ministru kabineta noteiktās profesionālajās kvalifikācijās, šobrīd Profesionālās izglītības likuma 31. panta sestā daļa paredz, ka profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem visā mācību laikā visās profesionālās pamatizglītības programmās, arodizglītības programmās, profesionālās vidējās izglītības programmās un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās.
Tādējādi apdrošināšanas periods vairs netiek saistīts tikai ar prakses laiku, bet ar visu mācību laiku un ir attiecināms uz visām profesionālajām kvalifikācijām. Ievērojot minēto, regulējums par apdrošināšanas kārtību visā mācību laikā un noteiktajiem kritērijiem iekļaujams atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, šos jautājumus vairs neiekļaujot Ministru kabineta noteikumos par prakses organizāciju.
___________________________________
1 https://vestnesis.lv/op/2023/168.1
Atšķirībā no līdzšinējā regulējumā ietvertā nosacījuma, ka izglītojamos var apdrošināt pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, bet tie obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā Ministru kabineta noteiktās profesionālajās kvalifikācijās, šobrīd Profesionālās izglītības likuma 31. panta sestā daļa paredz, ka profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem visā mācību laikā visās profesionālās pamatizglītības programmās, arodizglītības programmās, profesionālās vidējās izglītības programmās un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās.
Tādējādi apdrošināšanas periods vairs netiek saistīts tikai ar prakses laiku, bet ar visu mācību laiku un ir attiecināms uz visām profesionālajām kvalifikācijām. Ievērojot minēto, regulējums par apdrošināšanas kārtību visā mācību laikā un noteiktajiem kritērijiem iekļaujams atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, šos jautājumus vairs neiekļaujot Ministru kabineta noteikumos par prakses organizāciju.
___________________________________
1 https://vestnesis.lv/op/2023/168.1
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz noteikt profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem kārtību mācību laikā. Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums ir pārskatīts, ņemot vērā Profesionālās izglītības likumā noteikto par to, ka apdrošināšana vairs neattiecas tikai uz prakses laiku, bet uz visu mācību laiku.
Lai būtu vienota izpratne, uz kādiem gadījumiem attiecināma izglītojamo apdrošināšana, noteikumu projekts nosaka, ka nelaimes gadījumu, uzskatāms izglītojamā veselībai nodarītais kaitējums vai izglītojamā nāve, ja noticis ārkārtējs gadījums mācību laikā un mācību vietā (izglītības iestādē, izglītības programmas īstenošanas vietā vai prakses vietā), kā arī ceļā uz mācību vietu vai no mācību vietas.
Noteikumu projekts nosaka, ka obligāti apdrošināmi izglītojamie profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmās un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, kas pamatā ir sākotnējā profesionālā izglītība, kā arī atsevišķās programmās izglītību iegūst nepilngadīgas personas.
Savukārt attiecībā uz profesionālās tālākizglītības programmām noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestāde, ja tās rīcībā ir attiecīgi finanšu līdzekļi, izvērtējot iespējamos riskus -, ir tiesīga apdrošināt arī šajās izglītības programmās.
Noteikumu projekts nosaka, ka apdrošināšanas līgums noslēdzams uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu. Vienlaicīgi, organizējot izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, izglītības iestādei jānodrošina, ka apdrošināšanas periods ir uz visu mācību gadu.
1) Izglītojamo skaits profesionālās sākotnējās izglītības programmās uz 01.10.2022. ir sekojošs:
Aizsardzības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Aizsardzības ministrija) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola – 75 izglītojamie;
Iekšlietu ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija) Valsts policijas koledža – 26 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Daugavpils Universitāte) Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" – 60 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Izglītības un zinātnes ministrija) koledžas un profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes: Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Celtniecības koledža, Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Jelgavas Tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Ogres tehnikums, Liepājas Valsts tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums", Ventspils Tehnikums, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums. Kopā – 21690 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Jūras akadēmija) Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola – 432 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Universitāte) Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" – 363 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Rīgas Tehniskā universitāte) Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" un Liepājas Jūrniecības koledža – 410 izglītojamie;
Kultūras ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Latvijas Republikas Kultūras ministrija) profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes : Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, Mākslu izglītības kompetences centrs (turpmāk – MIKC) Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola , Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, MIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", MIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola", MIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola", MIKC "Ventspils Mūzikas vidusskola" un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola. Kopā – 1897 izglītojamie;
Labklājības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Labklājības ministrija) Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālā vidusskola – 22 izglītojamie;
Pašvaldības padotībā esošās vispārējās izglītības un profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes: Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola, MIKC "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"", Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola. Kopā 1388 izglītojamie;
Veselības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Rīgas Stradiņa universitāte) Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža – 164 izglītojamie;
Zemkopības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža" – 186 izglītojamie;
Juridiskas vai fiziskas personas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bulduru Dārzkopības vidusskola" – 233 izglītojamie.
2) īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās izglītojamo skaits koledžās un augstskolu aģentūrās uz 01.10.2022. ir sekojošs:
Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" - 115, Jēkabpils Agrobiznesa koledža - 34, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" - 77, Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūra "Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža" - 145, Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" - 341, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža - 554, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža - 129, Rīgas Celtniecības koledža - 235, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža - 297, Rīgas Tehniskā koledža - 406, Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža" - 90, Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" - 37, Sociālās integrācijas valsts aģentūra - 134 , Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža - 86, Valsts policijas koledža - 468 , Valsts robežsardzes koledža – 66 izglītojamie.
Ar apdrošināšanu saistītos izdevumus sedz izglītības iestāde, kurā izglītojamais apgūst attiecīgo izglītības programmu. Izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, maksu par apdrošināšanu sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši pašvaldības finansēto vietu skaitam, maksu par apdrošināšanu sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Apdrošinātājs tiks izvēlēts, Izglītības un zinātnes ministrijai veicot atbilstošu iepirkumu procedūru. Ņemot vērā tirgus situāciju, Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēm apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, veicot centralizētu iepirkumu (21 690 izglītojamie), limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt EUR 1,20 ar segumu EUR 2 500,00 ar risku Nāve. Invaliditāte. Traumas, kaulu lūzumi, apdegumi un apsaldējumi. Papildu medicīniskiem izdevumiem - EUR 250,00.
Turpretī, ja izglītojamo skaits ir 0-30, tad limits uz katru izglītojamo pēc apdrošinātāja sniegtās informācijas indikatīvi varētu būt EUR 6,00, ja izglītojamo skaits ir 31-500, tad limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt EUR 4,50 un ja izglītojamo skaits ir 501-2000, tad limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt EUR 3,00. Kopējā prēmija atkarīga no izglītojamo skaita.
Noteikumu projekts paredz, ka apdrošināšanas objekts ir izglītojamā dzīvība, veselība un fiziskais stāvoklis mācību laikā. Apdrošinot izglītojamo, apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama ārstēšanās izdevumu apmaksai, tostarp pacienta maksājumiem, medikamentu iegādei, medicīniskai rehabilitācijai. Savukārt, izglītojamā nāves gadījumā kā apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama dzīvības apdrošināšanas summa.
Izglītības iestādei, konstatējot faktu par nelaimes gadījumu, ir pienākums nodrošināt tā dokumentāru apstiprināšanu (akts par nelaimes gadījumu). Izglītības iestādei arī noteikts, ka tā trīs darba dienu laikā par nelaimes gadījumu paziņo apdrošinātājam, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums, un izsniedz izglītojamam vai tā likumiskajam pārstāvim (ja izglītojamais ir nepilngadīgs) izziņu par nelaimes gadījumu mācību laikā. Izglītojamais vai attiecīgi tā likumiskais pārstāvis izziņu iesniedz apdrošinātājam. Izglītības iestādes izsniegtā izziņa par nelaimes gadījumu mācību laikā ir pamats apdrošināšanas atlīdzības pieprasījumam.
Savukārt, izglītojamā nāves gadījumā apdrošināšanas atlīdzību saņem mantinieki likumiskā kārtā.
Lai būtu vienota izpratne, uz kādiem gadījumiem attiecināma izglītojamo apdrošināšana, noteikumu projekts nosaka, ka nelaimes gadījumu, uzskatāms izglītojamā veselībai nodarītais kaitējums vai izglītojamā nāve, ja noticis ārkārtējs gadījums mācību laikā un mācību vietā (izglītības iestādē, izglītības programmas īstenošanas vietā vai prakses vietā), kā arī ceļā uz mācību vietu vai no mācību vietas.
Noteikumu projekts nosaka, ka obligāti apdrošināmi izglītojamie profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmās un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, kas pamatā ir sākotnējā profesionālā izglītība, kā arī atsevišķās programmās izglītību iegūst nepilngadīgas personas.
Savukārt attiecībā uz profesionālās tālākizglītības programmām noteikumu projekts paredz, ka izglītības iestāde, ja tās rīcībā ir attiecīgi finanšu līdzekļi, izvērtējot iespējamos riskus -, ir tiesīga apdrošināt arī šajās izglītības programmās.
Noteikumu projekts nosaka, ka apdrošināšanas līgums noslēdzams uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu. Vienlaicīgi, organizējot izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, izglītības iestādei jānodrošina, ka apdrošināšanas periods ir uz visu mācību gadu.
1) Izglītojamo skaits profesionālās sākotnējās izglītības programmās uz 01.10.2022. ir sekojošs:
Aizsardzības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Aizsardzības ministrija) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola – 75 izglītojamie;
Iekšlietu ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija) Valsts policijas koledža – 26 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Daugavpils Universitāte) Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" – 60 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Izglītības un zinātnes ministrija) koledžas un profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes: Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Celtniecības koledža, Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Jelgavas Tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Ogres tehnikums, Liepājas Valsts tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums", Ventspils Tehnikums, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums. Kopā – 21690 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Jūras akadēmija) Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola – 432 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Universitāte) Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" – 363 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Rīgas Tehniskā universitāte) Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" un Liepājas Jūrniecības koledža – 410 izglītojamie;
Kultūras ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Latvijas Republikas Kultūras ministrija) profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes : Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola, Mākslu izglītības kompetences centrs (turpmāk – MIKC) Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola , Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, MIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", MIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola", MIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola", MIKC "Ventspils Mūzikas vidusskola" un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola. Kopā – 1897 izglītojamie;
Labklājības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Labklājības ministrija) Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālā vidusskola – 22 izglītojamie;
Pašvaldības padotībā esošās vispārējās izglītības un profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes: Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola, MIKC "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"", Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola. Kopā 1388 izglītojamie;
Veselības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Rīgas Stradiņa universitāte) Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža – 164 izglītojamie;
Zemkopības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūra "Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža" – 186 izglītojamie;
Juridiskas vai fiziskas personas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bulduru Dārzkopības vidusskola" – 233 izglītojamie.
2) īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās izglītojamo skaits koledžās un augstskolu aģentūrās uz 01.10.2022. ir sekojošs:
Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" - 115, Jēkabpils Agrobiznesa koledža - 34, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" - 77, Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūra "Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža" - 145, Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" - 341, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža - 554, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža - 129, Rīgas Celtniecības koledža - 235, Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža - 297, Rīgas Tehniskā koledža - 406, Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža" - 90, Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" - 37, Sociālās integrācijas valsts aģentūra - 134 , Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža - 86, Valsts policijas koledža - 468 , Valsts robežsardzes koledža – 66 izglītojamie.
Ar apdrošināšanu saistītos izdevumus sedz izglītības iestāde, kurā izglītojamais apgūst attiecīgo izglītības programmu. Izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, maksu par apdrošināšanu sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši pašvaldības finansēto vietu skaitam, maksu par apdrošināšanu sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Apdrošinātājs tiks izvēlēts, Izglītības un zinātnes ministrijai veicot atbilstošu iepirkumu procedūru. Ņemot vērā tirgus situāciju, Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēm apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, veicot centralizētu iepirkumu (21 690 izglītojamie), limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt EUR 1,20 ar segumu EUR 2 500,00 ar risku Nāve. Invaliditāte. Traumas, kaulu lūzumi, apdegumi un apsaldējumi. Papildu medicīniskiem izdevumiem - EUR 250,00.
Turpretī, ja izglītojamo skaits ir 0-30, tad limits uz katru izglītojamo pēc apdrošinātāja sniegtās informācijas indikatīvi varētu būt EUR 6,00, ja izglītojamo skaits ir 31-500, tad limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt EUR 4,50 un ja izglītojamo skaits ir 501-2000, tad limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt EUR 3,00. Kopējā prēmija atkarīga no izglītojamo skaita.
Noteikumu projekts paredz, ka apdrošināšanas objekts ir izglītojamā dzīvība, veselība un fiziskais stāvoklis mācību laikā. Apdrošinot izglītojamo, apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama ārstēšanās izdevumu apmaksai, tostarp pacienta maksājumiem, medikamentu iegādei, medicīniskai rehabilitācijai. Savukārt, izglītojamā nāves gadījumā kā apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama dzīvības apdrošināšanas summa.
Izglītības iestādei, konstatējot faktu par nelaimes gadījumu, ir pienākums nodrošināt tā dokumentāru apstiprināšanu (akts par nelaimes gadījumu). Izglītības iestādei arī noteikts, ka tā trīs darba dienu laikā par nelaimes gadījumu paziņo apdrošinātājam, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums, un izsniedz izglītojamam vai tā likumiskajam pārstāvim (ja izglītojamais ir nepilngadīgs) izziņu par nelaimes gadījumu mācību laikā. Izglītojamais vai attiecīgi tā likumiskais pārstāvis izziņu iesniedz apdrošinātājam. Izglītības iestādes izsniegtā izziņa par nelaimes gadījumu mācību laikā ir pamats apdrošināšanas atlīdzības pieprasījumam.
Savukārt, izglītojamā nāves gadījumā apdrošināšanas atlīdzību saņem mantinieki likumiskā kārtā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā koledžu izglītojamie
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta vienota kārtība profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem mācību laikā
Juridiskās personas
- visu dibinātāju profesionālās izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Tiks noteikta vienota kārtība un kritēriji izglītojamo apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem mācību laikā profesionālās izglītības iestādē, tai skaitā noteikti profesionālās izglītības iestāžu pienākumi, nodrošinot apdrošināšanu atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam, un pienākumi, ja ir noticis nelaimes gadījums ar izglītojamo mācību laikā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
494 428 209
0
504 906 482
0
521 645 235
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
494 428 209
0
504 906 482
0
521 645 235
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
494 428 209
0
504 906 482
0
521 645 235
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
494 428 209
0
504 906 482
0
521 645 235
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ailēs "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" norādīts finansējuma apmērs saskaņā ar Likumu „Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”. Tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammai 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" 2023.gads - 96 120 429 euro, 2024.gadā un turpmāk - 93 236 103 euro un budžeta apakšprogrammai 03.11.00 "Koledžas" - 2023.gadā - 9 664 563 euro, 2024.gadā un turpmāk - 9 529 612 euro, Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammai 22.01.00 "Profesionālā izglītība" 2023.gadā - 2 360 156 euro, 2024.gadā un turpmāk - 2010386 euro, Kultūras ministrijas budžeta programmai 20.00.00 "Kultūrizglītība"- 2023.gadā - 71 882 075 euro, 2024.gadā - 70 893 279 euro, 2025.gadā un turpmāk - 70 875 317euro, Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammai 02.03.00 "Augstākās medicīnas izglītība" 2023.gadā - 21 334 268 euro, 2024.gadā un turpmāk - 21 409 667 euro, Aisardzības ministrijas budžeta apakšprogrammai 22.10.00 "Starptautisko operāciju un nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums" - 2023.gadā - 285 436 160 euro, 2024.gadā - 300 607 949 euro, 2025.gadā un turpmāk - 317 364 664 euro, Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammai 05.37.00"Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana"- 2023.gadā - 7 630 558 euro, 2024.gadā un turpmāk 7 219 486 euro).
Budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti to ministriju budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Apdrošinātājs tiks izvēlēts, Izglītības un zinātnes ministrijai veicot atbilstošu iepirkumu procedūru. Ņemot vērā tirgus situāciju, Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēm apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, veicot centralizētu iepirkumu (21 690 izglītojamie), limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt 1,20 euro ar segumu 2 500,00 euro ar risku Nāve. Invaliditāte. Traumas, kaulu lūzumi, apdegumi un apsaldējumi. Papildu medicīniskiem izdevumiem - 250,00 euro.
Kopējā prēmija atkarīga no izglītojamo skaita, ja izglītojamo skaits ir 0-30, tad limits uz katru izglītojamo pēc apdrošinātāja sniegtās informācijas indikatīvi varētu būt 6,00 euro, ja izglītojamo skaits ir 30-500, tad limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt 4,50 euro un ja izglītojamo skaits ir 500-2000, tad limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt 3,00 euro.
Ar izglītojamo apdrošināšanu saistītās izmaksas profesionālās sākotnējās izglītības programmās Izglītības un zinātnes ministrijas (indikatīvi 02.01.00 budžeta apakšprogrammā 22 955*1,2=27 546 euro gadā), Kultūras ministrijas (indikatīvi 1 897*3=5 691 euro gadā), Veselības ministrijas (indikatīvi 164*4,5=738 euro gadā), Labklājības ministrijas (indikatīvi 22*6=132 euro gadā), Iekšlietu ministrijas (indikatīvi 26*6=156 euro gadā), Zemkopības ministrijas (indikatīvi 503*3=1 509 euro gadā), Aizsardzības ministrijas (indikatīvi 75*4,5=338 euro gadā) un pašvaldību (atbilstoši katras pašvaldības izglītojamo skaits*atbilstošais limits) padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes nodrošinās to esošo līdzekļu ietvaros un papildu valsts budžeta finansējums nebūs nepieciešams.
Ar izglītojamo apdrošināšanu saistītās izmaksas pirmā līmeņa augstākās izglītības programmās Izglītības un zinātnes ministrijai indikatīvi 03.01.00 budžeta apakšprogrammā 7 904 euro (no tiem 1387*4,50 = 6 242 euro un 554*3=1662 euro), Kultūras ministrijai indikatīvi 145*4,50 = 653 euro, Zemkopības ministrijai indikatīvi 77 *4,50=347 euro, Veselības ministrijai indikatīvi 297*4,50 = 1 337 euro, Labklājības ministrijai 134*4,50 = 603 euro un Iekšlietu ministrijai indikatīvi 620*4,50 = 2 790 euro.
Iestādes ar izglītojamo apdrošināšanu saistītās izmaksas nodrošinās to esošo līdzekļu ietvaros un papildu valsts budžeta finansējums nebūs nepieciešams.
Budžeta ieņēmumi un izdevumi norādīti to ministriju budžeta programmām un apakšprogrammām, kuras projekts ietekmē.
Apdrošinātājs tiks izvēlēts, Izglītības un zinātnes ministrijai veicot atbilstošu iepirkumu procedūru. Ņemot vērā tirgus situāciju, Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēm apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, veicot centralizētu iepirkumu (21 690 izglītojamie), limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt 1,20 euro ar segumu 2 500,00 euro ar risku Nāve. Invaliditāte. Traumas, kaulu lūzumi, apdegumi un apsaldējumi. Papildu medicīniskiem izdevumiem - 250,00 euro.
Kopējā prēmija atkarīga no izglītojamo skaita, ja izglītojamo skaits ir 0-30, tad limits uz katru izglītojamo pēc apdrošinātāja sniegtās informācijas indikatīvi varētu būt 6,00 euro, ja izglītojamo skaits ir 30-500, tad limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt 4,50 euro un ja izglītojamo skaits ir 500-2000, tad limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt 3,00 euro.
Ar izglītojamo apdrošināšanu saistītās izmaksas profesionālās sākotnējās izglītības programmās Izglītības un zinātnes ministrijas (indikatīvi 02.01.00 budžeta apakšprogrammā 22 955*1,2=27 546 euro gadā), Kultūras ministrijas (indikatīvi 1 897*3=5 691 euro gadā), Veselības ministrijas (indikatīvi 164*4,5=738 euro gadā), Labklājības ministrijas (indikatīvi 22*6=132 euro gadā), Iekšlietu ministrijas (indikatīvi 26*6=156 euro gadā), Zemkopības ministrijas (indikatīvi 503*3=1 509 euro gadā), Aizsardzības ministrijas (indikatīvi 75*4,5=338 euro gadā) un pašvaldību (atbilstoši katras pašvaldības izglītojamo skaits*atbilstošais limits) padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes nodrošinās to esošo līdzekļu ietvaros un papildu valsts budžeta finansējums nebūs nepieciešams.
Ar izglītojamo apdrošināšanu saistītās izmaksas pirmā līmeņa augstākās izglītības programmās Izglītības un zinātnes ministrijai indikatīvi 03.01.00 budžeta apakšprogrammā 7 904 euro (no tiem 1387*4,50 = 6 242 euro un 554*3=1662 euro), Kultūras ministrijai indikatīvi 145*4,50 = 653 euro, Zemkopības ministrijai indikatīvi 77 *4,50=347 euro, Veselības ministrijai indikatīvi 297*4,50 = 1 337 euro, Labklājības ministrijai 134*4,50 = 603 euro un Iekšlietu ministrijai indikatīvi 620*4,50 = 2 790 euro.
Iestādes ar izglītojamo apdrošināšanu saistītās izmaksas nodrošinās to esošo līdzekļu ietvaros un papildu valsts budžeta finansējums nebūs nepieciešams.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Ministru kabineta noteikumi "Prakses organizēšanas kārtība profesionālās izglītības programmās", kas nosaka prakses organizācijas kārtību profesionālās izglītības programmās, tai skaitā prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus, ir pieņemti 29.08.2023. https://vestnesis.lv/op/2023/168.1
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/1da0fa47-6ffb-4120-a15d-29919a5f3c9f
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks precizēts pēc sabiedrības līdzdalības noslēgšanās
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija, izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, citas ministrijas un pašvaldības, kuru padotībā ir profesionālās izglītības iestādes, kā arī apdrošināšanas sabiedrības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Izglītības un zinātnes ministrijai organizēt iepirkumu attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā.
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiek nodrošināts, ka izglītojamam, ar kuru noticis nelaimes gadījums profesionālās izglītības programmas apguves laikā, tiek atlīdzināta ārstēšanās izdevumu apmaksa, tostarp pacienta maksājumiem, medikamentu iegādei, medicīniskai rehabilitācijai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar noteikumu projektu tiek nodrošināts, ka izglītojamam, ar kuru noticis nelaimes gadījums profesionālās izglītības programmas apguves laikā, tiek atlīdzināti ārstēšanās izdevumi, tostarp pacienta maksājumiem, medikamentu iegādei, medicīniskai rehabilitācijai.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi