23-TA-993: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk - SPSP likums) 35. pantā (papildināts ar ceturto un piekto daļu) un 36. panta pirmajā daļā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā. SPSP likuma 35. panta ceturtajā daļā noteikts, ka mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērots koeficients, un piektajā daļā noteikti koeficienti mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai dažādiem mājsaimniecību veidiem. SPSP likuma 36. panta pirmajā daļā noteikti kritēriji mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai, kas ir priekšnoteikums pamata sociālās palīdzības pabalstu (garantētā minimālā ienākuma (turpmāk - GMI) pabalsts un mājokļa pabalsts) piešķiršanai un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai.
2. Darba grupas, kurā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) un Latvijas pašvaldību Sociālo dienestu vadītāju apvienības pārstāvji, pašvaldību sociālo dienestu (turpmāk - sociālie dienesti) juristu pārstāvji, sociālo dienestu sociālās palīdzības nodaļu vadītāji/atbildīgie speciālisti, izstrādātie priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk - noteikumi Nr. 809).
2. Darba grupas, kurā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) un Latvijas pašvaldību Sociālo dienestu vadītāju apvienības pārstāvji, pašvaldību sociālo dienestu (turpmāk - sociālie dienesti) juristu pārstāvji, sociālo dienestu sociālās palīdzības nodaļu vadītāji/atbildīgie speciālisti, izstrādātie priekšlikumi grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk - noteikumi Nr. 809).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir saskaņot mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas kritērijus un mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas nosacījumus ar SPSP likumā noteikto, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā, kā arī precizēt vairākas normas noteikumos Nr. 809 ar mērķi viennozīmīgāk noteikt klientiem un sociālo dienestu darbiniekiem veicamās darbības, lai nodrošinātu līdzvērtīgu mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas procesu pašvaldībās.
Spēkā stāšanās termiņš
01.06.2023.
Pamatojums
SPSP likuma grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā. Pamata sociālās palīdzības pabalstus piešķir un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu nosaka par pilniem kalendāra mēnešiem, tāpēc noteikumu projektam ir svarīgi stāties spēkā ar mēneša pirmo datumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 809 tika izstrādāti un stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī pēc 2020. gada 25. jūnija Latvijas Republikas (turpmāk - LR) Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību LR Satversmes 1. un 109. pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-24-03) un 2020. gada 16. jūlija LR Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību LR Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-25-03).
Izpildot LR Satversmes tiesas spriedumos noteikto, galvenās lietas (minimālo ienākumu sliekšņi un pārskatīšanas biežums) tika noteiktas SPSP likumā, kā arī mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas un piešķiršanas principi un saturs. Grozījumi SPSP likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā, ir nepieciešami, lai pilnībā ieviestu LR Satversmes tiesas spriedumus lietās Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03.
Ievērojot pašvaldību subsidiaritāti, SPSP likumā tika deleģētas tiesības pašvaldībām noteikt labvēlīgākus nosacījumus mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai, tajā skaitā noteikt koeficientus GMI sliekšņu summai mājsaimniecībai, bet tikai nedaudzas pašvaldības to izmantoja. Lai risinātu situāciju, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77. pantā tika noteikts, ka no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam sociālie dienesti, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, GMI sliekšņu summai piemēro šādus koeficientus:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13. panta pirmajā daļā tika noteikts, ka papildus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77. pantā noteiktajiem mājsaimniecību veidiem periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. septembrim pārējiem mājsaimniecību veidiem piemēro koeficientu 1,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šo.
Koeficienti dot tiesības lielākam skaitam mājsaimniecību ar lielākiem ienākumiem kvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai. Vienlaikus tika noteikts līdzfinansējums pašvaldībām 50 procentu apmērā no mājokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem.
Savukārt par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam (2022./2023.gada apkures sezonā) mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai visām mājsaimniecībām GMI sliekšņu summai tiek piemērots Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13. pantā noteiktais koeficients 3 un nodrošināts līdzfinansējums 50 procentu apmērā.
Izpildot LR Satversmes tiesas spriedumos noteikto, galvenās lietas (minimālo ienākumu sliekšņi un pārskatīšanas biežums) tika noteiktas SPSP likumā, kā arī mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas un piešķiršanas principi un saturs. Grozījumi SPSP likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā, ir nepieciešami, lai pilnībā ieviestu LR Satversmes tiesas spriedumus lietās Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03.
Ievērojot pašvaldību subsidiaritāti, SPSP likumā tika deleģētas tiesības pašvaldībām noteikt labvēlīgākus nosacījumus mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai, tajā skaitā noteikt koeficientus GMI sliekšņu summai mājsaimniecībai, bet tikai nedaudzas pašvaldības to izmantoja. Lai risinātu situāciju, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77. pantā tika noteikts, ka no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam sociālie dienesti, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, GMI sliekšņu summai piemēro šādus koeficientus:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, – koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13. panta pirmajā daļā tika noteikts, ka papildus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 77. pantā noteiktajiem mājsaimniecību veidiem periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. septembrim pārējiem mājsaimniecību veidiem piemēro koeficientu 1,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šo.
Koeficienti dot tiesības lielākam skaitam mājsaimniecību ar lielākiem ienākumiem kvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai. Vienlaikus tika noteikts līdzfinansējums pašvaldībām 50 procentu apmērā no mājokļa pabalstam izlietotajiem līdzekļiem.
Savukārt par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam (2022./2023.gada apkures sezonā) mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai visām mājsaimniecībām GMI sliekšņu summai tiek piemērots Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13. pantā noteiktais koeficients 3 un nodrošināts līdzfinansējums 50 procentu apmērā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
SPSP likums un noteikumi Nr. 809 pašlaik neparedz mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai piemērot koeficientus. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteiktais koeficients 3 ir terminēts un ir spēkā līdz 2023. gada 31. maijam. SPSP likuma grozījumi, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā nosaka, ka šādi koeficienti GMI sliekšņu summai mājsaimniecībai tiks piemēroti neterminēti:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2;
3) mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficientu 2;
4) pārējām mājsaimniecībām — koeficientu 1,5.
Darba grupas diskusijās parādījās atšķirīga izpratne un līdz ar to atšķirīga piemērošana noteikumos Nr.809 lietotajam terminam "faktiskie izdevumi" un līdz ar to piedāvājums aizstāt to ar vārdiem "rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu".
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2;
3) mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, — koeficientu 2;
4) pārējām mājsaimniecībām — koeficientu 1,5.
Darba grupas diskusijās parādījās atšķirīga izpratne un līdz ar to atšķirīga piemērošana noteikumos Nr.809 lietotajam terminam "faktiskie izdevumi" un līdz ar to piedāvājums aizstāt to ar vārdiem "rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu".
Risinājuma apraksts
Lai noteikumos Nr. 809 iekļautu SPSP likumā noteiktos koeficientus mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai, paredzēts noteikumu Nr. 809 10. punktu izteikt šādā redakcijā:
"10. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu par mājokli) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) x KOEF + K – I, kur
Pmaj – pabalsta apmērs;
(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai:
GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;
K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru)."
"10. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu koeficientu, un rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summu par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu par mājokli) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) x KOEF + K – I, kur
Pmaj – pabalsta apmērs;
(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai:
GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
KOEF – koeficients, kas noteikts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;
K – rēķinos vai kvītīs aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto izdevumu summu);
I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru)."
Problēmas apraksts
SPSP likuma grozījumi, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā, nosaka vairākas izmaiņas ienākumu veidos, ko neuzskata par ienākumiem, novērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju un aprēķinot pamata sociālās palīdzības pabalstu apmēru mājsaimniecībai. Ienākumi veidi, ko uzskata un ko neuzskata par ienākumiem šo noteikumu izpratnē apkopoti noteikumu Nr. 809. 2. pielikumā "Iztikas līdzekļu deklarācija".
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 809 2. pielikums izteikts jaunā redakcijā, ietverot likuma grozījumos noteiktās izmaiņas, kā arī vairāki ienākumu veidi no 12 mēnešu vērtēšanas perioda pārcelti uz trīs mēnešu vērtēšanas periodu atbilstoši darba grupas izteiktajiem priekšlikumiem, kas balstīti divu gadu praktiskā darba pieredzē.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 809 2. punkts nosaka papildu iesniedzamos dokumentus, kas nav pieejami valsts un pašvaldību datu bāzēs. Darba grupas diskusijās atklājās dažāda izpratne un dažāda šī punkta apakšpunktu piemērošanas prakse sociālajos dienestos.
Ņemot vērā, ka personas iesniedz bankas kontu izdrukas un ja neto darba alga uzrādās bankas konta izdrukās, sociālais dienests ne vienmēr pieprasa personai iesniegt darba devēja izziņu par darba samaksu.
Noteikumu Nr. 809 2.4. apakšpunktā noteikts, ka sociālajā dienestā jāiesniedz visu mājsaimniecības locekļu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus, bet termins "pārskats" neietver visu nepieciešamo informāciju, kas noteikta likumā. Likuma 36. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka sociālais dienests izvērtē mājsaimniecības naudas līdzekļu uzkrājumus, kas tiek vērtēti pēc bankas kontu izdrukām. Tāpat svarīgi ir redzēt naudas līdzekļu kustību, jo, piemēram, likuma 36. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka par ienākumiem neuzskata summu, ko persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam.
Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 28. punktā noteiktajam konta izraksts ir papīra vai elektroniskā veidā sagatavots dokuments, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs izsniedz maksājuma pakalpojuma izmantotājam un kurā atspoguļota visa noteiktā laika periodā maksājumu kontā notikušo naudas līdzekļu kustība un maksājumu konta atlikums šā perioda sākumā un beigās.
Noteikumu Nr. 809 2.6. apakšpunktā noteikts, ka mājokļa pabalsta aprēķināšanai papildus
jāiesniedz dokumentus, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, bet nav noteikts par kādu periodu, kas rada neskaidrības piemērošanā. Turklāt 2.6. apakšpunktā minētais viens piemērs par mājokļa lietošanu apliecinošu dokumentu - īres līgumu, rada priekšstatu, ka tas ir vienīgais dokuments. Praksē tiek piemērots arī dāvinājuma līgums, īpašnieka rakstisks apliecinājums, kur norādīta norēķinu kārtība, kā arī, pamatojoties uz Civillikumu, radniecība līdz trešajai pakāpei tiek uzskatīta par mājokļa lietošanas pamatojumu kopā ar deklarēto dzīvesvietu šajā mājoklī.
Ņemot vērā, ka personas iesniedz bankas kontu izdrukas un ja neto darba alga uzrādās bankas konta izdrukās, sociālais dienests ne vienmēr pieprasa personai iesniegt darba devēja izziņu par darba samaksu.
Noteikumu Nr. 809 2.4. apakšpunktā noteikts, ka sociālajā dienestā jāiesniedz visu mājsaimniecības locekļu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus, bet termins "pārskats" neietver visu nepieciešamo informāciju, kas noteikta likumā. Likuma 36. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka, ka sociālais dienests izvērtē mājsaimniecības naudas līdzekļu uzkrājumus, kas tiek vērtēti pēc bankas kontu izdrukām. Tāpat svarīgi ir redzēt naudas līdzekļu kustību, jo, piemēram, likuma 36. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka par ienākumiem neuzskata summu, ko persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam.
Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 28. punktā noteiktajam konta izraksts ir papīra vai elektroniskā veidā sagatavots dokuments, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs izsniedz maksājuma pakalpojuma izmantotājam un kurā atspoguļota visa noteiktā laika periodā maksājumu kontā notikušo naudas līdzekļu kustība un maksājumu konta atlikums šā perioda sākumā un beigās.
Noteikumu Nr. 809 2.6. apakšpunktā noteikts, ka mājokļa pabalsta aprēķināšanai papildus
jāiesniedz dokumentus, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, bet nav noteikts par kādu periodu, kas rada neskaidrības piemērošanā. Turklāt 2.6. apakšpunktā minētais viens piemērs par mājokļa lietošanu apliecinošu dokumentu - īres līgumu, rada priekšstatu, ka tas ir vienīgais dokuments. Praksē tiek piemērots arī dāvinājuma līgums, īpašnieka rakstisks apliecinājums, kur norādīta norēķinu kārtība, kā arī, pamatojoties uz Civillikumu, radniecība līdz trešajai pakāpei tiek uzskatīta par mājokļa lietošanas pamatojumu kopā ar deklarēto dzīvesvietu šajā mājoklī.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu administratīvo slogu un precīzāk nodefinētu papildu iesniedzamos dokumentus iztikas līdzekļu deklarācijas sagatavošanai un mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai, jaunā redakcijā izteikti šādi 2. punkta apakšpunkti:
"2.2. darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamā informācija;
2.4. visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
2.6. dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos izdevumus, par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus, ja minēto dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;"
"2.2. darba devēja izziņu par darba samaksu par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā, ja personas kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstos nav nepieciešamā informācija;
2.4. visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par pēdējo trīs pilnu kalendāra mēnešu naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās;
2.6. dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos izdevumus, par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus, ja minēto dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;"
Problēmas apraksts
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7.1 panta piektajā daļā noteikts, ka tiek izmantota pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogramma SOPA, kas pēc būtības ir tā pati administrēšanas lietojumprogramma, kas minēta noteikumu Nr. 809 3. punktā, tikai ar atšķirīgu nosaukumu.
Noteikumu Nr. 809 3. punktā noteikts, ka iesniedzējs paraksta elektroniski sagatavoto iztikas līdzekļu deklarāciju, ko vairāki sociālie dienesti atzinuši par lieku darbību ik pa trim vai sešiem mēnešiem. Turklāt, ņemot vērā Covid-19 periodu un SPSP likuma grozījumus attiecībā uz minimālo ienākumu sliekšņu un mājokļa koeficientu izmaiņām, kad normatīvos tiek noteikts deklarācijas pagarināšanas periods vai citu izmaiņu automātiska piemērošana bez klienta klātbūtnes, šo normu padara deklaratīvu.
SPSP likuma 36. panta trešā daļa nosaka, ka pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu:
1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;
3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi noteiktos izņēmuma gadījumos.
Taču lielas atšķirības piemērošanā rada tas, ka noteikumos nav skaidri nedefinēts, uz cik ilgu laiku ir spēkā sagatavotā iztikas līdzekļu deklarācija un vai tā ir piemērojama visiem atbalsta veidiem.
Noteikumu Nr. 809 3. punktā noteikts, ka iesniedzējs paraksta elektroniski sagatavoto iztikas līdzekļu deklarāciju, ko vairāki sociālie dienesti atzinuši par lieku darbību ik pa trim vai sešiem mēnešiem. Turklāt, ņemot vērā Covid-19 periodu un SPSP likuma grozījumus attiecībā uz minimālo ienākumu sliekšņu un mājokļa koeficientu izmaiņām, kad normatīvos tiek noteikts deklarācijas pagarināšanas periods vai citu izmaiņu automātiska piemērošana bez klienta klātbūtnes, šo normu padara deklaratīvu.
SPSP likuma 36. panta trešā daļa nosaka, ka pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu:
1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;
3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi noteiktos izņēmuma gadījumos.
Taču lielas atšķirības piemērošanā rada tas, ka noteikumos nav skaidri nedefinēts, uz cik ilgu laiku ir spēkā sagatavotā iztikas līdzekļu deklarācija un vai tā ir piemērojama visiem atbalsta veidiem.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projektā noteikumu Nr. 809 3. punkts izteikts šādā redakcijā:
"3. Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA un šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (2. pielikums) (turpmāk – deklarācija). Iesniedzējs var sagatavot un iesniegt deklarāciju, arī izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.gov.lv)."
Grozījumu projektā noteikumus Nr. 809 paredzēts papildināt ar 3.1 punktu, lai viennozīmīgi sasaistītu deklarācijas periodu ar SPSP likumā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas periodu:
"3.1 Deklarāciju sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto periodu (turpmāk – deklarācijas periods)."
"3. Mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai sociālais dienests izmanto pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA un šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas un elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (2. pielikums) (turpmāk – deklarācija). Iesniedzējs var sagatavot un iesniegt deklarāciju, arī izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.gov.lv)."
Grozījumu projektā noteikumus Nr. 809 paredzēts papildināt ar 3.1 punktu, lai viennozīmīgi sasaistītu deklarācijas periodu ar SPSP likumā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas periodu:
"3.1 Deklarāciju sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ievērojot pamata sociālās palīdzības pabalstiem un trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusam noteikto periodu (turpmāk – deklarācijas periods)."
Problēmas apraksts
Darba grupas diskusijās parādījās ļoti atšķirīga pieeja situācijās, kad klients lūdz veikt mājokļa pabalsta pārrēķinu, ja izdevumi par mājokli ir lielāki, kā tajā mēnesī, kad tika iesniegta deklarācija. Tāpat veidojās situācijas, kad personai ticis piešķirts attiecīgais statuss, taču persona nav iesniegusi ar mājokli saistītus izdevumus apliecinošus dokumentus un sociālais dienests nav varējis aprēķināt mājokļa pabalstu.
Atšķirīgās pieejas:
- ir dienesti, kuri neveic mājokļa pabalsta pārrēķinus, jo veic aprēķinus katru mēnesi jeb piešķir mājokļa pabalstu uz deklarācijas periodu bez konkrētas summas un klients katru mēnesi atnes kvītis. Mēnešos, kad mājokļa pabalsts pēc aprēķina sanāk - izmaksā mājokļa pabalstu, mēnešos, kad pēc aprēķina nesanāk mājokļa pabalsts, neizmaksā pabalstu;
- ir dienesti, kuri veic pārrēķinus par iepriekšējiem mēnešiem visa deklarācijas perioda ietvaros, ja bija piešķirts mājokļa pabalsts;
- ir dienesti, kuri veic pārrēķinus tikai par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, ja bija veikts mājokļa pabalsta aprēķins;
- ir dienesti, kuri veic mājokļa pabalsta aprēķinu deklarācijas ietvaros arī tad, ja iepriekš nebija piešķirts mājokļa pabalsts.
Atšķirīgās pieejas:
- ir dienesti, kuri neveic mājokļa pabalsta pārrēķinus, jo veic aprēķinus katru mēnesi jeb piešķir mājokļa pabalstu uz deklarācijas periodu bez konkrētas summas un klients katru mēnesi atnes kvītis. Mēnešos, kad mājokļa pabalsts pēc aprēķina sanāk - izmaksā mājokļa pabalstu, mēnešos, kad pēc aprēķina nesanāk mājokļa pabalsts, neizmaksā pabalstu;
- ir dienesti, kuri veic pārrēķinus par iepriekšējiem mēnešiem visa deklarācijas perioda ietvaros, ja bija piešķirts mājokļa pabalsts;
- ir dienesti, kuri veic pārrēķinus tikai par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, ja bija veikts mājokļa pabalsta aprēķins;
- ir dienesti, kuri veic mājokļa pabalsta aprēķinu deklarācijas ietvaros arī tad, ja iepriekš nebija piešķirts mājokļa pabalsts.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu līdzvērtīgu pieeju pašvaldībās mājokļa pabalsta apmēra pārrēķina vai aprēķina veikšanā deklarācijas periodā, grozījumi paredz papildināt noteikumus Nr. 809 ar diviem jauniem punktiem šādā redakcijā:
"10.1 Ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņemšanas palielinās izdevumi par mājokli, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trīs kalendāra mēnešiem no iesnieguma par mājokļa pabalsta pārrēķinu iesniegšanas.
10.2 Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt mājokļa pabalsta aprēķinu ne vairāk kā par deklarācijas perioda iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, uzrādot rēķinus vai kvītis par katru konkrēto mēnesi. Aprēķinu par turpmāko deklarācijas periodu veic atbilstoši kārtējā mēneša izdevumus apliecinošiem dokumentiem."
"10.1 Ja mājsaimniecībai pēc lēmuma par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņemšanas palielinās izdevumi par mājokli, sociālais dienests, pamatojoties uz iesniegumu par mājokļa pabalsta pārrēķinu un iesniegtajiem rēķiniem vai kvītīm, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par iepriekšējiem trīs kalendāra mēnešiem no iesnieguma par mājokļa pabalsta pārrēķinu iesniegšanas.
10.2 Ja mājsaimniecībai deklarācijas periodā nav aprēķināts un piešķirts mājokļa pabalsts, tai ir tiesības pieprasīt sociālajam dienestam veikt mājokļa pabalsta aprēķinu ne vairāk kā par deklarācijas perioda iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, uzrādot rēķinus vai kvītis par katru konkrēto mēnesi. Aprēķinu par turpmāko deklarācijas periodu veic atbilstoši kārtējā mēneša izdevumus apliecinošiem dokumentiem."
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 809 13. punkts dublē vairākas Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) un SPSP likuma normas.
SPSP likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikts sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu paziņošanas veids: pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums informēt personu, kas pieprasījusi sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, par pieņemto lēmumu un atteikuma gadījumā rakstveidā norādīt atteikuma iemeslus, kā arī lēmuma pārsūdzēšanas termiņus un kārtību.
APL 64. panta pirmajā daļā noteikts, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
Savukārt APL 64. panta otrajā daļā noteikts, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Noteikumu Nr. 809 13. punkta pēdējā teikumā noteikts, ka par pieņemto lēmumu sociālais dienests informē iesniedzēju.
APL 70. pants paredz, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi — , neietekmē tā stāšanos spēkā. Administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.
SPSP likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikts sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu paziņošanas veids: pašvaldības sociālajam dienestam ir pienākums informēt personu, kas pieprasījusi sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, par pieņemto lēmumu un atteikuma gadījumā rakstveidā norādīt atteikuma iemeslus, kā arī lēmuma pārsūdzēšanas termiņus un kārtību.
APL 64. panta pirmajā daļā noteikts, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.
Savukārt APL 64. panta otrajā daļā noteikts, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
Noteikumu Nr. 809 13. punkta pēdējā teikumā noteikts, ka par pieņemto lēmumu sociālais dienests informē iesniedzēju.
APL 70. pants paredz, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi — , neietekmē tā stāšanos spēkā. Administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.
Risinājuma apraksts
Lai harmonizētu noteikumu Nr. 809 normas ar APL un izvairītos no liekvārdības noteikumu 13. punkts un 14.punkts izteikts šādā redakcijā:
“13. Sociālais dienests pēc šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un 3. punktā minētās deklarācijas sagatavošanas izvērtē mājsaimniecības materiālos resursus, aprēķina pamata sociālās palīdzības pabalstus (garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu) un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, kā arī lēmumu par mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai atteikumu.
"14. Pamata sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss tiek noteikts ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un lēmums par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam."
“13. Sociālais dienests pēc šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un 3. punktā minētās deklarācijas sagatavošanas izvērtē mājsaimniecības materiālos resursus, aprēķina pamata sociālās palīdzības pabalstus (garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu) un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, kā arī lēmumu par mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai atteikumu.
"14. Pamata sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss tiek noteikts ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un lēmums par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam."
Problēmas apraksts
Mājsaimniecības, kuras mājokli apkurina individuāli, kurināmo iegādājas visai apkures sezonai vai pa daļām atkarībā no rocības vai arī atkarībā no iespējas kurināmo novietot piemērotā vietā.
Bieži sociālajos dienestos esošā norma par faktisko izdevumu summu tika piemērota tādā veidā, ka mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā vienu reizi kalendārā gadā tika izmantota tikai tā summa, par kādu klients varēja atļauties vienā reizē iegādāties kurināmo. Pretējā gadījumā klients ne vienmēr atnesa dienestam čeku par malkas iegādi, ja pabalsts izmaksāts avansā.
Labāka situācija ir tajās pašvaldībās, kur sociālajiem dienestiem ir vienošanās ar vairākiem malkas piegādātājiem, kuri ir gatavi izrakstīt klientam faktūrrēķinu par dienesta aprēķināto mājokļa pabalsta summu un dienests var pārskaitīt pabalsta summu tieši malkas piegādātājam.
Ir vairāku dzīvokļu mājas, kuras apsaimnieko paši dzīvokļu īpašnieki, kuras tiek apkurinātas ar vienu kopēju cietā kurināmā katlu, kur kurināmo pērk dažādos veidos, piemēram, katrs dzīvokļa īpašnieks pērk savu daļu, dzīvokļa īpašnieki rindas kārtībā pērk kurināmo vienam mēnesim visai mājai, utt.
Bieži sociālajos dienestos esošā norma par faktisko izdevumu summu tika piemērota tādā veidā, ka mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā vienu reizi kalendārā gadā tika izmantota tikai tā summa, par kādu klients varēja atļauties vienā reizē iegādāties kurināmo. Pretējā gadījumā klients ne vienmēr atnesa dienestam čeku par malkas iegādi, ja pabalsts izmaksāts avansā.
Labāka situācija ir tajās pašvaldībās, kur sociālajiem dienestiem ir vienošanās ar vairākiem malkas piegādātājiem, kuri ir gatavi izrakstīt klientam faktūrrēķinu par dienesta aprēķināto mājokļa pabalsta summu un dienests var pārskaitīt pabalsta summu tieši malkas piegādātājam.
Ir vairāku dzīvokļu mājas, kuras apsaimnieko paši dzīvokļu īpašnieki, kuras tiek apkurinātas ar vienu kopēju cietā kurināmā katlu, kur kurināmo pērk dažādos veidos, piemēram, katrs dzīvokļa īpašnieks pērk savu daļu, dzīvokļa īpašnieki rindas kārtībā pērk kurināmo vienam mēnesim visai mājai, utt.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu līdzvērtīgu pieeju mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanā, piešķiršanā un izmaksā individuālās apkures gadījumā, noteikumu Nr. 809 11. un 15. punktu paredzēts izteikt šādā redakcijā un papildināt ar 15.1 punktu:
"11. Mājokļa pabalsta apmēru mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot individuālo apkures sistēmu, izņemot šo noteikumu 3. pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos, aprēķina un piešķir vienu reizi kalendāra gadā, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējo 3. pielikumā noteikto izdevumu rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summas par attiecīgo periodu."
Arī daudzdzīvokļu individuālās apkures mājās dzīvojošām mājsaimniecībām piemērojamas normas, kas paredzētas individuālās apkures gadījumiem. Daudzdzīvokļu individuālās apkures mājas īpašniekiem jāvienojas, kādā veidā sadalīt kurināmā iegādes izdevumus, ja kādai no mājsaimniecībām nepieciešama sociālā palīdzība (mājokļa pabalsts).
"15. Garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksā reizi mēnesī. Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot šo noteikumu 11. punktā noteikto mājokļa pabalstu, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendāra gada laikā.
15.1 Šo noteikumu 11. punktā noteikto mājokļa pabalstu var izmaksāt avansā, vienojoties ar iesniedzēju par faktisko izdevumu rēķinu vai čeku iesniegšanu pēc darījuma veikšanas."
"11. Mājokļa pabalsta apmēru mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot individuālo apkures sistēmu, izņemot šo noteikumu 3. pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos, aprēķina un piešķir vienu reizi kalendāra gadā, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējo 3. pielikumā noteikto izdevumu rēķinos vai kvītīs aprēķināto maksājumu summas par attiecīgo periodu."
Arī daudzdzīvokļu individuālās apkures mājās dzīvojošām mājsaimniecībām piemērojamas normas, kas paredzētas individuālās apkures gadījumiem. Daudzdzīvokļu individuālās apkures mājas īpašniekiem jāvienojas, kādā veidā sadalīt kurināmā iegādes izdevumus, ja kādai no mājsaimniecībām nepieciešama sociālā palīdzība (mājokļa pabalsts).
"15. Garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksā reizi mēnesī. Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot šo noteikumu 11. punktā noteikto mājokļa pabalstu, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendāra gada laikā.
15.1 Šo noteikumu 11. punktā noteikto mājokļa pabalstu var izmaksāt avansā, vienojoties ar iesniedzēju par faktisko izdevumu rēķinu vai čeku iesniegšanu pēc darījuma veikšanas."
Problēmas apraksts
SPSP likuma 37. pants nosaka, ka GMI pabalstu mājsaimniecībai izmaksā naudā, pārējos piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus mājsaimniecībai var izmaksāt naudā vai pabalsta summas apmērā sedzot izdevumus par precēm vai pakalpojumiem.
Savukārt noteikumu Nr. 809 16. punktā noteikts, ka piešķirto GMI pabalstu pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā skaidrā naudā, mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, izdevumus par kurināmā iegādi var segt, veicot pārskaitījumu piegādātājam vai pārskaitīt uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Praksē ir gadījumi, kad nepieciešams mājokļa pabalstu izmaksāt mājokļa īpašniekam vai iesniedzējam, un tad šīs divas normas tiek piemērotas atšķirīgi, pat līdz tādai situācijai, ka atsevišķās pozīcijās tiek veidota mākslīga pārmaksa, bet netiek izmaksāts/pārskaitīts tajās pozīcijās, kur tas nepieciešams.
Savukārt noteikumu Nr. 809 16. punktā noteikts, ka piešķirto GMI pabalstu pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā skaidrā naudā, mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, izdevumus par kurināmā iegādi var segt, veicot pārskaitījumu piegādātājam vai pārskaitīt uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Praksē ir gadījumi, kad nepieciešams mājokļa pabalstu izmaksāt mājokļa īpašniekam vai iesniedzējam, un tad šīs divas normas tiek piemērotas atšķirīgi, pat līdz tādai situācijai, ka atsevišķās pozīcijās tiek veidota mākslīga pārmaksa, bet netiek izmaksāts/pārskaitīts tajās pozīcijās, kur tas nepieciešams.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu līdzvērtīgu pieeju mājokļa pabalsta izmaksu veikšanā, tiek piedāvāts noteikumu Nr. 809 16. punktu sadalīt divās daļās un izteikt šādā redakcijā:
"16. Piešķirto garantētā minimālā ienākuma pabalstu pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā skaidrā naudā.
16.1 Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam, citiem pakalpojumu sniedzējiem un kurināmā piegādātājam vai uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, vai izmaksā iesniedzējam skaidrā naudā."
Aprēķināto mājokaļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam, komunālo vai citu pakalpojumu sniedzējam (elektrība, gāze telekomunikācijas) un kurināmā piegādātājam. Ja mājokļa pabalsta saņēmējs jau ir veicis apmaksu par konkrētu pakalpojumu, izveidojusies pārmaksa vai ir citi apstākļi, kāpēc nevar veikt pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējam, mājokļa pabalstu izmaksā iesnieguma iesniedzējam, veicot pārskaitījumu uz iesniedzēja norādīto maksājumu kontu, vai izmaksā skaidrā naudā.
"16. Piešķirto garantētā minimālā ienākuma pabalstu pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā skaidrā naudā.
16.1 Piešķirto mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam, citiem pakalpojumu sniedzējiem un kurināmā piegādātājam vai uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, vai izmaksā iesniedzējam skaidrā naudā."
Aprēķināto mājokaļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam, komunālo vai citu pakalpojumu sniedzējam (elektrība, gāze telekomunikācijas) un kurināmā piegādātājam. Ja mājokļa pabalsta saņēmējs jau ir veicis apmaksu par konkrētu pakalpojumu, izveidojusies pārmaksa vai ir citi apstākļi, kāpēc nevar veikt pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējam, mājokļa pabalstu izmaksā iesnieguma iesniedzējam, veicot pārskaitījumu uz iesniedzēja norādīto maksājumu kontu, vai izmaksā skaidrā naudā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 809 3. pielikumā ir noteiktas mājokļa kopējās platības normas un izņēmuma gadījumi attiecībā uz vienistabas un divistabu dzīvokļiem.
Praksē ir gadījumi, kad līdzīgā izņēmuma situācijā dzīvo persona, bet viņai nav dzīvoklis, bet divu vai trīs istabu māja. Burtiski piemērojot noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 1. punktu, mājokļa pabalsts tiek aprēķināts par 32 m2. Šādā gadījumā persona nevar saņemt pietiekamu mājokļa pabalsta apmēru, piemēram, malkas iegādei.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/majokli/preses-relizes/7126-majoklus-raksturojosie-raditaji-2021-gada):
2021. gadā apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju ir 32,3 m2, kas ir par 4 m2 vairāk nekā 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā (2011. gadā – 28,3 m2).
Novadu vidū mazākā platība uz iemītnieku ir Aizkraukles novadā – 26,8 m2, bet lielākā – Garkalnes novadā – 75,6 m2 uz iemītnieku jeb vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā.
Visneaizsargātākās ir atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti un atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas, īpaši, ja tās dzīvo lauku viensētās, kuru platība pārsniedz vidējos rādītājus.
Ir pašvaldības, kuras jau šobrīd piemēroja divu istabu platību atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti lauku apvidū. Piemērojot šo normu visās pašvaldībā vienādi, izdevumu izmaiņas nav būtiskas, jo mājokļa pabalsta apmēru ietekmē personas ienākumi un izdevumi par kurināmo, kas tika ņemti vērā sagatavojot grozījumus SPSP likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā.
Noteikumu 3. pielikuma 2. punktā tiek saglabāta maksimālā norma īres maksai 5 euro par mājokļa m2, ņemot vērā SPSP likuma 36. panta piektajā daļā noteikto normu, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz izdevumu pozīciju normām, tajā skaitā īres maksai, ko izmanto, piemēram, Rīgas pašvaldība.
Praksē ir gadījumi, kad līdzīgā izņēmuma situācijā dzīvo persona, bet viņai nav dzīvoklis, bet divu vai trīs istabu māja. Burtiski piemērojot noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 1. punktu, mājokļa pabalsts tiek aprēķināts par 32 m2. Šādā gadījumā persona nevar saņemt pietiekamu mājokļa pabalsta apmēru, piemēram, malkas iegādei.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju (https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/majokli/preses-relizes/7126-majoklus-raksturojosie-raditaji-2021-gada):
2021. gadā apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju ir 32,3 m2, kas ir par 4 m2 vairāk nekā 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā (2011. gadā – 28,3 m2).
Novadu vidū mazākā platība uz iemītnieku ir Aizkraukles novadā – 26,8 m2, bet lielākā – Garkalnes novadā – 75,6 m2 uz iemītnieku jeb vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā.
Visneaizsargātākās ir atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti un atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas, īpaši, ja tās dzīvo lauku viensētās, kuru platība pārsniedz vidējos rādītājus.
Ir pašvaldības, kuras jau šobrīd piemēroja divu istabu platību atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai personai ar invaliditāti lauku apvidū. Piemērojot šo normu visās pašvaldībā vienādi, izdevumu izmaiņas nav būtiskas, jo mājokļa pabalsta apmēru ietekmē personas ienākumi un izdevumi par kurināmo, kas tika ņemti vērā sagatavojot grozījumus SPSP likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. jūnijā.
Noteikumu 3. pielikuma 2. punktā tiek saglabāta maksimālā norma īres maksai 5 euro par mājokļa m2, ņemot vērā SPSP likuma 36. panta piektajā daļā noteikto normu, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz izdevumu pozīciju normām, tajā skaitā īres maksai, ko izmanto, piemēram, Rīgas pašvaldība.
Risinājuma apraksts
Lai risinātu šo situāciju noteikumu Nr. 809 3. pielikuma pirmais punkts tiek papildināts ar 1.3. apakšpunktu, kā arī atsauce uz 1.3. apakšpunktu tiek iekļauta šā pielikuma 2.punktā:
"1.3. līdz 50 m2 no mājokļa kopējās platības, ja mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena persona, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena persona, kura sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
2. Dzīvojamo telpu īre saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem, bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m2, ja pašvaldības dome nav noteikusi atšķirīgu summu, un apsaimniekošanas vai komunālo maksājumu rēķinā vai kvītī aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1., 1.2. vai 1.3. apakšpunktā norādītās normas)."
"1.3. līdz 50 m2 no mājokļa kopējās platības, ja mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena persona, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena persona, kura sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
2. Dzīvojamo telpu īre saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem, bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m2, ja pašvaldības dome nav noteikusi atšķirīgu summu, un apsaimniekošanas vai komunālo maksājumu rēķinā vai kvītī aprēķinātā maksājumu summa par attiecīgo periodu (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1., 1.2. vai 1.3. apakšpunktā norādītās normas)."
Problēmas apraksts
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13.panta 2.2 daļas 2. punktā noteikts, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas, izņemot mājokļus, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 euro par mājokļa kvadrātmetru.
Šobrīd noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktā noteikts, ka mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, mājokļa pabalsta apmēru aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne kā 0,95 euro par mājokļa kvadrātmetru mēnesī papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā un attiecīgi šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.
Šobrīd noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 4.3. un 5.4. apakšpunktā noteikts, ka mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi vai elektroenerģiju, mājokļa pabalsta apmēru aprēķina atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne kā 0,95 euro par mājokļa kvadrātmetru mēnesī papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā un attiecīgi šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.
Risinājuma apraksts
Lai krasi nepasliktinātu sociālā dienesta klientu situāciju, noteikumu projekts paredz pārņemt Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto normu un izteikt 4.3 un 5.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.3. mājoklī, kuru apkurina izmantojot gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām."
"5.4. mājoklī, kuru apkurina izmantojot elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām."
"4.3. mājoklī, kuru apkurina izmantojot gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām."
"5.4. mājoklī, kuru apkurina izmantojot elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām."
Problēmas apraksts
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 13.panta 2.2 daļas 1. punktā noteikts, ka mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteiktās mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas, izņemot mājokļa pabalsta apmēru mājoklim, kur apkuri nodrošina ar cieto kurināmo, aprēķina, piemērojot ne vairāk kā 12 euro par mājokļa kvadrātmetru.
Šobrīd noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 7.1. apakšpunktā noteikts, ka piemēro 6 euro par kvadrātmetru.
Šobrīd noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 7.1. apakšpunktā noteikts, ka piemēro 6 euro par kvadrātmetru.
Risinājuma apraksts
Lai krasi nepasliktinātu sociālā dienesta klientu situāciju, noteikumu projekts paredz pārņemt Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto normu un izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī, izņemot šā pielikuma 4.3. un 5.4.apakšpunktā noteiktajos gadījumos:
7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 12 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas) kalendāra gadā;
7.2. kopējā mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā viena mēneša mājsaimniecības izdevumos iekļauj 7.1. apakšpunktā aprēķināto summu."
"7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī, izņemot šā pielikuma 4.3. un 5.4.apakšpunktā noteiktajos gadījumos:
7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 12 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas) kalendāra gadā;
7.2. kopējā mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā viena mēneša mājsaimniecības izdevumos iekļauj 7.1. apakšpunktā aprēķināto summu."
Problēmas apraksts
Darba grupa norādīja uz nepieciešamību precizēt vēl vairākas normas noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 8. punktā, jo to piemērošana pašvaldībās ir atšķirīga (piemēram, izdevumus par dūmvadu un ventilācijas apkopi, ko vairākas pašvaldības piemēro, bet citas nepiemēro mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai), kā arī notikušas vairāku pakalpojumu cenu izmaiņas (ūdensskaitītāju nomaiņa, verifikācija), kas ir ņemamas vērā pēc noteikumu jēgas un būtības.
Noteikumos nav noteikts, ka visi vienreizējie izdevumi iekļaujami mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā viena mēneša izdevumos, ko pašvaldības piemēro atšķirīgi.
Noteikumos nav noteikts, ka visi vienreizējie izdevumi iekļaujami mājokļa pabalsta apmēra aprēķinā viena mēneša izdevumos, ko pašvaldības piemēro atšķirīgi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu 3. pielikuma 8. punktā noteiktajām normām ir precizējoša nozīme, lai visās pašvaldībās tās piemērotu vienādi. Nosakot minimālo vērtību “maksimālo vērtību” ņemtas vērā pašreizējās vidējās izmaksas, t.sk. to pietiekamība.
Precizētās normas noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 8. punktā izteiktas šādā redakcijā:
"8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu, nomaiņu vai verifikāciju vienu reizi normatīvajos aktos noteiktajā periodā – līdz 25 euro, bet ne vairāk, kā norādīts rēķinā vai kvītī;
8.3 par gāzes baloniem ar kopējo tilpumu līdz 108 litriem kalendārajā gadā mājsaimniecībai;
8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu atbilstoši pakalpojuma sniedzēju rēķinos aprēķinātajai maksājumu summai mēnesī, bet ne vairāk kā 20 euro vienai personai mājsaimniecībā un 10 euro pārējām personām mājsaimniecībā;
8.5. par dūmvadu un ventilācijas apkopi individuālās dzīvojamās mājās vai dzīvokļos, kur apkopi veic individuāli, līdz 150 euro vienu reizi kalendāra gadā.
9. Zemes nomas maksu, nekustamā īpašuma nodokļa maksu (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas), izdevumus par ūdensskaitītāju uzstādīšanu vai pārbaudi un dūmvadu un ventilācijas apkopi iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.”
Precizētās normas noteikumu Nr. 809 3. pielikuma 8. punktā izteiktas šādā redakcijā:
"8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu, nomaiņu vai verifikāciju vienu reizi normatīvajos aktos noteiktajā periodā – līdz 25 euro, bet ne vairāk, kā norādīts rēķinā vai kvītī;
8.3 par gāzes baloniem ar kopējo tilpumu līdz 108 litriem kalendārajā gadā mājsaimniecībai;
8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu atbilstoši pakalpojuma sniedzēju rēķinos aprēķinātajai maksājumu summai mēnesī, bet ne vairāk kā 20 euro vienai personai mājsaimniecībā un 10 euro pārējām personām mājsaimniecībā;
8.5. par dūmvadu un ventilācijas apkopi individuālās dzīvojamās mājās vai dzīvokļos, kur apkopi veic individuāli, līdz 150 euro vienu reizi kalendāra gadā.
9. Zemes nomas maksu, nekustamā īpašuma nodokļa maksu (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas), izdevumus par ūdensskaitītāju uzstādīšanu vai pārbaudi un dūmvadu un ventilācijas apkopi iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ņemot vērā, ka pasākumi (minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība) un no tā izrietošie grozījumi SPSP likumā ir izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022. – 2024. gadam”, tad atbilstoši 2021. gada 17. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 657 “Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022. –2024. gadam” 6. punktam “Labklājības ministrijai līdz 2025. gada 1. jūlijam sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.” Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu par šiem pasākumiem, ietverot noteikumos Nr. 809 noteiktās normas attiecībā uz pamata sociālās palīdzības pabalstu, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības izziņas saņemšanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemu ienākumu mājsaimniecības.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmē zemu ienākumu mājsaimniecības, kas vēršas sociālajā dienestā pēc materiāla atbalsta, tajā skaitā GMI pabalsta un mājokļa pabalsta saņēmējus.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošanai radītā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu norādīta likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (stājas spēkā 2023. gada 1. jūnijā) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācija) III sadaļā.
Noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošana tiks nodrošināta Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” plānoto budžeta līdzekļu ietvaros un pašvaldībām plānoto budžetu līdzekļu ietvaros.
Noteikumu projektā ietverto pasākumu īstenošana tiks nodrošināta Labklājības ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammai 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” plānoto budžeta līdzekļu ietvaros un pašvaldībām plānoto budžetu līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pašvaldību sociālo dienestu juristi, sociālo dienestu sociālās palīdzības nodaļu vadītāji/atbildīgie speciālisti.Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas pašvaldību Sociālo dienestu vadītāju
apvienības pārstāvji.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
2023. gada 10., 17., 23. martā un 6., 14. aprīlī notika zoom sanāksmes priekšlikumu izstrādei.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Iekšējais dokuments. Noteikumu projekts bija pieejams sabiedrības līdzdalībai:
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2b2279b6-8c29-4e6c-a32c-62c7fd727b3b
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/2b2279b6-8c29-4e6c-a32c-62c7fd727b3b
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sagatavotie priekšlikumi grozījumiem noteikumos Nr. 809, kas aprakstīti anotācijas 1.sadaļā.
6.4. Cita informācija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Visas iedzīvotāju grupas, uz kurām attiecas šie grozījumi – GMI un mājokļa pabalsta saņēmēji, trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personu grupas, tāpēc grozījumu projekts ir tieši vērsts uz šo iedzīvotāju grupu materiālās situācijas uzlabošanu un līdzvērtīga atbalsta nodrošināšanu visās pašvaldībās.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, jo ar šiem grozījumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts visās pašvaldībās pamata sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa saņemšanai.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi