Anotācija (ex-ante)

Zinātniskās darbības likums neparedz  zinātnes pētnieciskā personāla pētniecības karjeru, kas ietver secīgus pētniecības karjeras posmus un veidota, balstot to uz Augstskolu likumā noteiktajiem akadēmiskās karjeras principiem, kādi paredzēti likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā”  (TAP Nr. 25-TA-2742).

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmo daļu, nosakot terminu “zinātnes pētnieciskais personāls” un “pētniecības karjera” skaidrojumus, tostarp nosakot, ka pētniecības karjera ir sistēma ar secīgiem pētniecības karjeras posmiem, kas balstīta uz likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā”  (TAP Nr. 25-TA-2742) noteiktajiem akadēmiskās karjeras principiem.

Zinātniskās darbības likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktais augstskolu pienākums izdot zinātnisko rakstu krājumus vai žurnālus paredz obligātu izdevējdarbības īstenošanu kā zinātniskās darbības sastāvdaļu. Tiesību akta projekta izstrādes gaitā nozares pārstāvju darba grupa norādīja, ka zinātnisko žurnālu izdošana ir specializēta profesionāla darbība, kuras īstenošanai nepieciešamas redakcionālās, izdevējdarbības un kvalitātes nodrošināšanas kompetences. Gadījumos, kad šādas kompetences nav pieejamas, augstskolu izdotajiem izdevumiem var būt ierobežota starptautiskā ietekme. Praksē veidojas institucionāls pienākums augstskolām nodrošināt šo izdevumu saturu ar publikācijām, kas savukārt var radīt risku, ka palielinās zemas starptautiskās ietekmes publikāciju īpatsvars.

Tiesību akta projektā paredzēts izslēgt Zinātniskās darbības likuma 19. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu augstskolām izdot zinātnisko rakstu krājumus vai žurnālus. Grozījums nosaka, ka zinātnisko izdevumu izdošana nav obligāts pienākums augstskolām un ļauj tām patstāvīgi lemt par zinātnes komunikācijas un publikāciju izplatīšanas formām atbilstoši institucionālajai kapacitātei.

Zinātniskās darbības likuma regulējums neparedz pētniecības karjerai atbilstošu, ar akadēmisko karjeru saskaņotu vienotu pieeju zinātnes pētnieciskā personāla atlasei, ievēlēšanai vai apstiprināšanai akadēmiskajos amatos un profesionālajai virzībai pētniecības karjeras ietvaros. Likumā nav noteikta pētniecības karjeras posmiem atbilstoša akadēmisko amatu struktūra, atlases pamatprincipi, nodarbinātības un zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas ietvars, kā arī zinātnisko institūciju kompetence šo procesu īstenošanai, sasaistot tos ar pētniecības karjeras posmiem.

Tiesību akta projektā paredzēts izteikt Zinātniskās darbības likuma 4. pantu jaunā redakcijā, nosakot zinātnisko darbinieku iedalījumu zinātnes pētnieciskajā, tehniskajā un atbalsta personālā.

Paredzēts izteikt Zinātniskās darbības likuma 26. pantu jaunā redakcijā, nosakot zinātnes pētnieciskajam personālam atbilstošos akadēmiskos amatus, akadēmiskos viesamatus un akadēmiskos amatus pētniekiem ar praktisko kompetenci un vadošajiem pētniekiem ar praktisko kompetenci, kā arī atlases, ievēlēšanas vai apstiprināšanas un nodarbinātības un darba līgumu termiņu nosacījumus. Regulējums paredz, ka ar zinātnes pētnieciskā personāla amatā ievēlētu vai apstiprinātu personu var slēgt darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus, savukārt ar personu akadēmiskajā viesamatā, akadēmiskajā amatā ar pētniecības tenūrgaitas amata statusu un uz pēcdoktorantūras pētnieka amatu slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus gadus. Regulējums paredz arī pienākumu zinātniskajai institūcijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma termiņa beigām informēt uz noteiktu laiku nodarbināto zinātnes pētniecisko personālu par turpmākās karjeras iespējām zinātniskajā institūcijā. Tiesību akta projekts paredz arī, ka uz akadēmiskajos amatos pieņemtajām darbā personām, ar kurām noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, neattiecas Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums.

Regulējums paredz, ka zinātniskā padome nosaka prasības un kārtību ievēlēšanai vai apstiprināšanai zinātnes pētnieciskā personāla amatos, personas pieņemšanai darbā šajos amatos, kvalifikācijai, paaugstināšanai amatā un zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai, kā arī pieredzes atbilstības izvērtēšanai un pētniecības tenūrgaitas amata un pētniecības tenūramata iegūšanai, virzīšanai un pieņemšanai darbā.

Zinātniskās darbības likuma 26. panta sestā daļa paredz, ka personu akadēmiskajā amatā ievēlē vai apstiprina tikai vienā zinātniskajā institūcijā, vienlaikus pieļaujot iespēju citā zinātniskajā institūcijā pildīt amata pienākumus kā amata pienākumu izpildītājam vai ieņemt akadēmisko viesamatu. Zinātniskās darbības likuma 26. panta sestajā daļā paredzētais regulējums, kas noteiks, ka personu akadēmiskajā amatā ievēlē vai apstiprina tikai vienā zinātniskajā institūcijā, neierobežo Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā noteiktās pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Minētais nosacījums jāskata arī kopsakarā ar Zinātniskās darbības likuma 26. panta sestajā daļā paredzēto, ka persona citā zinātniskajā institūcijā var pildīt amata pienākumus kā amata pienākumu izpildītājs vai ieņemt akadēmisko viesamatu. Persona, kas nevienā zinātniskajā institūcijā nav ievēlēta vai apstiprināta akadēmiskajā amatā, var tikt ievēlēta vai apstiprināta akadēmiskajā amatā jebkurā zinātniskajā institūcijā. Ar tiesību akta projektā paredzēto, ka personu akadēmiskajā amatā ievēlē vai apstiprina tikai vienā zinātniskajā institūcijā, ir paredzēts noteikt, ka personas “pamatdarbs” var būt tikai viens akadēmiskais amats un tikai vienā zinātniskajā institūcijā. Citā zinātniskajā institūcijā akadēmisko amatu persona var ieņemt kā amata pienākumu izpildītājs vai akadēmiskā viesamata ietvaros. Līdz ar to netiek ierobežotas personas tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Zinātniskās darbības likuma 26. panta sestajā daļā paredzētais regulējums ir saskaņots arī ar Darba likuma 91. pantu, kurā noteikts, ka personai ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātai, kā arī veikt papildu darbu pie viena darba devēja papildu tiešajiem un darba līgumā noteiktajiem pienākumiem. Regulējums ir vērsts uz to, lai novērstu situācijas, kurās viena un tā pati persona vienlaikus veic “pamatdarbu” vairākās zinātniskajās institūcijās, kas var negatīvi ietekmēt darba pienākumu izpildi un institucionālo attīstību. Regulējums nodrošinās zinātnes pētnieciskā personāla pamata nodarbinātību vienā zinātniskajā institūcijā un veicinās pilnvērtīgu iesaisti pētniecības darbā. Regulējums ir nepieciešams, jo nav cita saudzējošāka līdzekļa, kas vienlaikus nodrošinātu tikpat efektīvu zinātnes pētnieciskā personāla piesaisti vienai zinātniskajai institūcijai, kvalitatīvu zinātniskās darbības organizāciju un pārskatāmu cilvēkresursu plānošanu. Nosacījums, ka personu akadēmiskajā amatā ievēlē vai apstiprina tikai vienā zinātniskajā institūcijā, kā arī, ka persona citā zinātniskajā institūcijā var pildīt amata pienākumus kā amata pienākumu izpildītājs vai ieņemt akadēmisko viesamatu, saglabā iespēju profesionālajai mobilitātei, starpinstitucionālai sadarbībai un zinātniskās pieredzes apmaiņai, vienlaikus nodrošinot pamata nodarbinātību vienā zinātniskajā institūcijā. Sabiedrības ieguvums no šāda regulējuma ir lielāks par radīto ierobežojumu vienlaikus veikt “pamatdarbu” vairākās zinātniskajās institūcijās, jo tiek nodrošināta kvalitatīvāka pētniecības procesa organizācija un pārskatāmāka zinātnes pētnieciskā personāla nodarbinātība, kā arī aizsargātas zinātniskās institūcijas intereses, it īpaši, ja papildu nodarbinātība negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi.

Zinātniskās darbības likuma 26. panta astotā daļa paredz, ka zinātniskā institūcija var paaugstināt akadēmiskajā amatā nodarbināto, ievērojot šā panta trešajā daļā noteikto. Šis regulējums ierobežo iespēju tikt paaugstinātam akadēmiskajā amatā, ja persona neatbilst likumā noteiktajām prasībām attiecīgajam amatam. Ierobežojums tiek noteikts ar likumu. Tā leģitīmais mērķis ir nodrošināt akadēmisko amatu kvalitāti, skaidru un caurskatāmu pētniecības karjeras virzību, kā arī vienotu pieeju kvalifikācijas prasību piemērošanā. Ierobežojums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai, jo paaugstināšana amatā tiek sasaistīta ar objektīvi pārbaudāmām prasībām konkrētajam akadēmiskajam amatam. Ierobežojums ir nepieciešams, jo mazāk ierobežojošs līdzeklis nenodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitātē balstītu pieeju akadēmisko amatu ieņemšanai. Ierobežojums ir samērīgs, jo tas neliedz personai profesionāli attīstīties un pretendēt uz paaugstināšanu amatā pēc attiecīgo prasību izpildes.

Paredzēts noteikt zinātniskās institūcijas tiesības bez konkursa izsludināšanas uz termiņu, kas nepārsniedz sešus gadus, piesaistīt personu akadēmiskajā viesamatā, lai nodrošinātu elastīgu sadarbību ar citu institūciju pētniekiem, veicinātu starptautisko sadarbību, zināšanu apriti un zinātniskās kapacitātes stiprināšanu. Regulējums ir saskaņots ar Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe) Eiropas Pētniecības telpas katedru projektu (European Research Area Chair projects) īstenošanas nosacījumiem.

Papildus tiek precizēts Zinātniskās darbības likuma 23. panta otrās daļas regulējums, nosakot zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes kompetenci attiecībā uz personu ievēlēšanu vai apstiprināšanu pētniecības profesora vai vadošā pētnieka amatā un jautājuma ierosināšanu par akadēmiskajos amatos nodarbināto atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām, kā arī nosakot zinātniskās padomes kompetenci noteikt prasības un kārtību ievēlēšanai vai apstiprināšanai zinātnes pētnieciskā personāla amatos, personas pieņemšanai darbā šajos amatos, zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto kvalifikācijai un paaugstināšanai amatā, zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai, pieredzes atbilstības izvērtēšanai, kā arī pētniecības tenūrgaitas amata un pētniecības tenūramata iegūšanai, virzīšanai un pieņemšanai darbā.

Mainot tehnisko risinājumu NZDIS, izveidosies situācija, kad pētniecības vadības informācijas sistēma, t.i., starptautiski izstrādāts tehniskais risinājums, kas nodrošinās datu apmaiņu ar starptautiskajām zinātnes datubāzēm, personu identificēšanai šajā tehniskajā risinājumā nepārņems un neizmantos Latvijas Republikas personas kodus kā personu identificējošu informāciju, bet personu identifikācija balstīsies uz personu identifikatoriem starptautiskās datubāzēs.

Tiesību akta projekts paredz zinātnisko institūciju reģistra iekļaušanu Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS), kā arī paredz, ka personas, kuras ieņem zinātnes pētnieciskā personāla amatus zinātniskajās institūcijās, kā arī personas, kuras ir nodarbinātas kā zinātnisko institūciju pētniecības profesoru, vadošo pētnieku, pētnieku, pēcdoktorantūras pētnieku un zinātnisko asistentu amata pienākumu izpildītājas, reģistrē zinātnisko institūciju zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistrā, kas ir Akadēmiskā personāla reģistra sastāvdaļa.
Šāds risinājums nodrošina attiecīgo reģistru uzturēšanu integrētā valsts informācijas sistēmu vidē, tostarp sasaisti ar Fizisko personu reģistru, augstskolu informācijas sistēmām un Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kā arī samazina datu dublēšanos starp informācijas sistēmām.
Paredzēts, ka zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistrā tiks apstrādāti arī personas identifikatori starptautiskajās zinātnes datubāzēs, nodrošinot zinātniskās darbības rezultātu sasaisti starptautiskā informācijas apritē. Kā galvenais starptautiskais pētnieka identifikators tiks izmantots ORCID (Open Researcher and Contributor ID).
Tiesību akta projekts paredz, ka zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistrā apstrādājamos personas datus par likumā noteiktajām personām atbilstoši likumā noteiktajām personas datu kategorijām, kā arī to apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus noteiks Ministru kabinets, izdarot attiecīgus grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” un Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 381 “Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas noteikumi”.
Zinātnisko institūciju reģistra iekļaušana Valsts izglītības informācijas sistēmā nemaina reģistra pamatfunkcijas, bet precizē tajā iekļaujamo ziņu apjomu. Tiesību akta projekts paredz izslēgt Zinātniskās darbības likuma 28. panta pirmās daļas 8. punktu, atsakoties no informācijas par zinātnisko institūciju telpu nodrošinājumu iekļaušanas reģistrā. Šāda informācija nav nepieciešama reģistra funkciju nodrošināšanai, tās uzturēšana rada papildu administratīvo slogu zinātniskajām institūcijām un neatbilst vienreizējas datu sniegšanas principam (once-only principle), saskaņā ar kuru publiskā pārvalde izmanto citās valsts informācijas sistēmās jau pieejamos datus. Informācija par institūciju telpām daļēji pārklājas ar citu valsts reģistru rīcībā esošajiem datiem. Praksē projektu izvērtēšanā un finansējuma administrēšanā šī informācija netiek izmantota centralizēti no reģistra, bet tiek pieprasīta institūcijām atsevišķi. Grozījums samazina datu dublēšanos valsts informācijas sistēmās un mazina administratīvo slogu.
Tiesību akta projekts paredz iespēju uzdevumus, kas saistīti ar Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas tehnisko (materiāltehnisko) nodrošinājumu, deleģēt publiskai personai vai privātpersonai, lai nodrošinātu šo uzdevumu ilgstošu organizēšanu un sistēmas nepārtrauktu darbību.

Šobrīd Zinātniskās darbības likumā nav noteikts zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistrā iekļauto personas datu apstrādes mērķis. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ja likumā paredzēta personas datu apstrāde publisko funkciju īstenošanai, likumā nosakāms personas datu apstrādes mērķis un personas datu kategorijas, savukārt konkrētos apstrādājamo datu veidus, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus var noteikt Ministru kabinets. Tiesību akta projekts paredz, ka zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistrs zinātniskajās institūcijās tiks iekļauts Akadēmiskā personāla reģistra sastāvā.
Šobrīd Augstskolu likuma 87. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Akadēmiskā personāla reģistrs ir VIIS sastāvdaļa un nosaka to personu loku, kuru datus tajā reģistrē. Vienlaikus Saeima izskata grozījumus Augstskolu likumā (likumprojekts Nr. 1018/Lp14), kas papildina Augstskolu likuma 87. pantu attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu akadēmisko personālu.
Tiesību akta projekts attiecībā uz zinātniskajām institūcijām paredz reģistrēt personas, kuras ieņem zinātnes pētnieciskā personāla amatus, tai skaitā akadēmiskos amatus, akadēmiskos viesamatus un akadēmiskos amatus pētniekiem ar praktisko kompetenci un vadošajiem pētniekiem ar praktisko kompetenci, kā arī personas, kuras ir nodarbinātas kā pētniecības profesoru, vadošo pētnieku, pētnieku, pēcdoktorantūras pētnieku un zinātnisko asistentu amata pienākumu izpildītājas.
Lai šo personu datu apstrāde atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) būtu tiesiska un likumīga, ir nepieciešams Zinātniskās darbības likumā noteikt personas datu apstrādes mērķi, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt apstrādājamo personas datu veidus, datu apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus.

Tiesību akta projekts paredz papildināt Zinātniskās darbības likuma 26.¹ pantu, nosakot zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistrā iekļauto datu apstrādes mērķi. Datu apstrādes mērķa sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus par konkrētu un identificējamu personu. Personas identifikatori – vārds, uzvārds un personas kods – ir nepieciešami, lai datus varētu nepārprotami sasaistīt ar konkrētu personu un nodrošinātu Zinātniskās darbības likumā noteikto prasību ievērošanas kontroli attiecībā uz akadēmisko personālu augstskolās un zinātnes pētniecisko personālu zinātniskajās institūcijās.
Likuma līmenī tiek noteiktas reģistrā apstrādājamo personas datu kategorijas, savukārt konkrētos apstrādājamo personas datu veidus, datu apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus noteiks Ministru kabinets. Šāda pieeja nodrošina personas datu apstrādes tiesiskā regulējuma skaidrību un atbilstību pamattiesību aizsardzības prasībām, saglabājot regulējuma elastību tehnisko risinājumu precizēšanai.
Personas datu apstrāde ir nepieciešama arī zinātnes pētnieciskā personāla uzskaitei un statistikas veidošanai zinātnes politikas plānošanai, īstenošanai, kvalitātes uzraudzībai un novērtēšanai.
Informācijas par zinātnes pētniecisko personālu reģistrēšana un uzturēšana Akadēmiskā personāla reģistrā, kas ir VIIS sastāvdaļa, nodrošina visaptverošu datu uzskaiti un ļauj, izmantojot uzkrātos datus un veicot to analīzi, uzraudzīt izvirzīto mērķu sasniegšanu, īstenoto darbību rezultatīvo rādītāju izpildi un pieņemt datos balstītus lēmumus.
Personas identifikatoru apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienas un tās pašas personas nepārprotamu identificēšanu dažādās augstskolās un zinātniskajās institūcijās, kā arī lai iegūtu precīzus kvantitatīvos datus par zinātnes pētnieciskā personāla skaitu institūciju un valsts līmenī. Lai nodrošinātu precīzu zinātnes pētnieciskā personāla uzskaiti un plānotu zinātnes pētnieciskā personāla atjaunotni, kā arī noteiktu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā nepieciešamo finansējumu zinātniskajām institūcijām, ir nepieciešama personas datu apstrāde, kas ļauj identificēt konkrētu personu.
Lai veiktu datu analīzi par sieviešu un vīriešu īpatsvaru zinātnes pētnieciskā personāla sastāvā, ir nepieciešama informācija par personas dzimumu. Šādi dati ir nepieciešami Eiropas Komisijas regulāriem novērtējumiem par akadēmisko karjeru, tostarp sieviešu nodarbinātību STEM jomās, un sniedz pamatu turpmāko darbību plānošanai un rezultātu novērtēšanai.
Lai sasaistītu informāciju par zinātnes pētnieciskā personāla pārstāvjiem un zinātniskajām institūcijām, Akadēmiskā personāla reģistrā ir nepieciešams apstrādāt personas identifikatorus starptautiskajās zinātnes datubāzēs, jo šajās datubāzēs netiek izmantota valsts nozīmes reģistros lietotā personas identificējošā informācija.
Akadēmiskā personāla reģistrā uzkrātie dati tiek izmantoti arī Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanas progresa novērtēšanai, reformu uzraudzībai un monitoringam.
Akadēmiskā personāla reģistrā tiek apstrādāti arī personas dzimšanas un miršanas dati. Dzimšanas datums ir nepieciešams zinātnes pētnieciskā personāla vecumstruktūras un atjaunotnes uzraudzībai, savukārt miršanas datums – personas ieraksta arhivēšanai vai dzēšanai. Dati par personas valstisko piederību ir nepieciešami, lai vērtētu zinātnisko institūciju internacionalizāciju un personāla piesaisti no ārvalstīm, kā arī lai pārliecinātos par personas tiesībām uz nodarbinātību.
Tiesību akta projekts paredz, ka zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistrā apstrādājamos personas datu veidus, kā arī to apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.
Tiesību akta projekts paredz papildināt Zinātniskās darbības likuma 26.¹ pantu, nosakot, kādas personas datu kategorijas tiek iekļautas zinātnes pētnieciskā personāla reģistrā. Šāds risinājums nodrošina, ka personas datu apstrādes pamatnosacījumi ir noteikti likumā, savukārt praktiskos datu veidus, apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos, kas ļauj tehniskos jautājumus pielāgot atbilstoši faktiskajai vajadzībai un informācijas sistēmu attīstībai.
Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu zinātnes pētnieciskā personāla pilnīgu un salāgotu uzskaiti, datu sasaisti ar starptautiskajām zinātnes datubāzēm un datos balstītu zinātnes politikas plānošanu. Atsevišķu reģistra mērķu sasniegšanai – piemēram, nodrošinot vienas personas identificēšanu vairākās institūcijās, novērtējot personāla struktūru, atjaunotni vai starptautisko mobilitāti – nepieciešami identificējoši personas dati. Bez šīs informācijas nav iespējams nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi. Attiecīgie mērķi saistīti ar valsts pārvaldes pienākumiem zinātnes jomā un atbilst sabiedrības interesēm.
Atsevišķas personas datu kategorijas – piemēram, personas dzimums, dzimšanas dati, valstiskā piederība vai starptautiskie pētnieku identifikatori – ir vajadzīgas zinātnes cilvēkresursu analīzei, starptautisko saistību izpildei un indikatoru aprēķiniem, kā arī, lai nodrošinātu informācijas sasaisti ar ārvalstu datubāzēm, kurās netiek lietoti Latvijas identifikatori. Saglabāta datu minimizācijas prasība, jo reģistrā tiek iekļauts tikai tāds datu apjoms, kas nepieciešams konkrēto valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
Datu apstrādes ierobežojums ir sociāli pamatots un samērīgs, jo tas kalpo sabiedrības interesēm un izvēlētais risinājums ir piemērots attiecīgā mērķa sasniegšanai. Nav pieejams cits līdzeklis, kas ļautu nodrošināt salāgotu zinātnes personāla uzskaiti un politikas plānošanai nepieciešamo datu analīzi, mazāk ierobežojot personas tiesības. Sabiedrības ieguvums no pilnīgas un ticamas informācijas kopuma ir lielāks par indivīdam radīto ierobežojumu. Ministru kabineta noteikumi precizēs datu apstrādes organizatoriskos aspektus, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktos datu aizsardzības principus.

Pārceļot zinātnisko institūciju reģistru un zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistru (vienlaikus mainot reģistra nosaukumu un saturu) uz VIIS, saglabājas nepieciešamība apstrādāt ierobežotu informācijas apjomu par zinātniskajām institūcijām un personām arī Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (NZDIS), kurā joprojām tiks uzkrāta informācija par personu un tādējādi arī saistīto zinātnisko institūciju zinātniskās darbības rezultātiem (zinātniskās publikācijas, dalība konferencēs, intelektuālais īpašums). Tādējādi, lai nodrošinātu šo sasaisti, sistēmā ir nepieciešams apstrādāt informāciju par personām un zinātniskajām institūcijām.
Ņemot vērā, ka turpmāk NZDIS atsevišķu komponenšu darbību paredzēts nodrošināt ar starptautiski izstrādātu programmatūru, var rasties nepieciešamība operatīvi mainīt NZDIS sistēmā apstrādājamo ziņu apjomu.

Tiesību akta projekts paredz, ka datus par zinātniskajām institūcijām no zinātnisko institūciju reģistra un datus par personām no Akadēmiskā personāla reģistra arī turpmāk apstrādās NZDIS, bet turpmāk tā nebūs šo datu pirmavots (reģistrs).
Tiesību akta projekts paredz papildināt Zinātniskās darbības likuma 42. panta otrajā daļā ietverto NZDIS regulējumu, nosakot, ka sistēmā var iekļaut arī citu ar zinātnisko darbību saistītu informāciju, tostarp informāciju no zinātnisko institūciju reģistra un Akadēmiskā personāla reģistra.
Deleģējums Ministru kabinetam attiecas uz trim informācijas kopām: informāciju no zinātnisko institūciju reģistra, kas nepieciešama zinātniskās darbības pārvaldībai un uzraudzībai, informāciju no Akadēmiskā personāla reģistra par akadēmiskajos amatos nodarbinātām personām, kuras ir vai var būt iesaistītas zinātniskajā darbībā, kā arī citu ar zinātnisko darbību saistītu informāciju, kas nepieciešama zinātnes politikas īstenošanai, monitoringa nodrošināšanai un informācijas sistēmu savietojamībai. NZDIS tiek iekļauta ar zinātnisko darbību saistīta informācija, lai nodrošinātu vienotu, strukturētu un uzticamu informācijas kopumu par zinātnes nozarēm, zinātniskajām institūcijām, pētniecības projektiem, pētniecības rezultātiem un personām, kuru dati nepieciešami zinātniskās darbības rezultātu, cilvēkresursu un institucionālās darbības uzskaitei un analīzei. Šī informācija ir nepieciešama zinātnes politikas plānošanai, īstenošanai, monitoringa nodrošināšanai, rezultatīvo rādītāju izvērtēšanai, valsts un starptautisko pārskatu sagatavošanai, kā arī datu savietojamības nodrošināšanai ar citām nacionālajām un starptautiskajām informācijas sistēmām. Personu līmeņa datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu zinātniskās darbības rezultātu sasaisti ar konkrētām personām un zinātniskajām institūcijām, mazinātu datu dublēšanos un uzlabotu datu kvalitāti. Uzkrātā informācija ļauj novērtēt zinātnes sistēmas attīstību, plānot nepieciešamos resursus un pieņemt datos balstītus lēmumus par zinātnes pārvaldību. Šāds nolūks izriet no valsts funkcijām zinātnes nozarē un kalpo sabiedrības interesēm.
Līdz šim Ministru kabineta iespējas noteikt informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu bija ierobežotas, jo visas NZDIS sastāvdaļas ir noteiktas Zinātniskās darbības likuma 42. panta otrajā daļā. Paredzot iespēju sistēmā iekļaut arī citu ar zinātnisko darbību saistītu informāciju, nepieciešamās izmaiņas turpmāk varēs operatīvāk noteikt Ministru kabineta noteikumos. Šāda pieeja nodrošina regulējuma elastību un ļauj savlaicīgi pielāgot Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbības nosacījumus zinātniskās darbības un digitalizācijas attīstībai, neveicot biežus grozījumus likumā. Tā nodrošina vienotu datu pārvaldības ietvaru visā informācijas dzīves ciklā.
Šāds risinājums arī turpmāk nodrošinās, ka NZDIS nenotiek nekontrolēta informācijas apjoma palielināšanās, jo izmaiņas ir jānosaka ārējā tiesību aktā, kura izstrādē tiek iesaistītas ieinteresētās puses. Attiecībā uz personas datiem saglabājas nosacījums, ka personas datu apstrādes mērķis un personas datu kategorijas tiek noteiktas likuma līmenī, kā tas izriet no personas datu aizsardzības tiesiskā regulējuma.

Šobrīd zinātniskās institūcijas - zinātnes universitātes (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) sadarbībā ar biedrību - Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru un Izglītības un zinātnes ministriju ir uzsākušas vienotas pētniecības vadības informācijas sistēmas ieviešanu, kas pēc šī likumprojekta un atbilstošo MK noteikumu grozījumu stāšanās spēkā paredzēta integrēšanai NZDIS.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz vienotu normatīvo ietvaru šādas sistēmas iekļaušanai NZDIS kā tās tehniskajam risinājumam, kā arī neparedz iespēju deleģēt NZDIS uzturēšanas uzdevumus citām personām.
Esošais NZDIS tehniskais risinājums ir veidots atšķirīgā tehnoloģiskā arhitektūrā un nepilnīgi nodrošina pētniecības informācijas integrāciju, datu apriti ar starptautiskajām datubāzēm un centralizētu pētniecības rezultātu uzskaiti.
Ņemot vērā, ka zinātnes universitātes pētniecības informācijas vadības sistēmu ievieš sadarbībā ar Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru, pastāv nepieciešamība nodrošināt tiesisko pamatu vienotai sistēmas uzturēšanai un pārvaldībai. Šobrīd Zinātniskās darbības likums neparedz iespēju deleģēt uzdevumus, kas saistīti ar NZDIS uzturēšanu.

Šobrīd zinātniskās institūcijas – zinātnes universitātes (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) sadarbībā ar biedrību – Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru un Izglītības un zinātnes ministriju ir uzsākušas vienotas pētniecības vadības informācijas sistēmas ieviešanu, kas pēc šī likumprojekta un atbilstošo Ministru kabineta noteikumu grozījumu stāšanās spēkā iekļausies NZDIS sistēmā. Vienotas pētniecības vadības informācijas sistēmas ieviešana nodrošinās starpdisciplināras un starptautiskas sadarbības attīstību, uzlabojot informācijas pieejamību par pētniecības kapacitāti, kompetencēm un sadarbības iespējām. Sistēmas ieviešana atvieglos dažādu zinātniskās darbības atskaišu sagatavošanu, ļaujot zinātnes pētnieciskā personāla pārstāvjiem vairāk laika veltīt saviem tiešajiem pienākumiem. Vienotā pētniecības informācijas vadības sistēma pakāpeniski tiks ieviesta visās zinātniskajās institūcijās (kā nacionālais modulis), tādējādi ļaujot optimizēt datu vākšanu, glabāšanu un pārskatāmību, izmantojot progresīvus analītikas un pārskatu sniegšanas rīkus. Tas palīdzēs racionalizēt pētniecības pārvaldību, optimizējot datu plūsmas un samazinot administratīvo slogu. Centralizētie dati dos iespēju gan pētniekiem, gan valsts iestādēm pieņemt informētus lēmumus, pamatojoties uz aktuālām pētniecības atziņām. Tādējādi vienotā pētniecības informācijas vadības sistēma pakāpeniski aizstās līdzšinējo NZDIS tehnisko risinājumu.
Tiesību akta projekts paredz iespēju Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas tehniskā (materiāltehniskā) nodrošinājuma uzdevumus deleģēt publiskai personai vai privātpersonai, noslēdzot deleģēšanas līgumu. Šāds risinājums veicinās vienotu sistēmas tehnisko uzturēšanu, efektīvāku pārvaldību un tās attīstību atbilstoši nozares vajadzībām, kā arī nodrošinās attiecīgo uzdevumu ilgstošu organizēšanu un sistēmas nepārtrauktu darbību.

Zinātniskās darbības likums neparedz prognozējamas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros (tenūru), kas attiektos uz noteiktiem pētniecības karjeras posmiem, kā arī noteiktiem zinātnes pētnieciskajam personālam atbilstošajiem akadēmiskajiem amatiem.

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmo daļu, nosakot pētniecības tenūras, pētniecības tenūrgaitas amata un pētniecības tenūramata terminus, kā arī noteikt pētniecības tenūras īstenošanu, papildinot likumu ar 26.² un 26.³ pantu, nosakot pētniecības tenūras pakāpes, pētniecības tenūrgaitas amata un pētniecības tenūramata statusu, darba līgumu noslēgšanas pamatprincipus un zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas sekas pētniecības tenūras ietvaros.
Pētniecības tenūras regulējums ir veidots, ievērojot likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā”  (TAP Nr. 25-TA-2742) noteiktos tenūras principus un tos pielāgojot zinātniskā institūta darbībai.
Pētniecības tenūras ieviešana zinātniskajā institūtā ir brīvprātīga un tiek īstenota, ņemot vērā zinātniskā institūta cilvēkresursu attīstības politiku un pieejamos finanšu resursus. Zinātniskais institūts pieņem lēmumu par pētniecības tenūrgaitas amatu un pētniecības tenūramatu izveidi un to apjomu.

Zinātniskās darbības likums neparedz zinātnes pētnieciskā personāla zinātniskās darbības snieguma regulāru novērtēšanu pētniecības karjeras ietvaros, kā arī tās tiešu sasaisti ar turpmāko nodarbinātību akadēmiskajos amatos un pētniecības karjeras virzību.

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Zinātniskās darbības likumu ar 26.⁴ pantu, nosakot akadēmiskajos amatos nodarbināto zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas termiņus un kārtību, paredzot, ka novērtēšanu piemēro akadēmiskajā amatā nodarbinātajiem, kuru nodarbinātības mērķis ir pētniecības karjeras attīstība, savukārt akadēmiskajā amatā nodarbinātajiem, kuri pieņemti darbā uz pētniecības projekta īstenošanas laiku, zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu neparedz, kā arī ar 26.⁵ pantu, nosakot, ka akadēmiskajā amatā nodarbinātais nevar turpināt darbu attiecīgajā pētniecības karjeras posmā, ja zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs, un ka šāds novērtējums divas reizes pēc kārtas var būt par pamatu darba līguma uzteikumam gan uz noteiktu, gan nenoteiktu laiku noslēgta darba līguma gadījumā.
Normā lietotais formulējums “attiecīgajā pētniecības karjeras posmā” attiecas uz konkrēto pētniecības karjeras posmu, kurā saņemts divkārtējs neatbilstošs novērtējums pēc kārtas, un neizslēdz iespēju institūcijai, izvērtējot zinātniskās institūcijas vajadzības un personas kvalifikāciju, lemt par personas nodarbinātību zemākā pētniecības karjeras posmā vai citā amatā.

Zinātniskās darbības likums neparedz akadēmiskos amatus pētniekiem ar praktisko kompetenci un vadošajiem pētniekiem ar praktisko kompetenci, kā arī to iesaisti pētniecības karjeras posmos.

Tiesību akta projektā paredzēts papildināt Zinātniskās darbības likumu ar 26.⁶ pantu, nosakot akadēmisko amatu pētniekiem ar praktisko kompetenci un vadošajiem pētniekiem ar praktisko kompetenci statusu, uzdevumus un vietu attiecīgajos pētniecības karjeras posmos, kā arī paredzot, ka personas, kas pretendē uz akadēmisko amatu pētniekam ar praktisko kompetenci vai uz akadēmisko amatu vadošajam pētniekam ar praktisko kompetenci, pieredzes atbilstību izvērtē zinātniskā institūcija atbilstoši attiecīgās zinātniskās institūcijas personāla politikai par zinātnes pētnieciskā personāla amatiem.

Tiesību akta projekts ietver jaunas tiesību normas, kas būtiski pilnveido zinātnes pētnieciskā personāla tiesisko regulējumu, ieviešot pētniecības karjeru, nosakot secīgus pētniecības karjeras posmus, akadēmisko amatu struktūru, kā arī prognozējamas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros, tostarp pētniecības tenūru, pētniecības tenūrgaitas amatus un pētniecības tenūramatus. 
Tiek precizēts un papildināts regulējums zinātnes pētnieciskā personāla atlasei, pieņemšanai darbā, zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai un darba tiesisko attiecību izbeigšanai gadījumos, kad sniegums novērtēts kā neatbilstošs.
Tiesību akta projekts paredz, ka zinātniskā padome nosaka prasības un kārtību atlasei, ievēlēšanai vai apstiprināšanai, pieņemšanai darbā, paaugstināšanai amatā, zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai un pētniecības tenūras īstenošanai.
Ņemot vērā tiesību akta projektā ietverto grozījumu apjomu un to ieviešanas sarežģītību, zinātniskajām institūcijām nepieciešams laiks iekšējo normatīvo aktu izstrādei vai pilnveidei, personāla politikas pielāgošanai un organizatorisko procesu pārkārtošanai. Līdz ar to nepieciešams paredzēt pārejas periodu tiesību akta projekta normu ieviešanai, lai zinātniskās institūcijas varētu nodrošināt zinātnes pētnieciskā personāla profesionālās attīstības iespējas atbilstoši jaunajam regulējumam.

Tiesību akta projektā paredzēts noteikt pārejas periodu tiesību normu ieviešanai, nosakot atšķirīgus spēkā stāšanās termiņus atsevišķām tiesību akta projektā ietvertajām tiesību normām, ņemot vērā to saturisko apjomu, ieviešanas sarežģītību un nepieciešamību zinātniskajām institūcijām pakāpeniski pielāgot iekšējos normatīvos aktus un personāla politiku.

Ar 2026. gada 1. decembri stājas spēkā tiesību normas, kas paredz pētniecības tenūras, pētniecības tenūrgaitas amata un pētniecības tenūramata regulējumu, pētniecības karjeras posmu noteikšanu, akadēmisko amatu struktūras pilnveidi, zinātnes pētnieciskā personāla atlases, ievēlēšanas vai apstiprināšanas kārtības precizēšanu, kā arī pētniecības tenūras, pētniecības tenūrgaitas amatu un pētniecības tenūramatu ieviešanu, kā arī zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistra pilnveidi un tā izmantošanu zinātnes politikas plānošanai un pārraudzībai. Šāds spēkā stāšanās termiņš nodrošina zinātniskajām institūcijām pietiekamu laiku izstrādāt vai precizēt iekšējos normatīvos aktus un ieviest minētās tiesību normas atbilstoši institūcijas personāla politikai un pieejamajiem resursiem, ņemot vērā, ka pētniecības tenūras ieviešana ir brīvprātīga.

Ar 2029. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi, kas paredz pilnīgu zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas regulējuma ieviešanu, tostarp darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtību gadījumos, kad zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs, kā arī nodarbinātības organizācijas pielāgošanu saistībā ar akadēmisko amatu savienošanas ierobežojumiem. Šāds termiņš noteikts, lai nodrošinātu zinātniskajām institūcijām pietiekamu laiku sagatavoties nodarbinātības organizācijas un cilvēkresursu uzskaites pielāgošanai jaunajam regulējumam..

Ar 2031. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi par izglītības prasībām pētnieka un vadošā pētnieka amatam. Šāds pārejas periods paredzēts, lai zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbinātajiem būtu pietiekams laiks paaugstināt kvalifikāciju un sasniegt noteiktās prasības, nodrošinot zinātniskajām institūcijām iespēju savlaicīgi plānot cilvēkresursu attīstību un pētniecības kapacitātes stiprināšanu.

Pārejas periodi noteikti, ņemot vērā tiesību akta projektā ietverto grozījumu apjomu un nepieciešamību zinātniskajām institūcijām sagatavoties to piemērošanai.