Anotācija (ex-ante)

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai 2022. gadam paredzētais finansējums ir 19 500 000 euro, nepieciešams to sadalīt pa nozarēm.
 

Valsts atbalsts 2022. gadam paredzēts 19 500 000  euro apmērā, un noteikumu Nr. 247 4. punktā ir plānots finansējums pa nozarēm šādā apmērā:
1) sivēnmātēm – 8 995 071 euro;
2) piena šķirņu slaucamajām govīm, tostarp pirmpienēm, – 6 364 906 euro;
3) gaļas šķirņu zīdītājgovīm un telēm, kas vecākas par 12 mēnešiem, – 3 096 907 euro;
4) piena šķirņu slaucamajām kazām, tostarp pirmpienēm, – 84 879 euro;
5) vaislas aitu mātēm – 770 005 euro;
6) ar ciltsgrāmatas izveidošanu un uzturēšanu saistīto administratīvo izmaksu segšanai, kā arī tīršķirnes vaislas ķēvju ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācējiem – 188 232 euro.
Tā kā salīdzinājumā ar 2021. gadu finansējums šim pasākumam ir par 10 500 000 euro lielāks, finansējums 2022. gadā ievērojami ir palielināts visām nozarēm, ņemot vērā dzīvnieku skaitu attiecīgajā nozarē un ciltsdarba pakalpojumu izmaksas.
Finansējums par slaucamajām govīm un slaucamajām kazām, kā arī par zīdītājgovīm tiks izmantots, palielinot atbalsta likmes par dzīvnieku. Finansējums cūkkopības nozarē tiks izmantots, palielinot atbalstāmo dzīvnieku skaitu. Finansējuma izlietojumu aitkopības un zirgkopības nozarēs plāno atbilstošās lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, kurām ir iespēja palielināt atbalstāmo dzīvnieku skaitu, kā arī atbalsta likmes.  
Valsts atbalstu 2022. gadā plānots izmaksāt kā vienreizēju maksājumu.

1) Pašlaik ļoti sarežģīta situācija ir cūkkopības nozarē. Āfrikas cūku mēra ietekmē Eiropā ir cūkgaļas pārprodukcija, kas savukārt negatīvi ietekmējis cūkgaļas cenas. Tādēļ ir svarīgi piešķirt cūkaudzētājiem pietiekamu atbalstu, lai saimniecības turpinātu ražošanu. It īpaši svarīgi ir saglabāt augstvērtīgu sivēnmāšu ganāmpulkus. Gadījumā, ja darbību pārtrauc šāds ganāmpulks,  tā atjaunošana prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus, turklāt process ir salīdzinoši lēns.
Noteikumu Nr. 247 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā pašlaik noteikts sivēnmāšu procentuālais limits (attiecīgi 88 un 60 procenti), par kurām saimniecība var saņemt atbalstu. Tāpat noteikts, ka maksimālais sivēnmāšu skaits, par kurām var saņemt atbalstu, ir 700 sivēnmātes. Arī 8. punktā noteiktais atbalstāmo sivēnmāšu limits ir 700 sivēnmātes. Tā kā 2022. gadā cūkkopības nozarei pieejams būtiski lielāks finansējums, iespējams precizēt atbalsta nosacījumus, paredzot atbalstu lielākam sivēnmāšu skaitam ganāmpulkā.
2) Pašlaik noteikumu 7.1.1. un 7.1.2.1. apakšpunktos noteikts, ka cūku skaitu ganāmpulkā skatās pēc stāvokļa uz 1. martu.  Šāds datums ir piemērots, ja noteikumu projekts stājas spēkā pēc 1. marta. Ja noteikumu projekts stāsies spēkā jau februārī,  atbalsta pretendenti nevarēs iesniegt iesniegumus atbalsta saņemšanai, jo būs jāsagaida 1. marts, kad tiks fiksēts dzīvnieku skaits katrā saimniecībā. Tomēr situācijā, kad cūkkopības nozarē ir krīze, ir svarīgi, lai noteikumu projekts tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk, un arī iesniegumus par atbalstu varētu iesniegt pēc iespējas ātrāk, tādējādi ātrāk saņemot arī nepieciešamo atbalstu. Lai atbalsta pretendenti varētu laicīgi iesniegt iesniegumus par atbalstu, cūku stāvoklis būtu jāfiksē 1. februārī, nevis 1. martā.
3) Noteikumu Nr. 247 7.2. un 8.3. apakšpunktā noteikts, ka saimniecībām ir jāizpilda nosacījumi, kas attiecas uz cūku reģistrēšanu (prasība iesniegt cūku kustības kopsavilkumu). Šāda prasība ciltsdarbā ir ļoti būtiska, jo dzīvniekiem ir jābūt atbilstoši uzskaitītiem. Tāpat noteikts, ka Lauksaimniecības datu centrā jābūt iesniegtiem pārraudzības un snieguma pārbaudes datiem, jo šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas pakalpojumus ciltsdarbā var sniegt tikai tādām saimniecībām, kas tiešām uzskaita pārraudzības un snieguma pārbaudes datus, jo tas ir ciltsdarba pamats. Tā kā šīs prasības ir būtiskas, tās noteikumos Nr. 247 ir jāsaglabā. Papildus noteikumu Nr. 247 7.2. un 8.3. apakšpunktos pašlaik noteikts, ka pārraudzības rezultātu iesniegšanu Lauksaimniecības datu centrā apliecina atzīme par saņemšanu vai pasta zīmogs, taču šāda prasība ir lieka, jo pārraudzības dati tiek publicēti Lauksaimniecības datu centra mājaslapā.
4) Krīzes apstākļos šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, kas darbojas cūkkopības nozarē, ir spiestas vairāk strādāt ar saviem biedriem, lai palīdzētu saglabāt saimniecību dzīvotspēju. Papildus jāņem vērā pieaugošās resursu izmaksas.

1) Noteikumu Nr. 247 7.1.1. un 7.1.2. apakšpunktā ir palielināts atbalstāmo sivēnmāšu procentuālais limits - 2022. gadā atbalsts pienāksies attiecīgi par 95 procentiem (šķirnes saimniecībās) un 75 procentiem (pārraudzības saimniecībās) no ganāmpulkā esošajām sivēnmātēm. Noteikumu Nr. 247 8. punktā paredzētais atbalsts 2022. gadā pienāksies visām ganāmpulkā esošajām un nosacījumiem atbilstošajām sivēnmātēm, bez skaita ierobežojuma. Minētie grozījumi ļaus būtiski palielināt atbalstāmo sivēnmāšu skaitu, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu saimniecību turpmākajā darbībā un ciltsdarba īstenošanā.
2) 7.1.1. un 7.1.2.1. apakšpunktā 1. marts aizstāts ar 1. februāri. Tādējādi 1. februāris ir atskaites datums, kurā skatās cūku skaitu saimniecībā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja noteikumu projekts stāsies spēkā jau februārī, pretendentiem nebūs jāgaida 1.marts, lai varētu fiksēt cūku skaitu saimniecībā un iesniegt iesniegumu par atbalstu. Pretendents gatavos sarakstus, ņemot vērā cūku skaitu saimniecībā 1. februārī. Pretendents iesniegumu atbalsta saņemšanai varēs iesniegt, tiklīdz pretendents būs sagatavojis nepieciešamos dokumentus, jo iesniegumu iesniegšanas termiņš noteikumos Nr. 247 ir saglabāts nemainīgs - 15. marts. Tomēr situācijā, kad cūkkopības nozarē ir krīze, paredzams, pretendenti ar iesniegumu iesniegšanu nekavēsies. Pretendenti, kas iesniedz iesniegumus, šajā atbalsta pasākumā ir šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, kas darbojas cūkkopības nozarē. 
3) 7.2. un 8.3. apakšpunktā svītrota norma par atzīmi vai pasta zīmogu, kas apliecina pārraudzības datu saņemšanu.
4) Ņemot vērā situāciju nozarē, ir būtiski palielināt finansējumu arī administratīvajām izmaksām, jo šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas cūkkopības jomā krīzes apstākļos sniedz lielāku ieguldījumu saimniecību konsultēšanā. Tāpat minētās organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas. Attiecīgi noteikumu Nr. 247 7. un 8. punktā no 1,28 euro līdz 1,50 euro palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām. Jāņem vērā, ka šīs administratīvās izmaksas neizriet no noteikumu projekta, bet ir organizācijas darbības nodrošināšanas izmaksas.

1) Pašlaik noteikumu Nr. 247 9.¹ punktā noteiktās atbalsta likmes slaucamajām govīm plānotas atbilstoši 2021. gadā pieejamajam finansējumam. Tā kā 2022. gadā nozarei pieejams būtiski lielāks finansējums, iespējams palielināt slaucamo govju atbalsta likmes.
2) Noteikumu 9.¹2. apakšpunktā, tāpat kā līdz šim, paredzēts atbalsts par tām govīm, kuras ir ierakstītas ciltsgrāmatas papilddaļā (ciltsgrāmatas papilddaļā ieraksta govis, kuru izcelsme nav atbilstoša ierakstīšanai galvenajā daļā).
Atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem 9.¹2. apakšpunkta nosacījumiem ganāmpulka īpašnieki nevar saņemt valsts atbalstu par govīm, kurām Lauksaimniecības datu centra datubāzē ir šķirnes apzīmējums, bet tās kādu iemeslu dēļ nav ierakstītas ciltsgrāmatā (piemēram, ja šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija to nav paspējusi izdarīt, vai, ja kāds no govs priekštečiem ir ar neatbilstošu izcelsmi). Tomēr paredzams, ka šādu govju pēcnācējus varēs ierakstīt ciltsgrāmatas papilddaļā, tāpēc šīs govis uzskatāmas par potenciāli ciltsdarbā izmantojamām govīm, un arī par šīm govīm būtu jāparedz atbalsts.
Tāpat atbilstoši pašlaik 9.¹2. apakšpunktā noteiktajam atbalstu nevar saņemt, ja attiecīgajai šķirnei nav audzēšanas programmas (jo šādā gadījumā dzīvnieku nevar ierakstīt ciltsgrāmatā). Tā kā arī šo šķirņu dzīvniekiem tiek veikta produktivitātes pārbaude, tie ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki (it īpaši brīdī, kad šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība attiecīgu audzēšanas programmu izstrādā), nepieciešams paredzēt atbalstu arī par šādiem dzīvniekiem. Atbalsta likme par potenciālajiem ciltsdarba dzīvniekiem (gan par dzīvniekiem ar šķirnes apzīmējumu, gan par to šķirņu dzīvniekiem, kuriem pašlaik nav audzēšanas programmas) būtu jāparedz tāda pati, kā par ciltsgrāmatas papilddaļā ierakstītiem dzīvniekiem. 
3) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.

1) Noteikumu Nr. 247 9.¹ punktā atbilstoši pieejamajam finansējumam precizētas atbalsta likmes:
- atbalsta likme par ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstītām govīm noteikta 95 euro apmērā (9.¹1. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām govīm - 52 euro  apmērā (9.¹2. apakšpunkts).
2) 9.¹2. apakšpunktā precizēti nosacījumi, paredzot 52 euro atbalstu par ciltsgrāmatas papilddaļā ierakstītiem dzīvniekiem, kā arī par pārējiem potenciāli ciltsdarbā izmantojamiem dzīvniekiem.
3) Ņemot vērā pieaugošās resursu izmaksas, minētajā punktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 0,71 euro līdz 1,00 euro. Jāņem vērā, ka šīs administratīvās izmaksas neizriet no noteikumu projekta, bet ir organizācijas darbības nodrošināšanas izmaksas.

2021. gadā ieviesusies kļūda noteikumu Nr. 247 9.³ punktā, kurā noteikta atbalsta likme par Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govīm. Tā kā minētās ir vietējās šķirnes, tās ir būtiski saglabāt, un šīm govīm būtu jāpiešķir atbalsts ar augstāko atbalsta likmi.

Noteikumu Nr. 247 9.³ punktā atsauce uz 9.¹2. punktu aizstāta ar atsauci uz 9.¹1. punktu, tādējādi paredzot par vietējo šķirņu govīm augstāko atbalsta likmi.

1) Pašlaik noteikumu Nr. 247 10. punktā noteiktās atbalsta likmes zīdītājgovīm un telēm plānotas atbilstoši 2022. gadā pieejamajam finansējumam. Tā kā 2022. gadā gaļas liellopu nozarei ir pieejams būtiski lielāks finansējums, ir iespējams palielināt zīdītājgovīm un telēm piemērojamās atbalsta likmes.
2) Daļa gaļas liellopu audzētāju ir uzsākuši veikt saviem dzīvniekiem genoma analīzes, kas ļauj paredzēt dzīvnieka vērtību un ir viena no pasaules jaunajām tendencēm lopkopībā. Šīs analīzes ganāmpulku īpašnieki pašlaik veic par savu finansējumu. Lai atbalstītu un veicinātu ganāmpulku īpašniekus izmantot genoma analīzes lielākā apjomā, nepieciešams paredzēt valsts atbalstu par genoma analīzēm.
3) Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.

1) Noteikumu Nr. 247 10. punktā atbilstoši pieejamajam finansējumam precizētas atbalsta likmes:
- atbalsta likme par šķirnes saimniecībā esošajām ciltsgrāmatā ierakstītām zīdītājgovīm noteikta 253 euro apmērā (10.1. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām ciltsgrāmatā ierakstītajām govīm un telēm - 178 euro apmērā (10.2. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām zīdītājgovīm un telēm - 101 euro apmērā (10.3. apakšpunkts).
2) Lai atbalstītu un veicinātu ganāmpulku īpašniekus izmantot jaunākās metodes ciltsdarbā, 10. punkts papildināts ar 10.4. apakšpunktu, paredzot 2022. gadā atbalstu par genoma analīzēm 5000 euro apmērā. Tāpat kā attiecībā uz citiem pakalpojumiem, atbalsta pretendents šajā atbalsta pasākumā ir šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija, kas darbojas gaļas liellopu audzēšanas nozarē. Organizācijai organizējot genoma analīžu veikšanu, šis process ir lētāks, jo analīžu veikšana lielākai grupai dzīvnieku vienmēr būs lētāka, nekā veicot to atsevišķi dažiem dzīvniekiem. Tā kā organizācija organizē genoma analīžu veikšanu, ganāmpulka īpašnieki atbalstu par genoma analīzēm saņems subsidēta pakalpojuma veidā.
3) Ņemot vērā darbaspēka izmaksas, minētajā apakšpunktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 1,28 euro līdz 2,00 euro. Jāņem vērā, ka šīs administratīvās izmaksas neizriet no noteikumu projekta, bet ir organizācijas darbības nodrošināšanas izmaksas.

1) Pašlaik noteikumu Nr. 247 12. punktā noteiktās atbalsta likmes slaucamajām kazām plānotas atbilstoši 2021. gadā pieejamajam finansējumam. Tā kā 2022. gadā nozarei pieejams būtiski lielāks finansējums, iespējams palielināt slaucamo kazu atbalsta likmes.
2) Noteikumu 12.2. apakšpunktā, tāpat kā līdz šim, paredzēts atbalsts par tām kazām, kuras ir ierakstītas ciltsgrāmatas papilddaļā (ciltsgrāmatas papilddaļā ieraksta kazas, kuru izcelsme nav atbilstoša ierakstīšanai galvenajā daļā).
Atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem 12.2. apakšpunkta nosacījumiem ganāmpulka īpašnieki nevar saņemt valsts atbalstu par kazām, kurām Lauksaimniecības datu centra datubāzē ir šķirnes apzīmējums, bet tās kādu iemeslu dēļ nav ierakstītas ciltsgrāmatā (piemēram, ja šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija to nav paspējusi izdarīt, vai, ja kāds no kazas priekštečiem ir ar neatbilstošu izcelsmi). Tomēr paredzams, ka šādu kazu pēcnācējus varēs ierakstīt ciltsgrāmatas papilddaļā, tāpēc šīs kazas uzskatāmas par potenciāli ciltsdarbā izmantojamām kazām, un arī par šīm kazām būtu jāparedz atbalsts.
Tāpat atbilstoši pašlaik 12.2. apakšpunktā noteiktajam atbalstu nevar saņemt, ja attiecīgajai šķirnei nav audzēšanas programmas (jo šādā gadījumā dzīvnieku nevar ierakstīt ciltsgrāmatā). Tā kā arī šo šķirņu dzīvniekiem tiek veikta produktivitātes pārbaude, tie ir potenciālie ciltsdarba dzīvnieki (it īpaši brīdī, kad šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība attiecīgu audzēšanas programmu izstrādā), nepieciešams paredzēt atbalstu arī par šādiem dzīvniekiem. Atbalsta likme par potenciālajiem ciltsdarba dzīvniekiem (gan par dzīvniekiem ar šķirnes apzīmējumu, gan par to šķirņu dzīvniekiem, kuriem pašlaik nav audzēšanas programmas) būtu jāparedz tāda pati, kā par ciltsgrāmatas papilddaļā ierakstītiem dzīvniekiem. 
3) 12.2.1. apakšpunktā pašlaik slaucamajām kazām noteiktā noslēgtā laktācija ilgst 240 - 305 dienas, kas vairs neatbilst normatīvajiem aktiem par slaucamo kazu pārraudzību un snieguma pārbaudi. 
4) 12.2.1. apakšpunktā noteiktais izslaukums laktācijā visu šķirņu kazām ir 400 kilogrami. Tomēr Latvijas vietējās šķirnes slaucamās kazas nav tik ražīgas, kā pārējo šķirņu kazas, tādējādi arī  izslaukuma prasībām būtu jābūt zemākām.
5) Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas būtiski izjūt resursu sadārdzinājumu, līdz ar to pieaug administratīvās izmaksas.

1) Noteikumu Nr. 247 12. punktā atbilstoši pieejamajam finansējumam precizētas atbalsta likmes:
- atbalsta likme par ciltsgrāmatas pamatdaļā ierakstītām kazām noteikta 96 euro apmērā (12.1. apakšpunkts);
- atbalsta likme par pārējām kazām - 74 euro  apmērā (12.2. apakšpunkts).
2) 12.2. apakšpunktā precizēti nosacījumi, paredzot 74 euro atbalstu par ciltsgrāmatas papilddaļā ierakstītiem dzīvniekiem, kā arī par pārējiem potenciāli ciltsdarbā izmantojamiem dzīvniekiem.
3) 12.2.1. apakšpunktā atbilstoši normatīvajiem aktiem par slaucamo kazu pārraudzību un snieguma pārbaudi precizēts laktācijas ilgums - 150 - 240 dienas.
4) 12.2.1. apakšpunktā samazinātas izslaukuma prasības Latvijas vietējās šķirnes kazām - 300 kilogrami.
5) Ņemot vērā pieaugošās resursu izmaksas, minētajā punktā palielināts atbalsts par administratīvajām izmaksām - no 1,28 euro līdz 1,50 euro. Jāņem vērā, ka šīs administratīvās izmaksas neizriet no noteikumu projekta, bet ir organizācijas darbības nodrošināšanas izmaksas.

Noteikumos Nr. 247 noteikta augstākā atbalsta likme par vietējo šķirņu slaucamajām govīm un cūkām (9. un 9.³ punkts), bet attiecībā uz vietējo šķirņu kazām šāda norma nav paredzēta. Tomēr arī kazkopības nozarē ir būtiski veicināt vietējo šķirņu dzīvnieku saglabāšanu, lai arī nākotnē strādājot ar šķirņu uzlabošanu, būtu pieejami vietējiem apstākļiem piemērojušos dzīvnieku gēni.

Noteikumi Nr. 247 papildināti ar 12.² punktu, kas nosaka, ka par Latvijas vietējās šķirnes vecā tipa slaucamām kazām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai ir izsniegts atzinums par slaucamās kazas atbilstību Latvijas vietējās šķirnes vecajam tipam, piemērojama augstākā atbalsta likme. Tādējādi visām vietējām kazām, neatkarīgi no izslaukuma, būs augstākā atbalsta likme.

Noteikumu Nr. 247 4.1.5. un 4.2. apakšpunktā, salīdzinot ar 2021. gadu, noteikts būtiski lielāks finansējums attiecīgi aitkopības un zirgkopības nozarēm. 

Atbilstoši finansējuma palielinājumam izvērtēti pašlaik spēkā esošie atbalsta kritēriji aitkopības un zirgkopības nozarēs, kas noteikti 13. un 14. punktā. Secināts, ka esošā regulējuma ietvaros šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijām ir iespēja palielināt dzīvnieku skaitu, par kuriem pienākas atbalsts, jo organizācija pati esošo nosacījumu ietvaros (noteikumu Nr. 247 13.1., 13.2. un 13.3. apakšpunktos, kā arī 14. punktā ietvertie nosacījumi) nosaka papildus kritērijus, pēc kuriem dzīvniekus atlasa. Tāpat, ja ir pieejams lielāks finansējums, organizācija var palielināt likmes par ciltsdarba pakalpojumiem, jo līdz ar dažādu izmaksu palielināšanos, pieaug arī pakalpojumu sniegšanas izmaksas.
Ņemot vērā to, ka organizācijai atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem nosacījumiem ir iespēja palielināt dzīvnieku skaitu, par kuriem piešķir atbalstu, kā arī paaugstināt atbalsta likmes, grozījumi noteikumu Nr. 247 13. un 14. punktā nav nepieciešami.

Pašlaik noteikumu Nr. 247 17. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests tāmes atbilstību izvērtē triju nedēļu laikā. Tomēr ir situācijas, kad norādītajā periodā to izdarīt nav iespējams.

Noteikumu Nr. 247 17. punkts precizēts, nosakot, ka izvērtēšanas termiņš ir četras nedēļas.

Pašlaik noteikumu Nr. 247 19.1.2. apakšpunktā attiecībā uz cūkkopības nozares atbalstu paredzēti divi datumi kopsavilkuma un izdevumu tāmes iesniegšanai. Pie tam viens no datumiem (15. decembris) ir samērā tuvu gada noslēgumam, tādējādi Lauku atbalsta dienestam  dažkārt rodas grūtības izskatīt dokumentus un piešķirt atbalstu līdz kārtējā gada beigām.

Noteikumu Nr. 247 19.1.2. apakšpunktā paredzēts, ka cūkkopības nozarē pretendents dokumentu kopsavilkumu un izdevumu tāmi iesniedz līdz 1. decembrim - gan par 8. punktā, gan par 15. punktā minēto atbalstu.

Pašlaik noteikumi Nr. 247 nosaka, ka gaļas liellopu audzēšanas nozarē pretendents šķirnes saimniecību un pārraudzības ganāmpulku sarakstu iesniedz līdz 1. septembrim, kas ir salīdzinoši ilgs laiks pēc sākotnējās pieteikšanās, kas atbilstoši 15. punktam ir 15. martā.

Noteikumu Nr. 247 19.2.1. punktā 1. septembris aizstāts ar 1. jūniju, tādējādi arī atbalsta administrēšana būs iespējama laicīgāk.

Noteikumu Nr. 247 19.4.2. apakšpunktā noteikts, ka aitkopības nozarē pretendents dokumentu kopsavilkumu un izdevumu tāmi iesniedz līdz 20. decembrim. Šis datums ir samērā tuvu gada noslēgumam, tādējādi Lauku atbalsta dienestam  dažkārt rodas grūtības izskatīt dokumentus un piešķirt atbalstu līdz kārtējā gada beigām.

Noteikumu Nr. 247 19.4.2. apakšpunktā paredzēts, ka aitkopības nozarē pretendents dokumentu kopsavilkumu un izdevumu tāmi iesniedz līdz 5. decembrim.

Pašlaik noteikumu Nr. 247 1. pielikums veidots atbilstoši tiem nosacījumiem, kas noteikti 2021. gadā. 

Noteikumu Nr. 247 1. pielikums precizēts atbilstoši noteikumu projektā iestrādātajiem nosacījumiem attiecībā uz atbalstāmo sivēnmāšu skaitu - svītrots atbalsta ierobežojums (līdz šim tas bija 700 sivēnmātes ganāmpulkā), kā arī precizēts procentuālais apjoms - 88% aizstājot ar 95%, un 60% aizstājot ar 75%.