22-TA-1622: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr.1 "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1 "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1 “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.1.i. investīcijas “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) ietvaros tiks nodrošināts atbalsts bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tādējādi veidojot konkurētspējīgu dzelzceļa pasažieru transportu kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.621) 2.2.apakšpunktu, kas noteic, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
1) Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu;
2) Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.621) 2.2.apakšpunktu, kas noteic, ka nozares ministrija nodrošina un īsteno Atveseļošanas fonda plāna ietvaros resorā plānotās reformas un investīcijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, modernizējot dzelzceļa elektrificēto tīklu līnijās Rīga – Zemitāni, Rīga – Priedaine un attīstot līniju Zasulauks – Bolderāja, kā rezultātā tiks veicināta pārvietošanās paradumu maiņa un samazināta sabiedriskā transporta negatīvā ietekme uz vidi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabinets 2021.gada 27.aprīlī (prot. Nr.36, 27.§) apstiprināja Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu (turpmāk – AF plāns), kas iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021.gada 30.aprīlī. 2021.gada 13.jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums apstiprināts Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). AF plānā galvenie nacionālās industriālās politikas rīcības virzieni Latvijas attīstībai ir noteikti cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksportspēja, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Latvijas AF plāns sniegs tiešu ieguldījumu visu iepriekš minēto stratēģijas mērķu sasniegšanā, gan nodrošinot investīciju atbalstu, gan ieviešot būtiskas strukturālās reformas, lai sakārtotu politikas ietvaru konkrētās jomās.
Tostarp AF plānā paredzēts īstenot reformas un investīcijas Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pārziņā esošās jomās, proti, AF plāna ietvertās komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” plānotā reforma Nr. 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (turpmāk – reforma), paredzot īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tai skaitā nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar AF plānā ietvertajām investīcijām reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tai skaitā reāllaikā), tādejādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.
AF plāna 1.1.1.1.i. investīcijas “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem” 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu (turpmāk – investīcija) mērķis ir uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, modernizējot dzelzceļa elektrificēto tīklu līnijās Rīga – Zemitāni, Rīga – Priedaine un attīstot līniju Zasulauks – Bolderāja, kā rezultātā tiks veicināta pārvietošanās paradumu maiņa un samazināta sabiedriskā transporta negatīvā ietekme uz vidi.
Investīcijas īstenotājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”, kas saistīto pasākumu Nr.1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. ietvaros īsteno vienu projektu un atbilstoši AF plāna īstenošanu un uzraudzību regulējošajiem tiesību aktiem saņem AF finansējumu. Ņemot vērā, kā AF plānā ir konkrēti definēts projekts un finansējuma saņēmējs – VAS “Latvijas dzelzceļš”, netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un netiek organizēta projektu iesniegumu atlase.
Investīcijai pieejamais AF fonda finansējums ir 72 700 000 euro. Investīcijas izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026.gada 31.marts.
Investīcijas izmaksas ir attiecināmas, ja tās līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī nav pabeigtas un tās atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās sākot ar 2020.gada 1.februāri.
AF finansējums nesedz administrēšanas un pievienotās vērtības nodokļa izmaksas. Pievienotās vērtības nodokļa un administrēšanas izmaksu segšanai finansējuma saņēmējs var izmantot savus finanšu līdzekļus vai citu piesaistītu finansējumu, kas nav AF finansējums.
Investīcijas īstenošanā neattiecināmās izmaksas ir tās izmaksas, kas nav noteiktas Noteikumu projektā vai pārsniedz investīcijas pieejamo attiecināmo finansējumu. Ja investīcijas kopējās izmaksas pieaug (tiek pārsniegtas), finansējuma saņēmējs sedz investīcijas sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem.
Atbilstoši AF plānam, investīcijas ietvaros līdz 2026.gada 31.martam sasniedzamais mērķis: izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 81 km. Ņemot vērā 2022.gada 14.jūlijā Ministru kabinetā izskatīto informatīvu ziņojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem" (22-TA-1991) un šīs sēdes protokollēmumu (prot.Nr.36, 113.§), Satiksmes ministrija 2022.gada 4.augustā iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumus AF plāna grozījumiem iesniegšanai Eiropas Komisijā. Tai skaitā, tika iesniegti priekšlikumi investīcijas rādītāja grozījumiem, kas paredz samazināt sasniedzamo rādītāju no 81km uz 70km. Tādējādi, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par ierosinātajiem grozījumiem, plānots veikt arī grozījumus Noteikumu projekta redakcijā, nosakot, ka investīcijas mērķa sasniedzamais rādītājs ir "izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 70 km".
Ņemot vērā, kā AF plānā ir konkrēti definēts projekts un finansējuma saņēmējs, netiek organizēta projektu iesniegumu atlase (tai skaitā netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji).
Satiksmes ministrija kā nozares ministrija ir atbildīga par investīcijas īstenošanu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - Aģentūra) piešķir atbalstu un veic uzraudzību, tai skaitā atbilstoši MK noteikumiem Nr.621 un slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju par investīcijas īstenošanu (tai skaitā atbalsta saņemšanu), kurā iekļauj vismaz šādu informāciju saistībā ar projekta īstenošanu:
- projekta īstenošanas termiņus, sasniedzamos mērķus un rādītājus;
- atbildības sadalījumu starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju, tai skaitā pušu pienākumus un tiesības;
-investīcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu un kārtību, kādā projekta ietvaros tiek veikti maksājumi finansējuma saņēmējam, kā arī neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nosacījumus;
- avansa un starpposma maksājumu saņemšanas nosacījumus, tai skaitā avansa un starpposma maksājumu apjomus un to izmaksāšanas kārtību un termiņus, kādā jāsasniedz projekta mērķis, izmantojot saņemto avansu;
- plānoto iepirkumu plānu un tā iesniegšanas, precizēšanas un grozījumu veikšanas kārtību;
- uzraudzības un pārbaužu veikšanas kārtību;
- finansējuma saņēmēja sagatavotu un pilnībā aizpildītu projekta informāciju;
- informācijas un dokumentu kopumu, kas apliecinās investīcijas mērķa rādītāja sasniegšanu;
investīcijas īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņus;
- finansējuma saņēmēja apliecinājumu, ka projekta atbalstāmās darbības un izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
-strīdu risināšanas kārtību, līguma grozījumu veikšanas un līguma izbeigšanas kārtību, rīcību nepārvaramas varas gadījumā un citus nosacījumus, kas ir būtiski investīcijas īstenošanai;
-informāciju par Vadības informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas ievades apjomu, datu ievades regularitāti, atbildības sadalījumu un nepieciešamo pamatojošo dokumentu par noteikto atskaites punktu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti.
Kopumā paredzēts uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru 81 km sliežu ceļu garumā trīs dzelzceļa līnijās, ietverot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīkla nomaiņa pārejai uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopgaruma palielināšana) un saistītas darbības (elektrificētu sliežu ceļu izbūve, staciju sliežu ceļu plānu uzlabojumi, stacijas pārbūve (t.sk. sliežu ceļu plāna uzlabojumi, pasažieru platformu pārbūve un drošu divlīmeņu šķērsojumu un piekļuves platformām izbūve), signalizācijas sistēmu pielāgošana, u.c.).
Investīcija ļaus uzlabot dzelzceļa caurlaidspēju, ar mērķi palielināt sliežu transporta ātrumu, kā arī sliežu transporta pielāgošanu pasažieru pārvadājumiem, kā arī ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā nodrošinās Rail Baltica projekta īstenošanu Rīgas dzelzceļu mezglā, iespējojot abu dzelzceļa sistēmu sinhronu pāreju uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu.
Investīcijai ir cieša sinerģija ar dzelzceļa attīstības projektiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.plānošanas perioda un Eiropas Savienības Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonds Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda 2021.–2027.gadam plānošanas perioda ietvaros, ievērojot dubultfinansējuma risku un atbilstošus vadības pasākumus. Investīcijas īstenošanā finansējuma saņēmējs nodrošina plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai, tai skaitā projektu īsteno demarkācijā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” 6.2.1.2. pasākumu “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve””, kura ietvaros plānotas investīcijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai.
Atbilstoši Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu noteiktajiem rādītājiem,investīcijas ietvaros sasniedzamie rādītāji:
- līdz 2026.gada 31.martam sasniedzamais mērķis: izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 81 km;
- līdz 2023.gada 31.decembrim sasniedzamais uzraudzības rādītājs: parakstīti visi iepirkuma līgumi par to kopējo dzelzceļa posmu garumu, kas izveidojami/atjaunojami saskaņā ar pasākumu Nr.1.1.1.1.i.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka investīcijas ietvaros atbalstāmās darbības tiek īstenotas, ievērojot AF plāna 1.pielikumā “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā noteiktās prasības.
Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks veiktas investīcijas transporta sektora infrastruktūrā, projekts tiešā veidā veicinās siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tādējādi arī pozitīvi ietekmējot Zaļo dimensiju un zaļo mērķu sasniegšanu (tai skaitā 100% ietekme uz klimata koeficientu/atzīmi un 40% ietekme uz vides koeficientu/atzīmi). Atbilstoši AF plānam (2.pielikuma 2.tabula “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme”) projektam plānotais finansējums un projekta atbalstāmās darbības atbilst intervences kategorijai (investīcijas kodam) 067 – rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls un 069 bis – citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – elektriska/nulles emisija.
Investīcija atbilst:
1) AF plāna principam – atbalsts klimata pārmaiņu un ilgtspējas reformas īstenošanai, veicinot transporta ietekmes uz vidi samazināšanu;
2) Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (turpmāk – NAP2027) definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai – izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, tiks veidota hierarhiska transporta infrastruktūras un mobilitātes sistēma.
Investīcijas ietvaros paredzētās darbības atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam (turpmāk – TAP2027) pasākumam “Modernizēt dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, t.sk. uzlabot piekļūstamību un drošību, kā arī palielināt vilcienu pārvietošanās ātrumu” (1.1.1.pasākums), tādejādi paaugstinot dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos un sabiedriskajā transportā kopumā, kā arī samazinot kopējās SEG emisijas.
Paredzētās darbības tiešā veidā:
- palīdz sasniegt TAP2027 noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, proti, samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā, kā arī īstenot dzelzceļa līniju elektrifikāciju;
- atbilst TAP2027 pasākumam 4.5.1.“Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai”.
Investīcija ir plānota ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam ietverto uzdevumu (B.2.5.) “Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā”. Paredzētās darbības tiešā veidā risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas Rīgas metropoles areālā, proti, uzlabos Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu un pateicoties mobilitātes punktu izveidei, nodrošinās Rīgas pilsētas un reģionālā sabiedriskā transporta 10 savienojamību, piedāvājot pasažieriem multimodālas pārvietošanās iespējas, proti, dažādu transporta veidu savienojamību.
Investīcijas ietvaros īstenotais projekts, tai skaitā īstenotās atbalstāmās darbības ir sasaistītas un veicina ” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” mērķa – izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālam – sasniegšanu.
Investīcija veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Attiecīgi tas ir iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību, gan arī īstenojot TAP 2021.–2027.gadam pasākumus par ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā un ritekļos.
Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret 4 klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.– 2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām. Attiecībā uz dzelzceļu tiek paredzēta elektrifikācija.
Investīcijas finansējumu var izmantot izmaksām, kas saistītas ar bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanu, dzelzceļa elektrifikāciju un ar to saistītajām darbībām: uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru 81 km sliežu ceļu garumā trijās dzelzceļa līnijās, ietverot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīkla nomaiņa pārejai uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopgaruma palielināšana) un saistītas darbības (elektrificētu sliežu ceļu posmu izbūve, staciju sliežu ceļu plānu uzlabojumi, stacijas pārbūve (tostarp sliežu ceļu plāna uzlabojumi, pasažieru platformu pārbūve un drošu divlīmeņu šķērsojumu un piekļuves platformām izbūve), signalizācijas sistēmu pielāgošana, u.c.).
Investīcijas ietvaros ir attiecināmas zvērināta revidenta vai iekšējā auditora piesaistes izmaksas, lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu.
Investīcijas ietvaros AF finansējums netiek piešķirts, ja finansējuma saņēmējs ir vienā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 136.pantā noteiktajām izslēgšanas situācijām.
Pirms Satiksmes ministrijas lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma atbilstību visām izvirzītajām prasībām , Satiksmes ministrija lūdz Aģentūrai sniegt informāciju, ka finansējuma saņēmējs neatbilst izslēgšanas kritērijiem atbilstoši Regulas Nr. 2018/1046 136.pantam.
Publiskās lietošanas dzelzceļa līniju modernizācija un elektrifikācija nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo tiks ievērots Komisijas paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” 25.punkts.
Investīcijas īstenošanas ietvaros radītā dzelzceļa infrastruktūra būs vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai tiks noteikta adekvāta samaksa (ievērojot Eiropas Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” (2008/C 184/07) 25.punkta nosacījumus).
Finansējuma saņēmējs atbalstāmo darbību īstenošanā izvērtē iespēju veikt sociāli atbildīgu iepirkumu, ņemot vērā iepirkumu specifiku. Investīcijas īstenošanā ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos.
Satiksmes ministrija nodrošina komunikācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Tostarp AF plānā paredzēts īstenot reformas un investīcijas Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) pārziņā esošās jomās, proti, AF plāna ietvertās komponentes Nr.1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” plānotā reforma Nr. 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” (turpmāk – reforma), paredzot īstenot sabiedriskā transporta reformu Rīgas metropoles areālā un veikt investīcijas transporta tīklu modernizācijā, tai skaitā nodrošinot ilgtspējīgu mobilitāti. Vienlaikus ar AF plānā ietvertajām investīcijām reforma ir vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai (viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam), kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (tai skaitā reāllaikā), tādejādi palielinot un mainot videi draudzīga sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē.
AF plāna 1.1.1.1.i. investīcijas “Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem” 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu (turpmāk – investīcija) mērķis ir uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, modernizējot dzelzceļa elektrificēto tīklu līnijās Rīga – Zemitāni, Rīga – Priedaine un attīstot līniju Zasulauks – Bolderāja, kā rezultātā tiks veicināta pārvietošanās paradumu maiņa un samazināta sabiedriskā transporta negatīvā ietekme uz vidi.
Investīcijas īstenotājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”, kas saistīto pasākumu Nr.1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. ietvaros īsteno vienu projektu un atbilstoši AF plāna īstenošanu un uzraudzību regulējošajiem tiesību aktiem saņem AF finansējumu. Ņemot vērā, kā AF plānā ir konkrēti definēts projekts un finansējuma saņēmējs – VAS “Latvijas dzelzceļš”, netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un netiek organizēta projektu iesniegumu atlase.
Investīcijai pieejamais AF fonda finansējums ir 72 700 000 euro. Investīcijas izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026.gada 31.marts.
Investīcijas izmaksas ir attiecināmas, ja tās līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas brīdī nav pabeigtas un tās atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās sākot ar 2020.gada 1.februāri.
AF finansējums nesedz administrēšanas un pievienotās vērtības nodokļa izmaksas. Pievienotās vērtības nodokļa un administrēšanas izmaksu segšanai finansējuma saņēmējs var izmantot savus finanšu līdzekļus vai citu piesaistītu finansējumu, kas nav AF finansējums.
Investīcijas īstenošanā neattiecināmās izmaksas ir tās izmaksas, kas nav noteiktas Noteikumu projektā vai pārsniedz investīcijas pieejamo attiecināmo finansējumu. Ja investīcijas kopējās izmaksas pieaug (tiek pārsniegtas), finansējuma saņēmējs sedz investīcijas sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem.
Atbilstoši AF plānam, investīcijas ietvaros līdz 2026.gada 31.martam sasniedzamais mērķis: izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 81 km. Ņemot vērā 2022.gada 14.jūlijā Ministru kabinetā izskatīto informatīvu ziņojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem" (22-TA-1991) un šīs sēdes protokollēmumu (prot.Nr.36, 113.§), Satiksmes ministrija 2022.gada 4.augustā iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumus AF plāna grozījumiem iesniegšanai Eiropas Komisijā. Tai skaitā, tika iesniegti priekšlikumi investīcijas rādītāja grozījumiem, kas paredz samazināt sasniedzamo rādītāju no 81km uz 70km. Tādējādi, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par ierosinātajiem grozījumiem, plānots veikt arī grozījumus Noteikumu projekta redakcijā, nosakot, ka investīcijas mērķa sasniedzamais rādītājs ir "izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 70 km".
Ņemot vērā, kā AF plānā ir konkrēti definēts projekts un finansējuma saņēmējs, netiek organizēta projektu iesniegumu atlase (tai skaitā netiek izstrādāti un piemēroti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji).
Satiksmes ministrija kā nozares ministrija ir atbildīga par investīcijas īstenošanu. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - Aģentūra) piešķir atbalstu un veic uzraudzību, tai skaitā atbilstoši MK noteikumiem Nr.621 un slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju par investīcijas īstenošanu (tai skaitā atbalsta saņemšanu), kurā iekļauj vismaz šādu informāciju saistībā ar projekta īstenošanu:
- projekta īstenošanas termiņus, sasniedzamos mērķus un rādītājus;
- atbildības sadalījumu starp Aģentūru un finansējuma saņēmēju, tai skaitā pušu pienākumus un tiesības;
-investīcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu un kārtību, kādā projekta ietvaros tiek veikti maksājumi finansējuma saņēmējam, kā arī neatbilstoši veikto izdevumu atmaksas nosacījumus;
- avansa un starpposma maksājumu saņemšanas nosacījumus, tai skaitā avansa un starpposma maksājumu apjomus un to izmaksāšanas kārtību un termiņus, kādā jāsasniedz projekta mērķis, izmantojot saņemto avansu;
- plānoto iepirkumu plānu un tā iesniegšanas, precizēšanas un grozījumu veikšanas kārtību;
- uzraudzības un pārbaužu veikšanas kārtību;
- finansējuma saņēmēja sagatavotu un pilnībā aizpildītu projekta informāciju;
- informācijas un dokumentu kopumu, kas apliecinās investīcijas mērķa rādītāja sasniegšanu;
investīcijas īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņus;
- finansējuma saņēmēja apliecinājumu, ka projekta atbalstāmās darbības un izmaksas netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
-strīdu risināšanas kārtību, līguma grozījumu veikšanas un līguma izbeigšanas kārtību, rīcību nepārvaramas varas gadījumā un citus nosacījumus, kas ir būtiski investīcijas īstenošanai;
-informāciju par Vadības informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas ievades apjomu, datu ievades regularitāti, atbildības sadalījumu un nepieciešamo pamatojošo dokumentu par noteikto atskaites punktu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti.
Kopumā paredzēts uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru 81 km sliežu ceļu garumā trīs dzelzceļa līnijās, ietverot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīkla nomaiņa pārejai uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopgaruma palielināšana) un saistītas darbības (elektrificētu sliežu ceļu izbūve, staciju sliežu ceļu plānu uzlabojumi, stacijas pārbūve (t.sk. sliežu ceļu plāna uzlabojumi, pasažieru platformu pārbūve un drošu divlīmeņu šķērsojumu un piekļuves platformām izbūve), signalizācijas sistēmu pielāgošana, u.c.).
Investīcija ļaus uzlabot dzelzceļa caurlaidspēju, ar mērķi palielināt sliežu transporta ātrumu, kā arī sliežu transporta pielāgošanu pasažieru pārvadājumiem, kā arī ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā nodrošinās Rail Baltica projekta īstenošanu Rīgas dzelzceļu mezglā, iespējojot abu dzelzceļa sistēmu sinhronu pāreju uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu.
Investīcijai ir cieša sinerģija ar dzelzceļa attīstības projektiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.plānošanas perioda un Eiropas Savienības Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonds Plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda 2021.–2027.gadam plānošanas perioda ietvaros, ievērojot dubultfinansējuma risku un atbilstošus vadības pasākumus. Investīcijas īstenošanā finansējuma saņēmējs nodrošina plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām dubultfinansējuma riska mazināšanai, tai skaitā projektu īsteno demarkācijā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti” 6.2.1.2. pasākumu “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve””, kura ietvaros plānotas investīcijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai.
Atbilstoši Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu noteiktajiem rādītājiem,investīcijas ietvaros sasniedzamie rādītāji:
- līdz 2026.gada 31.martam sasniedzamais mērķis: izveidoto elektrificēto dzelzceļa līniju un modernizēto esošo dzelzceļa līniju garums pasažieru pārvadāšanai – 81 km;
- līdz 2023.gada 31.decembrim sasniedzamais uzraudzības rādītājs: parakstīti visi iepirkuma līgumi par to kopējo dzelzceļa posmu garumu, kas izveidojami/atjaunojami saskaņā ar pasākumu Nr.1.1.1.1.i.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka investīcijas ietvaros atbalstāmās darbības tiek īstenotas, ievērojot AF plāna 1.pielikumā “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā noteiktās prasības.
Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiks veiktas investīcijas transporta sektora infrastruktūrā, projekts tiešā veidā veicinās siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG) samazināšanos un gaisa kvalitātes uzlabošanu, tādējādi arī pozitīvi ietekmējot Zaļo dimensiju un zaļo mērķu sasniegšanu (tai skaitā 100% ietekme uz klimata koeficientu/atzīmi un 40% ietekme uz vides koeficientu/atzīmi). Atbilstoši AF plānam (2.pielikuma 2.tabula “Plānotās izmaksas un ekoloģiskā un digitālā ietekme”) projektam plānotais finansējums un projekta atbalstāmās darbības atbilst intervences kategorijai (investīcijas kodam) 067 – rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls un 069 bis – citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – elektriska/nulles emisija.
Investīcija atbilst:
1) AF plāna principam – atbalsts klimata pārmaiņu un ilgtspējas reformas īstenošanai, veicinot transporta ietekmes uz vidi samazināšanu;
2) Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam (turpmāk – NAP2027) definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai – izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, tiks veidota hierarhiska transporta infrastruktūras un mobilitātes sistēma.
Investīcijas ietvaros paredzētās darbības atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam (turpmāk – TAP2027) pasākumam “Modernizēt dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, t.sk. uzlabot piekļūstamību un drošību, kā arī palielināt vilcienu pārvietošanās ātrumu” (1.1.1.pasākums), tādejādi paaugstinot dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos un sabiedriskajā transportā kopumā, kā arī samazinot kopējās SEG emisijas.
Paredzētās darbības tiešā veidā:
- palīdz sasniegt TAP2027 noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, proti, samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā, kā arī īstenot dzelzceļa līniju elektrifikāciju;
- atbilst TAP2027 pasākumam 4.5.1.“Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai”.
Investīcija ir plānota ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam ietverto uzdevumu (B.2.5.) “Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā”. Paredzētās darbības tiešā veidā risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas Rīgas metropoles areālā, proti, uzlabos Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu un pateicoties mobilitātes punktu izveidei, nodrošinās Rīgas pilsētas un reģionālā sabiedriskā transporta 10 savienojamību, piedāvājot pasažieriem multimodālas pārvietošanās iespējas, proti, dažādu transporta veidu savienojamību.
Investīcijas ietvaros īstenotais projekts, tai skaitā īstenotās atbalstāmās darbības ir sasaistītas un veicina ” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” mērķa – izveidots viens multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkls Rīgas metropoles areālam ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā Rīgas metropoles areālam – sasniegšanu.
Investīcija veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Attiecīgi tas ir iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību, gan arī īstenojot TAP 2021.–2027.gadam pasākumus par ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā un ritekļos.
Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.
Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.–2030.gadam mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret 4 klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts “Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām”. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.– 2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām. Attiecībā uz dzelzceļu tiek paredzēta elektrifikācija.
Investīcijas finansējumu var izmantot izmaksām, kas saistītas ar bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanu, dzelzceļa elektrifikāciju un ar to saistītajām darbībām: uzlabot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru 81 km sliežu ceļu garumā trijās dzelzceļa līnijās, ietverot dzelzceļa elektrifikāciju (kontakttīkla nomaiņa pārejai uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu, elektrificēto līniju kopgaruma palielināšana) un saistītas darbības (elektrificētu sliežu ceļu posmu izbūve, staciju sliežu ceļu plānu uzlabojumi, stacijas pārbūve (tostarp sliežu ceļu plāna uzlabojumi, pasažieru platformu pārbūve un drošu divlīmeņu šķērsojumu un piekļuves platformām izbūve), signalizācijas sistēmu pielāgošana, u.c.).
Investīcijas ietvaros ir attiecināmas zvērināta revidenta vai iekšējā auditora piesaistes izmaksas, lai apliecinātu izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu.
Investīcijas ietvaros AF finansējums netiek piešķirts, ja finansējuma saņēmējs ir vienā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046) 136.pantā noteiktajām izslēgšanas situācijām.
Pirms Satiksmes ministrijas lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma atbilstību visām izvirzītajām prasībām , Satiksmes ministrija lūdz Aģentūrai sniegt informāciju, ka finansējuma saņēmējs neatbilst izslēgšanas kritērijiem atbilstoši Regulas Nr. 2018/1046 136.pantam.
Publiskās lietošanas dzelzceļa līniju modernizācija un elektrifikācija nav uzskatāma par valsts atbalstu, jo tiks ievērots Komisijas paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” 25.punkts.
Investīcijas īstenošanas ietvaros radītā dzelzceļa infrastruktūra būs vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai tiks noteikta adekvāta samaksa (ievērojot Eiropas Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” (2008/C 184/07) 25.punkta nosacījumus).
Finansējuma saņēmējs atbalstāmo darbību īstenošanā izvērtē iespēju veikt sociāli atbildīgu iepirkumu, ņemot vērā iepirkumu specifiku. Investīcijas īstenošanā ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos.
Satiksmes ministrija nodrošina komunikācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai modernizētu esošo dzelzceļa elektrificēto līniju infrastruktūru, kā arī, lai nodrošinātu elektrificētās zonas palielināšanu, VAS “Latvijas dzelzceļš”, atbilstoši Komisijas 2014.gada 18.novembra Regulas (ES) Nr. 1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai nosacījumiem, plāno veikt esošās 3.3 kV līdzstrāvas sistēmas nomaiņu uz 25kV maiņstrāvas sistēmu, kā arī paplašināt elektrificēto zonu. Pāreja uz 25 kV maiņstrāvas sistēmu sniedz vairākas priekšrocības, tostarp samazina energoapgādes iekārtu izmaksas, uzlabo efektivitāti, kā arī stabilizē strāvas padeves efektivitāti līnijās.
Risinājuma apraksts
Investīcijas īstenošanas rezultātā minami galvenie ieguvumi:
- modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi, pozitīvi ietekmējot urbānās dzīves un vides kvalitāti, kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas;
- dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula izveide Rīgas metropoles areālā, tostarp kā konkurētspējīga alternatīva autotransportam, tādējādi mazinot autotransporta lomu mobilitātē;
- ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā nodrošinās Rail Baltica projekta īstenošanu Rīgas dzelzceļu mezglā, iespējojot abu dzelzceļa sistēmu sinhronu pāreju uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu;
- bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras (elektrifikācijas) attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
- modernizēta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās efektīvākus un konkurētspējīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, mazinās ceļu satiksmes sastrēgumus, negadījumu skaitu un negatīvu ietekmi uz vidi, pozitīvi ietekmējot urbānās dzīves un vides kvalitāti, kā arī uzlabos pārvietošanās iespējas sabiedriskajā transportā, paaugstinot kvalitātes standartus un palielinot cilvēku mobilitātes iespējas;
- dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula izveide Rīgas metropoles areālā, tostarp kā konkurētspējīga alternatīva autotransportam, tādējādi mazinot autotransporta lomu mobilitātē;
- ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā nodrošinās Rail Baltica projekta īstenošanu Rīgas dzelzceļu mezglā, iespējojot abu dzelzceļa sistēmu sinhronu pāreju uz 25 kV elektrifikācijas sistēmu;
- bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras (elektrifikācijas) attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz valsts bezemisiju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietotājiem, satiksmes dalībniekiem un iedzīvotājiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums attiecas uz valsts akciju sabiedrību "Latvijas Dzelzceļš" kā finansējuma saņēmēju un projekta īstenotāju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
7 515 000
0
24 335 000
0
27 050 000
13 800 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
7 515 000
0
24 335 000
0
27 050 000
13 800 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
7 515 000
0
24 335 000
0
27 050 000
13 800 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
7 515 000
0
24 335 000
0
27 050 000
13 800 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Investīcijai plānotais kopējais finansējums ir 72 700 000 euro, ko 100% apmērā veido AF finansējums.
2022.gadā finansējums netiek plānots, savukārt 2023.gadā – 7 515 000 euro, 2024.gadā – 24 335 000 euro, 2025.gadā – 27 050 000 euro un 2026.gadā – 13 800 000 euro.
Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026.gada 31.martam.
Projektā nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un administrēšanas izmaksas.
Finansējuma sadalījums pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Investīciju projekta īstenošana pasliktina VAS “Latvijas dzelzceļš” iespējas izpildīt Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijas kritērijus, lai uzņēmums netiktu klasificēts vispārējās valdības sektorā.
Saistībā ar projekta izmaksu sadārdzinājuma risku vadību, tiek vērtētas izmaksu pozīcijas darbiem līdzīgos projektos dzelzceļa nozarē, kā arī tiek sekots līdzi aktuālai informācijai par riska novēršanas pasākumiem, ko Iepirkumu uzraudzības birojs, kā arī uzraudzības iestādes rekomendē piemērot iepirkumu līgumos.
2022.gadā finansējums netiek plānots, savukārt 2023.gadā – 7 515 000 euro, 2024.gadā – 24 335 000 euro, 2025.gadā – 27 050 000 euro un 2026.gadā – 13 800 000 euro.
Projekta izmaksu attiecināmības termiņš ir līdz 2026.gada 31.martam.
Projektā nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas un administrēšanas izmaksas.
Finansējuma sadalījums pa gadiem un atbalstāmajām darbībām ir norādīts indikatīvi un var tikt precizēts.
Investīciju projekta īstenošana pasliktina VAS “Latvijas dzelzceļš” iespējas izpildīt Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijas kritērijus, lai uzņēmums netiktu klasificēts vispārējās valdības sektorā.
Saistībā ar projekta izmaksu sadārdzinājuma risku vadību, tiek vērtētas izmaksu pozīcijas darbiem līdzīgos projektos dzelzceļa nozarē, kā arī tiek sekots līdzi aktuālai informācijai par riska novēršanas pasākumiem, ko Iepirkumu uzraudzības birojs, kā arī uzraudzības iestādes rekomendē piemērot iepirkumu līgumos.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regula Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2021.gada 18. februārī, L 57).
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2018. gada 30. jūlijā, L 193).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 12.februāra regula Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2021.gada 18. februārī, L 57).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2021/241 34.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 30.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/241 2.panta 6.punkts
Noteikumu projekta 18.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/241 34.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 11.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2021/241 22.un 27.pants
Noteikumu projekta 30.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2018. gada 30. jūlijā, L 193).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr.2018/1046 136.pants
Noteikumu projekta 24.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VAS “Latvijas dzelzceļš”Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/a9fa8b8f-313d-4f38-a42c-6bc6feec2fc2/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija kā nozares ministrija, Aģentūra kā līgumslēdzējs un VAS "Latvijas Dzelzceļš" kā investīcijas īstenotājs.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Atbilst NAP2027 definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai un izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, tiks veidota hierarhiska transporta infrastruktūras un mobilitātes sistēma.
Investīcijas īstenošana atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai – izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, tiks veidota hierarhiska transporta infrastruktūras un mobilitātes sistēma.
Investīcijas īstenošana atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam definētajiem priekšnosacījumiem teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un kvalitatīvas, ilgtspējīgas iekšējās mobilitātes nodrošināšanai – izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, tiks veidota hierarhiska transporta infrastruktūras un mobilitātes sistēma.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas ietvaros līdz 2026.gada 31.augustam, īstenojot minētos pasākumus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, tiks sasniegts (indikatīvi) novērsto CO2 emisiju daudzums – 19 013 t CO2/gadā, kā arī stimulēta pasažieru paradumu maiņa un pāreja uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi