23-TA-1319: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Normatīvi tiek nostiprināts par nacionālās metroloģijas institūcijas izdoto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, ekspertīzi saistītajiem izdevumiem un ārpuskārtas verificēšanas un kalibrēšanas izdevumu atlīdzināšanas kārtību, un papildināts ar mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles veidu, proti, statistisko verificēšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi ieviest statistisko verificēšanu kā vienu no mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles veidiem lietošanā esošajiem mērīšanas līdzekļiem, pilnveidot regulējumu saistībā ar ekspertīzi saistītajiem izdevumiem, ārpuskārtas verificēšanas un kalibrēšanas izdevumu atlīdzināšanas kārtību, kā arī nacionālās metroloģijas institūcijas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumā "Par mērījumu vienotību" (turpmāk - Likums) valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem ir noteikti vairāki valsts metroloģiskās kontroles veidi, proti, atbilstības novērtēšana vai tipa apstiprināšana, pirmreizējā verificēšana, lietošanā esošu mērīšanas līdzekļu atkārtota verificēšana un valsts metroloģiskā uzraudzība.
Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (turpmāk - Noteikumi Nr.40) noteikts, ka indukcijas tipa elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskums noteikts reizi 20 gados, bet elektroniskajiem elektroenerģijas skaitītājiem reizi 12 gados.
Kopš 2014.gada AS "Sadales tīkls" (turpmāk - sistēmas lietotājs) ir mērķtiecīgi īstenojis skaitītāju parka viedizācijas jeb viedo skaitītāju ieviešanas projektu, kas noslēdzās 2022.gadā, tādēļ 2026.gadā būtu uzsākama programmas ietvaros uzstādīto viedo skaitītāju atkārtotā verificēšana. Sistēmas lietotāja elektroenerģijas sadales sistēmā ir uzstādīts aptuveni 1.1 miljons viedo elektroenerģijas skaitītāju.
Šobrīd Likums nosaka, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu nacionālos tipus apstiprina Nacionālā metroloģijas institūcija, iekļaujot tos Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā. Nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas un uzdevumus veic sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" struktūrvienība "Metroloģijas birojs" (turpmāk – Metroloģijas birojs). Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 3 "Noteikumi par nacionālo metroloģijas institūciju" (turpmāk - Noteikumi Nr. 3) noteiktajam, Metroloģijas birojs ir Ekonomikas ministrijas funkcionālā pakļautībā. Metroloģijas birojam ir noteikta iekšējā kārtība kādā veidā tiek veikta mērīšanas līdzekļu nacionālā tipa apstiprināšana/pagarināšana. Mērīšanas līdzekļu nacionālo tipa apstiprināšanu veic pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr. 624 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles kārtību un pirmreizējās verificēšanas atzīmēm", ievērojot Administratīvā procesa likumu. Atbilstoši noteiktajai kārtībai Metroloģijas birojs novērtē, vai konkrētais mērīšanas līdzeklis atbilst metroloģiskajām prasībām, kas noteikts attiecīgajā normatīvajā regulējumā, nacionālajos standartos un Starptautiskajos reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentos. Ja mērīšanas līdzeklis atbilst metroloģiskajām prasībām, tad Metroloģijas birojs pieņem lēmumu par mērīšanas līdzekļa nacionālā tipa apstiprināšanu un izsniedz nacionālā tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumu. Gadījumā, ja mērīšanas līdzeklis neatbilst metroloģiskajām prasībām, tad tiek pieņemts lēmums atteikt mērīšanas līdzekļa nacionālā tipa apstiprināšanu un piecu darba dienu laikā rakstiski informē klientu par nacionālā tipa neapstiprināšanu. Mērīšanas līdzekļa nacionālā tipa novērtēšana un lēmuma pieņemšana tiek veikta, ievērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos termiņus. Attiecībā uz lēmuma apstrīdēšanas kārtību, pieņemtajā lēmumā par nacionālā tipa apstiprināšanu/neapstiprināšanu ir iekļauts, ka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
2023. gada 14. martā stājās spēkā grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu", nosakot tirgus uzraudzības vispārīgos principus un, papildinot likumu ar jaunu III1 nodaļu "Tirgus uzraudzība". III1 nodaļā tika noteikta kārtība, kādā uzraugošās iestādes veic tirgus uzraudzību, noteiktas uzraugošo iestāžu pilnvaras, saimnieciskās darbības veicēju pienākumi, kā arī vispārējais ietvars, kā tiek veiktas uzraudzības darbības, lai visām iesaistītajām pusēm būtu saprotams, kā nacionāli tiek organizēta tirgus uzraudzība Latvijā (tai skaitā attiecībā uz paraugu izņemšanu un kārtību, ja prece neatbilst noteiktajām drošuma vai citām būtiskajām prasībām). Šī likuma 9.3 panta otrajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas. Pamatojoties uz šī deleģējuma pamata tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumos Nr. 96 "Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes" (turpmāk - Noteikumi Nr. 96), ņemot vērā likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktās normas par tirgus uzraudzības kārtību. Gan likumā "Par atbilstības novērtēšanu", gan Noteikumos Nr. 96 cita starpā ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk - Regula 2019/1020) prasības. Attiecīgi Noteikumi Nr. 96 nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestāde pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, bet vairs nenosaka kārtību, kādā tiek segti ar ekspertīzi saistītie izdevumi, attiecīgi paredzot, ka šos izdevumus sedz atbilstoši likumā "Par atbilstības novērtēšanu" un citos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumos Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (turpmāk - Noteikumi Nr.40) noteikts, ka indukcijas tipa elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskums noteikts reizi 20 gados, bet elektroniskajiem elektroenerģijas skaitītājiem reizi 12 gados.
Kopš 2014.gada AS "Sadales tīkls" (turpmāk - sistēmas lietotājs) ir mērķtiecīgi īstenojis skaitītāju parka viedizācijas jeb viedo skaitītāju ieviešanas projektu, kas noslēdzās 2022.gadā, tādēļ 2026.gadā būtu uzsākama programmas ietvaros uzstādīto viedo skaitītāju atkārtotā verificēšana. Sistēmas lietotāja elektroenerģijas sadales sistēmā ir uzstādīts aptuveni 1.1 miljons viedo elektroenerģijas skaitītāju.
Šobrīd Likums nosaka, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu nacionālos tipus apstiprina Nacionālā metroloģijas institūcija, iekļaujot tos Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā. Nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas un uzdevumus veic sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs" struktūrvienība "Metroloģijas birojs" (turpmāk – Metroloģijas birojs). Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 3 "Noteikumi par nacionālo metroloģijas institūciju" (turpmāk - Noteikumi Nr. 3) noteiktajam, Metroloģijas birojs ir Ekonomikas ministrijas funkcionālā pakļautībā. Metroloģijas birojam ir noteikta iekšējā kārtība kādā veidā tiek veikta mērīšanas līdzekļu nacionālā tipa apstiprināšana/pagarināšana. Mērīšanas līdzekļu nacionālo tipa apstiprināšanu veic pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumiem Nr. 624 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu metroloģiskās kontroles kārtību un pirmreizējās verificēšanas atzīmēm", ievērojot Administratīvā procesa likumu. Atbilstoši noteiktajai kārtībai Metroloģijas birojs novērtē, vai konkrētais mērīšanas līdzeklis atbilst metroloģiskajām prasībām, kas noteikts attiecīgajā normatīvajā regulējumā, nacionālajos standartos un Starptautiskajos reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentos. Ja mērīšanas līdzeklis atbilst metroloģiskajām prasībām, tad Metroloģijas birojs pieņem lēmumu par mērīšanas līdzekļa nacionālā tipa apstiprināšanu un izsniedz nacionālā tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumu. Gadījumā, ja mērīšanas līdzeklis neatbilst metroloģiskajām prasībām, tad tiek pieņemts lēmums atteikt mērīšanas līdzekļa nacionālā tipa apstiprināšanu un piecu darba dienu laikā rakstiski informē klientu par nacionālā tipa neapstiprināšanu. Mērīšanas līdzekļa nacionālā tipa novērtēšana un lēmuma pieņemšana tiek veikta, ievērojot Administratīvā procesa likumā noteiktos termiņus. Attiecībā uz lēmuma apstrīdēšanas kārtību, pieņemtajā lēmumā par nacionālā tipa apstiprināšanu/neapstiprināšanu ir iekļauts, ka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
2023. gada 14. martā stājās spēkā grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu", nosakot tirgus uzraudzības vispārīgos principus un, papildinot likumu ar jaunu III1 nodaļu "Tirgus uzraudzība". III1 nodaļā tika noteikta kārtība, kādā uzraugošās iestādes veic tirgus uzraudzību, noteiktas uzraugošo iestāžu pilnvaras, saimnieciskās darbības veicēju pienākumi, kā arī vispārējais ietvars, kā tiek veiktas uzraudzības darbības, lai visām iesaistītajām pusēm būtu saprotams, kā nacionāli tiek organizēta tirgus uzraudzība Latvijā (tai skaitā attiecībā uz paraugu izņemšanu un kārtību, ja prece neatbilst noteiktajām drošuma vai citām būtiskajām prasībām). Šī likuma 9.3 panta otrajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas. Pamatojoties uz šī deleģējuma pamata tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumos Nr. 96 "Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes" (turpmāk - Noteikumi Nr. 96), ņemot vērā likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktās normas par tirgus uzraudzības kārtību. Gan likumā "Par atbilstības novērtēšanu", gan Noteikumos Nr. 96 cita starpā ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (turpmāk - Regula 2019/1020) prasības. Attiecīgi Noteikumi Nr. 96 nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestāde pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes, bet vairs nenosaka kārtību, kādā tiek segti ar ekspertīzi saistītie izdevumi, attiecīgi paredzot, ka šos izdevumus sedz atbilstoši likumā "Par atbilstības novērtēšanu" un citos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026.gadā sistēmas lietotājam jāuzsāk uzstādīto viedo elektroenerģijas skaitītāju atkārtotā verificēšana vai pilnīga tā nomaiņa un, ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, būtu nepieciešams Latvijas normatīvajā regulējumā ieviest jaunu metroloģiskās kontroles veidu, proti, statistisko verificēšanu.
Ieviešot statistiskās verificēšanas metodiku, sistēmas lietotājs 2026.-2034.g. periodā nodrošinātu vismaz 90 milj. EUR izmaksu ietaupījumu. Visā elektrotīklā uzstādītajiem elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas veikšana rada zināmas neērtības sistēmas lietotājam, jo atkārtotā verificēšana ir ļoti laikietilpīgs un izmaksu ietilpīgs process, kas ietver katra lietotāja brīdināšanu, piekļuvi katram skaitītājam un tā nomaiņu, transportēšanu, pārbaudi un uzglabāšanu. Atkārtotās verificēšanas izmaksas veidojas no vairākām komponentēm, proti, no skaitītāja atgādāšanas līdz laboratorijai, verificēšanas izmaksām vai no jauna skaitītāja iegādes izmaksām (ja tiek veikta skaitītāju maiņa). Viena skaitītāja nogādāšana līdz laboratorijai izmaksā aptuveni 99,79 EUR, bet viena skaitītāja atkārtotā verificēšana sistēmas lietotāja laboratorijā izmaksā aptuveni 7,87 EUR.
Savukārt, lai sistēmas lietotājs pilnībā nomainītu uz jaunajiem elektroenerģijas skaitītājiem laika posmā no 2026.-2034.gadam ir aptuveni 150 milj. EUR izmaksas. Tā kā nav notikusi būtiska viedo skaitītāju tehnoloģiskā attīstība jeb jaunās paaudzes skaitītāju ienākšana tirgū, attiecīga skaitītāju nomaiņa pagaidām nebūtu tehniski pamatota. Viena jauna skaitītāja iegādes izmaksas ir aptuveni 70 EUR.
Ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Čehijas, Austrijas, secināms, ka citās valstīs tiek plaši izmantota statistiskā verificēšanas metodika elektroenerģijas skaitītājiem, gāzes patēriņa skaitītājiem, ūdens patēriņa skaitītājiem un siltumenerģijas skaitītājiem. Statistiskās verificēšanas metode balstīta starptautiskā standartā ISO 2859 (1999-2020) "Sampling procedures for inspection by attributes" un reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentā OIML G20 (2017) "Surveillance of utility meters in service on the basis of sampling inspections" noteiktajam, kas sniedz iespēju izmaksas efektīvākā veidā pārvaldīt un kontrolēt skaitliski lielu elektroenerģijas skaitītāju parku metroloģisko kvalitāti.
Ieviešot statistiskās verificēšanas metodiku, sistēmas lietotājs 2026.-2034.g. periodā nodrošinātu vismaz 90 milj. EUR izmaksu ietaupījumu. Visā elektrotīklā uzstādītajiem elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas veikšana rada zināmas neērtības sistēmas lietotājam, jo atkārtotā verificēšana ir ļoti laikietilpīgs un izmaksu ietilpīgs process, kas ietver katra lietotāja brīdināšanu, piekļuvi katram skaitītājam un tā nomaiņu, transportēšanu, pārbaudi un uzglabāšanu. Atkārtotās verificēšanas izmaksas veidojas no vairākām komponentēm, proti, no skaitītāja atgādāšanas līdz laboratorijai, verificēšanas izmaksām vai no jauna skaitītāja iegādes izmaksām (ja tiek veikta skaitītāju maiņa). Viena skaitītāja nogādāšana līdz laboratorijai izmaksā aptuveni 99,79 EUR, bet viena skaitītāja atkārtotā verificēšana sistēmas lietotāja laboratorijā izmaksā aptuveni 7,87 EUR.
Savukārt, lai sistēmas lietotājs pilnībā nomainītu uz jaunajiem elektroenerģijas skaitītājiem laika posmā no 2026.-2034.gadam ir aptuveni 150 milj. EUR izmaksas. Tā kā nav notikusi būtiska viedo skaitītāju tehnoloģiskā attīstība jeb jaunās paaudzes skaitītāju ienākšana tirgū, attiecīga skaitītāju nomaiņa pagaidām nebūtu tehniski pamatota. Viena jauna skaitītāja iegādes izmaksas ir aptuveni 70 EUR.
Ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, piemēram, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Čehijas, Austrijas, secināms, ka citās valstīs tiek plaši izmantota statistiskā verificēšanas metodika elektroenerģijas skaitītājiem, gāzes patēriņa skaitītājiem, ūdens patēriņa skaitītājiem un siltumenerģijas skaitītājiem. Statistiskās verificēšanas metode balstīta starptautiskā standartā ISO 2859 (1999-2020) "Sampling procedures for inspection by attributes" un reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentā OIML G20 (2017) "Surveillance of utility meters in service on the basis of sampling inspections" noteiktajam, kas sniedz iespēju izmaksas efektīvākā veidā pārvaldīt un kontrolēt skaitliski lielu elektroenerģijas skaitītāju parku metroloģisko kvalitāti.
Risinājuma apraksts
Likumā papildinot 1.panta pirmo daļu ar 13.1 punktu, 7.panta otro daļu, 8.panta 2.punktu, 9.panta ceturto, sesto daļu un 6.1 daļu ar statistiskās verificēšanas metodiku, netiek ietekmēti mērīšanas līdzekļu pirmreizējās un atkārtotās verificēšanas īstenošanas nosacījumi, netiek ietekmēta un pilnībā tiek nodrošināta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) kompetence īstenot attiecīgo mērīšanas līdzekļu metroloģisko uzraudzību, jo PTAC tiek nodrošināta pilna informācija par statistiskās verificēšanas procedūras norisi. Turklāt statistiskās verificēšanas gadījumā tiek ievērojami mazāk traucēti lietotāji (piemēram, sistēmas lietotāja personāla piekļuve, objektā elektroapgādes atslēgšana uz skaitītāja nomaiņas laiku). Statistiskās verificēšanas metodikas pamatā ir izlases veida skaitītāju kvalitātes pārbaužu (atkārtotās verificēšanas) īstenošana, kuras sekmīgu rezultātu gadījumā, visas attiecīgās skaitītāju sērijas, partijas derīguma termiņš tiek pagarināts un nav veicama pilnīgi visu uzstādīto skaitītāju pārbaude. Savukārt, ja atbilstoši stingri noteiktajai metodikai veiktajās skaitītāju kvalitātes pārbaudēs tiek konstatētas neatbilstības, ir nomaināmi visi attiecīgās sērijas, partijas skaitītāji. Sistēmas lietotājam aptuvenās izmaksas par skaitītāju verifikāciju 2026. - 2034.gadā, izmantojot statistiskās verificēšanas metodiku, būtu aptuveni 0,9 milj. EUR.
Problēmas apraksts
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likumu, Metroloģijas birojs ir Iestāde, kas pilda deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus. Metroloģijas biroja pieņemtie lēmumi par nacionālo mērīšanas līdzekļu tipu apstiprināšanu vai atteiktie lēmumi neapstiprināt nacionālo mērīšanas līdzekļu tipu ir atzīstami par administratīvajiem aktiem, jo tiek pieņemti publisko tiesību jomā un konkrētam komersantam jeb individuāli noteiktai personai piešķir (atsaka piešķirt) noteiktas tiesības vai tās atņem. Noteikumos Nr.3 noteikts, ka Metroloģijas birojs ir Ekonomikas ministrijas funkcionālā pakļautībā, līdz ar to šobrīd Metroloģijas biroja izdotie lēmumi tiek apstrīdēti Ekonomikas ministrijā.
Ekonomikas ministrijā ir darbinieki, kas izstrādā normatīvo regulējumu attiecībā uz mērīšanas līdzekļu metroloģisko uzraudzību un pārzin pēc būtības konkrēta mērīšanas līdzekļa metroloģiskās prasības, bet nav tādu darbinieku vai tehnisko ekspertu, kas padziļināti varētu izvērtēt mērīšanas līdzekļa tehniskās prasības un sniegt izvērtējumu, vai mērīšanas līdzeklim ir atbilstoši/neatbilstoši izsniegts nacionālā tipa apstiprinājums.
Ekonomikas ministrijā ir darbinieki, kas izstrādā normatīvo regulējumu attiecībā uz mērīšanas līdzekļu metroloģisko uzraudzību un pārzin pēc būtības konkrēta mērīšanas līdzekļa metroloģiskās prasības, bet nav tādu darbinieku vai tehnisko ekspertu, kas padziļināti varētu izvērtēt mērīšanas līdzekļa tehniskās prasības un sniegt izvērtējumu, vai mērīšanas līdzeklim ir atbilstoši/neatbilstoši izsniegts nacionālā tipa apstiprinājums.
Risinājuma apraksts
Lai turpmāk Metroloģijas biroja izdotie lēmumi nebūtu jāapstrīd Ekonomikas ministrijā un attiecīgi Ekonomikas ministrijai nebūtu jāizvērtē tehniskās prasības konkrētajam mērīšanas līdzeklim lēmumu pārsūdzēšanas gadījumā, bet Metroloģijas birojs lēmumu pārsūdzēšanas gadījumā varētu piesaistīt tehniskos ekspertus tehnisko prasību izvērtēšanai, kā arī atbilstoši Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam, Likums tiek papildināts ar 14.panta piekto daļu, nosakot deleģējumu Nacionālās metroloģijas institūcijas lēmumu pārsūdzēšanas kārtībai, proti, ka mērīšanas līdzekļa ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis turpmāk būs tiesīgs apstrīdēt lēmumus par mērīšanas līdzekļa nacionālā tipa apstiprinājumu vai neapstiprinājumu Metroloģijas biroja vadītājam un attiecīgi Metroloģijas biroja amatpersonu pieņemtos lēmumus par apstrīdēto lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā. Apstrīdēšanas gadījumā Metroloģijas birojam turpmāk būs jāveic nepieciešamās darbības, lai objektīvi izvērtētu iesniegumu un piesaistītu tehnisko ekspertu mērīšanas līdzekļa tehnisko prasību izvērtēšanā. Metroloģijas birojs izsniedz lēmumus mērīšanas līdzekļiem (piemēram, radariem, alkometriem, manometriem u.c.), kas var ietekmēt sabiedrības drošību un kārtību, tādēļ likumā noteikts, ka Metroloģijas biroja lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana tiesā neaptur tā darbību.
Problēmas apraksts
Likumā nav noteiktas normas, kas regulē izdevumus saistībā ar ekspertīzes veikšanu, tajā skaitā izdevumus par kontrolpirkumu, paraugu transportēšanu un iznīcināšanu. Šobrīd Likums nosaka pienākumu personai atlīdzināt izdevumus par ekspertīzi, konkrēti nenosakot, vai minētajos izdevumos ietilpst arī izdevumi par kontrolpirkumu, paraugu transportēšanu un iznīcināšanu. Vienlaikus jāpiemin, ka arī likumā "Par atbilstības novērtēšanu" ar ekspertīzi saistīto atlīdzināmo izdevumu uzskaitījums ir nepilnīgs.
Kā arī nepieciešams precizēt tirgus uzraudzības iestādes tiesības veikt kontrolpirkumus mērīšanas līdzekļu paraugu iegādei, tai skaitā neatklājot pārbaudes faktu, neatklājot vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti.
Kā arī nepieciešams precizēt tirgus uzraudzības iestādes tiesības veikt kontrolpirkumus mērīšanas līdzekļu paraugu iegādei, tai skaitā neatklājot pārbaudes faktu, neatklājot vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti.
Risinājuma apraksts
Likuma 10.1 panta ceturtās daļas pirmais teikums precizēts, nosakot, ka PTAC ir tiesīgs veikt kontrolpirkumus mērīšanas līdzekļu paraugu iegādei, tajā skaitā neatklājot pārbaudes faktu, neatklājot vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti un papildināts ar otro teikumu, kas paredz, ka izdevumus par ekspertīzi, kontrolpirkumu, paraugu pārvietošanu no paraugu ņemšanas vietas līdz ekspertīzes veicējam un atpakaļ vai līdz paraugu iznīcināšanas vietai, kā arī ar paraugu iznīcināšanu saistītos izdevumus sākotnēji sedz PTAC atbilstoši likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajam deleģējumam. Kā arī precizēta 10.1 panta septītā daļa, nosakot, ka PTAC sedz izdevumus par ārpuskārtas verificēšanu vai kalibrēšanu.
Problēmas apraksts
Šobrīd Likumā nav noteikts, ka, gadījumā, ja mērīšanas līdzeklis ārpuskārtas kalibrēšanas vai verificēšanas procesā neatbilst metroloģiskajām prasībām, tad mērīšanas līdzekļa lietotājam, saņemot izdevumu apliecinošu dokumentāciju noteiktajā termiņā, sedz izdevumus PTAC un, ja lietotājs atsaka segt minētos izdevumus par ārpuskārtas kalibrēšanu vai verificēšanu, tad PTAC piedzen civilprocesuālā kārtībā.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizēta Likumā 10.1 panta devītā daļa.
Problēmas apraksts
Atbilstoši citos likumos lietotajai terminoloģijai, nepieciešams aizstāt vārdu "izpildi" ar vārdu "darbību", tādējādi saskaņojot regulējumu par PTAC pieņemtā lēmuma juridiskajām sekām tā pārsūdzēšanas gadījumā ar citās PTAC noteiktās kompetences jomās spēkā esošo tiesisko regulējumu.
Risinājuma apraksts
Redakcionāli precizēta Likuma 10.2 panta otrā daļa.
Problēmas apraksts
Produktu, tai skaitā mērīšanas līdzekļu tirgus uzraudzības vispārīgie principi šobrīd noteikti Regulā 2019/1020 un attiecīgi likumā "Par atbilstības novērtēšanu", kā rezultātā nav nepieciešamība Likumā ietvert normas, kas dublējas ar Regulu 2019/1020 un likumu "Par atbilstības novērtēšanu". Līdz ar to, no Likuma tiek izslēgtas normas, kas attiecas uz mērīšanas līdzekļu tirgus uzraudzību.
Risinājuma apraksts
Svītrota Likuma 10.1 panta 4.1 daļa, piektā daļa, astotā daļa, 8.1 daļa un 8.2 daļa.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka no 2019.gada 15.jūlija ir stājusies spēkā Regula 2019/1020, Likumā nepieciešams veikt tehniska rakstura izmaiņas, precizējot Regulas Nr.765/2008 nosaukumu un papildinot ar Regulas 2019/1020 atsauci.
Risinājuma apraksts
Likuma 1.panta otrajā daļā precizēts Regulas Nr.765/2008 nosaukums un norādīta atsauce uz Regulu 2019/1020.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Mērīšanas līdzekļu lietotājs
Ietekmes apraksts
Likumprojektā paredzētie grozījumi tieši neietekmē mērīšanas līdzekļa lietotāju.
Juridiskās personas
- Nacionālā metroloģijas institūcija
- Akreditētas inspicēšanas institūcijas
- PTAC
- AS "Sadales tīkls" (sistēmas lietotājs)
Ietekmes apraksts
Stājoties spēkā normām attiecībā uz statistisko verificēšanu, inspicēšanas institūcijām būs jāiegūst akreditācija, lai mērīšanas līdzekļiem varētu veikt statistisko verificēšanu.
Sistēmas lietotājam turpmāk nevajadzēs veikt tik bieži elektroenerģijas skaitītājiem atkārtoto verificēšanu, bet būs tiesības izvēlēties statistisko verificēšanu, tādejādi pagarinot atkārtotās verificēšanas periodiskumu.
Attiecībā uz nacionālās metroloģijas institūcijas pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, stājoties spēkā likumprojekta grozījumiem, tas nerada būtisku ietekmi uz nacionālo metroloģijas institūciju, bet nostiprina nacionālās metroloģijas institūcijas lēmumu apstrīdēšanas nosacījumus.
Attiecībā uz preču paraugu ņemšanas kārtību, paredzētie grozījumi neietekmē PTAC tiesības un pienākumus.
Sistēmas lietotājam turpmāk nevajadzēs veikt tik bieži elektroenerģijas skaitītājiem atkārtoto verificēšanu, bet būs tiesības izvēlēties statistisko verificēšanu, tādejādi pagarinot atkārtotās verificēšanas periodiskumu.
Attiecībā uz nacionālās metroloģijas institūcijas pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, stājoties spēkā likumprojekta grozījumiem, tas nerada būtisku ietekmi uz nacionālo metroloģijas institūciju, bet nostiprina nacionālās metroloģijas institūcijas lēmumu apstrīdēšanas nosacījumus.
Attiecībā uz preču paraugu ņemšanas kārtību, paredzētie grozījumi neietekmē PTAC tiesības un pienākumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Stājoties spēkā likumprojekta grozījumiem un nosakot kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu Noteikumos Nr.40, sistēmas lietotājs varēs veikt elektroenerģijas skaitītājiem statistisko verificēšanu, neradot 90 milj. EUR izmaksas, ja skaitītājiem būtu jāveic atkārtotā verificēšana, un 150 milj. EUR, ja šobrīd uzstādītie skaitītāji būtu jānomaina uz jaunajiem skaitītājiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Mērīšanas līdzekļu lietotājs
Nē
Paredzētie grozījumi likumprojektā tieši neietekmē mērīšanas līdzekļa lietotāju.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
119 407 105,58
Nacionālā metroloģijas institūcija
Nē
Akreditētas inspicēšanas institūcijas
Nē
Akreditācijas izmaksas nav aprēķināmas, jo nav zināmas izmaksas akreditācijas iegūšanai
PTAC
Nē
AS "Sadales tīkls" (sistēmas lietotājs)
Jā
Vērtības nozīme:
107,66
Viena skaitītāja nomaiņas, nogādāšanas līdz laboratorijai un atkārtotās verificēšanas izmaksas
1 109 113
Sistēmas lietotāja uzstādīto skaitītāju kopējais skaits
119 407 105,58
Pamatojoties uz sistēmas lietotāju sniegto informāciju, sistēmas lietotājs laika posmā no 2014. - 2022.gadam ir uzstādījis 1109113 elektroenerģijas skaitītājus, kuriem 2026.gadā būtu jāveic atkārtotā verificēšana. Laika periodā no 2026 - 2034. gadam atbilstības izmaksas sastāda 119 407 105,58 EUR, ja skaitītājiem tiek veikta atkārtotā verificēšana. Līdz ar to, ieviešot statistisko verificēšanu, sistēmas lietotājs ietaupa 119 407 105,58 EUR.
Kopā
119 407 105,58
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu"
Pamatojums un apraksts
Noteikt mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskumu, ja tiek izmantota statistiskā verificēšana.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm"
Pamatojums un apraksts
Noteikt kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32019R1020
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta UN Padomes 2019.gada 20.jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011
Apraksts
Regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, uzlabojot to produktu tirgus uzraudzību, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū ir pieejami tikai tādi produkti, kas atbilst prasībām, ar kurām nodrošina sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību, piemēram, attiecībā uz veselību un drošību kā tādu, veselību un drošību darbavietā, patērētāju aizsardzību, vides un sabiedriskās drošības aizsardzību un visu citu to sabiedrības interešu aizsardzību, kuras aizsargā minētie tiesību akti.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Regula Nr.765/2008 grozīta ar Regulu Nr. 2019/1020 (mainīts regulas nosaukums un ražotāja definīcija)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta UN Padomes 2019.gada 20.jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 2019/1020 3.pants
Likumprojekta 1.pants (Likuma 1.panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Regulas Nr. 2019/1020 2.panta 1.punkts
Likumprojekta 5.pants (Likuma 10.1panta 4.1 daļa, piektā daļa, astotā daļa, 8.1, 8.2 daļa
-
Likumā 10.1 panta 4.1 daļa, piektā daļa, astotā daļa, 8.1 daļa un 8.2 daļa tiek dzēsta, jo Likumā ietvertās normas dublējas ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu".
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, AS "Sadales tīkls", Nacionālā metroloģijas institūcijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/8f6aee23-3cb8-4fc0-b49e-83b44f6db5cc
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par izstrādāto likumprojektu iebildumi/priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
- AS "Sadales tīkls"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi