Anotācija (ex-ante)

Latvijā nav izstrādāta vienota agrīnā preventīvā atbalsta (turpmāk – APA) jēdziena izpratne. Tā saturs nav noteikts, agrīns preventīvs atbalsts nav definēts normatīvajos aktos, un arī praksē nav izveidojusies saprotama robežšķirtne starp agrīno preventīvo atbalstu (profilakse un agrīnā intervence) un prevenciju, kas tiek īstenota, raugoties caur krīzes gadījumu prizmu. Agrīnā prevence ir visu bērna attīstības vajadzību nodrošināšana, sniedzot savlaicīgu atbalstu bērna attīstības potenciāla atraisīšanai – psihoemocionālās un sociālās attīstības, intelektuālās, uzvedības un fiziskās attīstības dimensijās un bērna personības integritātes jomā kopumā (tai skaitā arī bērniem ar speciālām vajadzībām). Jāatzīmē, ka šos jautājumus nerisina bērnu tiesību aizsardzības institūcijas, tām ir citi uzdevumi un instrumenti!

Latvijā nepietiekami tiek apzināta katras no šīm atšķirīgajām atbalsta pakalpojumu jomām specifika, to mērķa grupas, atbalsta sniegšanas mērķi, šajās jomās strādājošo speciālistu atšķirīgais profesionālo kompetenču profils un izmantojamo pierādījumos balstīto metodisko instrumentu un atbalsta pakalpojumu programmu specifiskais klāsts. Skaidra un vienota izpratne šajos jautājumos mūsu valstī ir akūti nepieciešama, jo tieši no tās izriet vienas vai otras valsts politikas plānošanas pieejas izmantošana attiecībā uz mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu un gaidītās atdeves saņemšanu. Vai nu plāni ir pakārtoti tikai "ugunsgrēka dzēšanai" (prevencija caur krīzes gadījumu prizmu), vai arī valsts vienlaikus uzsāk plānot un īstenot arī holistisku, horizontālu, starpsektoriālu APA pieeju, kas ietvertu visus bērnus, nevis tikai krīzes bērnus.
APAS un tās pakalpojumu infrastruktūras attīstība nozīmē veidot bērnu agrīnās attīstības vajadzību identificēšanas, novērtēšanas un APA (profilakses un agrīnās intervences) pierādījumos balstītu metodisko instrumentu un programmu izstrādi, to izmantošanas Latvijā sagatavošanu, nepieciešamo speciālistu apmācību pakalpojumu ieviešanā visiem Latvijas bērniem, viņu vecākiem, iesaistītajiem multiprofesionāliem speciālistiem, valsts un pašvaldību institūcijām, zinātniskajām organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, sekmējot to iesaisti un līdzdalību bērnu veselīgas attīstības procesu nodrošināšanā un iekļaušanā visos Latvijas reģionos.

Tieši valsts pašnoteikšanās vienas vai otras prevencijas politikas veidošanā jau plānošanas posmā rada (projektē) attiecīgi vienus vai otrus sagaidāmos rezultātus – vai nu vēl vairāk krīzes un vēl lielākus tēriņus to pārvarēšanā (un tā ir ļoti dārga pieeja), vai arī, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus APAS infrastruktūras izveidē, pakāpeniski tiek panākts, ka nākotnē būs mazāk bērnu, kuri nonāks līdz krīzei. Tieši valsts politiskās gribas ideja attiecībā uz Latvijas bērniem nosaka (vai nenosaka) stratēģisko vektoru sabiedrisko resursu ieguldījumiem un risinājumu izstrādei valsts preventīvā atbalsta sistēmai kopumā un abām prevencijas apakšsistēmām, tādējādi ilgtermiņā pakāpeniski panākot resursu nepieciešamības samazinājumu bērnu krīzes infrastruktūras nodrošināšanai.

APA (profilakses un agrīnās intervences) pakalpojumu trūkuma sekas Latvijā

Minēto risku, APA pakalpojumu (pierādījumos balstītu metodisko instrumentu, speciālistu, specifisko programmu) pieejamības trūkuma un citu situatīvi konkrētu apstākļu mijiedarbības rezultātā Latvijas bērnu attīstības reālajā praksē ir iestājušās šādas negatīvas sekas:
• Latvijā 2017. gadā bija 358 762 bērni, no tiem 1,8 % (~6400) Latvijas bērnu atrodas ārpusģimenes aprūpē (konstatēts konceptuālā ziņojuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai" izstrādes laikā);
• pasaulē veiktajos pētījumos (Klitzing, K., Dohnert, M., Kroll, M. Grube, M. 2015. Mental Disorders in Early Childhood, Deutsches Arzteblatt International, 112:375-386) konstatēts, ka attīstības, uzvedības un psihiskās veselības traucējumi bērniem līdz 6 gadu vecumam ir novēroti 16–18 % gadījumu. Nav pamata domāt, ka situācija Latvijā būtiski atšķirtos no pasaulē novērojamām tendencēm.

Ilgstošas APAS sistēmas neesības un APAS pakalpojumu trūkuma dēļ ievērojams skaits bērnu attīstības procesa grūtību ir kļuvušas par akūti risināmām problēmām. Daži fakti:
• skolēni, kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši pedagoģiski medicīnisko komisiju (redzes, dzirdes, fiziskās un psihiskās attīstības traucējumi somatiskās saslimšanas), – 7000–8000;
• nepilngadīgie, kuri pēdējā gada laikā apmeklējuši psihiatru, – 9000 (unikālo gadījumu skaits);
• psihiatriskajā uzskaitē esošie nepilngadīgie – 10 697; 
• ilgstoši kavē skolu – 1600;
• skolēni, kuri cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās, – 22,3 %;
• jaunieši ar simptomiem un sūdzībām par depresiju – 4 %;
• pusaudži ar datoratkarības veidošanās risku – 30 % (Holšteina tests);
• jaunieši ar iespējamu alkohola atkarību – 6 % (CIDI tests).

APAS pakalpojumi ir multiprofesionāli, un arī Latvijā tie vienlaikus skar vairāku ministriju politikas, tomēr galvenās APAS funkcionēšanā iesaistītās jomas ir veselība un izglītība. Protams, pastarpināti nepieciešams koordinēt sadarbību ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem (LM pārziņā esošo sociālā atbalsta pakalpojumu jomu) un bērnu tiesību aizsardzības institūcijām (jomu koordinē LM). Ņemot vērā, ka par veselības aprūpes iestāžu tīklu un izglītības iestāžu tīklu daļēji vai pilnībā atbild pašvaldības, būtiska ir pašvaldību iesaiste APAS pakalpojumu attīstīšanā. Iesaistāma arī VARAM kā atbildīgā ministrija par pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības koordināciju.

Par dažādām bērnu politikām atbildīgās nozaru ministrijas atbilstoši iespējām plāno un īsteno atsevišķus bērnu un jauniešu prevencijas pasākumus, taču pašreizējā institucionālajā ietvarā APAS pakalpojumi līdz šim nav ieņēmuši nozīmīgu vietu, salīdzinot ar prevenciju, raugoties no krīzes aspekta. Minētās disproporcijas dēļ valsts pieejā APAS pakalpojumiem šobrīd kopējā situācija ir šāda:
• Latvijā bieži vien nav izstrādāts saturs sistēmiskam agrīnam atbalstam, visai problemātiskas ir speciālistu sadarbības spējas, ir nepietiekama kvalifikācija visatbilstošākā atbalsta sniegšanā. Tā kā atbalsta saņemšana ir novēlota, ievērojami mazinās tā pozitīvā ietekme uz mērķgrupu un līdz ar to arī izmaksu efektivitāte;
• pakalpojumu masā lielākais uzsvars ir novēlota reaģēšana tikai krīzes situācijā vai prevencija, raugoties no krīzes ietvara, t. i., atbalsta sistēma strādā "pēc pieprasījuma iesnieguma", nevis proaktīvi;
• pakalpojumu masā vērojama vienveidība, uzsvaru liekot uz konsultēšanu, nevis uz bērnu attīstības grūtību situācijas izmainošām darbības pieejām – agrīnu risku novērtēšanas un agrīnās intervences tehnikām, metodiskiem instrumentiem. Uzsvars būtu liekams tieši uz bērna attīstības trajektorijas un situācijas praktiskas izmainīšanas pakalpojumiem;
• APAS pakalpojumi novērojami tikai epizodiski;
• vērojams izteikts APAS pakalpojumu īstenošanai nepieciešamo specifisko metodisko instrumentu, programmu un attiecīgi izglītotu speciālistu trūkums to izmantošanā;
• vērojamas krasas reģionālās atšķirības attiecībā uz pakalpojumu kvalitātes līmeni un pieejamību;
• nevalstisko organizāciju sniegtie pakalpojumi ir labi un nepieciešami, taču tie ir fragmentēti un nav pieejami visur Latvijā, līdz ar to neveido vienotu atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem;
• vērojama sektoru sniegto atbalsta pakalpojumu fragmentētība un sadrumstalotība to mērķos, saturā, pieejamībā un rezultātos

Paredzēts, ka Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments, piesaistot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējumu 2021.–2027. gada plānošanas periodam, īstenos pasākumus šādos galvenajos konceptuālajos virzienos:
• turpinās sadarbību ar pasaulē un Latvijā savu efektivitāti jau pierādījušo agrīnās intervences un profilakses programmu izstrādātājiem, veicot dažādu APA profilakses un intervences programmu un metodisko instrumentu izpēti, atlasi un iegādi vai izstrādi to tālākai sagatavošanai ieviešanai Latvijā;
• veiks dažādu APA programmu un metodisko instrumentu sagatavošanu sistēmiskai ieviešanai adaptāciju Latvijas kultūrvidei, pilotēšanu, validēšanu, standartizāciju, speciālistu apmācību un sertifikāciju, kā arī jaunveidojamā atbalsta pakalpojuma ieviešanas modeļa izstrādi;
• sagatavotos jaunos APAS pakalpojumus sistēmiski ieviesīs visos Latvijas reģionos sadarbībā ar multiprofesionālām komandām un ieviesējorganizācijām atbilstoši nepieciešamībai, kas noteikta Ministru kabineta apstiprinātajos plānošanas dokumentos – Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" rīcības plānā 2021.–2023. gadam (3. mērķa "Atbalsts ikviena izaugsmei" 3.1. rīcības virzienā "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" noteiktie pasākumi) un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (1. mērķa "Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību" 1. rīcības virzienā "Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai" noteiktie mērķi un uzdevumi).

Galveno konceptuālo risinājumu virzienu definēšana, praktiski uzsākot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" (turpmāk – 4.3.6.7. pasākums) īstenošanu, sākotnēji tika balstīta pētniecībā.
Svarīgi ir ņemt vērā gan ārvalstu labāko APAS veidošanas pieredzi, analizējot informāciju, kas iegūta pētījumos un jau izstrādātu APA metožu izmantošanā praksē, gan arī izpētīt aktuālo situāciju Latvijas pašvaldībās, lai iepazītā un Latvijas vajadzībām piemērotā ārvalstu prakse ļautu labāk izvērtēt un noteikt jaunattīstāmo APAS pakalpojumu kopumu bērniem un ģimenēm.
Tāpēc visas plānotās darbības 4.3.6.7. pasākuma ietvaros Latvijas APAS pakalpojumu attīstībai balstīsies uz ārvalstu un Latvijas zinātnē, pētniecībā un labās prakses pieredzē iegūtajām atziņām un izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz pakalpojumu izstrādē un ieviešanā risināmiem uzdevumiem. 

PKC 2022. gadā organizēja pētījumu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas un agrīnās profilakses un intervences pakalpojumu groza izveidei Latvijā [http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Petijums_agrina_prevent_atbalsta_sistemas_un_pakalpojumu_groza_izveidei.pdf].
No vienas puses, pētījums ietvēra ārvalstu labās prakses analīzi APAS ieviešanā un nodrošināšanā, detalizēti analizējot piecu valstu pieredzi (Igaunija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Vācija, ASV) pieredzi. Pētījuma dalībnieki ārvalstu eksperti akcentē, ka agrīnās intervences pakalpojumu bērniem ar attīstības grūtībām īstenošana aizsākusies jau sešdesmitajos gados ASV un septiņdesmitajos – Eiropā. Nākamais posms, jo īpaši lielākas izpratnes ziņā par visaptverošāka APA nozīmi, sakrīt ar pasaules ekonomiskās recesijas laiku (2007.–2009. gads). Šajā laikā vairākas valstis atzina, ka līdzšinējā "ugunsgrēka dzēšanas stratēģija", koncentrējoties galvenokārt uz būtiskiem bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumiem, nav rezultatīva, un meklēja arvien iedarbīgākus un izmaksu ziņā efektīvākus risinājumus bērnu tiesību nodrošināšanai, tai skaitā attīstības veicināšanai.
No otras puses, pētījums ietvēra visu Latvijas pašvaldību aptauju par aktuālo situāciju to īstenoto atbalsta un, jo īpaši, APA pakalpojumu jomā, to pieejamībā, kā arī pagaidām vēl neatrisināto jautājumu apzināšanu tieši APA pakalpojumu nodrošināšanā.
Pētījuma secinājumi un priekšlikumi tiks ņemti vērā, ieviešot 4.3.6.7. pasākumu.

4.3.6.7. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamais specifiskais rezultāta rādītājs: bērni ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija, – 14 150 (kumulatīvais skaits).
Līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs: bērni vecumā līdz 18 gadiem, kuri saņēmuši atbalstu, – 4420; nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 836; nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kuras saņēmušas atbalstu, – 3750.
Līdz 2024. gada 31. decembrim sasniedzamais starpposma rādītājs: bērni līdz 18 gadiem, kuri saņēmuši atbalstu, – 2830; nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – 273; nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kuras saņēmušas atbalstu, – 400.
Iznākuma un specifiskā rezultāta rādītāja uzskaiti veic finansējuma saņēmējs.

4.3.6.7. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ar plānotajām investīcijām paredzēts sniegt atbalstu kopumā 836 nacionāla, reģionāla un vietēja mēroga institūcijām, tostarp:
• 700 izglītības iestādēm jeb 50 % no kopējā izglītības iestāžu skaita;
• 36 sociālajiem dienestiem jeb 90 % no kopējā sociālo dienestu skaita pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas;
• ārstniecības iestādēm, tostarp primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un stacionārajām iestādēm;
• bāriņtiesām, paredzot sasniegt 90 % no kopējā bāriņtiesu skaita pēc administratīvi teritoriālās reformas un bāriņtiesu reformas pabeigšanas;
• izglītības pārvaldēm, paredzot sasniegt 90 % no kopējā izglītības pārvalžu skaita pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.

4.3.6.7. pasākuma mērķa grupa ir bērni vecumā līdz 18 gadiem; personas, kuru aizgādnībā vai aizbildnībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem; ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas; vispārējo izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls; ārstniecības iestādes; vispārējās izglītības iestādes; pašvaldības.

4.3.6.7. pasākuma kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu, ir 36 343 633 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 30 892 088 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 5 451 545 euro apmērā. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu pieņemšanas Valsts kanceleja kā atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt pieejamo kopējo finansējumu par noteikto elastības finansējuma summu 5 451 545 euro apmērā, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 4 633 811 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 817 734 euro apmērā.
Pasākumam plānotais kopējais finansējums ar elastības finansējumu ir 41 795 178 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 35 525 901 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 6 269 277 euro apmērā.
Sadarbības partneris tam deleģēto atbildības jomu un darbību īstenošanai saņem publisko finansējumu saskaņā ar starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu.
4.3.6.7. pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā divās projektu iesniegumu atlases kārtās, katrā kārtā iesniedzot pa vienam projektam atbilstoši noteikumu projekta 7. punktā minētajam attiecīgajai kārtai pieejamam finansējumam.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

4.3.6.7. pasākumā plānotas šādas atbalstāmās darbības:
• pierādījumos balstītu profilakses un agrīnās intervences programmu bērnu psihoemocionālās un psihosociālās attīstības vajadzību atbalstam licences iegāde, metodiku izstrāde, adaptēšana, aprobēšana un metodiskā vadība ieviešanai Latvijā;
• bērnu attīstības vajadzību novērtējuma instrumentu sistēmas izveide un pilotēšana;
• apmācības, praktiskie treniņi un supervīzijas pedagogiem un citiem darbā ar bērniem iesaistītajiem speciālistiem;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana ģimenēm ar agrīnas piesaistes veidošanās riskiem vai zemām vecāku pamatprasmēm;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana vecāku un bērnu mijiedarbības stiprināšanai, hiperaktivitātes mazināšanai un uzmanības noturības veicināšanai bērniem;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana bērnu psihoemocionālās un psihosociālās attīstības vajadzību atbalstam, stiprinot bērnu iekļaušanu izglītības vidē un sabiedrībā;
• agrīnu intervenču pilotēšana un īstenošana mācīšanās grūtību, valodas vai runas attīstības vajadzību atbalstam;
• multimodālu programmu pilotēšana un īstenošana bērnu attīstības un uzvedības traucējumu veidošanās risku mazināšanai;
• profilakses un agrīnās intervences pilotēšana un īstenošana zināšanu, prasmju un iemaņu korekcijai pāridarījuma risku mazināšanai izglītības vidē un bērniem ar sociālemocionālām grūtībām, trauksmi, distresu;
• izvērtējumi un pētījumi problēmu izplatības noteikšanai, atbalsta pasākumu plānošanai un intervences efektivitātei,
aktivitātes vecāku un speciālistu motivēšanai un informēšanai, kapacitātes stiprināšanas pasākumi;
• konsultantu, ekspertu un speciālistu piesaiste;
• izvērtējumu, pētījumu, ekspertīžu un analīzes veikšana;
• informatīvie un izglītojošie pasākumi;
• informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
• projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana.

Sadarbība starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri(-iem) tiks īstenota, starp iesaistītajām pusēm noslēdzot sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā tiks noteiktas savstarpējās atbildības jomas un pienākumi, kārtība, kādā veicami norēķini ar sadarbības partneri, pārskatu un attiecināmās izmaksas pamatojošo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, citi nosacījumi projekta sekmīgai īstenošanai, tai skaitā kārtība, kādā sadarbības partneris atmaksā neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, un iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, kurus konstatējis finansējuma saņēmējs.

Pasākuma projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas saistītas ar visaptverošas, integrētas, uz indivīda vajadzībām orientētas diagnostikas, profilakses aktivitāšu, konsultatīvās, agrīnās intervences un atbalsta pakalpojumu kopuma īstenošanas bērnu attīstības vajadzību identificēšanai un savlaicīga atbalsta pieejamībai izveidei.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai (telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u. c.). Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
• kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
• telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
• telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
• IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
• citas izmaksas atbilstoši 4.3.6.7. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.
Netiešās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām (finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla, kā arī sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas).

Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir ar programmu, pakalpojumu izpētes, izveides, adaptēšanas, pilotēšanas, ieviešanas, izvērtēšanas, skrīningu saistītās izmaksas, tai skaitā pasniedzēju, konsultantu, ekspertu un citu speciālistu atlīdzības izmaksas, kā arī pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai, piemēram, izmaksas izvērtējumu veikšanai, pakalpojuma izstrādei, semināru, pieredzes apmaiņas un citu pasākumu organizēšanai un īstenošanai (tai skaitā ar to saistīto materiālu nodrošināšanai, telpu nomai, licenču, kafijas pauzēm u. c.). 4.3.6.7. pasākuma ietvaros attiecināmas ir arī papildu informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanas izmaksas, piemēram, drukāto un/vai audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanai un izplatīšanai, informatīvo kampaņu organizēšanai u. tml.

Administratīvā sloga mazināšanai finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiks piemērota vienkāršoto izmaksu metodika, kuru apstiprinās atbildīgā iestāde pēc Finanšu ministrijas saskaņojuma. Metodika tiks izstrādāta, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajām mēnešalgu grupām un intervāliem, vienotu pieeju nodrošinot arī projekta īstenošanas personāla atlīdzības aprēķinā sadarbības partnerim. Metodika tiks piemērota ar atbildīgās iestādes metodikas apstiprināšanas brīdi, bet līdz metodikas apstiprināšanai tiks piemērota personāla izmaksu vienotā likme 20 % apmērā no projekta pārējām tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām.
Noteikumu projekta 19.1. apakšpunktā minētais projekta vadības un projekta īstenošanas personāls projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (piemēram, projekta vadītājs, programmu koordinators, grāmatvedis, iepirkumu speciālists, jurists), savukārt noteikumu projekta 19.2.2. apakšpunktā minētie speciālisti būs pakalpojumu sniedzēji/izpildītāji – projektā plānoto darbību īstenotāji, kas tiks piesaistīti, ievērojot noteikumu projekta 27.4. apakšpunktā minēto kārtību – saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā