Anotācija

Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas rajona tiesas Salaspils pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000084080 un īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks, arī Nekustamā īpašuma īpašnieks).
Nekustamā īpašuma sastāvā ir trīs zemes vienības – zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80310070105, 4,5 ha platībā, zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80310070343, 1,6 ha platībā un zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 80310070062, 16,3 ha platībā (Kadastra informācijas sistēmā zemes vienības platība norādīta 15,7 ha). Uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070062) ir trīs zemesgrāmatā ierakstītas būves – būves kadastra apzīmējums 80310070062001, 80310070062002 un 80310070062004 un arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta būve – būves kadastra apzīmējums 80310070062007. Zemes vienības (kadastra apzīmējums 80310070343 un kadastra apzīmējums 80310070062) un visas iepriekš minētās būves ar Rail Baltica projektu netiek skartas vai arī citādi ietekmētas.
Atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā Zemes vienība ir apgrūtināta ar lietu tiesībām atzīmes veidā:
Atzīme  – 0,4kV centrālo elektrisko tīklu gaisvadu līnijas 0,13 km / 5 m aizsargjosla (zemes gabalam ar kadastra apzīmējumu 8031 007 0105);
Atzīme – II tehniskās kategorijas autoceļa Baltezers-Saulkalne aizsargjosla
0,12 km / 200 m (zemes gabalam ar kadastra apzīmējumu 8031 007 0105).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas piedziņas atzīmes, nomas un apbūves tiesības, ķīlas, hipotēkas vai aizlieguma atzīmes.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) par Zemes vienību ir šādi ieraksti:
1. Reģistrēti apgrūtinājumi:
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu, lielāku par 1,6 megapaskāliem (7312080103) – 0,6854 ha;
– ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju (7312040100) – 0,0669 ha;
– Dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (8317010100) – 0, 6854 ha;
– drošības aizsargjoslas teritorija ap gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju un gāzes mērīšanas staciju ar gāzesvada diametru no 600 līdz 800 milimetriem – 3,024 ha.
2. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101).
3. Zemes vienības platība ir 4,5 ha, tās sadalījums pa zemes lietošanas veidiem – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 3,1 ha, t.sk. pļavu platība 3,1 ha, mežu platība 0,6 ha, ūdens objektu zeme 0,2 ha, t. sk. zeme zem ūdeņiem platība 0,2 ha, un pārējās zemes 0,6 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.

Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu aptuveni 1,077 ha platībā, atlikumā veidojas Zemes vienības daļa aptuveni 3,423 ha platībā.
Saskaņā ar 2025. gada 10. aprīļa Salaspils novada pašvaldības (turpmāk arī – Pašvaldība) sniegto informāciju (vēstule Nr. ADM/1-17.3/25/1097) Zemes vienības atlikusī daļa aptuveni 3,423 ha platībā atbilstoši Salaspils novada teritorijas plānojumam, kas apstiprināts ar Salaspils novada 2013. gada 19. jūlija sēdes lēmumu (prot. Nr. 16, 2.§) “Par Salaspils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa apstiprināšanu”, (turpmāk – Teritorijas plānojums), pēc Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās daļas nodalīšanas būs izmantojama atbilstoši Salaspils novada Teritorijas plānojuma nosacījumiem, nodrošinot piekļuvi no publiskas nozīmes ceļa.
Saskaņā ar akciju sabiedrības “RB Rail”, kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju Nekustamā īpašuma atlikušajai (neatsavināmajai) Zemes vienības daļai 3,423 ha platībā Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros ir paredzēta piekļuve no projektēta pašvaldības nozīmes autoceļa.

2025. gada 22. aprīlī Institūcija (SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”) saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo un otro daļu nosūtīja Nekustamā īpašuma Īpašniekam paziņojumu Nr. 2.3.N/2025-1290 “Paziņojums par nekustamā īpašuma “Baloži” Salaspils pagastā, Salaspils novadā (kadastra Nr. 80310070062), daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, informējot par nepieciešamību atsavināt Nekustamā īpašuma sastāvā esošās Zemes vienības daļu aptuveni 1,077 ha platībā sabiedrības vajadzībām Rail Baltica projekta īstenošanai.
Īpašnieka pārstāvis 2025. gada 26. aprīlī e-pasta sarakstē informēja Institūciju par derīgajiem izrakteņiem, kas konstatēti Zemes vienības atsavināmajā daļā, norādot, ka 18,5 līdz 21 metra dziļumā atrodas vidēji sadalījies dolomīta slānis, kas ir pietiekami biezs un turpinās ārpus urbuma vietas. Pastāv potenciāla iespēja šo dolomītu izmantot komerciāli.
E-pasta vēstulē lūgts izvērtēt iespēju minētā derīgā izrakteņa vērtību iekļaut Zemes vienības atsavināmās daļas novērtējumā, nosakot taisnīgu kompensāciju par to.
E-pasta sūtījumam pievienoti un saturā iekļauti arī tehniskie dati par dolomīta apjomu, kas iegūti, veicot ģeoloģisko urbumu, norādīta potenciālā dolomīta tirgus vērtība (izrakta materiāla veidā), kas aprēķināma pēc vidējām tirgus cenām (3 €/t — zemākā tirgus cena, 5 €/t — vidējā tirgus cena, 6 €/t — optimistiska aplēse).
Dolomīta apjoma (tilpuma) aprēķins: tilpums = 10 000 m² × 2 m = 20 000 m³, kur platība: 1 ha = 10 000 m², slāņa biezums: 2 m.
Tilpuma pārrēķins tonnās: kopējais svars = 20 000 m³ × 0,87 t/m³ = 17 400 tonnas, kur dolomīta vidējais blīvums: aptuveni 0,87 t/m³.
2025. gada 26. aprīļa e-pasta izvērtēšanai Institūcija 2025. gada 8. maija vēstulē Nr. 2.3.N/2025-1405 lūdza Valsts vides dienestam (turpmāk – arī Dienests)  un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – arī LVĢMC) sniegt informāciju vai Nekustamā īpašuma teritorija ir ģeoloģiski izpētīta un/vai kāda ģeoloģiskā informācija ir pieejama, tostarp, vai derīgo izrakteņu ieguve ir pieteikta un vai nepieciešama ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšana, kā arī izsniegt minēto darbību apliecinošus dokumentus, papildus lūdzot norādīt par licences saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem un to sagatavošanai piemērojamo kārtību. Atbildot, Dienests 2025. gada 28. maija vēstulē 2.4/AP/4745/2025 informēja, ka Dienestā nav saņemts iesniegums derīgo izrakteņu ieguvei Nekustamajā īpašumā, Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa nav iekļauta Atradņu reģistrā, nav informācijas par derīgo izrakteņu krājumiem tajā, kā arī skaidroja zemes dzīļu izmantošanas licences iegūšanas kārtību.
Institūcija 2025. gada 8. maija vēstulē Nr. 2.3.N/2025-1406 lūdza Salaspils novada pašvaldībai (Pašvaldība) sniegt informāciju, vai atbilstoši Teritorijas plānojumam Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā ir atļauta derīgo izrakteņu ieguve. Atbildot uz pieprasījumu, Pašvaldība 2025. gada 16. maija vēstulē Nr. ADM/1-17.3/25/1558 informēja, ka saskaņā ar Teritorijas plānojumu Zemes vienības teritorijā nav atļauta derīgo izrakteņu ieguve un Nekustamā īpašuma Īpašnieks nav iesniedzis pašvaldībā iesniegumu bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanai saskaņā ar MK noteikumu Nr. 696 26. un 27. punkta prasībām. Pašvaldība norādīja, ka atbilstoši likuma “Par zemes dzīlēm” 4. panta piektās daļas 1. punktam tās kompetencē ir atļauju izsniegšana tikai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, savukārt Dolomīts nav iekļauts likuma “Par zemes dzīlēm” pielikumā “Bieži sastopamo derīgo izrakteņu saraksts”.
Lai izprastu Nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumu ietekmi uz Zemes vienības izmantošanas iespējām, Institūcija 2025. gada 6. jūnijā e-pasta sarakstē lūdza Īpašnieka pārstāvim iesniegt grafiskos datus par Zemes vienībā esošajiem nekustamā īpašuma objektu apgrūtinājumiem no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas. Atsaucoties Institūcijas lūgumam, dati tika iesniegti 2025. gada 12. jūnijā.
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datos par aizsargjoslām, nekustamo īpašumu objektu apgrūtinājumiem Zemes vienībā nav attēlota aizsargjosla gar valsts galveno autoceļu A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne). Lai gūtu pilnīgu pārskatu par apgrūtinātajām teritorijām Zemes vienībā, Institūcija 2025. gada 13. jūnijā vēstulē Nr. 2.3.N/2025-1809 lūdza valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas valsts ceļi” (turpmāk – VSIA “Latvijas Valsts ceļi”) sniegt skaidrojumu par konstatēto un iesniegt arī grafisku valsts galvenā autoceļa A4 aizsargjoslas attēlojumu. Atbildot uz pieprasījumu, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” 2025. gada 4. jūlija vēstulē Nr. 4.8 / 12364 norādīja, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un atbilstoši Teritorijas plānojumam valsts galvenajam autoceļam A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne) ārpus apdzīvotām vietām noteikta 100 m plata aizsargjosla uz katru pusi no ceļa ass līnijas. Lai ievērotu Aizsargjoslu likuma 36. panta prasību, kas nosaka, ka autoceļu aizsargjoslās pieļaujamas tikai tādas darbības, kas neapdraud ceļa inženiertehnisko būvju drošību, funkcionalitāti un satiksmes drošību, derīgo izrakteņu ieguve konkrētajā posmā pieļaujama ne tuvāk kā 50 m no valsts galvenā autoceļa A4 ass līnijas un savstarpēji salāgojot risinājumus ar būvprojekta “Valsts galvenā autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne) iespējamās pārbūves ietekmes uz vidi novērtējums risinājumu aktualizācija ātrgaitas ceļa būvniecībai (būvprojekts minimālā sastāvā) un ietekmes uz vidi novērtējums” risinājumiem.
Ņemot vērā, ka no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas saņemto datu izdrukā nav iekļauta informācija par valsts galvenā autoceļa A4 aizsargjoslas attēlojumu, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” informēja, ka vērsīsies Valsts zemes dienestā ar lūgumu skaidrot šīs informācijas neesamību un sakārtot datu atspoguļojumu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2025. gada 7. augusta sēdē izskatīja sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja (turpmāk arī - Vērtētājs) sagatavoto Nekustamā īpašuma daļas vērtējumu un tam pievienotos dokumentus un pieņēma lēmumu aprēķināt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās Zemes vienības daļas 1,077 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) atsavināšanu, nosakot to atbilstoši Vērtējumā kopumā noteiktajai tirgus vērtībai 20 944,30 EUR, ko veido:
–        atsavināmās Zemes vienības daļas 1,077 ha platībā tirgus vērtība 20 786,10 EUR jeb 1,93 EUR par zemes kvadrātmetru;
–        uz atsavināmās Zemes vienības daļas 1,077 ha platībā atsevišķi augošo koku vērtība 158,20 EUR.
2025. gada 11. augustā Institūcija vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2343 informēja Īpašnieku par aprēķināto atlīdzību un par Komisijas lēmumu saistībā ar Īpašnieka prasījumu izskatīšanu, kā arī uzaicināja piedalīties Komisijas 2025. gada 11. septembra sēdē aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanai. Īpašniekam nosūtīts arī Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas vērtējums.
Komisija izskatīja Īpašnieka prasījumu par Zemes vienības daļā esošā dolomīta novērtēšanu un iekļaušanu taisnīgas atlīdzības apmērā un nolēma, ka tie noraidāmi šādu apsvērumu dēļ.
Izvērtējot Īpašnieka pārstāvja 2025. gada 26. aprīlī sniegto informāciju  par derīgajiem izrakteņiem, kas konstatēti atsavināmās Zemes vienības daļā (18,5 līdz 21 metra dziļumā atrodas vidēji sadalījies dolomīta slānis, kas ir pietiekami biezs un turpinās ārpus urbuma vietas), norādīts, ka Dienests 2025. gada 28. maija vēstulē Nr. 2.4/AP/4745/2025 paskaidroja, ka derīgo izrakteņu krājumu apzināšanai jāveic derīgā izrakteņa iegulas ģeoloģiskā izpēte, ko var veikt komersants, kas nodarbojas ar ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanu un kura rīcībā ir atbilstoši kvalificēts personāls un tehniskais nodrošinājums. Komersants pirms darbu uzsākšanas Dienestā saņem zemes dzīļu izmantošanas licenci ģeoloģiskās izpētes darbu veikšanai, veic perspektīvās derīgo izrakteņu atradnes ģeoloģisko izpēti atbilstoši licences un Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumu Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 570) prasībām un sagatavo ģeoloģiskās izpētes pārskatu un krājumu aprēķinu. Sagatavotais izpētes pārskats un krājumu aprēķins jāiesniedz derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” saskaņā ar MK noteikumu Nr. 570 34. punktu.
Komersants, kas Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā veica ģeoloģiskās izpētes urbuma darbus, to darīja Rail Baltica projekta ietvaros, nodrošinot attiecīga pakalpojuma izpildi Rail Baltica projektā par projektēšanu atbildībās institūcijas uzdevumā (norādes 2025. gada 26. aprīļa e-pasta vēstules pielikumā esošajos attēlos). Šādi dati, ievērojot noteikto kārtību, nav izmantojami derīgo izrakteņu krājumu reģistrācijai.
Līdz ar to konstatējams, ka Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa nav iekļauta Atradņu reģistrā, kā arī Dienestā nav informācijas par derīgo izrakteņu krājumiem tajā un Rail Baltica projekta vajadzībām komersanta veiktā zemes ģeoloģiskā izpēte nav atzīstama par normatīvajos aktos noteiktā veidā un kārtībā sagatavoto pierādījumu dolomīta krājumu atzīšanai Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā un arī izmantošanai Nekustamā īpašuma Īpašnieka interesēs derīgo izrakteņu iegūšanas mērķim.
Likuma “Par zemes dzīlēm” 3. panta otrā daļa noteic, ka zemes īpašnieks vai tā attiecīgi pilnvarota persona, ja zemes īpašnieks ir publiska persona (turpmāk — pilnvarotā persona), var rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl šis likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa tiesības. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība ir noregulēta likuma “Par zemes dzīlēm” 10. panta pirmajā daļā, kas noteic, kādos gadījumos ir uzsākama zemes dzīļu izmantošana.
Derīgos izrakteņus iegūst, ja akceptēti derīgo izrakteņu krājumi, saņemta atradnes pase un izstrādāts derīgo izrakteņu ieguves projekts (ja zemes dzīļu izmantošanu regulējošie normatīvie akti noteic, ka šāds projekts ir nepieciešams), kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavots ietekmes uz vidi novērtējums.
Tādējādi pēc derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas jāsaņem derīgo izrakteņu atradnes pase, iesniedzot Dienestā iesniegumu, kuram pievienota Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 696) 7. punktā norādītā informācija.
Pēc derīgo izrakteņu atradnes pases saņemšanas zemes dzīļu izmantotājam jāiesniedz Dienestā iesniegums zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai atbilstoši likuma “Par zemes dzīlēm” 10. panta pirmās daļas 3) punkta e) apakšpunktam (likuma 10. panta redakcija spēkā līdz 2025. gada 30. jūnijam). Iesniegumā norādāmā informācija un pievienojamie pielikumi norādīti MK noteikumu Nr. 696 22. un 23. punktā.
Pēc licences saņemšanas zemes dzīļu izmantotājam jāizstrādā derīgo izrakteņu ieguves projekts atbilstoši MK noteikumu Nr. 570 4. nodaļai.
Balstoties uz minēto, atzīstams, ka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās un noteiktu laiku, ievērojot atļaujas noteikumus, var tikai ar noteiktā procesuālajā kārtībā izdotu administratīvo aktu, savukārt Nekustamā īpašuma Īpašniekam šādas tiesības nav piešķirtas.
Saskaņā ar Dienesta 2025. gada 28. maija vēstulē Nr. 2.4/AP/4745/2025 minēto atbilstoši spēkā esošā Salaspils novada teritorijas plānojuma teritorijas funkcionālā zonējuma kartei, Zemes vienība atrodas turpmākās plānošanas teritorijā (autoceļu attīstībai), mežu teritorijā (M), turpmākās plānošanas teritorijā (dzelzceļa attīstībai), kā arī teritorijā, kurā atrodas derīgie izrakteņi. Atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Zemes dzīļu informācijas sistēmas datiem Nekustamā īpašuma dienvidaustrumu daļa ir iekļauta ģipšakmens atradnes “Saulkalne” teritorijā, minētā Zemes vienības daļa nav atsavināma.
Dienests, skaidrojot, kādā kārtībā ir saņemama zemes dzīļu izmantošanas licence, norādīja, ka īpaši ir skatāms jautājums par ietekmes uz vidi novērtējuma vajadzību. Ņemot vērā, ka Zemes vienība ir karjera “Saulkalne” tiešā tuvumā, šādos apstākļos būtu piemērojams likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3.2. panta pirmās daļas 4. punkts: Izvērtējums nepieciešams vairākām līdzīgām paredzētajām darbībām, kuras ietekmē vienu un to pašu teritoriju un kuru izmaiņu rezultātā summāri tiks sasniegtas šā likuma 1. vai 2. pielikuma minētās robežvērtības un 2. pielikuma 2. punkta 1. apakšpunktu derīgo izrakteņu ieguve 5 hektāru vai lielākā platībā vai kūdras ieguve 25 hektāru vai lielākā platībā. Izvērtējuma nepieciešamība  papildus sarežģī atļaujas iegūšanu.
Zemes vienības atsavināmā daļa atrodas autoceļa aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 42. panta pirmās daļas 1. punkta c) apakšpunktā minēto aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus.
Zemes vienībai līdzās esošajā īpašumā ir ierīkota atradne “Saulkalne”, kurā ģipšakmens ieguvei nepieciešamais saskaņojums ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” ir izsniegts ar nosacījumu, ka autoceļa aizsargjoslā ir pieļaujama tikai atbērtnes ierīkošana bez tiesībām veikt tajā rakšanas darbus.
Šī situācija pierāda, ka Zemes vienības atsavināmajā daļā dolomīta iegūšanas tiesības varētu tikt piešķirtas uz līdzvērtīgiem nosacījumiem, saskaņā ar ko secināms, ka dolomīta ieguvei nepieciešamie rakšanas darbi, izmantojot tiem vajadzīgos tehniskos paņēmienus, Zeme vienības atsavināmajā daļā nebūtu īstenojamas.
Papildus jāņem vērā, ka Zemes vienības visā tās platībā kopējo izmantošanu būtiski ietekmē to šķērsojošais gāzes vads ar spiedienu lielāku par 1,6 megapaskāliem, kam saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 22. panta otrās daļas c) punktu noteikta ekspluatācijas aizsargjosla (0,6854 ha). Ievērojot Aizsargjoslu likuma 56. panta trešo daļu, ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi.
Zvērinātu advokātu biroja „BORENIUS” Satiksmes ministrijas uzdevumā 2015. gada 2. novembrī sagatavotajā Galaziņojumā “Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā” 23. lapā minēts: “Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietā Andorfer Tonwerke a. o. v. Austria atzina, ka kompensācija nav piešķirama par negūto peļņu, jo tā nav tiešā cēloņsakarībā ar īpašuma atsavināšanu. Tāpat nav piešķirama kompensācija par derīgajiem izrakteņiem, kas atrodas zemē, ja tos nav plānots izmantot paredzamā nākotnē. Kompensācija, ja tā ir balstīta tikai uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību, nav pretrunā ar Konvencijas Pirmā papildprotokola 1. pantu.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 23. panta otrās daļas 5. punkts noteic, ka atsavināmā īpašuma saimnieciskās izmantošanas iespējas ir ņemamas vērā tikai tad, ja īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai. Šī regulējuma mērķis ir novērst atsavināmā īpašuma ļaunticīgas stāvokļa izmaiņas, kas izraisītu nepamatotu tirgus vērtības pieaugumu. Tāpēc minētajām īpašnieka darbībām ir jārada pietiekama ticamība par viņa labticību. Ja nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas sakarā ar plānotā objekta būvniecību bijušas ierobežotas teritorijas plānojumā pirms īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām, tad pēc īpašuma iegūšanas, veicot novērtējumu, būtu jāņem vērā pirms tam atļautā teritorijas izmantošana.”.
Ņemot vērā, ka Salaspils novada teritorijas plānojumā Zemes vienības atrašanās derīgo izrakteņu teritorijā ir konstatējama tikai daļējā apmērā, un Īpašnieks nav iesniedzis pierādījumus par derīgo izrakteņu ieguves plānošanu tuvākajā laikā, kā arī šī mērķa īstenošanai nav uzsākta nepieciešamā izpēte un dokumentālo pierādījumu sagatavošana, secināms, ka  nav pierādāmi Nekustamā īpašuma Īpašnieka prasībā minēto zaudējumu rašanās apstākļi.
Atbildot uz 2025. gada 11. augusta Institūcijas vēstuli (Nr. 2.3.N/2025-2343) 2025. gada 11. augustā e-pasta sarakstē Īpašnieka pārstāvis informēja – Īpašnieks nepiekrīt tam, ka atlīdzībā nav iekļauta Zemes vienības teritorijā esošā dolomīta vērība. Papildus vērsta uzmanība, ka ne Institūcija, ne Salaspils novada dome nav norādījusi nevienu tiesisku pamatojumu, uz kura balstīta prasījuma noraidīšana. Vienlaikus sniegta informācija, ka līdz 2025. gada 11. septembrim Īpašnieks sagatavos neatkarīgu novērtējumu, t.i. Īpašnieka izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu Nekustamā īpašuma daļas novērtējumu, tostarp padziļinātu dolomīta izvērtējumu.
Īpašnieka ieskatā derīgo izrakteņu ieguves atļaujai Īpašnieks ir pieteicies savlaicīgi. Papildus e-pasta vēstulē uzsvērts – pat ja šāda pieteikuma nebūtu, attiecīgais derīgais izraktenis atrodas Zemes vienībā, kas ir Īpašnieka īpašums un normatīvajos aktos nav nosacījums, ka pirms atsavināšanas būtu jābūt saņemtai zemes dzīļu izmantošanas licencei vai jau uzsāktai saimnieciskajai darbībai. Pausts viedoklis, ka derīgā izrakteņa pastāvēšana ir objektīvs fakts, un tas obligāti jāņem vērā atsavināšanas procesā un vērtējumā. (Atbilde sniegta 2025. gada 15. augusta e-pasta vēstulē un plašāks skaidrojums 2025 gada 29. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2873.)
Atbildot, Institūcija 2025. gada 15. augusta e-pasta vēstulē paskaidroja, ka Atsavināšanas likuma 23. panta otrās daļas 5. punkts noteic, ka atsavināmā īpašuma saimnieciskās izmantošanas iespējas (šajā gadījumā dolomīta iegūšana) nosakot vērtību ir ņemamas vērā tikai tad, ja īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai.
Papildus minētajai elektroniskajai sarakstei Īpašnieks 2025. gada 31. augusta vēstulē izteica iebildumus par aprēķināto atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļu, jo tajā nav iekļauta Zemes vienības teritorijā esošā dolomīta vērtība. Vēstulē lūgts pārskatīt Komisijas 2025. gada 7. augusta lēmumu un iekļaut taisnīgas atlīdzības aprēķinā derīgo izrakteņu (dolomīta) vērtību, pamatojoties uz 2022. gada 4. novembra ģeoloģiskā urbuma datiem un Satversmes 105. pantā noteikto; sniegt juridiski pamatotu skaidrojumu par prasījuma noraidījumu, ievērojot, ka blakus esošajā zemes vienībā derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta, un ka tāda atšķirīga attieksme neatbilst Satversmes 91. panta vienlīdzības principam; vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz Nekustamā īpašuma ekonomisko vērtību, tostarp zaudēto peļņu no derīgo izrakteņu neiegūšanas; informēt par konkrētiem normatīvajiem aktiem vai teritorijas plānošanas dokumentiem, kas zemes īpašniekam liedza uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi pirms atsavināšanas procesa uzsākšanas un šo ierobežojumu samērīgumu.
Komisija 2025. gada 11. septembra sēdē uzklausīja Īpašnieka pārstāvja viedokli par atlīdzības apmēru un, izskatot pieteikto prasījumu, skaidroja iesniegto dokumentu izvērtējumu atbilstoši Atsavināšanas likumā, likumā  “Par zemes dzīlēm” un citos normatīvajos aktos noteiktajam, informēja par Nekustamā īpašuma vērtības noteikšanā ievērotajiem principiem, kā arī sniedza plašu informāciju un datus par Zemes vienībai esošajiem ierobežojumiem, kas ietekmētu derīgo izrakteņu iegūšanu Zemes vienības atsavināmajā daļā. Tāpat Komisija informēja par atsavināšanas procesa tālākajiem soļiem, Īpašnieka iespējām iesniegt Īpašnieka izvēlēta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu vērtējumu, kā arī par tiesībām vērsties tiesā un apstrīdēt atlīdzības apmēru pēc tam, kad Ministru kabinets būs pieņēmis lēmumu, dodot atļauju Nekustamā īpašuma daļu atsavināt sabiedrības vajadzībām par noteikto atlīdzības apmēru.
Institūcija 2025. gada 29. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2873 sniedza atbildes un skaidrojumus uz Īpašnieka 2025. gada 31. augusta vēstulē (turpmāk – Vēstule) izteiktajiem iebildumiem un jautājumiem.
Vēstulē norādīts – Latvijas Republikas Satversmes 105. pants skaidri paredz, ka taisnīga atlīdzība ietver visas īpašuma sastāvdaļas, tostarp zemes dzīlēs esošos derīgos izrakteņus, un minētā neievērošana papildus ierobežo tiesības pilnvērtīgi izmantot Nekustamo īpašumu, tostarp gūt no tā ekonomisku labumu, peļņu no dolomīta pārdošanas.
Īpašnieka ieskatā atlīdzības apmērā, kas nosakāms par atsavināmo Zemes vienības daļu, būtu aprēķināma un ieskaitāma tās peļņas daļa, ko par zemes dzīlēs esošiem derīgiem izrakteņiem iespējams varētu iegūt.
Institūcija informēja par tiesību zinātņu doktora un kopš 2023. gada Augstākās tiesas senatora Erlena Kalniņa sniegto skaidrojumu (Kalniņš E. Īpašums. Jurista vārds, 15.02.2022. Nr. 7 (1221), 66 - 67. lpp.) par jēdziena "īpašums" lietošanu Satversmes 105. pantā, kur tā apzīmēšanai ir izmantoti arī termini "tiesības uz īpašumu" un "īpašuma tiesības". Skaidrojumā minēts – “Īpašuma jēdzienā – runājot Satversmes tiesas vārdiem – ietilpst "dažādas ekonomiskās intereses", kuras "atbilst tiesību sistēmā noteiktajiem kritērijiem", tostarp "personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu". Proti, tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst "personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata", piemēram, tiesības uz licences pamata organizēt klātienes vai interaktīvās azartspēles vai sniegt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus. Taču, kā uzsvērusi Satversmes tiesa, no minētajām tiesībām ir nošķirama komersantu interese gūt iecerētā apmēra peļņu, jo Satversmes 105. pants neparedz tiesisko aizsardzību personas iespējām gūt peļņu, kā rezultātā šāda abstrakta iespējamība nav uzskatāma par īpašuma tiesību objektu. Tāpēc izsniegtā licence var radīt komersanta aizsargājamu tiesisku paļāvību uz iespējām turpināt komercdarbību attiecīgajā jomā, taču komersantam nevar veidoties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka attiecīgās nozares tiesiskais regulējums netiks mainīts tādā veidā, kas varētu negatīvi ietekmēt tā saimniecisko darbību, samazinot iespējas gūt iecerētā apmēra peļņu.”
Institūcija jau 2025. gada 11. augusta vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2343 skaidroja, kādā kārtībā būtu pieļaujama zemes dzīlēs esošo derīgo izrakteņu – dolomīta, ieguve un ar to saistītās saimnieciskās darbības uzsākšana, t. i., ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būtu saņemta Valsts vides dienesta izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence. Tādējādi valsts izvirza savus nosacījumus likumā “Par zemes dzīlēm”, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un citos normatīvajos aktos. Atbilstoši minētajam, ir jāievēro attiecīgās nozares tiesiskais regulējums, lai uzsāktu saimniecisko darbību un Zemes vienību izmantotu kā Vēstulē norādīts ekonomiskā labuma gūšanai.
Papildus no likuma “Par zemes dzīlēm” ir izslēgts ekonomiskā izdevīguma aspekts un šā likuma anotācijā, kas sagatavota par grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm” (03.04.2025. likums/LV, 76, 17.04.2025./Stājas spēkā 01.07.2025), norādīts, ka ekonomiskais izdevīgums kā raksturlielums ir mainīgs laikā un ikdienā esošās krājumu izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtības un derīgo izrakteņu krājumu iedalīšanas kategorijās ietvaros gandrīz neiespējami objektīvi novērtējams. Vienlaikus derīgo izrakteņu skaidrojumā tiek aizstāti vārdi "izmantošana ir praktiski iespējama" ar vārdiem "kuru praktiska izmantošana tautsaimniecībā ir iespējama". Ar vārdkopu "praktiska izmantošana ir iespējama" saprotami apstākļi, kad zemes dzīlēs esošam dabīgam materiālam piemīt īpašības, kuras ir derīgas/noderīgas (praktiskas) un izmantojamas kādu produktu ražošanai vai būvniecībai, t.i. materiālam ir praktiska pielietojamība. 
Likuma “Par zemes dzīlēm” 1. panta 3., 4. un 5. punktā sniegts šāds likumā lietoto terminu skaidrojums:
3) derīgie izrakteņi – neorganiskas vai organiskas izcelsmes veidojumi (arī pazemes ūdeņi), kuru praktiska izmantošana tautsaimniecībā ir iespējama;
4) derīgo izrakteņu atradne – dabisks derīgo izrakteņu sakopojums, kuru daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi ir izvērtēti un kuru praktiska izmantošana tautsaimniecībā ir iespējama;
5) derīgo izrakteņu atradņu reģistrs – datu sakopojums par derīgo izrakteņu krājumiem atradnēs un to kvalitāti.
Savukārt minētā likuma 1. panta 22. punktā sniegts termina – zemes dzīļu izmantošanas licence, skaidrojums “zemes dzīļu izmantošanas licence – administratīvais akts, kas tā adresātam piešķir tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot licences noteikumus”.
Zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai nepieciešamo dokumentu izstrādes ietvaros tiek izvērtēts derīgo izrakteņu krājumu daudzums, kvalitāte un ieguves apstākļi, kas nozīmē arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu.
Vērtējot zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanai nepieciešamo kārtību un tās ietvarā noregulētās licencēšanas procesa sastāvdaļas, atzīstams, ka likums “Par zemes dzīlēm“ ierobežo nekustamo īpašumu īpašnieku absolūto varu pār zemes dzīlēm un tajās esošajiem derīgajiem izrakteņiem. Likuma “Par zemes dzīlēm” 6. panta pirmā daļa noteic “Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama vienlaikus zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā.” Līdz ar to zemes dzīļu izmantošana tiek pakļauta nepieciešamās licences saņemšanas prasībām.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma Īpašniekam nav izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence, nav pierādāms, ka Īpašniekam ir tiesības uzsākt dolomīta krājumu ieguvi. 
Īpašnieka pārstāvja Vēstulē minēts salīdzinājums ar Zemes vienības tuvumā izveidoto karjeru “Saulkalne”, kurā notiek ģipšakmens ieguve, norādot, ka tiek pieļauta atšķirīga attieksme, kas ir pretrunā vienlīdzības principam, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes 91. panta un rada šaubas par lēmuma objektivitāti.
Institūcija vērš uzmanību, ka tās kompetencē nav pieņemt lēmumu par zemes dzīļu izmantošanu un dolomīta krājumu iegūšanu.
Institūcija ģipšakmens ieguves karjera “Saulkalne” situāciju izmatoja tikai salīdzinājumam un ar to papildināja skaidrojumu par derīgo izrakteņu ieguves ierobežojumiem infrastruktūras objektu un citu objektu aizsardzības un izmantošanas nosacījumu dēļ. Tādā veidā ilustrējot, ka karjerā “Saulkalne” ģipšakmens ieguves darbi ir aizliegti un tie nenotiek aizsargjoslā gar autoceļu un aizsargjoslā ap gāzes vadu. Papildus par ierobežojumiem minētajās aizsargjoslās nepārprotami norādīts arī “Par ģipšakmens ieguves un nederīgo iežu atbērtņu izvietošanas atradnē „Saulkalne” Salaspils novadā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā”, kurā teikts, ka ģipšakmens ieguves darbi notiks tikai no ierobežojumiem brīvajā teritorijā.
Būtisks ir apstāklis, ka uzņēmums, kas iegūst ģipšakmeni karjerā “Saulkalne”, ir saņēmis zemes dzīļu izmantošanas licenci, kā tas noteikts likumā “Par zemes dzīlēm” un citos normatīvajos aktos iekļautajos nosacījumos. Informācija par licences izsniegšanas faktu un teritorijas attēlojums, uz kuru tā attiecas, publiski pieejama Zemes dzīļu informācijas sistēmā (https://videscentrs.lvgmc.lv/iebuvets/zemes-dzilu-informacijas-sistema). Savukārt par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās Zemes vienības teritoriju Zemes dzīļu informācijas sistēmā nav iekļautas ziņas par izsniegtu zemes dzīļu izmantošanas licenci.
Institūcijas 2025. gada 11. augusta vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2343 minētais par likuma “Par zemes dzīlēm” 3. panta otrās daļas, 10. panta pirmās daļas regulējumu, kā arī par Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” 7., 22. un 23. punkta un Ministru kabineta 2012. gada 21. augusta noteikumu Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” 4. nodaļas regulējuma piemērošanu sniedz informāciju par noteikumiem, kas jāievēro zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai. Institūcija ar minēto skaidrojumu darīja zināmu, ka iesniegtie ģeoloģiskā urbuma dati nav pietiekams pierādījums zemes dzīļu izmantošanas tiesību pierādīšanai. Īpaši tādēļ, ka šie dati balstās uz ģeoloģiskās izpētes darbiem, ko bija veicis komersants Rail Baltica projekta ietvarā par projektēšanu atbildīgās akciju sabiedrības “RB Rail” uzdevumā.
Šādi ģeoloģiskās izpētes dati neapliecina skaidru nodomu, kas atbilstu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 23. panta otrai daļai, jo dolomīta izstrādes (ieguves) darbi ir uzsākami tikai, pamatojoties uz zemes dzīļu izmantošanas licenci un īstenojami atbilstoši tās nosacījumiem.
Uz Īpašnieka jautājumu par ierobežojumiem normatīvajos aktos, kas liedza uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi pirms Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas procesa uzsākšanas atbilde iekļauta Institūcijas 2025. gada 11. augusta vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2343 un 2025. gada 29. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2873. Minētajās vēstulēs skaidrota normatīvajā regulējumā noteiktā kārtība, kādā tiek izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence un tās nepieciešamību derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanai. Papildus tam Zemes vienības izmantošanas ierobežojumi vērtējami, ņemot vērā Zemes vienībai noteiktos lietošanas tiesību aprobežojumus, kas noteikti aizsargjoslas gar autoceļu un aizsargjoslas ap gāzes vadu teritorijās. Tas izdarāms, gūstot ziņas no Kadastra informācijas sistēmas, Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas un citām publiskām informācijas sistēmām par Nekustamajam īpašumam reģistrētiem apgrūtinājumiem un Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem šajās aizsargjoslās.
Salīdzinot Īpašniecei nosūtītajā grafiskajā materiālā attēloto Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu ar datiem no augstāk minētajām informācijas sistēmām, redzams, ka Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa pārklājas ar nacionālās nozīmes transporta teritoriju, kas paredzēta Rail Baltica projekta īstenošanai, un ar aizsargjoslu gar autoceļu, neradot papildus ietekmi. Tādēļ nav konstatējams, ka zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanu varētu ietekmēt kādi papildus ietekmējoši apstākļi saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanu. Apstākļi gan pirms gan pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir līdzvērtīgi, tādejādi zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai nepieciešamās darbības ir īstenojamas kā pirms Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, tā arī pēc atsavināšanas Rail Baltica projekta vajadzībām.
Ņemot vērā minēto, Institūcija informēja Īpašnieku, ka Komisijas 2025. gada 7. augusta sēdē aprēķinātais un 2025. gada 11. septembra sēdē kopīgi ar Īpašnieka pārstāvi izvērtētais atlīdzības apmērs nav pārskatāms, pamatojoties uz ģeoloģiskās izpētes urbuma datiem, to iegūšanas apstākļiem un Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu.
Atbilstoši Nekustamā īpašuma Īpašnieka uzdotajiem jautājumiem papildus Institūcija informēja, ka Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie būvdarbi tiks organizēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Savukārt, lai iegūtu informāciju par Salaspils novada pašvaldības Teritorijas plānošanas dokumentu grozījumiem, Institūcija lūdza vērsties Salaspils novada pašvaldībā.

Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija 2025. gada 9. oktobra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai – atsavināmo nekustamā īpašuma "Baloži” Salaspils pagastā, Salaspils novadā, kadastra Nr. 80310070062, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070105) daļu 1,077 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā), nosakot to atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotajā vērtējumā noteiktajai tirgus vērtībai – 20 944,30 EUR (divdesmit tūkstoši deviņi simti četrdesmit četri eiro, 30 centi), ko veido:
1. atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070105) daļas  1,077 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) tirgus vērtība – 20 786,10 EUR jeb 1,93 EUR par zemes kvadrātmetru;
2. uz atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070105) daļas 1,077 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsevišķi augošo koku vērtība 158,20 EUR.
Komisija noteica, ka atlīdzības apmērs būs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un veicot atsevišķi augošo koku tirgus vērtības aktualizāciju, ja būs konstatējams, ka zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 80310070105 kadastrālās uzmērīšanas rezultātā, realizējot zemes ierīcības projektu, mainīsies atsavināmās daļas platība un uz tās esošo atsevišķi augošo koku skaits.
Īpašnieka iesniegtais prasījums par atsavināmās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070105) daļā 1,077 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) esošā dolomīta novērtēšanu un iekļaušanu taisnīgas atlīdzības apmērā noraidīts atbilstoši Institūcijas 2025. gada 11. augusta vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2343 un 2025. gada 29. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2873 sniegtajam pamatojumam. Noraidījums par dolomīta vērtības (potenciāli iegūstamā ekonomiskā labuma jeb peļņas) neievērtēšanu kopējā atlīdzības apmērā, t.i. tirgus vērtībā, balstās uz normatīvajos aktos noteikto kārtību – saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 22. panta otrā daļā noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot šā likuma 23. panta otrās daļas 5. punktā minēto, t.i. izvērtējot saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai. Līdz ar to, lai uzsāktu saimniecisko darbību un zemi izmantotu ekonomiskā labuma gūšanai, šajā gadījumā dolomīta ieguvei, jāievēro attiecīgās nozares tiesiskais regulējums. Tas nozīmē, ka, saskaņā ar valsts izvirzītajiem nosacījumiem, kas ietverti likumā “Par zemes dzīlēm”, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un citos normatīvajos aktos bija jābūt saņemtai Valsts vides dienesta izsniegtai zemes dzīļu izmantošanas licencei vai veiktām darbībām tās saņemšanai.
Institūcija 2025. gada 6. oktobrī e-pasta sarakstē ar Nekustamā īpašuma Īpašnieka pilnvaroto pārstāvi saņēma informāciju, ka Īpašnieks piekrīt atlīdzības apmēram.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.

Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2025. gada 27.oktobra lēmumu Nr. 03.1-14/3296 apstiprina taisnīgas atlīdzības par Īpašuma atsavināšanu kopējo summu 20 944,30 EUR.

Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgi izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
 

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Baloži” Salaspils pagastā, Salaspils novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8031 007 0062) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8031 007 0105) daļu 1,077 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta).