Anotācija (ex-ante)

Vērtējot līdz šim Latvijā paveikto enerģijas ražošanā AER jomā secināms, ka vēja un saules potenciāls izmantots minimāli. Viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāda situācija, ir grūtības, ar kurām saskaras uzņēmēji, kas vēlas attīstīt VES vairākās pašvaldībās.

Lai nonāktu no ieceres par enerģijas ražošanu līdz enerģijas ražošanas objekta ekspluatācijas uzsākšanai, nepieciešams saņemt vairākus akceptus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pie noteiktiem nosacījumiem (piem., gadījumos, kad iecerētajai darbībai ir ietekme uz vidi) nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādos dokumentu izstrādes un izvērtēšanas posmos. Atsevišķos gadījumos vērojams, ka ieceres īstenošanas procesu paildzina teritorijas plānošanas vai būvniecības ieceres dokumentu saskaņošana, nesniedzot pietiekamu un argumentētu pamatojumu attiecīgiem lēmumiem.

Savukārt skatot jautājumu par pašu administratīvo procesu un tā posmos noteiktajiem termiņiem, secināms, ka pat gadījumā, ja netiek likti šķēršļi atjaunojamo enerģijas ražošanas būvju būvniecības procesam, no ieceres līdz ražošanas uzsākšanai nepieciešamais laiks ir mērāms vairākos gados.

Lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN), atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums). IVN process nodrošina, ka attiecībā uz projektiem, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi, pirms atļaujas izsniegšanas to īstenošanai tiek veikts novērtējums.[1]

IVN mērķis ir noteikt, vai pieteiktā paredzētā darbība atsevišķi vai kopā ar citām darbībām varētu būtiski ietekmēt vidi. Savukārt detalizēts ietekmju apjoma un būtiskuma izvērtējums ir veicams IVN procedūras ietvaros. Ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas stadijā.

Ņemot vērā paredzētās ražošanas jaudas, secināms, ka vēja enerģijas ražošanai saskaņā ar Novērtējuma likumu vienmēr piemērojama IVN procedūra, jo paredzētās darbības virs 50 MW atbilst Novērtējuma likuma 1. pielikuma darbībai. Norādām, ka iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN Direktīva) atbilst 2. pielikuma darbībai, kurai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu. IVN Direktīvas 4. panta 2. daļa paredz, ka attiecībā uz 2. pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, kā arī tiek noteikts, ka dalībvalstīm ir jālemj, izmantojot – katra gadījuma  pārbaudes vai dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.[2] Veicot grozījumus  Novērtējuma likumā 2014. gadā, vēja elektrostaciju būvniecību, ja to skaits ir vairāk par 15 gab. vai kopējā jauda no 15 MW, iekļāva pie 1. pielikuma darbībām, kurām obligāti piemērojams IVN. Ņemot vērā, to, ka vēja elektrostacijām ir mainījušies tehniskie parametri, attīstījušās tehnoloģijas, kā arī ir uzkrāta kompetento institūciju pieredze, likumprojektā paredz, ka vēja elektrostaciju būvniecība virs 50 MW tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā, kas ir atbilstoši IVN Direktīvai. Lai to varētu īstenot, tiks veikti grozījumi Novērtējuma likumā, kur no 1. pielikuma paredzētajām darbībām tiks izslēgta vēja elektrostaciju būvniecība (skaits virs 15 vienības vai  kopējā jauda virs 15 MW).


[1] https://eur–lex.europa.eu/summary/LV/ev0032;

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0092&from=LV;

Attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām tiks piemērots Novērtējuma likumā paredzētais ietekmes sākotnējais izvērtējums, tomēr atsevišķos jautājumos šī procedūra tiks modificēta, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu likumprojektā noteikto mērķi, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo vides aizsardzību un pārsūdzības iespējas. Paredzētais regulējums neizslēdz iespēju Novērtējuma likumā noteiktajos gadījumos piemērot arī IVN, vienlaicīgi radot apstākļus, lai šis process tiktu piemērots tikai nepieciešamības gadījumos. Papildus veiktajām izmaiņām iepriekšminētajā procedūrā Valsts vides dienests sagatavos un apstiprinās  vadlīnijas, lai praktiski nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām. Vadlīnijās tiks iekļauti skaidrojumi vēja parku ieceru attīstītājiem iesnieguma sagatavošanai, ieceres apraksta veidošanai un pievienojamiem dokumentiem, tai skaitā, nepieciešamajiem sertificētu ekspertu atzinumiem par ietekmi uz putniem, sikspārņiem un citām sugām. Vadlīnijas saturēs Valsts vides dienesta speciālistiem saistošu metodiku ietekmes sākotnējā izvērtējuma veikšanai, tai skaitā saņemto sabiedrības viedokļu izvērtēšanai, kā arī nepieciešamo vides prasību iekļaušanai vides tehniskajos noteikumos. Vadlīnijas (metodika) būs publiski pieejamas.

Likumprojektā paredzēta jauna kārtība gadījumos, ja šajā likumprojektā paredzētajai darbībai veikts ietekmes sākotnējais izvērtējums un pieņemts lēmums par IVN nepiemērošanu. Konkrēti paredzēts Valsts vides dienestam tehniskajos noteikumos iespējas iekļaut nosacījumu līdz būvatļaujas izdošanai veikt papildus nepieciešamās darbības, ja tas būtiski neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu. Minētā nosacījuma iekļaušana tehniskajos noteikumos nodrošinātu likumprojekta mērķa izpildi un paredzētās darbības efektīvāku procesuālo virzību. Šāda prakse tiek pielietota līdz šim arī cita veida būvniecības iecerēm, piemēram, paredzot veikt trokšņu novērtējumu projektēšanas laikā un paredzot izstrādāt risinājumus trokšņa ietekmes samazināšanai.

Valsts vides dienestam, veicot ietekmes sākotnējo izvērtējumu, bieži var rasties situācijas, kad nepieciešama kādu atsevišķu papildus jautājumu izpēte saistībā ar paredzēto darbību, kuru potenciāla ietekme uz vidi nav vērtējama kā būtiska. Attiecīgi šādās situācijās papildus jautājumu izpēte saistībā ar paredzēto darbību neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu, bet tā būtu nepieciešama, lai sagatavotu paredzētajai darbībai piemērojamo būvatļauju. Nosacījumu izpildes kontrole konkrētajos gadījumos likumprojektā noteikta Valsts vides dienestam un Būvniecības valsts kontroles birojam pirms būvatļaujas izdošanas.

Vispārējā kārtībā piemērojot ietekmes sākotnējo izvērtējumu vai IVN atbilstoši Novērtējuma likumam, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 28. un 29. punktu Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai tā atteikumu izsniegt tehniskos noteikumus var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā, bet Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lai nodrošinātu likumprojekta mērķa pēc iespējas efektīvu izpildi, tajā paredzēta atkāpe no vispārējās kārtībā noteiktās pārsūdzības kārtības paredzot, ka Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.  

Likumprojektā noteikts, ka paredzētājām darbībām, kurām jau ir veikts IVN un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par IVN ziņojumu, paredzētās darbības akceptu pieņems Ministru kabinets. Novērtējuma likuma  21. panta pirmā daļa paredz, ka paredzētās darbības akceptu var pieņemt Ministru kabinets, līdz ar to likumprojektā tiek noteikts paredzētās darbības akcepta lēmumu deleģēt Ministru kabinetam. Papildus norādām, ka Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" 76. punktu noteikts, ja saskaņā ar paredzētās darbības jomu reglamentējošo likumu paredzēto darbību akceptē Ministru kabinets, tad dokumenti ir iesniedzami Ekonomikas ministrijā.

Nacionālo interešu objekta (turpmāk – NIO) termins šajā likumprojektā tiek lietots Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL ) izpratnē, bet tā saturs un piešķiršanas kārtība ir atšķirīga no TAPL.

Vispārīgajā kārtībā TAPL 17. panta trešā daļa paredz, ka gadījumā, ja netiek piemērots IVN, attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu. Likumprojekts paredz paplašināt attiecīgā nosacījuma tvērumu, to attiecinot arī uz gadījumiem, kad piemērots ietekmes sākotnējais izvērtējums. Proti, likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka sabiedrības informēšana par priekšlikumu NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai norisinās ietekmes sākotnējā izvērtējuma ietvaros noteiktajā kārtībā atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 “ Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 9. un 10. punktam. Šāda kārtība paredzēta, lai ievērojami samazinātu laika periodu, kurā nepieciešams sasniegt energoneatkarības mērķus. Papildus ministrijai nebūtu lietderīgi atkārtoti rīkot sabiedrības informēšanu, ja to paredz normatīvie akti kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi.

Ministru kabineta noteikumus par paredzēto darbību NIO statusa noteikšanu izstrādā par vides aizsardzību atbildīgā ministrija (turpmāk - ministrija), pirms tam izvērtējot ieceres īstenotāja iesniegtos dokumentus, kas uzskaitīti likumprojekta 8. panta otrajā daļā. Uzskaitīto dokumentu kopums ir tāds, lai Ministru kabineta noteikumos varētu iekļaut nepieciešamos nosacījumus, kas ietverti iepriekš minētā panta otrajā daļā. Ministrijā iesniegtajā paskaidrojuma rakstā ietvertajai informācijai jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajam par paredzētās darbības iesniegumu ietekmes sākotnējam izvērtējumam. Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus nepieciešams iesniegt, uzsākot jaunu ieceri kā arī atbilstoši likumprojektā noteiktajam, ja tiek plānota jau esoša objekta jaudas palielināšana, kas attiecīgi atbilstu likumprojektā noteiktajam minimālajam jaudas slieksnim – 50MW. Savukārt tās ieceres, kurām ir piemērots IVN, paredzētās darbības ierosinātājs iesniedz IVN rezultātus. Tādējādi likumprojektā paredzēto kārtību varētu izmantot arī tās ieceres, kas jau ir izstrādājušas IVN, bet nav uzsākušas būvniecību. Saņemtiem ir jābūt energotīklu pārvaldītāja (elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls”) izsniegtiem pieslēguma ierīkošanas tehniskajiem noteikumiem pieslēguma ierīkošanai, kas kalpo kā apliecinājums  par VES saražotās jaudas pieņemšanu. Ministrijā papildus nepieciešams iesniegt saistītās elektrotīklu infrastruktūras (augstprieguma elektrolīniju garums līdz 15 km, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 km)  izbūves dokumentāciju, lai arī to nepieciešamības gadījumā iekļautu NIO ietvaros. Tādējādi ar paredzēto darbību tiek definēta arī papildus nepieciešamā infrastruktūra, kura varētu būt nepieciešama atkarībā no nepieciešamās infrastruktūras esamības dabā.

Ierosinātājam arī nepieciešams izstrādāt un iesniegt laika plānojumu paredzētās darbības būvniecībai, lai sagatavojot Ministru kabineta noteikumus iespējams ietvert informāciju par attiecīgā objekta izbūvei nepieciešamo laiku un ietvert nosacījumus, kad VES jāuzsāk ražot elektroenerģiju. Savukārt, lai pilnvērtīgi varētu izvērtēt ieceres ierosinātāju atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par Nacionālo drošību, nepieciešams norādīt informāciju par paredzētās darbības ierosinātāju un zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju, lai ministrija pirms nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas paredzētajai darbībai varētu pieprasīt atzinumu Satversmes aizsardzības birojā.

Valstī sasniedzot kopējo, šā likuma ietvaros uzstādīto 1000 MW jaudu, ministrija var neturpināt izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par NIO statusa noteikšanu paredzētajai darbībai.

Ministrija nodrošina, ka no paredzētās darbības ierosinātāja tiek saņemts finanšu nodrošinājums, pirms virzības Ministru kabinetā. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc ministrijas pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Savukārt Ministru kabinets līdz 2022.gada 31.decembrim nosaka finanšu nodrošinājuma apmēru kā arī kārtību, kādā pagarina, atjauno un pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību. Paredzot finanšu nodrošinājumu varētu kvalificēt tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu. Finanšu nodrošinājums citstarp varētu nodrošināt, ka ieceres īstenotājs nepamatoti nesaņem energotīklu pārvaldītāja pieslēguma ierīkošanas tehniskos noteikumus pieslēguma ierīkošanai, kas kalpo kā apliecinājums par saražotās jaudas pieņemšanu, un gala rezultātā nemaz neveic attiecīgā objekta būvniecību. Tādā veidā iespējams kavējot tos attīstītājus, kas ir kvalificēti lielu VES projektu izbūvē. Papildus finanšu nodrošinājums risinātu tos gadījumus, kad paredzētās darbības ierosinātājs pēc NIO statusa iegūšanas noteiktajā laikā nav uzsācis ražot elektroenerģiju un valstij būs jāiesaistās iztrūkstošo jaudu organizēšanā. Attiecīgi finanšu nodrošinājums varētu kalpot arī kā papildus finansējums AER finansēšanai mājsaimniecībās vai valsts iestādēs u.c. Kā arī gadījumos, ja nepieciešams nojaukt VES, tādējādi izvairoties no iespējamas degrdētas teritorijas rašanās.
        
Ministru kabinetā tiktu izskatīts jautājums par NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai, nosakot NIO izmantošanas nosacījumus. NIO statusa noteikšanas mērķis – nodrošināt attiecīgā objekta būvniecības īstenošanas iespējamību neatkarīgi no pašvaldību izstrādātajiem teritorijas plānojumiem un to apbūves noteikumos ietvertajiem ierobežojumiem, attiecīgajam objektam ievērojot likumprojektā ietvertos nosacījumus.

Ministru kabineta noteikumos tiek skatīta arī katras konkrētās paredzētās darbības funkcionēšanai nepieciešamā teritorija. NIO statuss paredzētajai darbībai var iekļaut arī VES papildus nepieciešamo infrastruktūru (augstprieguma elektrolīniju garums līdz 15 km, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 km), lai netiktu kavēta kopējā paredzētās darbības izbūve. Ja attiecīga objekta papildus infrastruktūrai NIO statuss netiek noteikts, lai VES varētu uzsākt ekspluatēt, jāpaļaujas tikai uz to, ka tā atbilst pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajiem apbūves ierobežojumiem. Tādējādi Ministru kabineta noteikumos par NIO statusa piešķiršanu tiek noteikta paredzētajai darbībai nepieciešamā teritorija un vēja enerģijas ražošanas uzsākšanas un izmantošanas nosacījumi.

Katrai NIO paredzētajai darbībai tiek noteikts tās izbūvei paredzētais laiks un minimālais ekspluatācijas laiks, pēc kura VES ir jāpārtrauc sava darbība. Šo termiņu Ministru kabinets nosaka, vērtējot katras paredzētās darbības tehnoloģijas un iekārtu tehnisko dzīves ciklu.

Savukārt drošības aizsargjoslas ap VES tiek noteiktas, ievērojot Aizsargjoslu likumā paredzēto.

Atkarībā no VES paredzētās kopējās jaudas tiek noteikts minimālais apjoms, cik kopumā vidēji gada laikā elektroenerģija ir jāsaražo (GWh/gadā), kā arī kādā termiņā pēc NIO statusa paredzētajai darbībai piešķiršanas jāuzsāk ražot elektroenerģiju, lai minimizētu iespējamos enerģijas trūkuma riskus valstī un pēc iespējas ātrāk sasniegtu klimatneitralitātes u.c. zaļo mērķu rādītājus.

Pašlaik likumprojektā netiek plānots noteikt papildus kompensācijas apmērus pašvaldībai, kādi tie tiek plānoti saskaņā ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, nodrošinot vietējās sabiedrības labklājību. Likumprojektā tiek ietverti kompensējošie pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi, t.sk. sezonāli liegumi vēja elektrostaciju darbības apturēšanai, ja tādi nepieciešami atkarībā no būvniecībai paredzētās teritorijas.

Ministru kabineta noteikumos ietverto nosacījumu neizpildes gadījumā tiek atcelts NIO statuss paredzētajai darbībai kā arī tiek atcelta būvatļauja, ja būvniecības procesā netiek ievērotas noteiktā prasības.

Paredzētās darbības akceptēšana vai neakceptēšana citstarp ietver arī politiska rakstura apsvērumus – tā kā paredzētā darbība var ietekmēt gan ar pašvaldības attīstību, gan ar vides aizsardzību un ar pašvaldības iedzīvotāju interesēm saistītus jautājumus, šāda lēmuma pieņemšanai jābūt atšķirīgu interešu saskaņošanas rezultātam.

Savukārt pēc NIO statusa noteikšanas Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB),nodrošinātu būvvaldes funkcijas, gan izskatot būvniecības ieceres iesniegumu un pieņemot lēmumu, gan arī veicot būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā. Ņemot vērā, ka BVKB jau ir pildījis visas būvvaldes funkcijas par NIO būvniecību enerģētikas jomā, šāda pienākuma uzticēšana arī par vēja enerģijas ražošanas būvēm nodrošinātu vienveidīgu pieeju būvniecības ieceru izvērtēšanā, kompetences koncentrēšanu vienā iestādē un vienlaikus samazinātu pašvaldību būvvalžu noslodzi ar tādiem objektiem, kas nav tipiski būvvaldes ikdienas darbā, un līdz ar to, iespējams, prasa papildus laika resursus attiecīgās ieceres izvērtēšanā.

BVKB izskatīs tikai tās paredzēto darbību ieceres, kurām likumprojekta ietvaros tiks noteikts NIO statuss. Savukārt likumprojektā paredzētā, kārtība noteic, ka būvatļauju izsniedz tikai pēc NIO statusa piešķiršanas paredzētajai darbībai. Tādējādi lai paredzētās darbības ierosinātājs saņemtu būvatļauju jāizpildās visiem likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

Būvniecības ieceres izvērtēšanas stadijā netiek pārskatīta paredzētās darbības kopējā jauda. Šāds mehānismam garantē, ka tās jaudas, kas izejot likumprojekta II nodaļā noteikto procedūru, ir atļautas un netiek samazinātas.

Kopumā būvniecības ieceres izskatīšana un lēmumu pieņemšana, būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, gan arī būvdarbu kontrole un objekta pieņemšana ekspluatācijā norisināsies saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par būvniecību. Likumprojektā papildus tiek paredzēti īsāki termiņi, kādos BVKB būvniecības informācijas sistēmā jāveic atsevišķas darbības – būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir viens gads. Savukārt būvatļaujā norādīto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir seši mēneši, šādā veidā paātrinot arī tos termiņus, kas attiecas uz paredzētās darbības projektam nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu Kā arī ieceres īstenotājam tiek noteikti konkrēti termiņi, kādos ir jāizpilda projektēšanas nosacījumi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Attiecībā uz Valsts vides dienesta tehniskajiem noteikumiem jānorāda, ka nepieciešamos ekspertu atzinumus, ja tie neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu,  var saņemt līdz NIO statusa noteikšanai.

Ja paredzētajai darbībai būs veikts sākotnējais izvērtējums un izsniegti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, tad Enerģētikas likums neattieksies, uz šajā likumā paredzētajām darbībām. Tādējādi netiek paredzēts izņēmums no vispārējās kārtības un būs nepieciešams saskaņojums no zemes vienības īpašnieka par paredzēto darbību.