22-TA-1138: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, veidojot atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju (turpmāk – VES), kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, lai sasniegtu VES kopējo uzstādīto jaudu 1000 MW.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Enerģijas ieguves veidu diversificēšanai un vēju enerģijas attīstības veicināšanai ir izšķiroša nozīme Latvijas un ES enerģētiskās drošības stiprināšanai. Īpašu aktualitāti tam piešķir Krievijas rīcība Ukrainas teritorijā un ar to saistītās sankcijas
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreiz Latvijā ir Baltijas valstu starpā viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms, ņemot vērā, ka kopējā uzstādītā VES jauda 2019. gadā ir 78 MW[1], savukārt Lietuvā tā ir 546 MW un Igaunijā – 320 MW[2]. Jauno uzstādīto jaudu apjoms Latvijā ir ļoti zems, no 2015. līdz 2020. gadam VES jaudas pieaugušas no 69 MW līdz 78 MW, turklāt kopš 2018. gada pieauguma nav bijis (pieaugums kopumā ir tikai 13 % piecu gadu laikā). Turpinoties esošajām tendencēm, līdz 2030. gadam uzstādīto jauno VES jaudu pieaugums būs vien 26 % (kopējām jaudām nesasniedzot pat 100 MW) un tas ir ievērojami zemāk par nepieciešamo (desmitkārtīgu) pieaugumu, lai Latvija sasniegtu NEKP rezultatīvos rādītājus. Tajā noteikts, ka Latvija plāno palielināt atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas, ņemot vērā Latvijas elektroenerģijas pārvades tīklu kapacitāti, kas šobrīd ļauj palielināt tīklos nodoto elektroenerģijas apjomu par 800 MW.
Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajām prognozēm iespējama biomasu izmantojošās elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzuma samazināšanās līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2018. gadu, tāpēc nepieciešamais VES saražotās elektroenerģijas daudzums būtu jāpalielina vēl par aptuveni 200 MW, lai kompensētu iztrūkumu, līdz ar to VES saražotās elektroenerģijas daudzumam līdz 2030. gadam būtu jāsasniedz 1000 MW uzstādītās jaudas.
Latvija pašreiz ar vēja enerģiju nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma[3], savukārt, izmantojot dabasgāzi, lielākajās koģenerācijas stacijās TEC–1 un TEC–2 saražoti aptuveni 29 % elektroenerģijas jeb 1685 GWh[4]. 2021. un 2022. gada sākumā piedzīvoto straujo energoresursu (dabasgāzes) un elektroenerģijas cenu kāpumu Nord Pool biržas reģionā veicināja vairāki faktori – vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no AER, pārējo energoresursu pieprasījuma pieaugums, palielinot elektroenerģijas izstrādi no fosiliem energoresursiem.[5] Lai mazinātu vismaz dažus no cenu svārstību riskiem (dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu), nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo (t.sk. dabasgāzes) izmantošanas un importa. Energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru AER veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.
Nepieciešamību pēc ražošanas jaudu palielinājuma un steidzamas rīcības būtiski ir ietekmējusi pašlaik notiekošā kara darbība Ukrainā. Šajā kontekstā notikušas vairākas nozīmīgas sanāksmes, kur skatīti tai skaitā arī enerģētikas jautājumi. Tā piemēram Eiropadome 2022. gada 24. februāra sanāksmē aicināja turpināt darbu visos līmeņos un aicināja Komisiju jo īpaši nākt klajā ar ārkārtas pasākumiem, tostarp enerģētikas jomā.[6] Diskusijās no Francijas (kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prezidējošās valsts) izvirzīti arī priekšlikumi par tūlītēju jeb īstermiņa rīcību. Tā aptvertu trīs jomas: praktisks atbalsts Ukrainai, Eiropas enerģētikas sistēmas noturības stiprināšana un enerģijas cenu nākotnes tendenču pārvaldīšana.
Padomes prezidentvalsts uzskatīja, ka ir svarīgi ātri virzīt uz priekšu diskusijas par sagatavotību un ārkārtas pasākumiem visos līmeņos Eiropas enerģētikas nozarē, kā arī par visām iespējām, kā reaģēt uz Ukrainas lūgumiem pēc atbalsta, piemēram, sinhronizēt Ukrainas elektrotīklu ar ES tīklu.
Savukārt ES enerģētikas ministri 2022. gada 28. februārī rīkoja ārkārtas sanāksmi, lai apmainītos viedokļiem par konflikta ietekmi uz Ukrainas enerģētikas spējām un Eiropas enerģijas tirgu. Ministri apsprieda šādus jautājumus:
- palīdzība Ukrainai un Ukrainas elektrotīkla sinhronizācija ar ES elektrotīklu;
- pašreizējais dalībvalstu energoapgādes stāvoklis, krājumi un plūsmas;
- ārkārtas tirgus pasākumi piegāžu nodrošināšanai;
- iespējas ierobežot augsto cenu ietekmi.
Sanāksmē tika uzsvērts, ka ietekme uz ekonomikas stabilitāti ES varētu būt lielāka kā 2008. gada ekonomiskajai krīzei. Tādējādi aktīvāk nepieciešams sākt izmantot arī alternatīvos enerģijas resursus citstarp samazinot intensīvi pieaugošās energoresursu izmaksas. ES dalībvalstis kopumā ir vienotas, ka jāpaātrina katras dalībvalsts pāreja uz atjaunojamajiem resursiem, enerģijas neatkarības vecināšanā, balstoties uz katras valsts pieejamajiem iekšējiem resursiem.
Šo mērķu sasniegšanai ES dalībvalstis vienojās par iespējami labvēlīgu apstākļu radīšanu investīciju piesaistei atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai ievērojamā apmērā un enerģijas avotu dažādošanu. Turklāt enerģijas ieguves diversificēšana rada priekšnoteikumus enerģētiskai stabilitātei un lielākai neatkarībai no ārējiem enerģijas un to resursu piegādātājiem.
Eiropas Komisijas 2022. gada 8. martā nākusi klajā ar orientējošu plānu, kā Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi.
Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tādu staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas enerģijas ražošanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, to pieslēgšana tīklam un ar to saistītais tīkls tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un sabiedrības drošības interesēm, un ka uz tiem attiecas vislabvēlīgākā procedūra, kas pieejama to plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās.[7]
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Latvijas Bankas ekspertu skatījumā Latvijai ar steigu ir jārisina energoneatkarības jautājumi.
Tādēļ likumprojekta ietvaros nepieciešams izvērtēt, vai un kā iespējams steidzami risināt jautājumus par:
1) VES ieceres realizāciju tādā veidā, lai tuvākajā nākotnē spētu nodrošināt nepieciešamo jaudu pieejamību Latvijā Krievijas īstenotās agresijas laikā Ukrainā, un līdz ar to Krievijai noteikto sankciju ietekmes mazināšanai uz Latvijas enerģijas patērētājiem. Savukārt ilgtermiņā lai spētu nodrošināt esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu. Proti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, valsts, pašvaldību un privātās intereses;
2) normatīvajos aktos noteikto procedūru optimizēšanu (t.sk. dažādu posmu apvienošanu vai nosacījumu pilnveidošanu tā, lai posma ietvaros iespējams veikt paralēlas darbības) nolūkā mazināt administratīvos šķēršļus, kur tas ir iespējams, kā arī pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos termiņus starplēmumu pieņemšanai un atzinumu sagatavošanai, lai mazinātu kopējo laiku, kas šobrīd noteikts lēmumu pieņemšanai vai citu darbību veikšanai iestādēs.
Ņemot vērā kopējo ES dalībvalstu nostāju kā arī iepriekš minētos argumentus un nepieciešamību, valstij būtu jāizvērtē, vai un kā ir iespējams nekavējoties veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu gan uzstādot jaunas jaudas, gan palielinot esošās.
[1] CSP datu bāze “ENA040. Elektriskā jauda un saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem 1990 – 2020”, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENA/ENA040/table/tableViewLayout1/;
[2] The International Renewable Energy Agency (IRENA), 2020, Renewable Capacity Statistics 2020 h https://www.irena.org//media/Files/IRENA/Agency/Publication/2020/Mar/IRENA_RE_Capacity_Statistics_2020.pdf;
[3] VARAM aprēķini vēja enerģijas īpatsvaram no kopumā saražotās elektroenerģijas, izmantojot CSP datu bāzi “ENB010m. Elektroenerģijas ražošana, imports, eksports un patēriņš (milj. kilovatstundas) 2006M01 - 2021M12”
[4] CSP, 2021, Latvijas energobilance 2020. Gadā, pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/7274-latvijas-energobilance-2020-gada?themeCode=EN;
[5] AS “Latvenergo”, 2022, Elektroenerģijas tirgus apskats (2022.gada janvāra numurs) https://latvenergo.lv/storage/app/media/uploaded-files/ETA_jan_2022.pdf;
[6] Eiropadomes secinājumi, 2022. gada 24. februāris https://www.consilium.europa.eu/media/54504/st00018-lv22.pdf;
[7] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022DC0108.
Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajām prognozēm iespējama biomasu izmantojošās elektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzuma samazināšanās līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2018. gadu, tāpēc nepieciešamais VES saražotās elektroenerģijas daudzums būtu jāpalielina vēl par aptuveni 200 MW, lai kompensētu iztrūkumu, līdz ar to VES saražotās elektroenerģijas daudzumam līdz 2030. gadam būtu jāsasniedz 1000 MW uzstādītās jaudas.
Latvija pašreiz ar vēja enerģiju nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma[3], savukārt, izmantojot dabasgāzi, lielākajās koģenerācijas stacijās TEC–1 un TEC–2 saražoti aptuveni 29 % elektroenerģijas jeb 1685 GWh[4]. 2021. un 2022. gada sākumā piedzīvoto straujo energoresursu (dabasgāzes) un elektroenerģijas cenu kāpumu Nord Pool biržas reģionā veicināja vairāki faktori – vienlaicīgs elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, zemi elektroenerģijas izstrādes apjomi no AER, pārējo energoresursu pieprasījuma pieaugums, palielinot elektroenerģijas izstrādi no fosiliem energoresursiem.[5] Lai mazinātu vismaz dažus no cenu svārstību riskiem (dabasgāzes cenu un emisijas kvotu cenu kāpumu), nepieciešams mazināt Latvijas atkarību no fosilo kurināmo (t.sk. dabasgāzes) izmantošanas un importa. Energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru AER veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.
Nepieciešamību pēc ražošanas jaudu palielinājuma un steidzamas rīcības būtiski ir ietekmējusi pašlaik notiekošā kara darbība Ukrainā. Šajā kontekstā notikušas vairākas nozīmīgas sanāksmes, kur skatīti tai skaitā arī enerģētikas jautājumi. Tā piemēram Eiropadome 2022. gada 24. februāra sanāksmē aicināja turpināt darbu visos līmeņos un aicināja Komisiju jo īpaši nākt klajā ar ārkārtas pasākumiem, tostarp enerģētikas jomā.[6] Diskusijās no Francijas (kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prezidējošās valsts) izvirzīti arī priekšlikumi par tūlītēju jeb īstermiņa rīcību. Tā aptvertu trīs jomas: praktisks atbalsts Ukrainai, Eiropas enerģētikas sistēmas noturības stiprināšana un enerģijas cenu nākotnes tendenču pārvaldīšana.
Padomes prezidentvalsts uzskatīja, ka ir svarīgi ātri virzīt uz priekšu diskusijas par sagatavotību un ārkārtas pasākumiem visos līmeņos Eiropas enerģētikas nozarē, kā arī par visām iespējām, kā reaģēt uz Ukrainas lūgumiem pēc atbalsta, piemēram, sinhronizēt Ukrainas elektrotīklu ar ES tīklu.
Savukārt ES enerģētikas ministri 2022. gada 28. februārī rīkoja ārkārtas sanāksmi, lai apmainītos viedokļiem par konflikta ietekmi uz Ukrainas enerģētikas spējām un Eiropas enerģijas tirgu. Ministri apsprieda šādus jautājumus:
- palīdzība Ukrainai un Ukrainas elektrotīkla sinhronizācija ar ES elektrotīklu;
- pašreizējais dalībvalstu energoapgādes stāvoklis, krājumi un plūsmas;
- ārkārtas tirgus pasākumi piegāžu nodrošināšanai;
- iespējas ierobežot augsto cenu ietekmi.
Sanāksmē tika uzsvērts, ka ietekme uz ekonomikas stabilitāti ES varētu būt lielāka kā 2008. gada ekonomiskajai krīzei. Tādējādi aktīvāk nepieciešams sākt izmantot arī alternatīvos enerģijas resursus citstarp samazinot intensīvi pieaugošās energoresursu izmaksas. ES dalībvalstis kopumā ir vienotas, ka jāpaātrina katras dalībvalsts pāreja uz atjaunojamajiem resursiem, enerģijas neatkarības vecināšanā, balstoties uz katras valsts pieejamajiem iekšējiem resursiem.
Šo mērķu sasniegšanai ES dalībvalstis vienojās par iespējami labvēlīgu apstākļu radīšanu investīciju piesaistei atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai ievērojamā apmērā un enerģijas avotu dažādošanu. Turklāt enerģijas ieguves diversificēšana rada priekšnoteikumus enerģētiskai stabilitātei un lielākai neatkarībai no ārējiem enerģijas un to resursu piegādātājiem.
Eiropas Komisijas 2022. gada 8. martā nākusi klajā ar orientējošu plānu, kā Eiropu jau krietni pirms 2030. gada padarīt neatkarīgu no Krievijas fosilā kurināmā, sākot ar gāzi.
Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tādu staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas enerģijas ražošanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, to pieslēgšana tīklam un ar to saistītais tīkls tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un sabiedrības drošības interesēm, un ka uz tiem attiecas vislabvēlīgākā procedūra, kas pieejama to plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās.[7]
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Latvijas Bankas ekspertu skatījumā Latvijai ar steigu ir jārisina energoneatkarības jautājumi.
Tādēļ likumprojekta ietvaros nepieciešams izvērtēt, vai un kā iespējams steidzami risināt jautājumus par:
1) VES ieceres realizāciju tādā veidā, lai tuvākajā nākotnē spētu nodrošināt nepieciešamo jaudu pieejamību Latvijā Krievijas īstenotās agresijas laikā Ukrainā, un līdz ar to Krievijai noteikto sankciju ietekmes mazināšanai uz Latvijas enerģijas patērētājiem. Savukārt ilgtermiņā lai spētu nodrošināt esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu. Proti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, valsts, pašvaldību un privātās intereses;
2) normatīvajos aktos noteikto procedūru optimizēšanu (t.sk. dažādu posmu apvienošanu vai nosacījumu pilnveidošanu tā, lai posma ietvaros iespējams veikt paralēlas darbības) nolūkā mazināt administratīvos šķēršļus, kur tas ir iespējams, kā arī pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos termiņus starplēmumu pieņemšanai un atzinumu sagatavošanai, lai mazinātu kopējo laiku, kas šobrīd noteikts lēmumu pieņemšanai vai citu darbību veikšanai iestādēs.
Ņemot vērā kopējo ES dalībvalstu nostāju kā arī iepriekš minētos argumentus un nepieciešamību, valstij būtu jāizvērtē, vai un kā ir iespējams nekavējoties veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu gan uzstādot jaunas jaudas, gan palielinot esošās.
[1] CSP datu bāze “ENA040. Elektriskā jauda un saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem 1990 – 2020”, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENA/ENA040/table/tableViewLayout1/;
[2] The International Renewable Energy Agency (IRENA), 2020, Renewable Capacity Statistics 2020 h https://www.irena.org//media/Files/IRENA/Agency/Publication/2020/Mar/IRENA_RE_Capacity_Statistics_2020.pdf;
[3] VARAM aprēķini vēja enerģijas īpatsvaram no kopumā saražotās elektroenerģijas, izmantojot CSP datu bāzi “ENB010m. Elektroenerģijas ražošana, imports, eksports un patēriņš (milj. kilovatstundas) 2006M01 - 2021M12”
[4] CSP, 2021, Latvijas energobilance 2020. Gadā, pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/energetika/publikacijas-un-infografikas/7274-latvijas-energobilance-2020-gada?themeCode=EN;
[5] AS “Latvenergo”, 2022, Elektroenerģijas tirgus apskats (2022.gada janvāra numurs) https://latvenergo.lv/storage/app/media/uploaded-files/ETA_jan_2022.pdf;
[6] Eiropadomes secinājumi, 2022. gada 24. februāris https://www.consilium.europa.eu/media/54504/st00018-lv22.pdf;
[7] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022DC0108.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vērtējot līdz šim Latvijā paveikto enerģijas ražošanā AER jomā secināms, ka vēja un saules potenciāls izmantots minimāli. Viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāda situācija, ir grūtības, ar kurām saskaras uzņēmēji, kas vēlas attīstīt VES vairākās pašvaldībās.
Lai nonāktu no ieceres par enerģijas ražošanu līdz enerģijas ražošanas objekta ekspluatācijas uzsākšanai, nepieciešams saņemt vairākus akceptus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pie noteiktiem nosacījumiem (piem., gadījumos, kad iecerētajai darbībai ir ietekme uz vidi) nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādos dokumentu izstrādes un izvērtēšanas posmos. Atsevišķos gadījumos vērojams, ka ieceres īstenošanas procesu paildzina teritorijas plānošanas vai būvniecības ieceres dokumentu saskaņošana, nesniedzot pietiekamu un argumentētu pamatojumu attiecīgiem lēmumiem.
Savukārt skatot jautājumu par pašu administratīvo procesu un tā posmos noteiktajiem termiņiem, secināms, ka pat gadījumā, ja netiek likti šķēršļi atjaunojamo enerģijas ražošanas būvju būvniecības procesam, no ieceres līdz ražošanas uzsākšanai nepieciešamais laiks ir mērāms vairākos gados.
Lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN), atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums). IVN process nodrošina, ka attiecībā uz projektiem, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi, pirms atļaujas izsniegšanas to īstenošanai tiek veikts novērtējums.[1]
IVN mērķis ir noteikt, vai pieteiktā paredzētā darbība atsevišķi vai kopā ar citām darbībām varētu būtiski ietekmēt vidi. Savukārt detalizēts ietekmju apjoma un būtiskuma izvērtējums ir veicams IVN procedūras ietvaros. Ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas stadijā.
Ņemot vērā paredzētās ražošanas jaudas, secināms, ka vēja enerģijas ražošanai saskaņā ar Novērtējuma likumu vienmēr piemērojama IVN procedūra, jo paredzētās darbības virs 50 MW atbilst Novērtējuma likuma 1. pielikuma darbībai. Norādām, ka iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN Direktīva) atbilst 2. pielikuma darbībai, kurai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu. IVN Direktīvas 4. panta 2. daļa paredz, ka attiecībā uz 2. pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, kā arī tiek noteikts, ka dalībvalstīm ir jālemj, izmantojot – katra gadījuma pārbaudes vai dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.[2] Veicot grozījumus Novērtējuma likumā 2014. gadā, vēja elektrostaciju būvniecību, ja to skaits ir vairāk par 15 gab. vai kopējā jauda no 15 MW, iekļāva pie 1. pielikuma darbībām, kurām obligāti piemērojams IVN. Ņemot vērā, to, ka vēja elektrostacijām ir mainījušies tehniskie parametri, attīstījušās tehnoloģijas, kā arī ir uzkrāta kompetento institūciju pieredze, likumprojektā paredz, ka vēja elektrostaciju būvniecība virs 50 MW tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā, kas ir atbilstoši IVN Direktīvai. Lai to varētu īstenot, tiks veikti grozījumi Novērtējuma likumā, kur no 1. pielikuma paredzētajām darbībām tiks izslēgta vēja elektrostaciju būvniecība (skaits virs 15 vienības vai kopējā jauda virs 15 MW).
[1] https://eur–lex.europa.eu/summary/LV/ev0032;
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0092&from=LV;
Lai nonāktu no ieceres par enerģijas ražošanu līdz enerģijas ražošanas objekta ekspluatācijas uzsākšanai, nepieciešams saņemt vairākus akceptus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pie noteiktiem nosacījumiem (piem., gadījumos, kad iecerētajai darbībai ir ietekme uz vidi) nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādos dokumentu izstrādes un izvērtēšanas posmos. Atsevišķos gadījumos vērojams, ka ieceres īstenošanas procesu paildzina teritorijas plānošanas vai būvniecības ieceres dokumentu saskaņošana, nesniedzot pietiekamu un argumentētu pamatojumu attiecīgiem lēmumiem.
Savukārt skatot jautājumu par pašu administratīvo procesu un tā posmos noteiktajiem termiņiem, secināms, ka pat gadījumā, ja netiek likti šķēršļi atjaunojamo enerģijas ražošanas būvju būvniecības procesam, no ieceres līdz ražošanas uzsākšanai nepieciešamais laiks ir mērāms vairākos gados.
Lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN), atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – Novērtējuma likums). IVN process nodrošina, ka attiecībā uz projektiem, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi, pirms atļaujas izsniegšanas to īstenošanai tiek veikts novērtējums.[1]
IVN mērķis ir noteikt, vai pieteiktā paredzētā darbība atsevišķi vai kopā ar citām darbībām varētu būtiski ietekmēt vidi. Savukārt detalizēts ietekmju apjoma un būtiskuma izvērtējums ir veicams IVN procedūras ietvaros. Ietekmes novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas stadijā.
Ņemot vērā paredzētās ražošanas jaudas, secināms, ka vēja enerģijas ražošanai saskaņā ar Novērtējuma likumu vienmēr piemērojama IVN procedūra, jo paredzētās darbības virs 50 MW atbilst Novērtējuma likuma 1. pielikuma darbībai. Norādām, ka iekārtas vēja izmantošanai, lai ražotu enerģiju (vēja saimniecības) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN Direktīva) atbilst 2. pielikuma darbībai, kurai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu. IVN Direktīvas 4. panta 2. daļa paredz, ka attiecībā uz 2. pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu, kā arī tiek noteikts, ka dalībvalstīm ir jālemj, izmantojot – katra gadījuma pārbaudes vai dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.[2] Veicot grozījumus Novērtējuma likumā 2014. gadā, vēja elektrostaciju būvniecību, ja to skaits ir vairāk par 15 gab. vai kopējā jauda no 15 MW, iekļāva pie 1. pielikuma darbībām, kurām obligāti piemērojams IVN. Ņemot vērā, to, ka vēja elektrostacijām ir mainījušies tehniskie parametri, attīstījušās tehnoloģijas, kā arī ir uzkrāta kompetento institūciju pieredze, likumprojektā paredz, ka vēja elektrostaciju būvniecība virs 50 MW tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā, kas ir atbilstoši IVN Direktīvai. Lai to varētu īstenot, tiks veikti grozījumi Novērtējuma likumā, kur no 1. pielikuma paredzētajām darbībām tiks izslēgta vēja elektrostaciju būvniecība (skaits virs 15 vienības vai kopējā jauda virs 15 MW).
[1] https://eur–lex.europa.eu/summary/LV/ev0032;
[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011L0092&from=LV;
Risinājuma apraksts
Attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām tiks piemērots Novērtējuma likumā paredzētais ietekmes sākotnējais izvērtējums, tomēr atsevišķos jautājumos šī procedūra tiks modificēta, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu likumprojektā noteikto mērķi, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo vides aizsardzību un pārsūdzības iespējas. Paredzētais regulējums neizslēdz iespēju Novērtējuma likumā noteiktajos gadījumos piemērot arī IVN, vienlaicīgi radot apstākļus, lai šis process tiktu piemērots tikai nepieciešamības gadījumos. Papildus veiktajām izmaiņām iepriekšminētajā procedūrā Valsts vides dienests sagatavos un apstiprinās vadlīnijas, lai praktiski nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām. Vadlīnijās tiks iekļauti skaidrojumi vēja parku ieceru attīstītājiem iesnieguma sagatavošanai, ieceres apraksta veidošanai un pievienojamiem dokumentiem, tai skaitā, nepieciešamajiem sertificētu ekspertu atzinumiem par ietekmi uz putniem, sikspārņiem un citām sugām. Vadlīnijas saturēs Valsts vides dienesta speciālistiem saistošu metodiku ietekmes sākotnējā izvērtējuma veikšanai, tai skaitā saņemto sabiedrības viedokļu izvērtēšanai, kā arī nepieciešamo vides prasību iekļaušanai vides tehniskajos noteikumos. Vadlīnijas (metodika) būs publiski pieejamas.
Likumprojektā paredzēta jauna kārtība gadījumos, ja šajā likumprojektā paredzētajai darbībai veikts ietekmes sākotnējais izvērtējums un pieņemts lēmums par IVN nepiemērošanu. Konkrēti paredzēts Valsts vides dienestam tehniskajos noteikumos iespējas iekļaut nosacījumu līdz būvatļaujas izdošanai veikt papildus nepieciešamās darbības, ja tas būtiski neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu. Minētā nosacījuma iekļaušana tehniskajos noteikumos nodrošinātu likumprojekta mērķa izpildi un paredzētās darbības efektīvāku procesuālo virzību. Šāda prakse tiek pielietota līdz šim arī cita veida būvniecības iecerēm, piemēram, paredzot veikt trokšņu novērtējumu projektēšanas laikā un paredzot izstrādāt risinājumus trokšņa ietekmes samazināšanai.
Valsts vides dienestam, veicot ietekmes sākotnējo izvērtējumu, bieži var rasties situācijas, kad nepieciešama kādu atsevišķu papildus jautājumu izpēte saistībā ar paredzēto darbību, kuru potenciāla ietekme uz vidi nav vērtējama kā būtiska. Attiecīgi šādās situācijās papildus jautājumu izpēte saistībā ar paredzēto darbību neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu, bet tā būtu nepieciešama, lai sagatavotu paredzētajai darbībai piemērojamo būvatļauju. Nosacījumu izpildes kontrole konkrētajos gadījumos likumprojektā noteikta Valsts vides dienestam un Būvniecības valsts kontroles birojam pirms būvatļaujas izdošanas.
Vispārējā kārtībā piemērojot ietekmes sākotnējo izvērtējumu vai IVN atbilstoši Novērtējuma likumam, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 28. un 29. punktu Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai tā atteikumu izsniegt tehniskos noteikumus var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā, bet Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lai nodrošinātu likumprojekta mērķa pēc iespējas efektīvu izpildi, tajā paredzēta atkāpe no vispārējās kārtībā noteiktās pārsūdzības kārtības paredzot, ka Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
Likumprojektā noteikts, ka paredzētājām darbībām, kurām jau ir veikts IVN un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par IVN ziņojumu, paredzētās darbības akceptu pieņems Ministru kabinets. Novērtējuma likuma 21. panta pirmā daļa paredz, ka paredzētās darbības akceptu var pieņemt Ministru kabinets, līdz ar to likumprojektā tiek noteikts paredzētās darbības akcepta lēmumu deleģēt Ministru kabinetam. Papildus norādām, ka Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" 76. punktu noteikts, ja saskaņā ar paredzētās darbības jomu reglamentējošo likumu paredzēto darbību akceptē Ministru kabinets, tad dokumenti ir iesniedzami Ekonomikas ministrijā.
Nacionālo interešu objekta (turpmāk – NIO) termins šajā likumprojektā tiek lietots Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL ) izpratnē, bet tā saturs un piešķiršanas kārtība ir atšķirīga no TAPL.
Vispārīgajā kārtībā TAPL 17. panta trešā daļa paredz, ka gadījumā, ja netiek piemērots IVN, attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu. Likumprojekts paredz paplašināt attiecīgā nosacījuma tvērumu, to attiecinot arī uz gadījumiem, kad piemērots ietekmes sākotnējais izvērtējums. Proti, likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka sabiedrības informēšana par priekšlikumu NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai norisinās ietekmes sākotnējā izvērtējuma ietvaros noteiktajā kārtībā atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 “ Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 9. un 10. punktam. Šāda kārtība paredzēta, lai ievērojami samazinātu laika periodu, kurā nepieciešams sasniegt energoneatkarības mērķus. Papildus ministrijai nebūtu lietderīgi atkārtoti rīkot sabiedrības informēšanu, ja to paredz normatīvie akti kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi.
Ministru kabineta noteikumus par paredzēto darbību NIO statusa noteikšanu izstrādā par vides aizsardzību atbildīgā ministrija (turpmāk - ministrija), pirms tam izvērtējot ieceres īstenotāja iesniegtos dokumentus, kas uzskaitīti likumprojekta 8. panta otrajā daļā. Uzskaitīto dokumentu kopums ir tāds, lai Ministru kabineta noteikumos varētu iekļaut nepieciešamos nosacījumus, kas ietverti iepriekš minētā panta otrajā daļā. Ministrijā iesniegtajā paskaidrojuma rakstā ietvertajai informācijai jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajam par paredzētās darbības iesniegumu ietekmes sākotnējam izvērtējumam. Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus nepieciešams iesniegt, uzsākot jaunu ieceri kā arī atbilstoši likumprojektā noteiktajam, ja tiek plānota jau esoša objekta jaudas palielināšana, kas attiecīgi atbilstu likumprojektā noteiktajam minimālajam jaudas slieksnim – 50MW. Savukārt tās ieceres, kurām ir piemērots IVN, paredzētās darbības ierosinātājs iesniedz IVN rezultātus. Tādējādi likumprojektā paredzēto kārtību varētu izmantot arī tās ieceres, kas jau ir izstrādājušas IVN, bet nav uzsākušas būvniecību. Saņemtiem ir jābūt energotīklu pārvaldītāja (elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls”) izsniegtiem pieslēguma ierīkošanas tehniskajiem noteikumiem pieslēguma ierīkošanai, kas kalpo kā apliecinājums par VES saražotās jaudas pieņemšanu. Ministrijā papildus nepieciešams iesniegt saistītās elektrotīklu infrastruktūras (augstprieguma elektrolīniju garums līdz 15 km, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 km) izbūves dokumentāciju, lai arī to nepieciešamības gadījumā iekļautu NIO ietvaros. Tādējādi ar paredzēto darbību tiek definēta arī papildus nepieciešamā infrastruktūra, kura varētu būt nepieciešama atkarībā no nepieciešamās infrastruktūras esamības dabā.
Ierosinātājam arī nepieciešams izstrādāt un iesniegt laika plānojumu paredzētās darbības būvniecībai, lai sagatavojot Ministru kabineta noteikumus iespējams ietvert informāciju par attiecīgā objekta izbūvei nepieciešamo laiku un ietvert nosacījumus, kad VES jāuzsāk ražot elektroenerģiju. Savukārt, lai pilnvērtīgi varētu izvērtēt ieceres ierosinātāju atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par Nacionālo drošību, nepieciešams norādīt informāciju par paredzētās darbības ierosinātāju un zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju, lai ministrija pirms nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas paredzētajai darbībai varētu pieprasīt atzinumu Satversmes aizsardzības birojā.
Valstī sasniedzot kopējo, šā likuma ietvaros uzstādīto 1000 MW jaudu, ministrija var neturpināt izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par NIO statusa noteikšanu paredzētajai darbībai.
Ministrija nodrošina, ka no paredzētās darbības ierosinātāja tiek saņemts finanšu nodrošinājums, pirms virzības Ministru kabinetā. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc ministrijas pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Savukārt Ministru kabinets līdz 2022.gada 31.decembrim nosaka finanšu nodrošinājuma apmēru kā arī kārtību, kādā pagarina, atjauno un pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību. Paredzot finanšu nodrošinājumu varētu kvalificēt tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu. Finanšu nodrošinājums citstarp varētu nodrošināt, ka ieceres īstenotājs nepamatoti nesaņem energotīklu pārvaldītāja pieslēguma ierīkošanas tehniskos noteikumus pieslēguma ierīkošanai, kas kalpo kā apliecinājums par saražotās jaudas pieņemšanu, un gala rezultātā nemaz neveic attiecīgā objekta būvniecību. Tādā veidā iespējams kavējot tos attīstītājus, kas ir kvalificēti lielu VES projektu izbūvē. Papildus finanšu nodrošinājums risinātu tos gadījumus, kad paredzētās darbības ierosinātājs pēc NIO statusa iegūšanas noteiktajā laikā nav uzsācis ražot elektroenerģiju un valstij būs jāiesaistās iztrūkstošo jaudu organizēšanā. Attiecīgi finanšu nodrošinājums varētu kalpot arī kā papildus finansējums AER finansēšanai mājsaimniecībās vai valsts iestādēs u.c. Kā arī gadījumos, ja nepieciešams nojaukt VES, tādējādi izvairoties no iespējamas degrdētas teritorijas rašanās.
Ministru kabinetā tiktu izskatīts jautājums par NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai, nosakot NIO izmantošanas nosacījumus. NIO statusa noteikšanas mērķis – nodrošināt attiecīgā objekta būvniecības īstenošanas iespējamību neatkarīgi no pašvaldību izstrādātajiem teritorijas plānojumiem un to apbūves noteikumos ietvertajiem ierobežojumiem, attiecīgajam objektam ievērojot likumprojektā ietvertos nosacījumus.
Ministru kabineta noteikumos tiek skatīta arī katras konkrētās paredzētās darbības funkcionēšanai nepieciešamā teritorija. NIO statuss paredzētajai darbībai var iekļaut arī VES papildus nepieciešamo infrastruktūru (augstprieguma elektrolīniju garums līdz 15 km, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 km), lai netiktu kavēta kopējā paredzētās darbības izbūve. Ja attiecīga objekta papildus infrastruktūrai NIO statuss netiek noteikts, lai VES varētu uzsākt ekspluatēt, jāpaļaujas tikai uz to, ka tā atbilst pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajiem apbūves ierobežojumiem. Tādējādi Ministru kabineta noteikumos par NIO statusa piešķiršanu tiek noteikta paredzētajai darbībai nepieciešamā teritorija un vēja enerģijas ražošanas uzsākšanas un izmantošanas nosacījumi.
Katrai NIO paredzētajai darbībai tiek noteikts tās izbūvei paredzētais laiks un minimālais ekspluatācijas laiks, pēc kura VES ir jāpārtrauc sava darbība. Šo termiņu Ministru kabinets nosaka, vērtējot katras paredzētās darbības tehnoloģijas un iekārtu tehnisko dzīves ciklu.
Savukārt drošības aizsargjoslas ap VES tiek noteiktas, ievērojot Aizsargjoslu likumā paredzēto.
Atkarībā no VES paredzētās kopējās jaudas tiek noteikts minimālais apjoms, cik kopumā vidēji gada laikā elektroenerģija ir jāsaražo (GWh/gadā), kā arī kādā termiņā pēc NIO statusa paredzētajai darbībai piešķiršanas jāuzsāk ražot elektroenerģiju, lai minimizētu iespējamos enerģijas trūkuma riskus valstī un pēc iespējas ātrāk sasniegtu klimatneitralitātes u.c. zaļo mērķu rādītājus.
Pašlaik likumprojektā netiek plānots noteikt papildus kompensācijas apmērus pašvaldībai, kādi tie tiek plānoti saskaņā ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, nodrošinot vietējās sabiedrības labklājību. Likumprojektā tiek ietverti kompensējošie pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi, t.sk. sezonāli liegumi vēja elektrostaciju darbības apturēšanai, ja tādi nepieciešami atkarībā no būvniecībai paredzētās teritorijas.
Ministru kabineta noteikumos ietverto nosacījumu neizpildes gadījumā tiek atcelts NIO statuss paredzētajai darbībai kā arī tiek atcelta būvatļauja, ja būvniecības procesā netiek ievērotas noteiktā prasības.
Paredzētās darbības akceptēšana vai neakceptēšana citstarp ietver arī politiska rakstura apsvērumus – tā kā paredzētā darbība var ietekmēt gan ar pašvaldības attīstību, gan ar vides aizsardzību un ar pašvaldības iedzīvotāju interesēm saistītus jautājumus, šāda lēmuma pieņemšanai jābūt atšķirīgu interešu saskaņošanas rezultātam.
Savukārt pēc NIO statusa noteikšanas Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB),nodrošinātu būvvaldes funkcijas, gan izskatot būvniecības ieceres iesniegumu un pieņemot lēmumu, gan arī veicot būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā. Ņemot vērā, ka BVKB jau ir pildījis visas būvvaldes funkcijas par NIO būvniecību enerģētikas jomā, šāda pienākuma uzticēšana arī par vēja enerģijas ražošanas būvēm nodrošinātu vienveidīgu pieeju būvniecības ieceru izvērtēšanā, kompetences koncentrēšanu vienā iestādē un vienlaikus samazinātu pašvaldību būvvalžu noslodzi ar tādiem objektiem, kas nav tipiski būvvaldes ikdienas darbā, un līdz ar to, iespējams, prasa papildus laika resursus attiecīgās ieceres izvērtēšanā.
BVKB izskatīs tikai tās paredzēto darbību ieceres, kurām likumprojekta ietvaros tiks noteikts NIO statuss. Savukārt likumprojektā paredzētā, kārtība noteic, ka būvatļauju izsniedz tikai pēc NIO statusa piešķiršanas paredzētajai darbībai. Tādējādi lai paredzētās darbības ierosinātājs saņemtu būvatļauju jāizpildās visiem likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.
Būvniecības ieceres izvērtēšanas stadijā netiek pārskatīta paredzētās darbības kopējā jauda. Šāds mehānismam garantē, ka tās jaudas, kas izejot likumprojekta II nodaļā noteikto procedūru, ir atļautas un netiek samazinātas.
Kopumā būvniecības ieceres izskatīšana un lēmumu pieņemšana, būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, gan arī būvdarbu kontrole un objekta pieņemšana ekspluatācijā norisināsies saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par būvniecību. Likumprojektā papildus tiek paredzēti īsāki termiņi, kādos BVKB būvniecības informācijas sistēmā jāveic atsevišķas darbības – būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir viens gads. Savukārt būvatļaujā norādīto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir seši mēneši, šādā veidā paātrinot arī tos termiņus, kas attiecas uz paredzētās darbības projektam nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu Kā arī ieceres īstenotājam tiek noteikti konkrēti termiņi, kādos ir jāizpilda projektēšanas nosacījumi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Attiecībā uz Valsts vides dienesta tehniskajiem noteikumiem jānorāda, ka nepieciešamos ekspertu atzinumus, ja tie neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu, var saņemt līdz NIO statusa noteikšanai.
Ja paredzētajai darbībai būs veikts sākotnējais izvērtējums un izsniegti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, tad Enerģētikas likums neattieksies, uz šajā likumā paredzētajām darbībām. Tādējādi netiek paredzēts izņēmums no vispārējās kārtības un būs nepieciešams saskaņojums no zemes vienības īpašnieka par paredzēto darbību.
Likumprojektā paredzēta jauna kārtība gadījumos, ja šajā likumprojektā paredzētajai darbībai veikts ietekmes sākotnējais izvērtējums un pieņemts lēmums par IVN nepiemērošanu. Konkrēti paredzēts Valsts vides dienestam tehniskajos noteikumos iespējas iekļaut nosacījumu līdz būvatļaujas izdošanai veikt papildus nepieciešamās darbības, ja tas būtiski neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu. Minētā nosacījuma iekļaušana tehniskajos noteikumos nodrošinātu likumprojekta mērķa izpildi un paredzētās darbības efektīvāku procesuālo virzību. Šāda prakse tiek pielietota līdz šim arī cita veida būvniecības iecerēm, piemēram, paredzot veikt trokšņu novērtējumu projektēšanas laikā un paredzot izstrādāt risinājumus trokšņa ietekmes samazināšanai.
Valsts vides dienestam, veicot ietekmes sākotnējo izvērtējumu, bieži var rasties situācijas, kad nepieciešama kādu atsevišķu papildus jautājumu izpēte saistībā ar paredzēto darbību, kuru potenciāla ietekme uz vidi nav vērtējama kā būtiska. Attiecīgi šādās situācijās papildus jautājumu izpēte saistībā ar paredzēto darbību neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu, bet tā būtu nepieciešama, lai sagatavotu paredzētajai darbībai piemērojamo būvatļauju. Nosacījumu izpildes kontrole konkrētajos gadījumos likumprojektā noteikta Valsts vides dienestam un Būvniecības valsts kontroles birojam pirms būvatļaujas izdošanas.
Vispārējā kārtībā piemērojot ietekmes sākotnējo izvērtējumu vai IVN atbilstoši Novērtējuma likumam, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumu Nr. 30 “Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai” 28. un 29. punktu Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai tā atteikumu izsniegt tehniskos noteikumus var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā, bet Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lai nodrošinātu likumprojekta mērķa pēc iespējas efektīvu izpildi, tajā paredzēta atkāpe no vispārējās kārtībā noteiktās pārsūdzības kārtības paredzot, ka Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.
Likumprojektā noteikts, ka paredzētājām darbībām, kurām jau ir veikts IVN un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par IVN ziņojumu, paredzētās darbības akceptu pieņems Ministru kabinets. Novērtējuma likuma 21. panta pirmā daļa paredz, ka paredzētās darbības akceptu var pieņemt Ministru kabinets, līdz ar to likumprojektā tiek noteikts paredzētās darbības akcepta lēmumu deleģēt Ministru kabinetam. Papildus norādām, ka Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" 76. punktu noteikts, ja saskaņā ar paredzētās darbības jomu reglamentējošo likumu paredzēto darbību akceptē Ministru kabinets, tad dokumenti ir iesniedzami Ekonomikas ministrijā.
Nacionālo interešu objekta (turpmāk – NIO) termins šajā likumprojektā tiek lietots Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – TAPL ) izpratnē, bet tā saturs un piešķiršanas kārtība ir atšķirīga no TAPL.
Vispārīgajā kārtībā TAPL 17. panta trešā daļa paredz, ka gadījumā, ja netiek piemērots IVN, attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu. Likumprojekts paredz paplašināt attiecīgā nosacījuma tvērumu, to attiecinot arī uz gadījumiem, kad piemērots ietekmes sākotnējais izvērtējums. Proti, likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka sabiedrības informēšana par priekšlikumu NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai norisinās ietekmes sākotnējā izvērtējuma ietvaros noteiktajā kārtībā atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 “ Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 9. un 10. punktam. Šāda kārtība paredzēta, lai ievērojami samazinātu laika periodu, kurā nepieciešams sasniegt energoneatkarības mērķus. Papildus ministrijai nebūtu lietderīgi atkārtoti rīkot sabiedrības informēšanu, ja to paredz normatīvie akti kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi.
Ministru kabineta noteikumus par paredzēto darbību NIO statusa noteikšanu izstrādā par vides aizsardzību atbildīgā ministrija (turpmāk - ministrija), pirms tam izvērtējot ieceres īstenotāja iesniegtos dokumentus, kas uzskaitīti likumprojekta 8. panta otrajā daļā. Uzskaitīto dokumentu kopums ir tāds, lai Ministru kabineta noteikumos varētu iekļaut nepieciešamos nosacījumus, kas ietverti iepriekš minētā panta otrajā daļā. Ministrijā iesniegtajā paskaidrojuma rakstā ietvertajai informācijai jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajam par paredzētās darbības iesniegumu ietekmes sākotnējam izvērtējumam. Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus nepieciešams iesniegt, uzsākot jaunu ieceri kā arī atbilstoši likumprojektā noteiktajam, ja tiek plānota jau esoša objekta jaudas palielināšana, kas attiecīgi atbilstu likumprojektā noteiktajam minimālajam jaudas slieksnim – 50MW. Savukārt tās ieceres, kurām ir piemērots IVN, paredzētās darbības ierosinātājs iesniedz IVN rezultātus. Tādējādi likumprojektā paredzēto kārtību varētu izmantot arī tās ieceres, kas jau ir izstrādājušas IVN, bet nav uzsākušas būvniecību. Saņemtiem ir jābūt energotīklu pārvaldītāja (elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls”) izsniegtiem pieslēguma ierīkošanas tehniskajiem noteikumiem pieslēguma ierīkošanai, kas kalpo kā apliecinājums par VES saražotās jaudas pieņemšanu. Ministrijā papildus nepieciešams iesniegt saistītās elektrotīklu infrastruktūras (augstprieguma elektrolīniju garums līdz 15 km, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 km) izbūves dokumentāciju, lai arī to nepieciešamības gadījumā iekļautu NIO ietvaros. Tādējādi ar paredzēto darbību tiek definēta arī papildus nepieciešamā infrastruktūra, kura varētu būt nepieciešama atkarībā no nepieciešamās infrastruktūras esamības dabā.
Ierosinātājam arī nepieciešams izstrādāt un iesniegt laika plānojumu paredzētās darbības būvniecībai, lai sagatavojot Ministru kabineta noteikumus iespējams ietvert informāciju par attiecīgā objekta izbūvei nepieciešamo laiku un ietvert nosacījumus, kad VES jāuzsāk ražot elektroenerģiju. Savukārt, lai pilnvērtīgi varētu izvērtēt ieceres ierosinātāju atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par Nacionālo drošību, nepieciešams norādīt informāciju par paredzētās darbības ierosinātāju un zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju, lai ministrija pirms nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas paredzētajai darbībai varētu pieprasīt atzinumu Satversmes aizsardzības birojā.
Valstī sasniedzot kopējo, šā likuma ietvaros uzstādīto 1000 MW jaudu, ministrija var neturpināt izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par NIO statusa noteikšanu paredzētajai darbībai.
Ministrija nodrošina, ka no paredzētās darbības ierosinātāja tiek saņemts finanšu nodrošinājums, pirms virzības Ministru kabinetā. Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc ministrijas pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. Savukārt Ministru kabinets līdz 2022.gada 31.decembrim nosaka finanšu nodrošinājuma apmēru kā arī kārtību, kādā pagarina, atjauno un pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību. Paredzot finanšu nodrošinājumu varētu kvalificēt tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu. Finanšu nodrošinājums citstarp varētu nodrošināt, ka ieceres īstenotājs nepamatoti nesaņem energotīklu pārvaldītāja pieslēguma ierīkošanas tehniskos noteikumus pieslēguma ierīkošanai, kas kalpo kā apliecinājums par saražotās jaudas pieņemšanu, un gala rezultātā nemaz neveic attiecīgā objekta būvniecību. Tādā veidā iespējams kavējot tos attīstītājus, kas ir kvalificēti lielu VES projektu izbūvē. Papildus finanšu nodrošinājums risinātu tos gadījumus, kad paredzētās darbības ierosinātājs pēc NIO statusa iegūšanas noteiktajā laikā nav uzsācis ražot elektroenerģiju un valstij būs jāiesaistās iztrūkstošo jaudu organizēšanā. Attiecīgi finanšu nodrošinājums varētu kalpot arī kā papildus finansējums AER finansēšanai mājsaimniecībās vai valsts iestādēs u.c. Kā arī gadījumos, ja nepieciešams nojaukt VES, tādējādi izvairoties no iespējamas degrdētas teritorijas rašanās.
Ministru kabinetā tiktu izskatīts jautājums par NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai, nosakot NIO izmantošanas nosacījumus. NIO statusa noteikšanas mērķis – nodrošināt attiecīgā objekta būvniecības īstenošanas iespējamību neatkarīgi no pašvaldību izstrādātajiem teritorijas plānojumiem un to apbūves noteikumos ietvertajiem ierobežojumiem, attiecīgajam objektam ievērojot likumprojektā ietvertos nosacījumus.
Ministru kabineta noteikumos tiek skatīta arī katras konkrētās paredzētās darbības funkcionēšanai nepieciešamā teritorija. NIO statuss paredzētajai darbībai var iekļaut arī VES papildus nepieciešamo infrastruktūru (augstprieguma elektrolīniju garums līdz 15 km, jaunbūvējamu autoceļu garums līdz 10 km), lai netiktu kavēta kopējā paredzētās darbības izbūve. Ja attiecīga objekta papildus infrastruktūrai NIO statuss netiek noteikts, lai VES varētu uzsākt ekspluatēt, jāpaļaujas tikai uz to, ka tā atbilst pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajiem apbūves ierobežojumiem. Tādējādi Ministru kabineta noteikumos par NIO statusa piešķiršanu tiek noteikta paredzētajai darbībai nepieciešamā teritorija un vēja enerģijas ražošanas uzsākšanas un izmantošanas nosacījumi.
Katrai NIO paredzētajai darbībai tiek noteikts tās izbūvei paredzētais laiks un minimālais ekspluatācijas laiks, pēc kura VES ir jāpārtrauc sava darbība. Šo termiņu Ministru kabinets nosaka, vērtējot katras paredzētās darbības tehnoloģijas un iekārtu tehnisko dzīves ciklu.
Savukārt drošības aizsargjoslas ap VES tiek noteiktas, ievērojot Aizsargjoslu likumā paredzēto.
Atkarībā no VES paredzētās kopējās jaudas tiek noteikts minimālais apjoms, cik kopumā vidēji gada laikā elektroenerģija ir jāsaražo (GWh/gadā), kā arī kādā termiņā pēc NIO statusa paredzētajai darbībai piešķiršanas jāuzsāk ražot elektroenerģiju, lai minimizētu iespējamos enerģijas trūkuma riskus valstī un pēc iespējas ātrāk sasniegtu klimatneitralitātes u.c. zaļo mērķu rādītājus.
Pašlaik likumprojektā netiek plānots noteikt papildus kompensācijas apmērus pašvaldībai, kādi tie tiek plānoti saskaņā ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, nodrošinot vietējās sabiedrības labklājību. Likumprojektā tiek ietverti kompensējošie pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi, t.sk. sezonāli liegumi vēja elektrostaciju darbības apturēšanai, ja tādi nepieciešami atkarībā no būvniecībai paredzētās teritorijas.
Ministru kabineta noteikumos ietverto nosacījumu neizpildes gadījumā tiek atcelts NIO statuss paredzētajai darbībai kā arī tiek atcelta būvatļauja, ja būvniecības procesā netiek ievērotas noteiktā prasības.
Paredzētās darbības akceptēšana vai neakceptēšana citstarp ietver arī politiska rakstura apsvērumus – tā kā paredzētā darbība var ietekmēt gan ar pašvaldības attīstību, gan ar vides aizsardzību un ar pašvaldības iedzīvotāju interesēm saistītus jautājumus, šāda lēmuma pieņemšanai jābūt atšķirīgu interešu saskaņošanas rezultātam.
Savukārt pēc NIO statusa noteikšanas Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB),nodrošinātu būvvaldes funkcijas, gan izskatot būvniecības ieceres iesniegumu un pieņemot lēmumu, gan arī veicot būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā. Ņemot vērā, ka BVKB jau ir pildījis visas būvvaldes funkcijas par NIO būvniecību enerģētikas jomā, šāda pienākuma uzticēšana arī par vēja enerģijas ražošanas būvēm nodrošinātu vienveidīgu pieeju būvniecības ieceru izvērtēšanā, kompetences koncentrēšanu vienā iestādē un vienlaikus samazinātu pašvaldību būvvalžu noslodzi ar tādiem objektiem, kas nav tipiski būvvaldes ikdienas darbā, un līdz ar to, iespējams, prasa papildus laika resursus attiecīgās ieceres izvērtēšanā.
BVKB izskatīs tikai tās paredzēto darbību ieceres, kurām likumprojekta ietvaros tiks noteikts NIO statuss. Savukārt likumprojektā paredzētā, kārtība noteic, ka būvatļauju izsniedz tikai pēc NIO statusa piešķiršanas paredzētajai darbībai. Tādējādi lai paredzētās darbības ierosinātājs saņemtu būvatļauju jāizpildās visiem likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.
Būvniecības ieceres izvērtēšanas stadijā netiek pārskatīta paredzētās darbības kopējā jauda. Šāds mehānismam garantē, ka tās jaudas, kas izejot likumprojekta II nodaļā noteikto procedūru, ir atļautas un netiek samazinātas.
Kopumā būvniecības ieceres izskatīšana un lēmumu pieņemšana, būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, gan arī būvdarbu kontrole un objekta pieņemšana ekspluatācijā norisināsies saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par būvniecību. Likumprojektā papildus tiek paredzēti īsāki termiņi, kādos BVKB būvniecības informācijas sistēmā jāveic atsevišķas darbības – būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir viens gads. Savukārt būvatļaujā norādīto būvdarbu uzsākšanas nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir seši mēneši, šādā veidā paātrinot arī tos termiņus, kas attiecas uz paredzētās darbības projektam nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu Kā arī ieceres īstenotājam tiek noteikti konkrēti termiņi, kādos ir jāizpilda projektēšanas nosacījumi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Attiecībā uz Valsts vides dienesta tehniskajiem noteikumiem jānorāda, ka nepieciešamos ekspertu atzinumus, ja tie neietekmētu ietekmes sākotnējā izvērtējuma rezultātu, var saņemt līdz NIO statusa noteikšanai.
Ja paredzētajai darbībai būs veikts sākotnējais izvērtējums un izsniegti Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, tad Enerģētikas likums neattieksies, uz šajā likumā paredzētajām darbībām. Tādējādi netiek paredzēts izņēmums no vispārējās kārtības un būs nepieciešams saskaņojums no zemes vienības īpašnieka par paredzēto darbību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
VES izbūve ir ekonomiski pamatotāka nekā saules enerģijas ieguve, bet ar lielāku ietekmi uz ainavu, vidi un VES tuvumā esošiem nekustamā īpašuma īpašniekiem. Līdz ar to jaudīgāku un izmērā lielāku VES būtu jāizvieto pēc iespējas koncentrētākās teritorijās, lai samazinātu to ietekmi uz kopējo ainavu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās noteikti aizliegumi vai ierobežojumi VES būvniecībai, piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 16. martā noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16.7. un 24.7. apakšpunktiem dabas liegumos un dabas parkos (kuriem nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu) aizliegts uzstādīt VES, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu. Ierobežojumi tāpat noteikti visos dabas rezervātos, nacionālajos parkos, kā arī vairumā citu kategoriju īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Turklāt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ievērojamas likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” prasības, īpaši attiecībā uz tām, kas ir arī Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000 teritorijas). Izņēmums ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (kas nav Natura 2000 teritorija), kura normatīvajā regulējumā (Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 6.2.apakšpunkts un 2.pielikums) kartogrāfiski noteiktas teritorijas, kur atļauts uzstādīt vēja elektrostacijas bez augstuma ierobežojuma, bet ar nosacījumiem (piemēram, VES izvieto grupās ar ne vairāk kā 20 VES vienā grupā). Līdz ar to šādās teritorijās (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atsevišķas teritorijas) nebūtu pieļaujama lielas jaudas VES izvietošana, kā arī ņemot vērā potenciālo ietekmi uz Natura 2000 teritoriju arī paredzētām darbībām to tuvumā, ievērojama 2 kilometru buferjosla.
Tāpat jāņem vērā Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasības. Šā likuma 5.panta otrā daļa par teritorijām (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas nav Natura 2000 teritorijas, un mikroliegumi), kurās iespējams būvēt VES vai tās būtiski skart, ir piemērojamas tikai izņēmumu gadījumos, kad nav citu alternatīvu risinājumu (piemēram, konkrētajam risinājumam ir mazāka ietekme uz citām dabas vērtībām, ainavu, kā arī piemērotāks no saistītās infrastruktūras viedokļa, vai situācijā, kad jebkurš alternatīvais risinājums būtiski ietekmētu vairākus mikroliegumus, bet novirzot VES izvietojumu un skarot vienu konkrētu mikroliegumu, ir būtiski mazināma tā ietekme uz citiem mikroliegumiem), turklāt veicot kompensējošos pasākumus (piemēram, izveidojot vai atjaunojot piemērotas ligzdošanas vai barošanās teritorijas). Kompensējošo pasākumu izmaksas sedz VES ierosinātājs, kā tas paredzēts likumprojekta 13.pantā. Lai noteiktu piemērotākos kompensējošos pasākumus, paredzētās darbības ierosinātājs konsultējas ar Dabas aizsardzības pārvaldi un atbilstošās sugu/biotopu grupas sertificēto ekspertu.
Šā likuma 5. panta pirmās daļas otrajā punktā norādītajās teritorijās (dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrētie īpaši aizsargājamie biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes), kurās aizliegta VES būvniecība saskaņā ar šo likumu, ir tās platības, kas reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā uz iesnieguma Valsts vides dienestam iesniegšanas brīdi.
VES primāri būvē degradētās teritorijās. Ja paredzētā darbība plānota meža zemēs, ieteicams to paredzēt izcirtumos vai mežaudzēs līdz 50 gadu vecumam. Zemes pārvaldības likumā degradētā teritorija definēta kā teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija.
Tāpat Zemes pārvaldības likuma 3. panta 3.punktā kā vienu no zemes izmantošanas pamatprincipiem noteic, ka vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos apbūvei prioritāri paredz degradētās teritorijas. Līdzīgs princips ietverts arī Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 221. punktā, ka plānojot jaunu saimniecisko darbību, pašvaldība vispirms izvērtē iespēju izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas ar esošo infrastruktūru. Savukārt attiecībā uz meža zemēm lietderīgāk ir izmantot bioloģiski mazāk vērtīgās teritorijas - izcirtumus un nepieaugušas mežaudzes (līdz 50 gadu vecumam), tādejādi mazinot VES būvniecības ietekmi uz vidi.
Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 163.punks noteic nosacījumus, kas ņemami vērā, plānojot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietojumu, cik tas nav pretrunā ar šo likumu.
Tāpat jāņem vērā Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasības. Šā likuma 5.panta otrā daļa par teritorijām (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas nav Natura 2000 teritorijas, un mikroliegumi), kurās iespējams būvēt VES vai tās būtiski skart, ir piemērojamas tikai izņēmumu gadījumos, kad nav citu alternatīvu risinājumu (piemēram, konkrētajam risinājumam ir mazāka ietekme uz citām dabas vērtībām, ainavu, kā arī piemērotāks no saistītās infrastruktūras viedokļa, vai situācijā, kad jebkurš alternatīvais risinājums būtiski ietekmētu vairākus mikroliegumus, bet novirzot VES izvietojumu un skarot vienu konkrētu mikroliegumu, ir būtiski mazināma tā ietekme uz citiem mikroliegumiem), turklāt veicot kompensējošos pasākumus (piemēram, izveidojot vai atjaunojot piemērotas ligzdošanas vai barošanās teritorijas). Kompensējošo pasākumu izmaksas sedz VES ierosinātājs, kā tas paredzēts likumprojekta 13.pantā. Lai noteiktu piemērotākos kompensējošos pasākumus, paredzētās darbības ierosinātājs konsultējas ar Dabas aizsardzības pārvaldi un atbilstošās sugu/biotopu grupas sertificēto ekspertu.
Šā likuma 5. panta pirmās daļas otrajā punktā norādītajās teritorijās (dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrētie īpaši aizsargājamie biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes), kurās aizliegta VES būvniecība saskaņā ar šo likumu, ir tās platības, kas reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā uz iesnieguma Valsts vides dienestam iesniegšanas brīdi.
VES primāri būvē degradētās teritorijās. Ja paredzētā darbība plānota meža zemēs, ieteicams to paredzēt izcirtumos vai mežaudzēs līdz 50 gadu vecumam. Zemes pārvaldības likumā degradētā teritorija definēta kā teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija.
Tāpat Zemes pārvaldības likuma 3. panta 3.punktā kā vienu no zemes izmantošanas pamatprincipiem noteic, ka vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentos apbūvei prioritāri paredz degradētās teritorijas. Līdzīgs princips ietverts arī Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 221. punktā, ka plānojot jaunu saimniecisko darbību, pašvaldība vispirms izvērtē iespēju izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas ar esošo infrastruktūru. Savukārt attiecībā uz meža zemēm lietderīgāk ir izmantot bioloģiski mazāk vērtīgās teritorijas - izcirtumus un nepieaugušas mežaudzes (līdz 50 gadu vecumam), tādejādi mazinot VES būvniecības ietekmi uz vidi.
Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 163.punks noteic nosacījumus, kas ņemami vērā, plānojot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietojumu, cik tas nav pretrunā ar šo likumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekta rezultātā būs pieejama vietējā mērogā no vēja enerģijas saražota elektroenerģija citstarp, veicinot enerģijas neatkarību, samazinot intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekta rezultātā būs pieejama vietējā mērogā no vēja enerģijas saražota elektroenerģija citstarp, veicinot enerģijas neatkarību, samazinot intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Likumprojekta rezultātā būs pieejama vietējā mērogā no vēja enerģijas saražota elektroenerģija citstarp, veicinot enerģijas neatkarību, samazinot intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
40 000
0
198 950
0
183 950
134 022
2.1. valsts pamatbudžets
0
40 000
0
198 950
0
183 950
134 022
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-40 000
0
-198 950
0
-183 950
-134 022
3.1. valsts pamatbudžets
0
-40 000
0
-198 950
0
-183 950
-134 022
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-40 000
-198 950
-183 950
-134 022
5.1. valsts pamatbudžets
-40 000
-198 950
-183 950
-134 022
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Sk.pielikumus Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.4.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Sk.pielikumus Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.4.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Ņemot vērā jaunu procedūru ieviešanu veidu vides prasību (tehnisko noteikumu) noteikšanai vēja enerģijas ražošanas ieceru gadījumā, kā arī nepieciešamību izstrādāt projektus NIO statusa piešķiršanai, attiecīgo darbību veikšanai VARAM resorā nepieciešams papildus cilvēkresursu nodrošinājums un attiecīgs finansējums tiem.
Saskaņā ar VARAM aplēsēm šādas funkcijas izpildei ministrijai būtu nepieciešama viena jauna amata vieta. Nepieciešamais papildus finansējums vienai amata vietai sākot ar 2023.gadu un turpmāk – 36 648 EUR ik gadu.
Valsts vides dienests, lai uzsāktu jaunas funkcijas kvalitatīvu īstenošanu un radītu skaidrus nosacījumus vēja parku projektu attīstītājiem, 2022. gadā nepieciešams finansējums 40 000 EUR apmērā Vadlīniju (metodikas) izstrādei ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējama veikšanai vēja parku ietekmes izvērtēšanai sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
Likumprojekts paredz noteikt jaunu kārtību nacionālo interešu objektu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai, kā arī sabiedrības informēšanai par ieceres ietekmi uz vidi, vienlaikus informējot sabiedrību par priekšlikumu nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanai. Šis ir jauns pārvaldes pakalpojums, kuru prioritārā kārtībā sniegs Valsts vides dienests, veicot izvērtējumu, tai skaitā dažās dienās apkopojot un analizējot par ieceri iesniegtos sabiedrības viedokļus ko līdzšinējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, veica pats ieceres attīstītājs, izmantojot privātā sektora vides ekspertu pakalpojumus, Pakalpojuma ietvaros Valsts vides dienests izdos arī tehniskos noteikumus izdošanu. Papildus Valsts vides dienests saskaņā ar būvniecības jomas normatīvajiem aktiem būs jāveic arī būvprojektu saskaņošana, pārbaudot vai būvprojektā ir ietvertas vides tehnisko noteikumu prasības, kā arī jāsniedz atzinums par būvniecības atbilstību būves pieņemšanas ekspluatācijas procesā. Tā kā attiecībā uz vēja parku virs 50 MW izveidi, šī Valsts vides dienestam ir jauna funkcija, kuru nav iespējams paātrinātā kārtībā īstenot ar esošo darbinieku skaitu, Valsts vides dienestam ir nepieciešams finansējums 2 papildus eksperta amata vietu finansēšanai uz likumprojekta darbības laiku 2023. gadā - 49 928 EUR un 2024.gadā 49 928 EUR apmērā.
Likumprojekts attieksies arī uz subjektiem, kuru paredzētajām darbībām ir uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra saskaņā ar Novērtējuma likuma, un kuri pēc Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - VPVB) atzinuma saņemšanas var pretendēt uz nacionālo interešu objekta statusu. Lai minētie subjekti - vēja parku projektu īstenotāji - būtu vienlīdzīgā un salīdzināmā situācijā ar vēja parku projektu īstenotājiem un to plānotajiem objektiem, kuriem tiek piemērota likumprojekta sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (sākotnējais izvērtējums), VPVB nepieciešams papildu finansējums vienas vecākā eksperta amata vietas izveidei un finansēšanai uz likumprojekta darbības laiku, jo šo funkciju nav iespējams īstenot paātrinātā kārtībā ar esošo VPVB darbinieku skaitu un jau tā paaugstināto darba noslodzi. VPVB nepieciešams papildu finansējums vienai jaunai amata vietai uz likumprojekta darbības laiku ar 2023. gadu un turpmāk ik gadu 32 988 EUR.
Uz 2022.gada 26.aprīli VPVB ir augstas gatavības VES projekti, proti, aktīvas 18 IVN procedūras dažādās stadijās saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”:
Uzsākta - 6 projektiem, pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu. Lai turpinātu IVN procedūru paredzētās darbības ierosinātājam ir jāveic IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana.
Tiek veikta – 12 projektiem, no tiem:
1 projektam šobrīd notiek IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana. VPVB apkopos saņemtos sabiedrības priekšlikumus IVN un izdos programmu ietekmes uz vidi novērtējumam;
4 projektiem noslēgusies IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana. VPVB apkopo saņemtos sabiedrības priekšlikumus IVN un izstrādā programmu ietekmes uz vidi novērtējumam;
5 projektiem izdota programma ietekmes uz vidi novērtējumam. Paredzētās darbības ierosinātājs gatavo IVN Ziņojumu;
1 projektam – paredzētās darbības ierosinātājam pieprasīta papildu informācija;
1 projektam – VPVB izdos atzinumu par IVN ziņojumu.
Savukārt pēc NIO statusa noteikšanas BVKB nodrošinātu būvvaldes funkcijas gan izskatot būvniecības ieceres iesniegumu un pieņemot lēmumu, gan arī veicot būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā. Ņemot vērā, ka BVKB jau ir pildījis visas būvvaldes funkcijas par NIO būvniecību enerģētikas jomā, šāda pienākuma uzticēšana arī par vēja enerģijas ražošanas būvēm nodrošinātu vienveidīgu pieeju būvniecības ieceru izvērtēšanā, kompetences koncentrēšanu vienā iestādē un vienlaikus samazinātu pašvaldību būvvalžu noslodzi ar tādiem objektiem, kas nav tipiski būvvaldes ikdienas darbā, un līdz ar to, iespējams, prasa papildus laika resursus attiecīgās ieceres izvērtēšanā. Saskaņā ar BVKB aplēsēm šādas funkcijas izpildei būtu nepieciešamas 2 jaunas amata vietas – arhitekts būvvaldes funkcijas nodrošināšanai un būvinspektors būvdarbu procesa kontrolei. Nepieciešamais papildus finansējums 2 amata vietām 2023. gadā un turpmāk ik gadu - 64 386 EUR apmērā.
Kā arī lai nodrošinātu iepriekš minēto funkcionalitāti būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS), paredzams, ka BVKB kā BIS uzturētajam būs nepieciešams papildu finansējums 15 000 EUR apmērā.
Saskaņā ar VARAM aplēsēm šādas funkcijas izpildei ministrijai būtu nepieciešama viena jauna amata vieta. Nepieciešamais papildus finansējums vienai amata vietai sākot ar 2023.gadu un turpmāk – 36 648 EUR ik gadu.
Valsts vides dienests, lai uzsāktu jaunas funkcijas kvalitatīvu īstenošanu un radītu skaidrus nosacījumus vēja parku projektu attīstītājiem, 2022. gadā nepieciešams finansējums 40 000 EUR apmērā Vadlīniju (metodikas) izstrādei ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējama veikšanai vēja parku ietekmes izvērtēšanai sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
Likumprojekts paredz noteikt jaunu kārtību nacionālo interešu objektu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai, kā arī sabiedrības informēšanai par ieceres ietekmi uz vidi, vienlaikus informējot sabiedrību par priekšlikumu nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanai. Šis ir jauns pārvaldes pakalpojums, kuru prioritārā kārtībā sniegs Valsts vides dienests, veicot izvērtējumu, tai skaitā dažās dienās apkopojot un analizējot par ieceri iesniegtos sabiedrības viedokļus ko līdzšinējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, veica pats ieceres attīstītājs, izmantojot privātā sektora vides ekspertu pakalpojumus, Pakalpojuma ietvaros Valsts vides dienests izdos arī tehniskos noteikumus izdošanu. Papildus Valsts vides dienests saskaņā ar būvniecības jomas normatīvajiem aktiem būs jāveic arī būvprojektu saskaņošana, pārbaudot vai būvprojektā ir ietvertas vides tehnisko noteikumu prasības, kā arī jāsniedz atzinums par būvniecības atbilstību būves pieņemšanas ekspluatācijas procesā. Tā kā attiecībā uz vēja parku virs 50 MW izveidi, šī Valsts vides dienestam ir jauna funkcija, kuru nav iespējams paātrinātā kārtībā īstenot ar esošo darbinieku skaitu, Valsts vides dienestam ir nepieciešams finansējums 2 papildus eksperta amata vietu finansēšanai uz likumprojekta darbības laiku 2023. gadā - 49 928 EUR un 2024.gadā 49 928 EUR apmērā.
Likumprojekts attieksies arī uz subjektiem, kuru paredzētajām darbībām ir uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra saskaņā ar Novērtējuma likuma, un kuri pēc Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - VPVB) atzinuma saņemšanas var pretendēt uz nacionālo interešu objekta statusu. Lai minētie subjekti - vēja parku projektu īstenotāji - būtu vienlīdzīgā un salīdzināmā situācijā ar vēja parku projektu īstenotājiem un to plānotajiem objektiem, kuriem tiek piemērota likumprojekta sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (sākotnējais izvērtējums), VPVB nepieciešams papildu finansējums vienas vecākā eksperta amata vietas izveidei un finansēšanai uz likumprojekta darbības laiku, jo šo funkciju nav iespējams īstenot paātrinātā kārtībā ar esošo VPVB darbinieku skaitu un jau tā paaugstināto darba noslodzi. VPVB nepieciešams papildu finansējums vienai jaunai amata vietai uz likumprojekta darbības laiku ar 2023. gadu un turpmāk ik gadu 32 988 EUR.
Uz 2022.gada 26.aprīli VPVB ir augstas gatavības VES projekti, proti, aktīvas 18 IVN procedūras dažādās stadijās saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”:
Uzsākta - 6 projektiem, pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras piemērošanu. Lai turpinātu IVN procedūru paredzētās darbības ierosinātājam ir jāveic IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana.
Tiek veikta – 12 projektiem, no tiem:
1 projektam šobrīd notiek IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana. VPVB apkopos saņemtos sabiedrības priekšlikumus IVN un izdos programmu ietekmes uz vidi novērtējumam;
4 projektiem noslēgusies IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana. VPVB apkopo saņemtos sabiedrības priekšlikumus IVN un izstrādā programmu ietekmes uz vidi novērtējumam;
5 projektiem izdota programma ietekmes uz vidi novērtējumam. Paredzētās darbības ierosinātājs gatavo IVN Ziņojumu;
1 projektam – paredzētās darbības ierosinātājam pieprasīta papildu informācija;
1 projektam – VPVB izdos atzinumu par IVN ziņojumu.
Savukārt pēc NIO statusa noteikšanas BVKB nodrošinātu būvvaldes funkcijas gan izskatot būvniecības ieceres iesniegumu un pieņemot lēmumu, gan arī veicot būvdarbu kontroli un objekta pieņemšanu ekspluatācijā. Ņemot vērā, ka BVKB jau ir pildījis visas būvvaldes funkcijas par NIO būvniecību enerģētikas jomā, šāda pienākuma uzticēšana arī par vēja enerģijas ražošanas būvēm nodrošinātu vienveidīgu pieeju būvniecības ieceru izvērtēšanā, kompetences koncentrēšanu vienā iestādē un vienlaikus samazinātu pašvaldību būvvalžu noslodzi ar tādiem objektiem, kas nav tipiski būvvaldes ikdienas darbā, un līdz ar to, iespējams, prasa papildus laika resursus attiecīgās ieceres izvērtēšanā. Saskaņā ar BVKB aplēsēm šādas funkcijas izpildei būtu nepieciešamas 2 jaunas amata vietas – arhitekts būvvaldes funkcijas nodrošināšanai un būvinspektors būvdarbu procesa kontrolei. Nepieciešamais papildus finansējums 2 amata vietām 2023. gadā un turpmāk ik gadu - 64 386 EUR apmērā.
Kā arī lai nodrošinātu iepriekš minēto funkcionalitāti būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS), paredzams, ka BVKB kā BIS uzturētajam būs nepieciešams papildu finansējums 15 000 EUR apmērā.
Cita informācija
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Novērtējuma likums, kur plānots no 1. pielikuma paredzētajām darbībām svītrot 26.1 punktu - vēja elektrostaciju būvniecība, ja to skaits ir 15 elektrostaciju un vairāk vai kopējā jauda ir 15 megavatu un vairāk.
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Finanšu nodrošinājuma apmēru kā arī kārtību, kādā pagarina, atjauno un pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību nosaka Ministru kabinets.
Pamatojums un apraksts
Ministru kabinets līdz 2022.gada 31.decembrim izdod šā likuma 9.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo konvencija)
Apraksts
Espo konvencija paredz kārtību, kādā Latvijai jāinformē valstis, ja tiek konstatēs, ka paredzētā darbība var radīt būtisku ietekmi uz vidi (piemēram, Lietuvas teritorijai). Espo konvencijas 1. pielikuma 22. punktā minētā darbība: Liela mēroga iekārtas vēja enerģijas izmantošanai enerģijas ražošanā (vēja enerģijas ražotnes), kas nozīmē, ja paredzētās darbības, kā vēja elektrostaciju būvniecība virs 50 Mw tiks plānotas Latvijas pierobežā un tiks konstatēts, ka ir būtiska ietekme uz kaimiņvalsts vidi, konvencijas prasības jāievēro, un iespējams būs jāveic pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējums.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo konvencija)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests, Vides pārraudzības valsts birojs, Akciju sabiedrība "Latvenergo", Vides konsultatīvā padomeNevalstiskās organizācijas
Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds", Vēja enerģijas asociācija, Biedrība “Zaļā brīvība”, Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ņemot vērā jaunu procedūru ieviešanu veidu vides prasību (tehnisko noteikumu) noteikšanai vēja enerģijas ražošanas ieceru gadījumā, kā arī nepieciešamību izstrādāt projektus NIO statusa piešķiršanai, attiecīgo darbību veikšanai VARAM resorā nepieciešams papildus cilvēkresursu nodrošinājums.
Saskaņā ar BVKB aplēsēm šādas funkcijas izpildei būtu nepieciešamas 2 jaunas amata vietas – arhitekts būvvaldes funkcijas nodrošināšanai un būvinspektors būvdarbu procesa kontrolei.
Saskaņā ar BVKB aplēsēm šādas funkcijas izpildei būtu nepieciešamas 2 jaunas amata vietas – arhitekts būvvaldes funkcijas nodrošināšanai un būvinspektors būvdarbu procesa kontrolei.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvija ir noteikusi nacionālos vides, klimata un enerģētikas politikas mērķus un pasākumus, kas ieviešami vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, oglekļa mazietilpīgas attīstības veicināšanai, energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, lai mazinātu klimata un vides pārmaiņu procesus un nodrošinātu dzīves vides ilgtspēju.
Ilgtspējīgu energoresursu pieejamība un izmantošana enerģijas ražošanai un ražošanā kopumā ir konkurētspējīgas uzņēmējdarbības priekšnosacījums. Lai mazinātu Latvijas enerģētikas atkarību no fosilā kurināmā un palielinātu reģionu energoapgādes drošību, valstij ir būtiski zinātnisko institūciju sasniegumi izmaksu efektīvu atjaunojamo, vietējo un alternatīvo resursu plašākā izmantošanā.
Energoefektivitātes uzlabošana un fosilo energoresursu aizvietošana, izmantojot vietējos un atjaunojamos resursus, īpaši saules un vēja enerģiju, mazinās valsts atkarību no enerģijas importa, paaugstinās energoapgādes drošību un mazinās gaisa piesārņojumu.
Ilgtspējīgu energoresursu pieejamība un izmantošana enerģijas ražošanai un ražošanā kopumā ir konkurētspējīgas uzņēmējdarbības priekšnosacījums. Lai mazinātu Latvijas enerģētikas atkarību no fosilā kurināmā un palielinātu reģionu energoapgādes drošību, valstij ir būtiski zinātnisko institūciju sasniegumi izmaksu efektīvu atjaunojamo, vietējo un alternatīvo resursu plašākā izmantošanā.
Energoefektivitātes uzlabošana un fosilo energoresursu aizvietošana, izmantojot vietējos un atjaunojamos resursus, īpaši saules un vēja enerģiju, mazinās valsts atkarību no enerģijas importa, paaugstinās energoapgādes drošību un mazinās gaisa piesārņojumu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Paredzētās darbības ietekme uz vidi tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējumā.
Lai mazinātu ietekmi uz vidi, likumprojekta 5.pants noteic teritorijas, kurās aizliegtas likumprojektā paredzētās darbības. Savukārt, ja tiks būtiski negatīvi ietekmēts kāds mikroliegums (kas nav Natura 2000 teritorija), būs jāveic kompensējošie pasākumi.
Lai mazinātu ietekmi uz vidi, likumprojekta 5.pants noteic teritorijas, kurās aizliegtas likumprojektā paredzētās darbības. Savukārt, ja tiks būtiski negatīvi ietekmēts kāds mikroliegums (kas nav Natura 2000 teritorija), būs jāveic kompensējošie pasākumi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam (NEKP) izvirzītie mērķi tiks pārskatīti 2023. gadā, ņemot vērā jaunās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) klimata izmaiņu apkarošanas iniciatīvas un atbilstoši pieaugošajām ES ambīcijām ceļā uz klimatneitralitāti, arī nacionālie siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju mazināšanas un atjaunojamo energoresursu (turpmāk-AER) izmantošanas mērķi ar lielu varbūtību tiks palielināti. Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams būtiski palielināt no AER saražoto elektroenerģijas apjomu. NEKP paredz palielināt AER īpatsvaru enerģijas gala patēriņā uz 2030. gadu līdz 50 %.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi