Anotācija (ex-ante)

26-TA-664: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par sadarbību ar biedrību "Latvijas Ārpolitikas institūts"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 237 "Ārlietu ministrijas nolikums" 6.10. apakšpunkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Informēt sabiedrību par nozares politiku un veicināt sociālo dialogu par ārpolitikas jautājumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Laika periods no 2026. gada līdz 2028. gadam Latvijas Republikai ir īpaši nozīmīgs, jo no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim Latvija ir ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē. Jautājumi, kurus Latvija ir apņēmusies risināt, ir būtiski, ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko fragmentāciju un izaicinājumus transatlantiskajai drošībai.

Savukārt no 2028. gada jūlija līdz decembrim Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes prezidentūras darbu, kas ir nozīmīga atbildība un vienlaikus iespēja apliecināt Latvijas spēju sadarboties, panākt vienošanos un sniegt ieguldījumu Eiropas Savienības kopīgajā attīstībā.

Ārlietu ministrija nodrošina Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes darbā, koordinējot valsts pozīcijas, veicot diplomātisko darbu un pārstāvot Latvijas intereses starptautiskajā vidē. Tāpat ministrija ir centrālā institūcija Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sagatavošanā un īstenošanā, tostarp prezidentūras programmas izstrādē, starpinstitūciju koordinācijā un Latvijas pārstāvībā Eiropas Savienības ārpolitikas formātos.

Biedrība “Latvijas Ārpolitikas institūts” (turpmāk – Latvijas Ārpolitikas institūts) ir vecākā un plašākā domnīca Latvijā, ar kuru sadarbība turpinās vairāk kā trīsdesmit gadus. Ilggadējās sadarbības rezultātā ik gadu tiek publicētas Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmatas, kurās tiek izvērtētas Latvijas ārējās un drošības politikas jomas, kā arī aplūkoti šo jomu attīstības scenāriji. Latvijas Ārpolitikas institūta veiktie pētījumi, ekspertīze un analīze par starptautiskajām aktualitātēm sniedz iespēju informēt sabiedrību par svarīgiem ārpolitikas jautājumiem, kā arī sniedz atbalstu valsts institūcijām, pieņemot lēmumus.
Ministru  kabinets 2012. gada 20. marta sēdē atbalstīja Saeimas Ārlietu komisijas vēstulē pausto viedokli par nepieciešamību nodrošināt institūta kā nozīmīga ārpolitikas pētījuma centra darbību, attiecīgi lemjot par valsts finansējuma atjaunošanu Latvijas Ārpolitikas institūta darbības nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Apstākļos, kad ģeopolitiskā situācija reģionā un globāli piedzīvo būtiskus satricinājumus un novērojama pieaugoša dezinformācijas izplatība, ir īpaši svarīgi nodrošināt gan valsts pārvaldes iestāžu, gan sabiedrības informētību par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm. Ārlietu ministrijai, nodrošinot Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes darbā un gatavojot Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, būtiskākais izaicinājums ir nepieciešamība nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus un ekspertīzi augstas intensitātes starptautiskajā darbā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes darba specifika prasa pastāvīgu iesaisti, operatīvu situācijas analīzi un koordināciju ar starptautiskajiem partneriem, savukārt Eiropas Savienības Padomes prezidentūras pienākumu izpilde ietver plašu starpinstitūciju sadarbību, prezidentūras programmas izstrādi un Latvijas pārstāvību Eiropas Savienības ārpolitikas formātos. Latvijas ievēlēšana Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē uz divu gadu termiņu (2026-2027), kā arī gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē rada jaunas iespējas un izaicinājumus valsts pārvaldes iestādēm. Šajā kontekstā Latvijas Ārpolitikas institūta ekspertīze, kas vienlaikus ir arī Eiropas domnīcu asociācijas Trans European Policy Studies Association (TEPSA) dalībniece, var veicināt šo ārpolitisko procesu kvalitatīvāku sagatavošanu un norisi.
Risinājuma apraksts
Latvijas Ārpolitikas institūts ir Latvijā vecākā, lielākā un starptautiski atzītākā domnīca starptautisko attiecību un drošības politikas jomā, kas specializējas zinātniskajā un analītiskajā pētniecībā, sniedz ekspertu viedokļus un nodrošina platformu diskusijām par ārpolitikas un drošības jautājumiem.
Latvijas Ārpolitikas institūts regulāri veic pētījumus, izdod publikācijas, rīko starptautiskas konferences un seminārus, tostarp “Rīgas Dialogu”, “Baltijas ES sarunas” un “Rīgas Drošības forumu”, kas veicina Latvijas ārpolitikas redzamību un starptautisko partneru iesaisti. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieki ir iesaistīti starptautiskos projektos, tostarp Eiropas Komisijas programmās “Apvārsnis Eiropa” un Erasmus+, kā arī sadarbojas ar tādiem partneriem kā National Endowment for Democracy, Freedom House un German Marshall Fund, nodrošinot piekļuvi starptautiskajai ekspertīzei un labajai praksei.

Latvijas Ārpolitikas institūta kompetence starptautiskās drošības, Eiropas Savienības politiku, transatlantisko attiecību un reģionālās drošības jautājumos ļauj institūtam sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas pozīciju analīzē un komunikācijā. Institūts jau iepriekš ir sagatavojis analītiskus ziņojumus Ārlietu ministrijai, tostarp par Latvijas interesēm un iespējām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusā, kas apliecina tā spēju nodrošināt kvalitatīvu ekspertīzi valsts ārpolitikas vajadzībām.

Latvijas Ārpolitikas institūts Ārlietu ministrijai nodrošinās papildu analītisko kapacitāti, pētniecību un sabiedrības informēšanu par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm. Latvijas Ārpolitikas institūta starptautiskā sadarbība, pieredze augsta līmeņa pasākumu organizēšanā un dalība Eiropas domnīcu tīklos, tostarp Trans European Policy Studies Association (TEPSA), sniedz papildu pievienoto vērtību Latvijas ārpolitisko procesu sagatavošanā un īstenošanā.

Lai nodrošinātu nepieciešamo analītisko, pētniecisko un ekspertu atbalstu Latvijas dalībai Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes darbā un gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, kā arī sabiedrības informēšanai par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm,  Ārlietu ministrija  ierosina slēgt iepirkuma līgumu ar biedrību “Latvijas Ārpolitikas institūts” par nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 5. panta 14. punktā noteikto iepirkuma procedūru izņēmumu.
 
Ņemot vērā Latvijas ievēlēšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē uz 2026.–2027. gada termiņu, kā arī gatavošanos Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2028. gadā, ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu analītisko un pētniecisko atbalstu ārpolitikas procesu sagatavošanai un īstenošanai. Iepirkuma līgumu ar biedrību “Latvijas Ārpolitikas institūts” par nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu tiek ierosināts uz diviem gadiem, atbilstoši Ārlietu ministrijas budžeta iespējām arī 2027. gadā.

Finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu institūta spēju veikt padziļinātu situācijas analīzi, sagatavot pētījumus un ekspertu atzinumus, atbalstīt Latvijas pozīciju izstrādi un komunikāciju, kā arī organizēt ārpolitikas tematikai veltītus pasākumus, kas stiprina Latvijas starptautisko redzamību un partneru iesaisti. Šie uzdevumi ir būtiski gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes darba nodrošināšanai, gan Eiropas Savienības Padomes prezidentūras sagatavošanai, un to kvalitatīva izpilde prasa stabilu un prognozējamu finansējumu vairāku gadu periodā.

Finansējums piešķirams atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 5. panta 14. punktā noteiktajam iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumam, izvēloties drošu un uzticamu sadarbības partneri. Latvijas Ārpolitikas institūta līdzdalība ir būtiska, jo institūtam ir ilggadēja un starptautiski atzīta kompetence ārpolitikas, drošības politikas, Eiropas Savienības jautājumu un trešo valstu politisko procesu analīzē, kā arī pieredze starptautisku ekspertu piesaistē un augsta līmeņa ārpolitikas diskusiju organizēšanā. Institūta iesaiste ļauj īstenot nozīmīgus pilsoniskās apziņas stiprināšanas pasākumus un nodrošināt analītisko atbalstu, kas sniedz tiešu ieguldījumu valsts drošības un ārpolitikas interešu aizsardzībā, un attiecībā uz minēto iesaisti nav piemērojami komercdarbības atbalsta nosacījumi.

Finanšu līdzekļu izmantošanas mērķi un to izlietojuma kontroles kārtība tiks noteikta līgumā, ko Ārlietu ministrija noslēgs ar Latvijas Ārpolitikas institūtu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
56 700
0
56 700
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
56 700
0
56 700
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
56 700
0
56 700
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
56 700
0
56 700
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums līdz 56 700 euro apmērā 2026.gadā un 2027.gadā Ministru kabineta rīkojuma projekta realizācijai tiks nodrošināts Ārlietu ministrijas budžeta programmā 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” paredzēto līdzekļu ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības iesaiste nav nepieciešama, jo atbilstoši Vadlīnijām sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē (Vadlīnijas sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē. Rīga: Valsts kanceleja (2022). Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/13835/download) noteikumu projekts nav saistīts ar plašākas sabiedrības interešu īstenošanu. Ar normatīvo aktu būs iespējams iepazīties pēc tā spēkā stāšanās publiski pieejamā veidā Latvijas Vēstnesī un vietnē Likumi.lv.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ārlietu ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi