Anotācija (ex-ante)

VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā ietvertās prasības publisku personu dibināšanas gadījumam izdot Noteikumus vai Saistošos noteikumus stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, tomēr praksē ir izveidojusies situācija, ka attiecīgi normatīvi akti netiek pieņemti. Valsts kapitālsabiedrību dibināšanas un līdzdalības iegūšanas gadījumā Ministru kabinets izdod attiecīgus konkrētus rīkojumus, bet atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrību dibināšana vai līdzdalības iegūšana tiek īstenota ar pašvaldības domju lēmumiem. Tikai dažas pašvaldības ir izdevušas Saistošos noteikumus, nosakot vispārējos kapitālsabiedrību dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas mērķus, pamatu un komercdarbības atļautās robežas normatīvā akta līmenī.  Citas pašvaldības ir izdevušas gan Saistošos noteikumus, gan pieņēmušas dibināšanas vai līdzdalības saglabāšanas lēmumus attiecībā uz individuālām kapitālsabiedrībām, rezultātā lēmumā dublējot normatīvā akta risinājumu.
Papildus dibināšanas prasībām panta septītajā daļā vispārēji noteikts, ka Publiska persona pārvērtē līdzdalību kapitālsabiedrībā saskaņā ar šo pantu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Panta septītās daļas gramatiskā izteiksme praksē rada neskaidrības par ārējā normatīvā akta izdošanas nepieciešamību līdzdalības pārvērtēšanas gadījumā.
Vienlaikus VPIL 88.panta  trešās un ceturtās daļas neizpildei nav tiešu juridisku seku - kapitālsabiedrību dibināšana un līdzdalības iegūšana, kas īstenota, nepiemērojot VPIL 88.panta trešās un ceturtās daļas normas, ir spēkā un nav apstrīdama. Līdz ar norādīto veidojas neviendabīga tiesību normu piemērošanas prakse, kas iespējami var radīt strīdīgas situācijas nākotnē.
Papildus norādītajam jāatzīmē, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 42. un 43.pantā noteiktajā publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas kapitālsabiedrības dibināšanas rīkojumā vai lēmumā atspoguļojamajā minimālajā informācijas sastāvā šobrīd nav prasīts norādīt VPIL 88.panta pirmās daļas nosacījumus, atbilstoši kuriem kapitālsabiedrība tiek dibināta, kā arī nav prasīts norādīt VPIL 88.panta sestajā daļā prasīto informāciju - attiecīgās publiskās personas funkcijas un konkrētus komercdarbības veidus, kādos attiecīgā kapitālsabiedrība šīs funkcijas pildīs, lai sasniegtu šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus, tādēļ šo tiesību aktu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumos un tiem pievienotajos izvērtējumos ne vienmēr tiek atspoguļoti visi VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētie aspekti.
Tāpat kapitāla daļu turētāji ir norādījuši uz problemātiku attiecībā uz pienākumu līdzdalības izvērtēšanas procesa ietvaros konsultēties ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem (VPIL 88. panta otrās daļas 2. teikums). Lai arī šāda procesa ietvaros saņemtajiem atzinumiem ir konsultatīvs raksturs, tajos tiek norādīts uz dažādiem riskiem jaunu komercdarbības veidu uzsākšanā, kas kapitālsabiedrības kavē noteikt ambiciozus mērķus un uzņemties atbilstošus riskus, tādējādi iespējams bremzējot kapitālsabiedrību attīstību. Atbilstoši Konkurences padomes sniegtajai informācijai (2024. gada 17. jūnija vēstule Nr. 1.7-1/633 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai) laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam Konkurences padome līdzdalības pārvērtēšanas procesa ietvaros ir sniegusi aptuveni 400 atzinumus, tādējādi secināms, ka atzinuma sniegšanas process arī atzinuma sniedzēja pusē prasa pietiekami lielus resursus.  Vienlaikus gan Konkurences padome, gan nevalstiskās organizācijas atzinumus par sagatavotajiem līdzdalības izvērtējumiem sniedz vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis”.
Papildus var minēt, ka saskaņā ar Konkurences likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 01.01.2020., Konkurences likums tika papildināts ar 14.1 un 14.2 pantiem, kas nosaka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm kā arī kapitālsabiedrībām, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Minētā regulējuma neievērošanas gadījumā ir paredzēta gan korektīvo darbību veikšana, gan sankciju mehānisms, ko īsteno Konkurences padome. Tādējādi ir izveidots tiesiskais mehānisms privātpersonu tiesību aizsardzībai gadījumos, kad publiskas personas iestāde vai kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavē, ierobežo vai deformē konkurenci.
Attiecībā komercdarbības atbalsta kontroles tiesiskā regulējuma ievērošanu, jānorāda, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka šajā likumā paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus.

VPIL 88.panta trešās un ceturtās daļas normas tika iekļautas likuma redakcijā 2015.gadā (stājās spēkā 2016.gadā), un to mērķis bija ieviest publiskās līdzdalības iespēju kapitālsabiedrību dibināšanas procesā, lai veicinātu publiskā kapitāla izmantošanas atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem, tai skaitā novērstu neattaisnotu iejaukšanos konkurences tirgū. Paredzētais tiesiskais mehānisms līdz šim nav izmantots. 2020.gada 1.janvārī stājās spēkā Konkurences likuma 14.1 un 14.2 pantu normas, kas nosaka publiskām personām un to kapitālsabiedrībām aizliegumu ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kā arī paredz atbildību par noteiktā aizlieguma pārkāpumu. Līdz ar norādīto normu ieviešanu Konkurences likumā,  konkurences neitralitātes nodrošināšanas mehānisms un iespēja konkurences tirgus dalībniekiem aizsargāt savas intereses tirgū ir ieviesta publisko kapitālsabiedrību operatīvās darbības uzraudzības līmenī, tādēļ mazinājusies VPIL 88.panta trešās un ceturtās daļas normu nozīmība konkurences tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanā.
Savukārt praksē kapitālsabiedrību dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas pamats un tā atbilstība VPIL 88.panta pirmās daļas nosacījumiem augstākās lēmējinstitūcijas līmenī var tikt izvērtēti konkrētās kapitālsabiedrības dibināšanas/līdzdalības iegūšanas un pārvērtēšanas rīkojumu vai lēmuma pieņemšanas gaitā. Ņemot vērā, ka VPIL 88.panta pirmās daļas nosacījumu izpilde veido augstākās lēmējinstitūcijas rīkojuma vai lēmuma leģitīmo pamatu, jau šobrīd, pieņemot tiesību aktus par kapitālsabiedrību dibināšanu vai līdzdalības iegūšanu vai izmaiņām kapitālsabiedrībā, augstākai lēmējinstitūcijai tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā būtu pareizi norādīt tos apstākļus, kas atbilstoši VPIL 88.panta pirmās daļas nosacījumiem pamato objektīvo nepieciešamību valsts kapitāla iesaistei komercdarbībā,  attiecīgās publiskās personas kompetenci šāda risinājuma virzīšanai, kā arī šādas darbības atļautās robežas un stratēģisko mērķi.
Vadoties no iepriekš norādītā, tiek rosināts izslēgt no Likuma 88.panta prasību publiskas kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā izdot ārēju normatīvu aktu, vienlaicīgi veicot grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un iekļaujot tajā regulējumu, kas papildina augstākās lēmējinstitūcijas rīkojumā vai lēmumā par kapitālsabiedrības dibināšanu un līdzdalības jautājumu izvērtēšanu vērtējamos apstākļus. Likuma trešā daļa, kas paredzēja valsts kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā Ministru kabineta noteikumus, tiek izteikta jaunā redakcijā, norādot, ka valsts kapitālsabiedrības dibināšanas kārtība noteikta Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, savukārt Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 42. un 43.pants papildināts ar prasībām ietvert publisku personu augstākās lēmējinstitūcijas rīkojumā (atvasinātas publiskas personas lēmumā) par kapitālsabiedrības dibināšanu šobrīd VPIL trešajā un ceturtajā daļā norādīto saturu.
Tā kā atsevišķas pašvaldības ir izdevušas saistošos noteikumus par kapitālsabiedrību dibināšanu, lai nodrošinātu šādu saistošo noteikumu spēkā esību pēc grozījumu pieņemšanas, panta ceturtajā daļā tiek dzēsta obligātā prasība, bet atstāta iespēja pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, definējot kapitālsabiedrību vispārējos dibināšanas noteikumus ārējā normatīvā aktā.
Šāds risinājums sistēmiski nošķir VPIL normas par publisku personu kapitālsabiedrību dibināšanas pamatu, no publisku personu kapitālsabiedrību dibināšanas procesuālās kārtības, kas tiek noteikta Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Ņemot vērā, ka 88.panta otrajā daļā paredzētā izvērtējuma sagatavotājs ne vienmēr ir publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, un dzēšot no regulējuma neefektīvās normas par ārējo normatīvo aktu (noteikumu) izstrādes obligātu nepieciešamību, vienlaikus ir nepieciešams saglabāt publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas nepastarpinātu iesaisti VPIL 88.panta pirmās un otrās daļas nosacījumu izvērtēšanā, tādēļ Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā tiek paredzēts, ka augstākās lēmējinstitūcijas rīkojuma vai lēmuma izstrādes gaitā obligāti izvērtējami kapitālsabiedrības dibināšanas (Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 42. un 43.pants), līdzdalības iegūšanas (Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5.pants), saglabāšanas (Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.pants) vai līdzdalības apjoma izmaiņu nosacījumi atbilstoši VPIL 88.panta otrās daļas regulējumam, tai skaitā publiskas personas funkcijas, kuru izpildes nodrošināšanai nepieciešama līdzdalība kapitālsabiedrībā.
Ņemot vērā atteikšanos no ārējā normatīvā akta izdošanas prasības, VPIL 88. panta piektā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, atbilstoši precizējot atvasinātas publiskas personas, kas nav pašvaldība, kapitālsabiedrības dibināšanas pamatu.
Panta sesto un septīto daļu paredzēts izslēgt saistībā ar šo normu prasību integrāciju Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.

Likumprojekts paredz svītrot VPIL 88. panta otrās daļas otro teikumu un tajā ietverto pienākumu  publiskai personai līdzdalības izvērtēšanas procesā konsultēties ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem. Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. un 7. pantam lēmumu par publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā pieņem augstākā lēmējinstitūcija. Valsts līdzdalības gadījumā tiek pieņemts Ministru kabineta rīkojums, kura saskaņošanas, iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis”. Atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu 52.2.5. punktam, ja projekts ir saistīts ar konkurences aizsardzības un attīstības jautājumiem, nepieciešams saņemt atzinumu (projekta saskaņojumu) no Konkurences padomes. Tāpat arī ir paredzēta iespēja sniegt atzinumu arī tad, ja institūcija sākotnēji nav norādīta kā atzinuma sniedzēja. Visu Ministru kabineta lēmumu izstrāde, sabiedrības līdzdalības nodrošināšana, saskaņošana tiek veikta vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP portāls) un atbilstoši līdzšinējai praksei Konkurences padome, kā arī komersantos pārstāvošās biedrības un nodibinājumi sniedz atzinumus par sagatavotajiem līdzdalības izvērtēšanas lēmumiem TAP portālā, tādējādi, svītrojot konsultēšanās pienākumu no VPIL 88. panta, tiks nodrošināta Konkurences padomes un komersantus pārstāvošo biedrību un nodibinājumu iesaiste valsts līdzdalības izvērtēšanas procesā. Savukārt Pašvaldību likuma 36. panta otrā daļa paredz, ka pašvaldības domes lēmuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas, reģistrēšanas, kā arī izskatīšanas kārtību pašvaldības institūcijās, tostarp tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi un atbilstības pašvaldības budžetam izvērtēšanu, kā arī atzinuma saņemšanu no domes komitejām, nosaka pašvaldības darba reglamentā. Atbilstoši minētā likuma 28. panta ceturtajai daļai domes lēmumu projekti ir publiski pieejami pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms domes kārtējās sēdes, izņemot domes lēmumu projektus, kas ir iekļauti domes sēdes darba kārtībā pēc šā termiņa, kā arī lēmuma projektus, kas skar šā likuma 27. panta ceturtajā daļā minētos jautājumus.
Savukārt attiecībā uz pienākumu ievērot komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības, tas saglabājas atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3. panta otrajai daļai.