Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Iekšlietu ministrijas informācijas centrs informē, ka 19.05.2024 19:00-21:00 tiks veikti FPRIS (Fizisku personu reģistrācijas IS) tehniskie darbi, šajā laika posmā iespējami autentifikācijas traucējumi izmantojot vienotās pieteikšanās moduli.
22-TA-1898: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Merķeļa ielā 11, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 11, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo  īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 005 0028) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0028) 1233 m2 platībā  un būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 005 0028 001, 0100 005 0028 002 un 0100 005 0028 004) - Merķeļa ielā 11, Rīgā (turpmāk- nekustamais īpašums), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1475.

Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība 0.1233 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 005 0028), lietošanas mērķi: 0703- sešu līdz sešpadsmit stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve; 0902 - ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve, 0801 - komercdarbības objektu apbūve, 1001- rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve un tās kadastrālā vērtība uz 01.02.2022. 430 395 euro;
Zemes vienībai noteikts apgrūtinājums – arhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija un objekti 0. 1233 ha platībā
-  administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0028 001) ar kopējo platību 4731.8 m2, galvenais lietošanas veids: 1220 – biroja ēkas un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 2 988 902 euro; būvei noteikts apgrūtinājums - 7314010105      vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti.
Administratīvā ēkā ietilpstošās telpu grupas:
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001002) Merķeļa iela 11 - 1, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001003) Merķeļa iela 11 - 23, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001004) Merķeļa iela 11 - 2, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001005) Merķeļa iela 11 - 12, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001006) Merķeļa iela 11 - 13, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001007) Merķeļa iela 11 - 5, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001008) Merķeļa iela 11 - 6, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001009) Merķeļa iela 11 - 7, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001010) Merķeļa iela 11 - 8, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001011) Merķeļa iela 11 - 14, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001012) Merķeļa iela 11 - 9, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001013) Merķeļa iela 11 - 15, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001014) Merķeļa iela 11 - 16, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001015) Merķeļa iela 11 - 10, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001016) Merķeļa iela 11 - 11, Rīga,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001017) Merķeļa iela 11 - 18, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001018) Merķeļa iela 11 - 17, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001021) Merķeļa iela 11 - 21, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001022) Merķeļa iela 11 - 22, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001023) Merķeļa iela 11 - 3, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001024) Merķeļa iela 11 – 4, Rīgā,
- telpu grupa (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000050028001901) bez adreses.

pagrabs zem pagalma (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0028 002) ar kopējo platību 108.6 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. janvāri noteikta 8538 euro;
- bruģēts laukums (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0028 004) ar kopējo platību 137.3 m2, galvenais lietošanas veids: 2112 - ielas, ceļi un laukumi, un tās kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 2 344 euro;
Visa nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 3 430 179 euro.

         
Atbilstoši Kultūras ministrijas 29.10.1998. rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. pielikumam nekustamais īpašums Merķeļa ielā 11, Rīgā (Īres nams) ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr. 7644).

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8. panta trešo daļu valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par šādu nodomu īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekli — pašvaldībai un ja nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar norādījumiem par šā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu.
       
 Lai nodrošinātu iepriekš minēto, VNĪ ar 07.07.2022.vēstuli Nr.2/9-1/6018 informēja Rīgas valstpilsētas pašvaldību, ka tiek virzīts Ministru kabineta rīkojuma projekts par vietējās nozīmes kultūras pieminekļa Merķeļa ielā 11, Rīgā, atsavināšanu.
Ņemot vērā, ka likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību” iekļautā tiesību norma par pašvaldības tiesībām atbilstoši kompetencei izdot, paziņot un publicēt administratīvo aktu- norādījumus - stājas spēkā no 01.01.2023., VNĪ ar iepriekš minēto vēstuli lūdza Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei sniegt viedokli vai esošajā situācijā ir nepieciešams saņemt kultūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumus un, ja tādi ir nepieciešami, lūdza Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi izdot vietējās nozīmes kultūras pieminekļa  (valsts aizsardzības Nr. 7644) Merķeļa ielā 11, Rīgā, izmantošanas un saglabāšanas norādījumus.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ar 08.08.2022. vēstuli Nr.08-11/3528 informēja, ka ir sagatavojusi norādījumus par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa “Īres nams” (valsts aizsardzības Nr. 7644) izmantošanu un saglabāšanu (turpmāk – Norādījumi), kas izdoti vispārīgā administratīvā akta veidā atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 24. punktam. Norādījumi publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2022. gada 3. augustā laidienā Nr. 148 ( Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes 2022. gada 1. augusta vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.1-07/3433 "Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa – Īres nams – izmantošanas un saglabāšanas norādījumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.08.2022., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/op/2022/148.3).

Lai nākamajam valsts  nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par nekustamo īpašumu, Norādījumi tiks pievienoti izsoles noteikumiem, kā arī atsauce uz tiem tiks ietverta publicējot sludinājumu par izsoli.


          Nekustamā īpašuma sastāvā esošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0028 001) telpas 1 104,10 m2 platībā ir iznomātas fiziskām un juridiskām personām un noslēgti šādi telpu nomas līgumi:
16.11.2018. telpu nomas līgums ar SIA “Kristīne autoskola” (spēkā līdz 01.11.2023.);
21.03.2018. telpu nomas līgums ar SIA “Mūziķu Telpa” (spēkā līdz 01.03.2023.);
07.08.2018. telpu nomas līgums ar SIA “Izdevniecība Putņiks” (spēkā līdz 12.07.2023.);
04.05.2022. telpu nomas līgums ar Atklāto sabiedrības fondu ”Latvijas Narkomānijas un žūpības apkarošanas fonds”(spēkā līdz 28.04.2025.);
29.03.2022. telpu nomas līgums ar Līgu Rainsku (spēkā līdz 28.03.2025.);
24.05.2019. telpu nomas līgums ar SIA “Kontaksts” (spēkā līdz 01.04.2024.);
26.05.2019. telpu nomas līgums ar  SIA “Telia Latvija” (spēkā līdz 25.05.2024.);
02.06.2019. telpu nomas līgums ar Alīnu Grišāni (spēkā līdz 01.06.2024.);
02.06.2019. telpu nomas līgums ar SIA “La Sofi” (spēkā līdz 01.06.2024.);
02.06.2019. telpu nomas līgums ar IK “Viva Sofija” (spēkā līdz 01.06.2024.);
09.06.2019. telpu nomas līgums ar SIA “Bite Latvija” (spēkā līdz 08.06.2024.);
02.06.2019. telpu nomas līgums ar SIA “Reni Plus” (spēkā līdz 01.06.2024.);
14.07.2019. telpu nomas līgums ar Svetlanu Korotajevu” (spēkā līdz 13.07.2024.);
14.07.2019. telpu nomas līgums ar SIA “Putņiks” (spēkā līdz 13.07.2024.);
14.07.2019. telpu nomas līgums ar Biedrību ”Tiesiskās aizsardzības centrs” (spēkā līdz 13.07.2024.);
27.06.2019. telpu nomas līgums ar AS “Reklāmas un Zīmogu fabrika” (spēkā līdz 01.06.2024.);
26.06.2019. telpu nomas līgums ar SIA “Autoskola Lemurs” (spēkā līdz 31.12.2023.);
01.01.2020. telpu nomas līgums ar SIA “MC Lemurs” (spēkā līdz 31.12.2022.);
31.12.2019. telpu nomas līgums ar SIA “Rendo Baltic” (spēkā līdz 30.12.2022.);
01.01.2020. telpu nomas līgums ar Liānu Rudņicku (spēkā līdz 30.12.2022.);
21.11.2019. telpu nomas līgums ar Biedrību “Baltijas HIV asociācija” (spēkā līdz 06.11.2024.);
01.01.2020. telpu nomas līgums ar darbā iekārtošanas aģentūras “NL Jobs Latvia” (spēkā līdz 30.12.2022.);
01.01.2020. telpu nomas līgums ar Ilanu Iskenderovu (spēkā līdz 30.12.2022.);
01.01.2020. telpu nomas līgums ar Kristīnu Morinu (spēkā līdz 30.12.2022.);
25.02.2020. telpu nomas līgums ar SIA “Celebrus Beauty” (spēkā līdz 09.02.2023.);
17.03.2019. telpu nomas līgums ar SIA “Autoskola” (spēkā līdz 16.03.2024.);
28.02.2019. telpu nomas līgums ar Biedrība “Latvijas savienība “Černobiļa”” (spēkā līdz 29.02.2024.);
30.09.2020. telpu nomas līgums ar Diānu Poluškinu (spēkā līdz 17.09.2025.);
01.04.2020. telpu nomas līgums ar SIA “Personalservice Lettland” (spēkā līdz 31.12.2024.);
01.01.2022. telpu nomas līgums ar IK “Graiv” (spēkā līdz 31.12.2024.);
13.04.2021. telpu nomas līgums ar Biedrību “Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība (spēkā līdz 09.03.2024.);
28.04.2022. telpu nomas līgums ar Waechter Anton (spēkā līdz 01.04.2023.).

Ņemot vērā, ka noslēgtie nomas līgumi nav ierakstīti zemesgrāmatā, ievērojot Civillikuma 2126.pantā noteikto (Ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā arī pret trešām personām) un 2174.pantā noteikto (Kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.)), pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, nomas līgumi jaunajam ieguvējam nebūs saistoši.
Arī Civillikuma 2168.pantā noteikts, ka nomas līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu.
Atbilstoši Civillikuma 2174.pantam, ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par noslēgtajiem nomas līgumiem. Jautājums par nepieciešamo un derīgo izdevumu, ja nomnieks tādus veicis, atlīdzināšanu risināms saskaņā ar nomas līguma un normatīvo aktu noteikumiem.

Administratīvās ēkas pirmā stāva telpas Nr.1-Nr.5 66,60 m2 platībā izmanto arī Veselības ministrijas tiešās pārvaldes iestāde – Valsts asinsdonoru centrs Par telpu nomu 04.10.2016. noslēgts telpu nomas līgums Nr. 3/1-3-16-36/ ar Valsts asinsdonoru centrs. Nomas Līguma termiņš - 31.12.2022.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atsavināšanas likums liedz atsavināt nekustamo īpašumu, kurš nepieciešamas valsts iestādēm to funkciju veikšanai.

VNĪ sadarbībā ar Valsts asinsdonoru centru un Veselības ministriju ir vienojušās par Valsts asinsdonoru centra pārvietošanu uz citām piemērotām telpām VNĪ īpašumā esošajā nekustamajā īpašumā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 005 0051) - Brīvības bulvārī 32, Rīgā, pēc attiecīgo telpu pielāgošanas Valsts asinsdonoru centra funkciju nodrošināšanai.  
Starp VNĪ un Valsts asinsdonoru centru 30.06.2022. noslēgts Priekšlīgums ( reģistrēts VNĪ lietvedībā ar Nr. IEN/2022/1225) par telpu nomas līguma Brīvības bulvārī 32, Rīgā, noslēgšanu. Atbilstoši Priekšlīgumā noteiktajam, VNĪ apņemas Priekšlīgumā noteiktajā termiņā nodot Valsts asinsdonoru centram lietošanā par maksu nekustamā īpašuma Brīvības bulvārī 32, Rīgā telpas ar kopējo platību 166,3 kv.m. pēc nekustamā īpašuma Brīvības bulvārī 32, Rīgā, telpu pielāgošanas darbu Valsts asinsdonoru centra vajadzībām, pabeigšanas. VNĪ apņemas veikt darbus līdz 31.12.2022.
Pēc pielāgošanas darbu pabeigšanas darbu un ar tiem saistītās izmaksas atbilstoši Ministru kabineta 20.02.2018. noteikumos Nr.97 „Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” noteiktajai kārtībai Valsts asinsdonoru centrs  segs ilgtermiņā nomas maksas veidā 10 (desmit) gados.  Priekšlīgumā noteiktais nomas maksas un papildu maksājumu apmērs, Priekšlīguma 2. un 3. punktā noteiktais laika grafiks un kapitālieguldījumu apmērs ir provizoriski lielumi un var tikt precizēti pēc darbu pabeigšanas un nomas līguma noslēgšanas atbilstoši VNĪ faktiskajām būvniecības izmaksām un aktualizētajai nomas objekta kadastrālās uzmērīšanas lietai.


Atsavināšanas likuma 5.panta piektā daļa nosaka, ka lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un atsavināšanas tiesību aprobežojumi.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 


Ņemot vērā, ka ir panākta konceptuāla vienošanās par Valsts asinsdonora centra pārcelšanos uz citām iestādes funkciju nodrošināšanai pielāgotām telpām VNĪ īpašumā esošajā nekustamajā Brīvības bulvārī 32, Rīgā, ir sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 11, Rīgā, jo tas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka nekustamais īpašums tiek pārdots pēc tam, kad Valsts asinsdonoru centrs ir atbrīvojis nomātās telpas Merķaļa ielā 11, Rīgā, un ir pārcēlies uz piemērotām telpām nekustamajā īpašumā Brīvības bulvārī 32, Rīgā, rīkojuma projekta 2.punktā noteikts pienākums VNĪ pārdod nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 11, Rīgā, pēc tam, kad valsts pārvaldes iestāde Valsts asinsdonoru centrs, kas izvietota nekustamā īpašuma sastāvā esošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 005 0028 001) telpās ir atbrīvojusi minētās telpas un pārvietota uz citām piemērotām telpām.

Papildus atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.

Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
 

6.4. Cita informācija


Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
 
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi