Anotācija

Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2023.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrība ir vienīgais profesionālais teātris Latvijā, kas nodrošina daudzveidīgas teātra mākslas pieejamību dažādām sabiedrības mērķgrupām, iestudējot izrādes krievu valodā un nodrošinot to tulkojumu latviešu valodā, lai veicinātu sabiedrības integrāciju un rosinātu starpkultūru dialogu, runājot par dažādām, tostarp, asi politiskām un sabiedrībā neērtām tēmām. Kapitālsabiedrības darbība, īstenojot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ir vērsta uz repertuāra paplašināšanu, teātra tradīciju saglabāšanu un attīstību, kultūrizglītības iespēju nodrošināšanu bērnu un jauniešu auditorijai, uzņemoties atbildību par repertuāra saturu, kā arī veicinot starptautisku pieredzi un izcilību.

Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2024.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – jaunas skaņas miksēšanas pults iegādei teātra Lielās zāles jaunas skaņas miksēšanas sistēmas un paplašinājuma moduļu ierīkošanas ietvaros.

Kapitālsabiedrības 2023. un 2024.gada pirmā pusgada darbību raksturojošie finanšu rādītāji:

Rādītāji	Fakts 2023.pārskata gadā	Fakts 2024.gada pirmajā pusgadā
Neto apgrozījums, euro	2 275 662	1 437 221
Bilances kopsumma, euro	1 448 882	1 117 163
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā	373 408	427 502
Pamatkapitāls, euro	139 060	139 060
Iepriekšējos gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro	95 918	108 941
Peļņa, euro	13 023	68 577
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	3.49	16.04
Kopējās likviditātes rādītājs	0.91	0.89
Saistības pret pašu kapitālu	2.88	1.61
Neto naudas plūsma, euro	-6 485	-240 643
Valsts budžeta dotācija, euro	2 516 167	1 400 000

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023. gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 8 335 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2024.gada 2.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-3 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes krievu valodā ar tulkojumu valsts valodā, nodrošinot repertuāra plašumu un teātra tradīciju saglabāšanu un attīstību, nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, veicinot sabiedrības integrāciju un rosinot starpkultūru dialogu, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju. Lai kapitālsabiedrība varētu sekmīgi attīstīties un izpildīt tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju, kapitālsabiedrība ik gadu šī mērķa izpildei iegulda daļu no pašu ieņēmumiem, bet tai ir nepieciešams arī papildu finansējums šī mērķa izpildei, tai skaitā, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, novirzīt tās valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2023.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, bija 2 275 662 euro, kas veidoja 47,12% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (4 829 738 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar 2024.gada pirmā pusgada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gada pirmā pusgadā bija 1 437 221 euro, kas veidoja 51,63% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 783 672 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ieņēmumu apmērs pirmajā pusgadā kapitālsabiedrībai vienmēr ir lielāks salīdzinājumā ar otro pusgadu saistībā ar intensīvu repertuāru un ieņēmumiem no biļešu tirdzniecības, un konkrēti, repertuārs 2024.gadā tika nodrošināts no 2.janvāra līdz 15.jūnijam, savukārt jaunā sezona ar intensīvu repertuāru tiek atklāta tikai 1.septembrī ar jauniestudējumu bērniem un jauniešiem, vasaras sezonā spēlējot vien dažas izrādes (2024.gada jūlijā un augustā kopā repertuārā bija deviņas lielas un 11 mazas formas izrādes), kas stipri samazina ieņēmumus no biļešu realizācijas otrajā pusgadā, kamēr saimnieciskie izdevumi ir īpaši palielināti sakarā ar skatuves iekaru sistēmas, skaņu un gaismu tehnikas u.c. apkopes un remontdarbiem, kā arī jaunas materiāltehniskās bāzes iepirkumiem, gatavojoties jaunajai sezonai. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2024.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.

Turklāt teātra repertuāru veido izrādes krievu valodā, lielākajai daļai no tām nodrošinot virstitru tulkojumu latviešu valodā, daļai arī angļu valodā, tomēr tās netiek reklamētas ārvalstīs, un valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista pietiekamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to, piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un 2024.gadā arī to nepārsniegs, kā arī to, ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.

Nē

-