24-TA-1751: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" 2025. gada budžeta apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 13. panta trešo daļu valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk - Civilās aviācijas aģentūra) Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - Likums) noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu un to apstiprina Ministru kabinets. Savukārt saskaņā ar Likuma 41. panta 1.1 daļā noteikto budžeta nefinansētu iestāžu nākamā gada budžeta projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz ministrijas (pārraudzības institūcijas).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta „Par valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” 2025. gada budžeta apstiprināšanu” (turpmāk – Projekts) mērķis ir apstiprināt valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) 2025. gada budžeta ieņēmumus 7 763 091 euro apmērā un izdevumus 7 611 340 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Likuma par budžetu un finanšu vadību 4. pants.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Civilās aviācijas aģentūra no 2010. gada 1. janvāra ir valsts budžeta nefinansēta iestāde.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 13. panta trešo daļu valsts aģentūra Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - Likums) noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu un to apstiprina Ministru kabinets. Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 14. panta otro daļu gada beigās valsts aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, paliek aģentūrās rīcībā un to drīkst izlietot izdevumu finansēšanai nākamajā gadā vai turpmākajos gados. Arī Likuma 6.1 panta piektajā daļā noteikts, ka budžeta nefinansētu iestāžu kārtējā gada līdzekļu atlikumu var izmantot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai.
Pašlaik Civilās aviācijas aģentūra tiek finansēta no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 30 „Aeronavigācijas pakalpojumu maksas sadales kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 30) un no maksas par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 823 „Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu” (turpmāk – noteikumi Nr. 823), kā arī pašu ieņēmumiem, kas gūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 891 „Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 891).
Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 13. panta trešo daļu valsts aģentūra Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - Likums) noteiktajā kārtībā patstāvīgi veido valsts aģentūras budžetu un to apstiprina Ministru kabinets. Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 14. panta otro daļu gada beigās valsts aģentūras kontā esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, citiem pašu ieņēmumiem, paliek aģentūrās rīcībā un to drīkst izlietot izdevumu finansēšanai nākamajā gadā vai turpmākajos gados. Arī Likuma 6.1 panta piektajā daļā noteikts, ka budžeta nefinansētu iestāžu kārtējā gada līdzekļu atlikumu var izmantot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai.
Pašlaik Civilās aviācijas aģentūra tiek finansēta no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 30 „Aeronavigācijas pakalpojumu maksas sadales kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 30) un no maksas par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 823 „Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu” (turpmāk – noteikumi Nr. 823), kā arī pašu ieņēmumiem, kas gūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 891 „Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 891).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš Civilās aviācijas aģentūras izveidošanas 1993. gada 15. oktobrī tās darbība nodrošināta pašfinansēšanās režīmā. Civilās aviācijas aģentūras ieņēmumi ir tieši atkarīgi no gaisa satiksmes intensitātes, no izlidojošo pasažieru skaita un tranzīta un transfēra pasažieru skaita, kā arī no gaisa satiksmes intensitātes Rīgas lidojumu informācijas rajonā. Ņemot vērā ienākumu struktūru un plūsmas īpatnības (līdzekļi Civilās aviācijas aģentūras kontā tiek pārskaitīti ar vairāku mēnešu nobīdi), Civilās aviācijas aģentūras līdzekļu atlikums tiek veidots trīs līdz četru mēnešu izdevumu apjomā, lai ārkārtas situācijas gadījumā, samazinoties gaisa satiksmes intensitātei, Civilās aviācijas aģentūra spētu segt izdevumus, nodrošinot nepārtrauktu tās darbības un tai likumā “Par aviāciju” deleģēto funkciju izpildi.
Civilās aviācijas aģentūra 2023. gadā aizpildīja sešas ilgstoši vakantās štata vietas, tajā skaitā piecas vecāko inspektoru vakances, bet 2024. gada 2. pusgadā plānots aizpildīt atlikušās divas vakantās štata vietas. Ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts civilās aviācijas drošības programmas pasākumu īstenošanā iesaistītā personāla sertificēšanas kārtība" (23-TA-1616) Civilās aviācijas aģentūras jaunās funkcijas nodrošināšanai nepieciešams izveidot trīs štata vietas, kas nodrošinās aviodrošības darbinieku sertifikāciju. Savukārt ar likumprojektu „Grozījumi likumā “Par aviāciju”, kas izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regulas (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation) prasības, Civilās aviācijas aģentūras jaunās funkcijas nodrošināšanai nepieciešams izveidot vienu štata vietu, kas nodrošinās uzraudzības funkcijas par alternatīvo degvielu izmantošanu gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai izpildi un administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu. Ņemot vērā to, ka Civilās aviācijas aģentūras informācijas tehnoloģiju sistēmas ir atzītas par kritisko infrastruktūru, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”, Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumiem Nr. 100 “Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” un Ministru kabineta 2012. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” nepieciešams izveidot amata vietu – valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks. Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada budžetā nepieciešams ieplānot finansējumu nepieciešamo darbinieku atlīdzībai. Ievērojot iepriekšminēto, ņemot vērā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kā arī vispārējo cenu kāpumu valstī, Civilās aviācijas aģentūras 2025.gada budžetā plānoti izdevumi 7 611 340 euro apmērā.
Pašlaik Civilās aviācijas aģentūra tiek finansēta no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar noteikumiem Nr. 30 un no maksas par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu saskaņā ar noteikumiem Nr. 823, kā arī pašu ieņēmumiem, kas gūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar noteikumiem Nr. 891. Ievērojot iepriekšminēto un plānoto pasažieru plūsmu, Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada budžetā plānoti ieņēmumi 7 763 091 euro apmērā.
Civilās aviācijas aģentūra 2023. gadā aizpildīja sešas ilgstoši vakantās štata vietas, tajā skaitā piecas vecāko inspektoru vakances, bet 2024. gada 2. pusgadā plānots aizpildīt atlikušās divas vakantās štata vietas. Ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts civilās aviācijas drošības programmas pasākumu īstenošanā iesaistītā personāla sertificēšanas kārtība" (23-TA-1616) Civilās aviācijas aģentūras jaunās funkcijas nodrošināšanai nepieciešams izveidot trīs štata vietas, kas nodrošinās aviodrošības darbinieku sertifikāciju. Savukārt ar likumprojektu „Grozījumi likumā “Par aviāciju”, kas izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regulas (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation) prasības, Civilās aviācijas aģentūras jaunās funkcijas nodrošināšanai nepieciešams izveidot vienu štata vietu, kas nodrošinās uzraudzības funkcijas par alternatīvo degvielu izmantošanu gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai izpildi un administratīvā pārkāpuma procesa veikšanu. Ņemot vērā to, ka Civilās aviācijas aģentūras informācijas tehnoloģiju sistēmas ir atzītas par kritisko infrastruktūru, atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 442 “Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām”, Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumiem Nr. 100 “Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” un Ministru kabineta 2012. gada 6. jūlija noteikumiem Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” nepieciešams izveidot amata vietu – valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks. Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada budžetā nepieciešams ieplānot finansējumu nepieciešamo darbinieku atlīdzībai. Ievērojot iepriekšminēto, ņemot vērā grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kā arī vispārējo cenu kāpumu valstī, Civilās aviācijas aģentūras 2025.gada budžetā plānoti izdevumi 7 611 340 euro apmērā.
Pašlaik Civilās aviācijas aģentūra tiek finansēta no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar noteikumiem Nr. 30 un no maksas par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu saskaņā ar noteikumiem Nr. 823, kā arī pašu ieņēmumiem, kas gūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem saskaņā ar noteikumiem Nr. 891. Ievērojot iepriekšminēto un plānoto pasažieru plūsmu, Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada budžetā plānoti ieņēmumi 7 763 091 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Ar Ministru kabineta rīkojuma projektu tiks apstiprināti Civilās aviācijas aģentūras 2025. gada resursi izdevumu segšanai 7 763 091 euro apmērā, ko veido ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, un izdevumi 7 611 340 euro apmērā atbilstoši pielikumam. No kopējā ieņēmumu apjoma 1 214 869 euro tiks paredzēti izmaksu segšanai, kas saistītas ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu, kontroli, uzraudzību un citu ar civilās aviācijas drošību saistīto darbību (funkciju) izpildi, 5 352 100 euro tiks paredzēti izmaksu segšanai par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu (tai skaitā 4 894 935 euro no drošības maksas par katru izlidojošo pasažieri un 457 165 euro no drošības maksas par katru tranzīta un transfēra pasažieri), bet 1 196 122 euro ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izmaksu segšanai. Ieņēmumu apjoms par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu 2025., 2026. un 2027. gadam noteikts, ņemot vērā lidostas “Rīga” prognozēto izlidojošo pasažieru skaitu šajos gados un tranzīta un transfēra pasažieru īpatsvaru, kas balstīts uz šī brīža tendenci saistībā ar kara darbību Ukrainā.
2025. gadam no kopējā izdevumu apjoma 7 611 340 euro plānoti izdevumi atlīdzībai - 6 339 727 euro, precēm un pakalpojumiem – 1 205 863 euro, uzturēšanas izdevumu transfertiem - 43 750 euro un kapitāliem izdevumiem - 22 000 euro (datortehnikas iegādei).
2025. gadam no kopējā izdevumu apjoma 7 611 340 euro plānoti izdevumi atlīdzībai - 6 339 727 euro, precēm un pakalpojumiem – 1 205 863 euro, uzturēšanas izdevumu transfertiem - 43 750 euro un kapitāliem izdevumiem - 22 000 euro (datortehnikas iegādei).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Civilās aviācijas aģentūras naudas līdzekļu atlikums uz 2024. gada 30. jūniju – 1 003 145 euro.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Saskaņā ar Regulas Nr. 2019/317 22. panta 1. punktu dalībvalstis ir tiesības noteikt izmaksas, ja tās radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā minēto, ar šo rīkojumu tiek noteiktas izmaksas, lai finansētu Civilās aviācijas aģentūras izdevumus, kas saistīti ar aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšanas, kontroles un uzraudzības, gaisa telpas bloka pārvaldības darbību (funkciju) izpildi.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"
- VAS "Starptautiskā lidosta "RĪGA""
- VAS "Latvijas gaisa satiksme"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi