23-TA-2744: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā "Latvijas autoceļu uzturētājs"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 7. pants noteic, ka publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta nosacījumiem, ja likumā nav noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, nosakot arī valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saglabāt valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā „Latvijas autoceļu uzturētājs” (turpmāka – LAU) un noteikt vispārējo stratēģisko mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
LAU ir valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, pašvaldības maģistrālo tranzītu ielu un citu autoceļu, ielu un laukumu ikdienas uzturēšanu, meža ceļu ikdienas uzturēšanas, atjaunošanas un būvniecības darbus, kā arī veic autoceļu, ielu un laukumu atjaunošanas un būvniecības darbus, meloriācijas sistēmu uzturēšanas, atjaunošanas un būvniecības darbus un ceļu būvmateriālu (dolomīta šķembu un akmeņu, drupinātās grants un sagatavotās smilts) ražošanu.
LAU tika izveidota 2006. gada 6. jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības - VAS „Centrālā reģiona ceļi”, VAS „Latgales ceļi”, VAS „Kurzemes ceļi” un VAS „Vidzemes ceļi”.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem LAU apmaksātais un reģistrētais pamatkapitāls ir 35 202 323 EUR (trīsdesmit pieci miljoni divi simti divi tūkstoši trīs simti divdesmit trīs euro), ko veido 35 202 323 akcijas.
LAU vienīgais akcionārs ir valsts (100 % akciju) un valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija (turpmāk – Ministrija).
LAU vadības līmeni veido akcionāru sapulce, kur valsts kapitāldaļu turētājs ir Ministrija, padome - trīs locekļu sastāvā un valde - trīs locekļu sastāvā. Saskaņā ar LAU 2023. gada pārskatu vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir 1 111.
2022. gadā veikta LAU restrukturizācija, deviņus ceļu rajonus pārveidojot par četriem reģioniem: Zemgales reģions, Kurzemes reģions, Vidzemes reģions un Latgales reģions.
LAU pamatdarbības jomas ietver šādu pakalpojumu sniegšanu:
1. valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi;
2. pašvaldības maģistrālo, tranzīta ielu un citu autoceļu, ielu un laukumu ikdienas uzturēšanas darbi;
3. meža ceļu ikdienas uzturēšanas, atjaunošanas un būvniecības darbi;
4. autoceļu, ielu un laukumu atjaunošanas un būvniecības darbi (LAU veic virsmas apstrādes darbus, grants seguma atjaunošanas darbus. Savukārt asfalta ieklāšanu, piemēram, neveic un netiek plānots nākotnē šādu pakalpojumu nodrošināt);
5. meliorācijas sistēmu uzturēšanas, atjaunošanas un būvniecības darbi;
6. ceļu būvmateriālu (dolomīta šķembas un akmeņi, drupināta grants, sagatavotā smilts) ražošana.
LAU papildu darbības jomas ietver šādu pakalpojumu sniegšanu:
1. transportlīdzekļu, mehānismu un iekārtu iznomāšana;
2. nekustamā īpašuma iznomāšana, izīrēšana, pirkšana, pārdošana, izmitināšanas pakalpojumi;
3. satiksmes organizācijas līdzekļu ražošana un pārdošana;
4. būvju un inženierbūvju būvniecība;
5. lietojumprogrammu pakalpojumu sniegšana;
6. inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas (tostarp, mērniecības pakalpojumi);
7. citu preču un materiālu pārdošana.
Izmitināšanas pakalpojumu sniegšana ir sasaistāma ar:
- LAU nekustamo īpašumu iznomāšanu, periodos, kad tie netiek izmantoti, tādējādi nodrošinot LAU resursu lietderīgu izmantošanu;
- īres dzīvokļiem, kas atrodas LAU ražošanas ēkās, kas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, un tie nav atdalāmi.
Kopējie ieņēmumi no izmitināšanas pakalpojumiem sastādīja vien 0,023 % no kopējā ieņēmumu apjoma 2023. gadā. LAU regulāri tiek izvērtēts, vai nekustamais īpašums tai ir nepieciešams un attiecīgi atsavina tos nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami pamatdarbībā.
Šobrīd izolē ir jau nodota mācību bāze Vīzijas https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/aicinam-piedalities-izsole-un-iegadaties-nekustamo-ipasumu-vizijas. 2024.gadā plānots atsavināšanai nodot arī mācību centru Mordanga (uz doto brīdi jau ir veikts NĪ tirgus vērtības atzinums).
Attiecībā uz satiksmes organizācijas līdzekļu, ceļazīmju un norāžu, ceļa nožogojumu (barjeru) atstarotāju, uzrakstu plāksnīšu, darba drošības tehnikas zīmju, piktogrammu un dažādu norobežojumu un barjeru ceļu remontdarbi) ražošanu un pārdošanu, norādāms, ka LAU ceļazīmes un norādes, kā arī tiem nepieciešamās atstarojošās uzlīmes primāri izgatavo savām vajadzībām, proti, savu pamatpakalpojumu nodrošināšanai un līgumu saistību izpildei, galvenokārt Latgales reģionā, izmantojot LAU rīcībā esošo tehnisko nodrošinājumu, savukārt ceļa nožogojumu (barjeru) izgatavošanu LAU neveic. Vienlaikus, LAU 2024.gadā ir precizējusi izgatavojamo ceļazīmju un norāžu produktu grozu un atteikusies no uzrakstu plāksnīšu, dažādu norobežojumu un barjeru ceļu remontdarbiem izgatavošanas un darba drošības tehnikas zīmju, piktogrammu u.c. informatīva rakstura zīmju ražošanas un realizācijas.
2023. gadā LAU realizēja (pārdeva) ceļazīmes un norādes 7535 EUR apmērā, kas ir 0,011 % no LAU neto apgrozījuma.
2023. gadā LAU no kopējā nepieciešamā apjoma savām vajadzībām saražoja 29 % (88 401 EUR apmērā), savukārt iepirka 71 % (211 706 EUR apmērā) satiksmes organizācijas līdzekļu.
Citi lielākie komersanti, kas sniedz ceļazīmju un norāžu izgatavošanu (NACE 2 kods - 25.99 Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana) ir SIA "Signum" (neto apgrozījums 2023.gadā – 1 989 873 EUR), SIA "Saava" (neto apgrozījums 2023.gadā – 2 290 877 EUR). LAU pašu vajadzībām un realizēšanai saražotais apjoms kopējā tirgū ir nebūtisks un nav radījis negatīvu ietekmi uz konkurenci.
LAU tika izveidota 2006. gada 6. jūnijā, apvienojot četras kapitālsabiedrības - VAS „Centrālā reģiona ceļi”, VAS „Latgales ceļi”, VAS „Kurzemes ceļi” un VAS „Vidzemes ceļi”.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem LAU apmaksātais un reģistrētais pamatkapitāls ir 35 202 323 EUR (trīsdesmit pieci miljoni divi simti divi tūkstoši trīs simti divdesmit trīs euro), ko veido 35 202 323 akcijas.
LAU vienīgais akcionārs ir valsts (100 % akciju) un valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija (turpmāk – Ministrija).
LAU vadības līmeni veido akcionāru sapulce, kur valsts kapitāldaļu turētājs ir Ministrija, padome - trīs locekļu sastāvā un valde - trīs locekļu sastāvā. Saskaņā ar LAU 2023. gada pārskatu vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir 1 111.
2022. gadā veikta LAU restrukturizācija, deviņus ceļu rajonus pārveidojot par četriem reģioniem: Zemgales reģions, Kurzemes reģions, Vidzemes reģions un Latgales reģions.
LAU pamatdarbības jomas ietver šādu pakalpojumu sniegšanu:
1. valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi;
2. pašvaldības maģistrālo, tranzīta ielu un citu autoceļu, ielu un laukumu ikdienas uzturēšanas darbi;
3. meža ceļu ikdienas uzturēšanas, atjaunošanas un būvniecības darbi;
4. autoceļu, ielu un laukumu atjaunošanas un būvniecības darbi (LAU veic virsmas apstrādes darbus, grants seguma atjaunošanas darbus. Savukārt asfalta ieklāšanu, piemēram, neveic un netiek plānots nākotnē šādu pakalpojumu nodrošināt);
5. meliorācijas sistēmu uzturēšanas, atjaunošanas un būvniecības darbi;
6. ceļu būvmateriālu (dolomīta šķembas un akmeņi, drupināta grants, sagatavotā smilts) ražošana.
LAU papildu darbības jomas ietver šādu pakalpojumu sniegšanu:
1. transportlīdzekļu, mehānismu un iekārtu iznomāšana;
2. nekustamā īpašuma iznomāšana, izīrēšana, pirkšana, pārdošana, izmitināšanas pakalpojumi;
3. satiksmes organizācijas līdzekļu ražošana un pārdošana;
4. būvju un inženierbūvju būvniecība;
5. lietojumprogrammu pakalpojumu sniegšana;
6. inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas (tostarp, mērniecības pakalpojumi);
7. citu preču un materiālu pārdošana.
Izmitināšanas pakalpojumu sniegšana ir sasaistāma ar:
- LAU nekustamo īpašumu iznomāšanu, periodos, kad tie netiek izmantoti, tādējādi nodrošinot LAU resursu lietderīgu izmantošanu;
- īres dzīvokļiem, kas atrodas LAU ražošanas ēkās, kas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā, un tie nav atdalāmi.
Kopējie ieņēmumi no izmitināšanas pakalpojumiem sastādīja vien 0,023 % no kopējā ieņēmumu apjoma 2023. gadā. LAU regulāri tiek izvērtēts, vai nekustamais īpašums tai ir nepieciešams un attiecīgi atsavina tos nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami pamatdarbībā.
Šobrīd izolē ir jau nodota mācību bāze Vīzijas https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/aicinam-piedalities-izsole-un-iegadaties-nekustamo-ipasumu-vizijas. 2024.gadā plānots atsavināšanai nodot arī mācību centru Mordanga (uz doto brīdi jau ir veikts NĪ tirgus vērtības atzinums).
Attiecībā uz satiksmes organizācijas līdzekļu, ceļazīmju un norāžu, ceļa nožogojumu (barjeru) atstarotāju, uzrakstu plāksnīšu, darba drošības tehnikas zīmju, piktogrammu un dažādu norobežojumu un barjeru ceļu remontdarbi) ražošanu un pārdošanu, norādāms, ka LAU ceļazīmes un norādes, kā arī tiem nepieciešamās atstarojošās uzlīmes primāri izgatavo savām vajadzībām, proti, savu pamatpakalpojumu nodrošināšanai un līgumu saistību izpildei, galvenokārt Latgales reģionā, izmantojot LAU rīcībā esošo tehnisko nodrošinājumu, savukārt ceļa nožogojumu (barjeru) izgatavošanu LAU neveic. Vienlaikus, LAU 2024.gadā ir precizējusi izgatavojamo ceļazīmju un norāžu produktu grozu un atteikusies no uzrakstu plāksnīšu, dažādu norobežojumu un barjeru ceļu remontdarbiem izgatavošanas un darba drošības tehnikas zīmju, piktogrammu u.c. informatīva rakstura zīmju ražošanas un realizācijas.
2023. gadā LAU realizēja (pārdeva) ceļazīmes un norādes 7535 EUR apmērā, kas ir 0,011 % no LAU neto apgrozījuma.
2023. gadā LAU no kopējā nepieciešamā apjoma savām vajadzībām saražoja 29 % (88 401 EUR apmērā), savukārt iepirka 71 % (211 706 EUR apmērā) satiksmes organizācijas līdzekļu.
Citi lielākie komersanti, kas sniedz ceļazīmju un norāžu izgatavošanu (NACE 2 kods - 25.99 Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana) ir SIA "Signum" (neto apgrozījums 2023.gadā – 1 989 873 EUR), SIA "Saava" (neto apgrozījums 2023.gadā – 2 290 877 EUR). LAU pašu vajadzībām un realizēšanai saražotais apjoms kopējā tirgū ir nebūtisks un nav radījis negatīvu ietekmi uz konkurenci.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” (turpmāk – Likums) 23. panta trešo daļu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. maijā, valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju izraugās atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem (teritorijām). Likuma pārejas noteikumu 27.punkts noteic, ka šā likuma grozījums par 23. panta papildināšanu ar trešo daļu stājās spēkā 2022. gada 1. maijā.
Turpmāk valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējs tiek izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras ietvaros, lai jebkurš privātā sektora tirgus dalībnieks varētu iesniegt savu piedāvājumu pakalpojumu sniegšanai.
Lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" no 2021. gada 1. janvāra uzsāka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu, iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem (teritorijām). Latvijas teritorija tika sadalīta 19 ikdienas uzturēšanas darbu daļās pēc teritorialitātes principa. Atklātajā konkursā „Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi” (identifikācijas Nr. LVC 2021/26/AC[1]) piedalījās vairāki tirgus dalībnieki un to apvienības/sabiedrības. Visās 19 daļās līguma noslēgšanas tiesības ieguva LAU.
LAU šobrīd spēkā esošā vidēja termiņa darbības stratēģija 2019. – 2025. gadam ir neatbilstoša saistošajam tiesiskajam regulējumam un situācijai nozarē, proti, stratēģijā vēl joprojām tiek norādīts, ka LAU ir plānoti ieņēmumi no deleģētā pārvaldes uzdevuma – valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanas, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, lai gan šāda funkcijas izpildes organizācija vairs nav plānota un noteikta Likumā.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu LAU īsteno darbību valstij stratēģiski svarīgā nozarē. LAU garantēti un nepārtraukti nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus visā Latvijas teritorijā. LAU ir valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī veic būvmateriālu - dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. Minerālo materiālu (dolomīta šķembas, grants un smilts) ieguves un ražošanas tirgus Latvijā ir sadrumstalots un pastāv liels skaits tirgus dalībnieku, kas konkurences cīņā vairumā gadījumu ir izvēlējušies zemākās cenas stratēģiju. LAU īpašumā ir 37 derīgo izrakteņu atradnes (turpmāk - atradne), no tām divas ir dolomīta atradnes, kurās ražo dolomīta produktus, pārējās atradnēs ir smilts un smilts-grants minerālais materiāls. LAU daļēji nodrošina gan savu līgumsaistību izpildes nepieciešamību pēc minerālajiem materiāliem, gan arī pārdod dažādus produktus brīvajā tirgū. Ņemot vērā esošo atradņu atrašanās vietu izvietojumu, LAU izjūt intensīvu konkurenci. Atsevišķos gadījumos nav tirgus pieprasījuma pēc LAU ražotajiem materiāliem. Konkurence valsts teritorijā ir dažāda un LAU jāiegulda samērīgas investīcijas atradnēs, kuru izmantošana ir ekonomiski izdevīga, lai iegūto pašražoto materiālu varētu izmantot gan savām ražošanas vajadzībām, gan piedāvāt par konkurēt spējīgām cenām būvmateriālu tirgū.
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas (turpmāk - ikdienas uzturēšanas darbi) pakalpojuma lietotājs jeb ieinteresētās puses ir visa sabiedrība. Galvenie partneri jeb personas vai to grupas, kuras ir ieinteresētas kapitālsabiedrības darbībā iedalās divās grupās: personas, kas tiešā veidā saistītas ar LAU ikdienas saimniecisko darbību, proti, pakalpojuma pasūtītāji (valsts – Satiksmes ministrijas personā, attiecīgās pašvaldības u.c.), pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo resursu piegādātāji vai kapitālsabiedrības sadarbības partneri, darbinieki, kuri ikdienā nodrošina pakalpojuma sniegšanu visā Latvijas teritorijā; personas (ceļu satiksmes dalībnieki, autovadītāji u.c.), kas saņem LAU sniegto pakalpojumu (valsts autoceļu lietošanas kārtībā) atbilstoši normatīvam regulējumam.
Līdz ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus atvēršanu ir mainīts valsts autoceļu uzturēšanas modelis, sākot no 2022. gada 1. maija valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējs tiek izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras ietvaros, nevis slēgts deleģējuma līgums ar LAU. Līdz ar to, LAU minētos pakalpojumus sniedz uz privāttiesiskā kārtībā noslēgtiem terminētiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības iegūtas atklāta konkursa rezultātā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajā daļā ir noteikts, ka, veicot izvērtējumu, kas pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šī likuma 88.panta pirmajā daļā noteiktos mērķus, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem.
Konsultējoties ar biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienību, ir saņemti atzinumi par atbalstu valsts līdzdalības saglabāšanai LAU.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) ir paudusi viedokli, ka publiskā pārvalde var iesaistīties komercdarbībā, ja tā izpilda vismaz vienu no diviem kritērijiem: 1) publiskas pārvaldes kapitālsabiedrība apsaimnieko valsts interesēm nozīmīgus stratēģiskos aktīvus, nodrošinot to vērtības pieaugumu un tautsaimniecības izaugsmi, vienlaikus nesot atbildību sabiedrības priekšā par to izmantošanu, un/vai 2) iesaistoties komercdarbībā tiek novērstas brīvā tirgus nepilnības. Līdz ar to, LTRK aicina, lemjot par līdzdalības saglabāšanu, ņemt vērā minētos priekšnoteikumus publiskas personas dalībai komercdarbībā. Tāpat LTRK aicina LAU regulāri vērsties pie privātā sektora pārstāvjiem, lai pārliecinātos par to interesi un iespējām nodrošināt kādu no kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojuma daļu vai iesaistīšanos to nodrošināšanā.
Pieaicinot zvērinātu advokātu biroju KPMG LAW ZAB SIA, ir veikts izvērtējums par publiskas personas padziļinātu līdzdalību valsts kapitālsabiedrībā – valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs” (turpmāk - izvērtējums) atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmajā daļā un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktajām prasībām. Izvērtējumā iekļauts LAU sniegto pakalpojumu juridiskais, ekonomiskais un ietekmes uz konkurenci izvērtējums (skatīt pielikumā pievienotajā izvērtējumā).
Satiksmes ministrijas ieskatā valsts līdzdalība LAU ir saglabājama, līdz tiks iegūta pārliecība, ka ceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgus dalībnieki nodrošinās atbilstoša līmeņa pakalpojumus autoceļu uzturēšanas jomā. Līdzdalība kapitālsabiedrībā jāpārvērtē, analizējot līdzdalības saglabāšanas, izbeigšanas vai samazināšanas iespējamos scenārijus, atbilstoši situācijai tirgū vai citiem aspektiem.
Vienlaikus Satiksmes ministrija norāda, ka jāapsver rīcības scenāriji, atkarībā no iespējamās LAU iesaistes pakāpes valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū, paredzot, ka nākamajā iepirkumā:
1) tirgū neienāk neviens privātā sektora pakalpojumu sniedzējs vai minimāli līdz 5 %;
2) privātais sektors uzņemas nebūtisku daļu no tirgus līdz 25 %;
3) privātais sektors uzņemas būtisku daļu no tirgus līdz 50 %;
4) privātais sektors pārņem tirgu 75 % un vairāk.
Atbilstoši LAU iesaistes scenārijiem var apsvērt iespējamos līdzdalības samazināšanas vai izbeigšanas scenārijus, kas ietver kapitāldaļu atsavināšanas procesus vai LAU akciju kotēšanu regulētajā tirgū kontekstā ar Ministru kabineta 2023. gada 16. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.2,6 27.§) "Informatīvais ziņojums “Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību”", līdzdalība kapitālsabiedrībā jāpārvērtē, analizējot līdzdalības izbeigšanas vai samazināšanas iespējamos scenārijus, ja vien nav būtiski mainījusies situācija tirgū vai citi juridiskie aspekti.
Turpmāk valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējs tiek izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras ietvaros, lai jebkurš privātā sektora tirgus dalībnieks varētu iesniegt savu piedāvājumu pakalpojumu sniegšanai.
Lai izraudzītos valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicēju atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" no 2021. gada 1. janvāra uzsāka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu, iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem (teritorijām). Latvijas teritorija tika sadalīta 19 ikdienas uzturēšanas darbu daļās pēc teritorialitātes principa. Atklātajā konkursā „Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi” (identifikācijas Nr. LVC 2021/26/AC[1]) piedalījās vairāki tirgus dalībnieki un to apvienības/sabiedrības. Visās 19 daļās līguma noslēgšanas tiesības ieguva LAU.
LAU šobrīd spēkā esošā vidēja termiņa darbības stratēģija 2019. – 2025. gadam ir neatbilstoša saistošajam tiesiskajam regulējumam un situācijai nozarē, proti, stratēģijā vēl joprojām tiek norādīts, ka LAU ir plānoti ieņēmumi no deleģētā pārvaldes uzdevuma – valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanas, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, lai gan šāda funkcijas izpildes organizācija vairs nav plānota un noteikta Likumā.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu LAU īsteno darbību valstij stratēģiski svarīgā nozarē. LAU garantēti un nepārtraukti nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus visā Latvijas teritorijā. LAU ir valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī veic būvmateriālu - dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts ražošanu. Minerālo materiālu (dolomīta šķembas, grants un smilts) ieguves un ražošanas tirgus Latvijā ir sadrumstalots un pastāv liels skaits tirgus dalībnieku, kas konkurences cīņā vairumā gadījumu ir izvēlējušies zemākās cenas stratēģiju. LAU īpašumā ir 37 derīgo izrakteņu atradnes (turpmāk - atradne), no tām divas ir dolomīta atradnes, kurās ražo dolomīta produktus, pārējās atradnēs ir smilts un smilts-grants minerālais materiāls. LAU daļēji nodrošina gan savu līgumsaistību izpildes nepieciešamību pēc minerālajiem materiāliem, gan arī pārdod dažādus produktus brīvajā tirgū. Ņemot vērā esošo atradņu atrašanās vietu izvietojumu, LAU izjūt intensīvu konkurenci. Atsevišķos gadījumos nav tirgus pieprasījuma pēc LAU ražotajiem materiāliem. Konkurence valsts teritorijā ir dažāda un LAU jāiegulda samērīgas investīcijas atradnēs, kuru izmantošana ir ekonomiski izdevīga, lai iegūto pašražoto materiālu varētu izmantot gan savām ražošanas vajadzībām, gan piedāvāt par konkurēt spējīgām cenām būvmateriālu tirgū.
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas (turpmāk - ikdienas uzturēšanas darbi) pakalpojuma lietotājs jeb ieinteresētās puses ir visa sabiedrība. Galvenie partneri jeb personas vai to grupas, kuras ir ieinteresētas kapitālsabiedrības darbībā iedalās divās grupās: personas, kas tiešā veidā saistītas ar LAU ikdienas saimniecisko darbību, proti, pakalpojuma pasūtītāji (valsts – Satiksmes ministrijas personā, attiecīgās pašvaldības u.c.), pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo resursu piegādātāji vai kapitālsabiedrības sadarbības partneri, darbinieki, kuri ikdienā nodrošina pakalpojuma sniegšanu visā Latvijas teritorijā; personas (ceļu satiksmes dalībnieki, autovadītāji u.c.), kas saņem LAU sniegto pakalpojumu (valsts autoceļu lietošanas kārtībā) atbilstoši normatīvam regulējumam.
Līdz ar valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumu tirgus atvēršanu ir mainīts valsts autoceļu uzturēšanas modelis, sākot no 2022. gada 1. maija valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējs tiek izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras ietvaros, nevis slēgts deleģējuma līgums ar LAU. Līdz ar to, LAU minētos pakalpojumus sniedz uz privāttiesiskā kārtībā noslēgtiem terminētiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības iegūtas atklāta konkursa rezultātā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta otrajā daļā ir noteikts, ka, veicot izvērtējumu, kas pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šī likuma 88.panta pirmajā daļā noteiktos mērķus, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem.
Konsultējoties ar biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienību, ir saņemti atzinumi par atbalstu valsts līdzdalības saglabāšanai LAU.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) ir paudusi viedokli, ka publiskā pārvalde var iesaistīties komercdarbībā, ja tā izpilda vismaz vienu no diviem kritērijiem: 1) publiskas pārvaldes kapitālsabiedrība apsaimnieko valsts interesēm nozīmīgus stratēģiskos aktīvus, nodrošinot to vērtības pieaugumu un tautsaimniecības izaugsmi, vienlaikus nesot atbildību sabiedrības priekšā par to izmantošanu, un/vai 2) iesaistoties komercdarbībā tiek novērstas brīvā tirgus nepilnības. Līdz ar to, LTRK aicina, lemjot par līdzdalības saglabāšanu, ņemt vērā minētos priekšnoteikumus publiskas personas dalībai komercdarbībā. Tāpat LTRK aicina LAU regulāri vērsties pie privātā sektora pārstāvjiem, lai pārliecinātos par to interesi un iespējām nodrošināt kādu no kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojuma daļu vai iesaistīšanos to nodrošināšanā.
Pieaicinot zvērinātu advokātu biroju KPMG LAW ZAB SIA, ir veikts izvērtējums par publiskas personas padziļinātu līdzdalību valsts kapitālsabiedrībā – valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs” (turpmāk - izvērtējums) atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmajā daļā un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktajām prasībām. Izvērtējumā iekļauts LAU sniegto pakalpojumu juridiskais, ekonomiskais un ietekmes uz konkurenci izvērtējums (skatīt pielikumā pievienotajā izvērtējumā).
Satiksmes ministrijas ieskatā valsts līdzdalība LAU ir saglabājama, līdz tiks iegūta pārliecība, ka ceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgus dalībnieki nodrošinās atbilstoša līmeņa pakalpojumus autoceļu uzturēšanas jomā. Līdzdalība kapitālsabiedrībā jāpārvērtē, analizējot līdzdalības saglabāšanas, izbeigšanas vai samazināšanas iespējamos scenārijus, atbilstoši situācijai tirgū vai citiem aspektiem.
Vienlaikus Satiksmes ministrija norāda, ka jāapsver rīcības scenāriji, atkarībā no iespējamās LAU iesaistes pakāpes valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū, paredzot, ka nākamajā iepirkumā:
1) tirgū neienāk neviens privātā sektora pakalpojumu sniedzējs vai minimāli līdz 5 %;
2) privātais sektors uzņemas nebūtisku daļu no tirgus līdz 25 %;
3) privātais sektors uzņemas būtisku daļu no tirgus līdz 50 %;
4) privātais sektors pārņem tirgu 75 % un vairāk.
Atbilstoši LAU iesaistes scenārijiem var apsvērt iespējamos līdzdalības samazināšanas vai izbeigšanas scenārijus, kas ietver kapitāldaļu atsavināšanas procesus vai LAU akciju kotēšanu regulētajā tirgū kontekstā ar Ministru kabineta 2023. gada 16. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.2,6 27.§) "Informatīvais ziņojums “Par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību”", līdzdalība kapitālsabiedrībā jāpārvērtē, analizējot līdzdalības izbeigšanas vai samazināšanas iespējamos scenārijus, ja vien nav būtiski mainījusies situācija tirgū vai citi juridiskie aspekti.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmā daļas prasībām publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja tostarp tiek novērsta tirgus nepilnība - situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā.
LAU sniegtajiem pakalpojumiem valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā ir stratēģiska nozīme valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un valsts drošībai, jo kapitālsabiedrība nodrošina autoceļu infrastruktūras saglabāšanu, nepārtrauktu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu visa gada garumā neatkarīgi no laikapstākļiem, satiksmes drošību, kā arī iedzīvotāju mobilitāti, kritiski svarīgo dienestu darbību pakalpojumu (neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, policija) un sabiedriskā transporta funkcionēšanu.
Saskaņā ar KPMG LAW ZAB SIA veikto izvērtējumu secināts, ka LAU komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam, un valsts līdzdalība valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs” ir saglabājama.
Pamatojoties uz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu, rīkojuma projektā noteikts, ka LAU vispārējais stratēģiskais mērķis ir veikt nepārtrauktus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās mobilitātes iespējas, satiksmes drošību, kritiski svarīgo dienestu darbību pakalpojumu (neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, policija) un sabiedriskā transporta funkcionēšanu u.c., kā arī nodrošināt valstij svarīgas ceļu infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu.
Valsts līdzdalība LAU ir saglabājama, līdz tiks iegūta pārliecība, ka citi ceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgus dalībnieki vēlas uzņemties un spēj izpildīt uzņemtās saistības atsevišķā vai vairākās valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu daļās, tas ir nodrošināt atbilstoša līmeņa pakalpojumus autoceļu uzturēšanas jomā.
Līdzdalība kapitālsabiedrībā jāpārvērtē atkarībā no iespējamās LAU iesaistes pakāpes valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū nākamajā iepirkumā, analizējot līdzdalības saglabāšanas, izbeigšanas vai samazināšanas iespējamos scenārijus, atbilstoši situācijai tirgū vai citiem aspektiem.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija ierosina saglabāt valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs”.
LAU sniegtajiem pakalpojumiem valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā ir stratēģiska nozīme valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un valsts drošībai, jo kapitālsabiedrība nodrošina autoceļu infrastruktūras saglabāšanu, nepārtrauktu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu visa gada garumā neatkarīgi no laikapstākļiem, satiksmes drošību, kā arī iedzīvotāju mobilitāti, kritiski svarīgo dienestu darbību pakalpojumu (neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, policija) un sabiedriskā transporta funkcionēšanu.
Saskaņā ar KPMG LAW ZAB SIA veikto izvērtējumu secināts, ka LAU komercdarbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam, un valsts līdzdalība valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs” ir saglabājama.
Pamatojoties uz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu, rīkojuma projektā noteikts, ka LAU vispārējais stratēģiskais mērķis ir veikt nepārtrauktus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās mobilitātes iespējas, satiksmes drošību, kritiski svarīgo dienestu darbību pakalpojumu (neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, policija) un sabiedriskā transporta funkcionēšanu u.c., kā arī nodrošināt valstij svarīgas ceļu infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu.
Valsts līdzdalība LAU ir saglabājama, līdz tiks iegūta pārliecība, ka citi ceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgus dalībnieki vēlas uzņemties un spēj izpildīt uzņemtās saistības atsevišķā vai vairākās valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu daļās, tas ir nodrošināt atbilstoša līmeņa pakalpojumus autoceļu uzturēšanas jomā.
Līdzdalība kapitālsabiedrībā jāpārvērtē atkarībā no iespējamās LAU iesaistes pakāpes valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgū nākamajā iepirkumā, analizējot līdzdalības saglabāšanas, izbeigšanas vai samazināšanas iespējamos scenārijus, atbilstoši situācijai tirgū vai citiem aspektiem.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija ierosina saglabāt valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā “Latvijas autoceļu uzturētājs”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs", Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Ceļu darbinieku arodbiedrībaCits
Konkurences padome6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/a8b9f4fc-a856-4813-b1fc-6620c16ac321
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Publiskas personas līdzdalības izvērtējums valsts kapitālsabiedrībā.
