Anotācija (ex-ante)

Problēmas
1. Energoauditu ieteikumu īstenošana un divdesmit procentu emisijas kvotu samazinājums. 
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - direktīva Nr. 2003/87/EK) 10.a panta 1. punkta trešo daļu un regulas Nr. 2019/331 22.a pantu, bezmaksas emisijas kvotu apjoms ES ETS iekārtām tiek samazināts par divdesmit procentiem, ja to operatori nav īstenojuši noteiktus energoefektivitātes ieteikumus, kas izriet no to veiktajiem energoauditu rezultātiem vai energopārvaldības sistēmām saskaņā ar Eiropas Savienības Energoefektivitātes direktīvas prasībām (Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīva(ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija)). Šo jauno nosacījumu izvērtē reizi piecos gados, dalībvalstīm sagatavojot iekārtu sarakstus bezmaksas kvotu piešķiršanai. Pašreizējā nacionālajā regulējumā nav minēta kārtība, kādā operators iesniedz informāciju par energoefektivitātes ieteikumu īstenošanu un kā dienests izvērtē divdesmit procentu emisijas kvotu samazinājuma piemērošanu vai nepiemērošanu.  Šāda informācija dienestam jāizvērtē ik pa pieciem gadiem, izvērtējot bāzlīnijas ziņojumus iekārtu saraksta izstrādes procesā. Pirmo reizi šāds nosacījums tiek piemērots 2026. - 2030. gada posmam. Tāpat šobrīd nacionālajos tiesību aktos nav paredzēta kārtība kādā tiek atcelts minētais divdesmit procentu samazinājums, ja operators dienestam pierāda, ka energoefektivitātes nosacījums ir izpildīts.
2. Klimatneitralitātes plāni (KNP) un emisijas kvotu samazinājums vai palielinājums.
Atbilstoši regulas Nr. 2019/331 prasībām, KNP operatoram jāistrādā šādos gadījumos: 
1) Direktīva Nr. 2023/959 paredz, ka iekārtām, kurām ir produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas (tas ir iekārtas, kurām ir kaut viena regulas Nr. 2019/331 1. panta otrajā apakšpunktā minētās līmeņatzīmes apakšiekārta) un kuru siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis 2016. un 2017. gadā pārsniedza 80. procentili attiecīgā produkta līmeņatzīmju emisiju līmeņu sadalījumā ES ETS, pilnai bezmaksas emisijas kvotu iedalei posmā 2026. – 2030. gadā ir jāizstrādā un jāīsteno KNP, kuru mērķis ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Ja KNP nav bijis iesniegts līdz 2024. gada 31. maijam vai nav sagatavots atbilstoši  Eiropas Komisijas 2023. gada 31. oktobra  Īstenošanas regulā (ES) 2023/2441, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK piemērojama attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu iedalei nepieciešamo klimatneitralitātes plānu saturu un formātu (turpmāk - regula Nr. 2023/2441) noteiktajām prasībām, operatoram tiek piemērots divdesmit procentu bezmaksas emisijas kvotu samazinājums.
2) ja Latvijas centralizētās siltumapgādes iekārtas operators izpilda regulā Nr. 2019/331 minētās prasības par KNP iesniegšanu un tā mērķa sasniegšanu, bezmaksas emisijas kvotu apjomu iekārtai palielina par 30 procentiem saskaņā ar regulas Nr. 2019/331 22.b panta 3. punktu.
Latvijā līdz šim nav noteiktas nacionālas procedūras KNP iesniegšanai, satura izvērtēšanai, tai skaitā ES ETS monitoringa un ziņošanas tvērumam atbilstoša klimatneitralitātes ziņojumu sagatavošanai, iesniegšanai un verificēšanai, kas operatoram, kuram ir aktuāls KNP, jāiesniedz ik pa pieciem gadiem, sākot ar 2026. - 2030. gada posmu, lai apliecinātu KNP mērķu sasniegšanu.  
3. Kvotu sadales atbilstība faktiskajam darbības līmenim
Lai nodrošinātu kvotu sadales atbilstību faktiskajam vai paredzamajam darbības līmenim, Eiropas Savienības tiesību akti (regula Nr. 2019/1842) nosaka, ka bezmaksas emisijas kvotu iedale jāpielāgo, ja apakšiekārtas vidējais vai vidējais paredzamais darbības līmenis mainās par vairāk nekā 15 procentiem salīdzinājumā ar vēsturisko darbības līmeni, un šādu pielāgojumu drīkst veikt tikai, ja pielāgojamais daudzums sasniedz noteiktu minimālo slieksni (300 kvotas). Esošais regulējums Latvijā nav pilnībā pielāgots jaunajam 10 gadu ES ETS perioda otrajam piecu gadu posmam (2026. - 2030. gadam) un atjaunotajam 15 procentu / 300 kvotu slieksnim, kā arī nepietiekami precizēja sasaisti ar dienesta apstiprinātiem darbības līmeņa ziņojumiem.
4. Finanšu līdzekļu, kas gūti no bezmaksas emisijas kvotu pārdošanas, tikai emisiju samazināšanas pasākumiem, uzraudzība
Likumā "Par piesārņojumu" ar grozījumiem (32.²⁸ pants) ir noteikts pienākums operatoriem izmantot finanšu līdzekļus, kas gūti no bezmaksas emisijas kvotu pārdošanas, tikai emisiju samazināšanas pasākumiem. Tomēr līdz šim Latvijā nebija izstrādāta detalizēta aprēķina metodika, kā:
- noteikt, cik liela daļa finanšu līdzekļu ir gūta no bezmaksas emisijas kvotu darījumiem;
- identificēt, cik liela šo līdzekļu daļa faktiski ir izmantota emisiju samazināšanas pasākumiem;
- noteikt, cik liela daļa līdzekļu ir neizmantota, t. i., kas neatbilst likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

Risinājumi

Lai risinātu ar energoauditu ieteikumu īstenošanu un divdesmit procentu samazinājumu saistīto  regulējuma trūkumu, noteikumu projekta 10. un 11. punkts nosaka operatora pienākumu, sagatavojot un iesniedzot informāciju iekārtu saraksta izstrādei, papildus iesniegt dienestā informāciju par energoefektivitātes paaugstināšanas ieteikumu īstenošanu, ja operatoram ir pienākums veikt uzņēmuma energoauditu vai ieviest energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu.
Noteikumu projekta 10. punkts nosaka informācijas iesniegšanas pienākumu un 11. punkts konkretizē, ka, ja audita ziņojumā vai sertificētajās sistēmās ietvertie ieteikumi attiecīgajā bāzlīnijas periodā nav īstenoti, operatoram bezmaksas kvotu apjomu samazina par divdesmit procentiem, izņemot gadījumus, kad izpildās regulas Nr. 2019/331 22.a panta 1. punktā minētie nosacījumi.
Tādējādi noteikumu projekts nodrošina nacionālu mehānismu, kā dienests pārbauda energoauditu ieteikumu īstenošanu un piemēro vai nepiemēro divdesmit procentu samazinājumu. Šāda informācija dienestam jāizvērtē ik pa pieciem gadiem, vienlaicīgi ar operatoru iesniegtā bāzlīnijas ziņojuma izvērtēšanu.

Noteikumu projekta 10. punkts paredz tikai papildu informācijas iesniegšanu dienestā, lai nodrošinātu regulas Nr. 2019/331 22.a panta piemērošanu attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu apjomu. 10. punktā minētais pienākums veikt pirmo vai kārtējo uzņēmuma energoauditu vai ieviest sertificētu vai pārsertificētu energopārvaldības sistēmu, vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu neizriet no noteikumu projekta, bet ir noteikts Energoefektivitātes likuma 10. un 12. pantā. Vienlaikus anotācijā tiks norādīts, ka uzņēmumu energoaudita veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumi Nr. 487 "Uzņēmumu energoaudita noteikumi", savukārt ziņošanas kārtību par energoauditu, energopārvaldības sistēmu un papildinātu vides pārvaldības sistēmu ieviešanu un pārsertificēšanu nosaka Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi".

Lai noteiktu kārtību saistībā ar KNP un ar to sasitītā divdesmit procentu emisijas kvotu samazinājuma piemērošanu rūpniecības iekārtām ar produkta līmeņatzīmi vai 30 procentu papildu emisijas kvotu piešķiršanu centralizētās siltumapgādes iekārtām, noteikumu projekta 12. – 14. un 31. – 34. punkts ievieš KNP iesniegšanas, satura un pārbaudes kārtību atbilstoši regulas Nr. 2023/2441 prasībām un regulas Nr. 2019/331 22.b pantam.
Noteikumu projekta 12. punkts nosaka, ka iekārtām ar produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām un emisiju līmeni virs 80. percentilām, kurām nav izstrādāts KNP, piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjomu samazina par divdesmit procentiem, ja nav izpildīti regulas Nr. 2019/331 22.b panta nosacījumi. 
Noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka centralizētās siltumapgādes iekārtai bezmaksas emisijas kvotu apjomu palielina par 30 procentiem, ja operators līdz 2024. gada 31. maijam iesniedz KNP un ir izpildītas regulas Nr. 2019/331 22.b panta 3. punkta prasības.
Likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 3. punktā paredzēto pilnvarojumu īsteno noteikumu projekta 12. – 14. punkts, kas nosaka gadījumus, kad operatoram ir pienākums iesniegt klimatneitralitātes plānu, kā arī prasības tā saturam un pārbaudei.
Savukārt noteikumu projekta 33. un 34. punktā minētais klimatneitralitātes ziņojums un tā iesniegšana tieši izriet no Komisijas 2019. gada 31. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1842 3.b panta, kas ir tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts. Minētie projekta punkti nosaka nacionālo procesuālo kārtību, kādā regulā Nr. 2019/1842 paredzētais klimatneitralitātes ziņojums tiek iesniegts kompetentajai iestādei (Valsts vides dienestam) un izmantots lēmuma pieņemšanai par bezmaksas emisijas kvotu iedali, papildu iedali, pārtraukšanu vai atgriešanu. Tādējādi šīs normas ir skatāmas kopsakarā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 5. punktu par bezmaksas emisijas kvotu apjoma aprēķināšanu, piešķiršanu un atpakaļnodošanu. Ar to tiek nodrošināts, ka KNP prasības tiek pilnībā ieviestas nacionālajā regulējumā, tostarp divdesmit procentu samazinājuma piemērošana/nepiemērošana produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām un 30 procentu papildu emisijas kvotu iedales nosacījumi centralizētās siltumapgādes apakašiekārtām.
Klimatneitralitātes plāns ir vajadzīgs iekārtām, par kurām tiek lūgta papildu bezmaksas kvotu iedale, vienlaikus plānā ietvertie pasākumi un investīcijas saskaņā ar direktīvu var būt formulēti iekārtu vai uzņēmumu līmenī. Ja plāns tiek iesniegts uzņēmumam kopumā, tajā jābūt nepārprotami identificējamai informācijai par katru attiecīgo iekārtu, lai ministrija varētu izvērtēt atbilstību un pieņemt lēmumu tieši par konkrēto iekārtu.

Lai Latvijas centralizētās siltumapgādes iekārtas kvalificētos papildus 30 procentu bezmaksas emisijas kvotu iedalei, ir jāizpilda visi regulas Nr. 2019/331 22.b panta 3. punkta apakšpunktos minētie nosacījumi, tostarp nosacījumi, kas attiecas gan uz sasniedzamajiem emisiju samazinājumiem (b) kritērijs), gan uz veicamajām investīcijām (c) kritērijs). Tomēr attiecībā uz šiem nosacījumiem ir noteikti atšķirīgi termiņi:
- investīciju apmēram jāatbilst nosacīti piešķirto bezmaksas emisijas kvotu vērtībai laikposmam no 2026. līdz 2030. gadam;
- būtiskie emisiju samazinājumi, kas panākti ar šīm investīcijām, ir jāsasniedz pirms 2030. gada (t. i., vēlākais līdz 2029. gada beigām);
- investīciju veikšanas termiņš nav tieši noteikts, tomēr investīcijas ir jāīsteno atbilstoši klimatneitralitātes plānā noteiktajiem starpposma mērķiem un atskaites punktiem, lai par laika posmu līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam līdz katra nākamā piecu gadu perioda 31. decembrim varētu novērtēt progresu  klimatneitralitātes sasniegšanai.
 Plašāki skaidrojumi par KNP un KNZ saturu attrodami Eiropas komisijas izdotajās vadlīnijās Nr. 11, "Guidance on Climate-neutrality plans as a condition to free allocation" (šobrīd jaunākā vadlīniju versija izdota 2026. gada 19. janvārī).

Lai nodrošinātu nacionālo noteikumu saskaņošanu ar izmaiņām Eiropas Savienības regulējumā saistībā ar emisijas kvotu sadales pielāgošana darbības līmeņa izmaiņām (15 procenti un 300 kvotas), noteikumu projekta VI. nodaļa (35. – 41. punkts) un 44. – 45. punkts ievieš vienotu procedūru, kā tiek veikta emisijas kvotu daudzuma pielāgošana esošām iekārtām, ja to vidējais vai vidējais paredzamais darbības līmenis ir mainījies, pamatojoties uz dienesta apstiprinātiem darbības līmeņa ziņojumiem un regulā Nr. 2019/1842 noteikto:
- Noteikumu projekta 35. punkts definē, ka ikgadējo emisijas kvotu daudzumu var grozīt, ja mainās apakšiekārtu vidējais vai paredzamais darbības līmenis (regulas Nr. 2019/1842 2. panta izpratnē) vai citi regulas Nr. 2019/331 16., 19. – 21. pantā minētie parametri;
- Noteikumu projekta 36. – 37. punkts paredz, ka pēc dienesta lēmuma par darbības līmeņa ziņojuma apstiprināšanu ministrija veic kvotu pielāgošanu, proporcionāli izmaiņu procentuālajam apjomam salīdzinājumā ar vēsturisko darbības līmeni;
- Noteikumu projekta 38. un 39. punkts nosaka, ka emisijas kvotu pielāgošanu veic, ja apakšiekārtas vidējais vai vidējais paredzamais darbības līmenis ir mainījies par vairāk nekā 15 procentiem (un turpmāk arī salīdzinājumā ar iepriekš jau pielāgoto līmeni);
- Noteikumu projekta 40. punkts paredz, ka pielāgojumu veic tikai tad, ja pielāgojamais kvotu daudzums ir vismaz 300 emisijas kvotas;
- Noteikumu projekta 41. punkts papildus nosaka, kādā gadījumā operators emisijas sadala pa produktiem saskaņā ar regulas Nr. 2019/331 I un VII pielikumu, un šo sadalījumu ietver monitoringa metodikas plānā, kuru apstiprina dienests (savienojums ar 9. punktu);
- Noteikumu projekta 44. un 45. punkts precizē, ka pielāgojumu piemēro, pamatojoties uz darbības līmeņa ziņojumiem un citiem datiem, kā arī nosaka, no kura gada jaunajām iekārtām var piemērot pielāgojumus.
Līdz ar to noteikumu projekts nodrošina, ka emisijas kvotu sadale atspoguļo reālo iekārtas darbības līmeni, ievērojot Eiropas Savienības prasības par 15 procentu izmaiņu robežvērtību un 300 kvotu slieksni, un skaidri sasaista emisijas kvotu pielāgošanu ar dienesta apstiprinātiem darbības līmeņa ziņojumiem.

Noteikumu projektā ir IX. nodaļa, kas pirmo reizi nosaka pilnu nacionālo kārtību finanšu līdzekļu, kas gūti no darījumiem ar tam piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, uzraudzībai un un aprēķinam, nosakot:
- Noteikumu projekta 1. pielikuma metodiku finanšu līdzekļu aprēķinam (noteikumu projekta 57. punkts),
- ministrijas pienākumu identificēt neizmantoto daļu (noteikumu projekta 58. punkts),
- turpmāko ministrijas rīcību, ja tiek konstatēti neatbilstoši izmantoti finanšu līdzekļi (noteikumu projekta 59. punkts).
Šis regulējums ir jauns un būtiski stiprina ES ETS sistēmas integritāti un caurskatāmību Latvijā.
Noteikumu projektā iekļautais pielikums, kas nosaka finanšu līdzekļu, kas gūti no darījumiem ar bezmaksas emisijas kvotām, aprēķināšanas kārtību, ir sagatavots, pamatojoties uz 2025. gadā izstrādāto “Metodiku par no bezmaksas emisijas kvotu pārdošanas iegūto un neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķina veikšanu, lai nodrošinātu vienotu pieeju likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sestās daļas piemērošanas gadījumos”.
Metodikas izmantošana nodrošina vienotu, pārskatāmu un praksē piemērojamu pieeju neizmantoto vai neatbilstoši izmantoto finanšu līdzekļu aprēķināšanai, kā arī veicina vienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem. Pielikumā noteiktā kārtība detalizē likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sestajā daļā paredzēto finanšu līdzekļu atmaksas mehānismu, nosakot atmaksājamās pamatsummas, korekcijas summas un kopējā atmaksājamā apmēra aprēķinu.
Korekcijas summas aprēķinā piemēroti likumiskie procenti, kas noteikti Civillikuma 1765. pantā, nodrošinot samērīgu un tiesiski noteiktu finanšu korekciju par laikposmu līdz lēmuma par finanšu līdzekļu atmaksu pieņemšanai.  Ja ministrija pieņem lēmumu saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta sesto daļu par līdzekļu atgriešanu, tā par šo lēmumu informē Valsts kasi.

Ar šo noteikumu pieņemšanu, spēku zaudē Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 449 "Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem".

Par noteikumu projektā ietverto deleģējumu īstenojumu
Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotajai daļai, 32.²⁶ panta trešajai daļai, 32.²⁸ panta astotajai daļai un 32.²⁹ panta trešajai daļai noteikumu projektā ir konkretizēta kārtība bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai, to apjoma grozīšanai, ar to saistītajai informācijas apritei, kā arī atsevišķām darbībām emisijas vienību reģistrā.

Projekta 1.1. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 1. punktu par kārtību, kādā operatori sagatavo un iesniedz informāciju iekārtu saraksta izstrādei. Šis pilnvarojums projektā konkretizēts galvenokārt 5. punktā, kas nosaka iekārtas iedalīšanu apakšiekārtās, 9. punktā, kas paredz monitoringa metodikas plāna apstiprināšanu, kā arī kopsakarā ar 10. – 15. punktu, kas nosaka, kāda informācija ņemama vērā, aprēķinot operatoram piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjomu.

Projekta 1.2. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 2. punktu par kārtību, kādā operatori, kuriem ir pienākums veikt uzņēmuma energoauditu vai ieviest energopārvaldības vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu, iesniedz informāciju par energoefektivitātes paaugstināšanas ieteikumu īstenošanu. Tas konkretizēts 10. punktā, kas nosaka attiecīgās informācijas iesniegšanu dienestā, 11. punktā, kas paredz sekas bezmaksas emisijas kvotu apjoma samazinājuma veidā, kā arī 30. – 31. punktā, kas nosaka samazinātā apjoma atgūšanas mehānismu, ja ieteikumu īstenošana notikusi pēc iekārtu saraksta apstiprināšanas.

Projekta 1.3. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 3. punktu par kārtību, kādā operatori iesniedz klimatneitralitātes plānu iekārtas darbībām. Likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 3. punktā paredzēto pilnvarojumu īsteno noteikumu projekta 12. – 14. punkts, kas nosaka gadījumus, kad operatoram ir pienākums iesniegt klimatneitralitātes plānu, kā arī ar tā iesniegšanu saistīto procesuālo kārtību, tostarp iesniegtā plāna atbilstības izvērtēšanu atbilstoši tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Klimatneitralitātes plāna saturs un formāts izriet no tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, un projekts tikai atsaucas uz šo prasību piemērošanu nacionālajā procedūrā. Attiecīgi projekta 14. punktā ietvertās normas ir saprotamas kā ar iesniegšanas kārtību cieši saistīta procesuālā regulējuma daļa, kas nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu konstatēt, vai operators ir iesniedzis tādu klimatneitralitātes plānu, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām. Projekta 33. – 34. punkti nosaka klimatneitralitātes ziņojuma iesniegšanu un uz tā pamata pieņemamu lēmumu par papildu kvotu iedali, pārtraukšanu vai atgriešanu.

Projekta 1.4. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 4. punktu par kārtību, kādā sadalāmas bezmaksas emisijas kvotas nozarēs un apakšnozarēs, ciktāl tās aptver oglekļa ievedkorekcijas mehānisms. Tas konkretizēts 6.–8. punktā, kas nosaka, ka attiecīgajām apakšiekārtām kvotas nepiešķir vai tās piešķir samazinātā apmērā, piemērojot oglekļa ievedkorekcijas mehānisma koeficientu, kā arī paredz šīs sadales pielāgošanu.

Projekta 1.5. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 5. punktu par kārtību, kādā izstrādājams iekārtu saraksts, aprēķināms operatoram piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjoms, kā arī nodrošināma šo kvotu piešķiršana un atpakaļnodošana. Pilnvarojums īstenots galvenokārt III – VIII nodaļā, proti, 5. – 17. punktā par aprēķina pamatiem un nosacījumiem, 18. – 29. punktā par bezmaksas kvotu sadali jaunām un esošām iekārtām, 30. – 34. punktā par samazinājuma atgūšanu, papildu kvotu iedali un atjaunošanu, 35. – 45. punktā par piešķirtā kvotu apjoma pielāgošanu darbības līmeņa izmaiņu dēļ, kā arī 46. – 56. punktā par lēmumu pieņemšanu, sadales uzraudzību un nepamatoti piešķirto kvotu atgriešanu jauno iekārtu rezerves kontā. Papildus skaidrojam, ka projekta 18. punkts kopumā attiecas uz jaunas iekārtas tvērumu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanas kontekstā, tomēr projekta 18.4. apakšpunktā ietvertais formulējums par apakšiekārtas darbības atsākšanu pārsniedz Direktīvas 2003/87/EK 3. panta “h” apakšpunkta definīcijas kodolu. Minētā definīcija pēc būtības ir pārņemta projekta 18.1. – 18.3. punktā kopsakarā ar 19. – 23. punktu, jo projekts nosaka, ka jauna iekārta nav iekļauta iekārtu sarakstā, tā veic likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I. sadaļā minētās darbības, un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja tās operatoram pirmo reizi ir izsniegta attiecīgajam piecu gadu periodam noteiktajā laika posmā. Savukārt 18.4. apakšpunkts ir ar šīs definīcijas praktisko piemērošanu saistīts papildu precizējums.

Projekta 1.6. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 7. punktā paredzēto pilnvarojumu attiecībā uz ES ETS iekārtu saraksta apstiprināšanas kārtību. Šis deleģējums projektā īstenots galvenokārt 5. punktā un II nodaļas 2. – 4. punktā, kas nosaka informācijas sagatavošanu iekārtu saraksta izstrādei, lēmuma projekta sagatavošanu, publicēšanu, sabiedrības priekšlikumu izvērtēšanu un galīgā lēmuma pieņemšanu pēc Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas.
ES ETS ceturtais periods aptver 2021. – 2030. gadu, savukārt bezmaksas emisijas kvotu iedales vajadzībām tas ir organizēts piecu gadu ciklos. Desmit gadu periods (2021.–2030.) izriet no ES ETS ceturtā perioda regulējuma, savukārt piecu gadu cikli izriet no Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punkta otrās rindkopas un regulas Nr. 2019/331 2. panta 15. punkta. Nacionālajā līmenī šie ETS periodi ir pārņemti likuma "Par piesārņojumu" 32.18 panta ceturtajā daļā. Noteikumu projektā šis "10 gadu perioda piecu gadu cikls" tiek apzīmēts kā iedales periods.

Projekta 1.7. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 8. punktu par kārtību, kādā Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma atcelšanu, pielāgojot kvotu daudzumu atbilstoši operatora iesniegtajā pēdējā darbības līmeņa ziņojumā norādītajam, un par iekārtas izslēgšanu no ES ETS. Šis pilnvarojums atspoguļots 17. punktā, kas nosaka gadījumus, kad iekārta uzskatāma par darbību pārtraukušu, kā arī 42. – 43. punktā, kas paredz iekārtas darbības izbeigšanas datuma noteikšanu un kvotu nepiešķiršanu atlikušajā kalendārajā gadā un turpmāk.

Projekta 1.8. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 9. punktā paredzēto pilnvarojumu attiecībā uz informācijas apmaiņu ES ETS ietvaros, tai skaitā informācijas iesniegšanu Eiropas Komisijai un lēmumu pieņemšanu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai grozīšanu. Šis deleģējums projektā īstenots galvenokārt 46., 47., 49., 50. un 52. punktā, kas nosaka kompetento iestāžu darbības, izvērtējot operatoru iesniegto informāciju, sagatavojot un iesniedzot informāciju Eiropas Komisijai, kā arī pieņemot, publicējot un paziņojot lēmumu.

Projekta 1.9. apakšpunkts īsteno likuma “Par piesārņojumu” 32.²⁶ panta trešās daļas 1. punktu par kārtību, kādā jaunas iekārtas operators sagatavo un iesniedz iesniegumu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai. Šis pilnvarojums projektā atspoguļots IV nodaļā, īpaši 18. – 23. punktā, kas nosaka, kas ir jauna iekārta, kā nosakāms tai piešķiramais sākotnējais un galīgais kvotu daudzums un ka kvotas piešķir no jauno iekārtu rezerves, kā arī 46. – 50. punktā, kas nosaka lēmuma projekta sagatavošanu, datu iesniegšanu Eiropas Komisijai, tai skaitā lēmuma pieņemšanu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu jaunai iekārtai.

Projekta 1.10. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu"32.²⁶ panta trešās daļas 2. punktu par nosacījumiem operatoram piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjoma grozīšanai un lēmumu pieņemšanai. Tas konkretizēts 30. – 34. punktā attiecībā uz samazinājuma atgūšanu, sākotnējā apjoma atjaunošanu un papildu kvotu iedali, kā arī 35. – 56. punktā, kas nosaka bezmaksas kvotu daudzuma pielāgošanu pēc darbības līmeņa izmaiņām, ministrijas un dienesta darbības, lēmuma pieņemšanu un nepamatoti piešķirto kvotu atgriešanu.

Projekta 1.11. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁸ panta astoto daļu par kārtību, kādā veicams neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķins. Tas atspoguļots 57. – 58. punktā, kas nosaka, ka aprēķins veicams saskaņā ar projekta pielikumā ietverto metodiku un uzskaita aprēķinā ņemamos elementus, kā arī projekta pielikumā, kur detalizēti noteikta pamatsummas, korekcijas summas un kopējā atmaksājamā apmēra aprēķina kārtība.

Projekta 1.12. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁹ panta trešās daļas 1. punktu par kārtību, kādā veic darbības emisijas vienību reģistrā. Projektā šis pilnvarojums atspoguļots 53. – 56. punktā, ciktāl tas attiecas uz bezmaksas emisijas kvotu sadales apturēšanu, atzīmju izdarīšanu kvotu sadales tabulā un operatoram vai centram veicamo pārskaitījumu uz jauno iekārtu rezerves kontu. Vienlaikus norādāms, ka likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁹ panta trešās daļas deleģējums kopumā ir plašāks un sistemātiski tiek pārņemts arī noteikumos "Noteikumi par darbībām emisijas vienību reģistrā", kas šobrīd ir izstrādē.

Projekta 1.13. apakšpunkts īsteno likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁹ panta trešās daļas 2. punktu par pārraudzību darbībām emisijas vienību reģistrā un sadarbību ar citām iestādēm uzraudzības un kontroles nodrošināšanai. Projektā tas atspoguļots 53. – 56. punktā, ciktāl ministrija informē centru par sadales apturēšanu, centrs izdara atzīmi sadales tabulā, kā arī tiek nodrošināta nepamatoti piešķirto kvotu atgriešana. Arī šajā daļā jāņem vērā, ka pilnvarojums kopumā ir plašāks un sistemātiski īstenojams arī noteikumos "Noteikumi par darbībām emisijas vienību reģistrā".

Papildus skaidrojumi
1) 1) Attiecībā uz likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 9. punktu, kas cita starpā nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti iesniegumi bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai:  šis deleģējums nav saprotams kā kārtība, kādā operatori iesniedz ziņojumus Valsts vides dienestam, bet kā Latvijas ES ETS kompetentās iestādes (VVD un KEM) izvērtē operatoru iesniegto informāciju, nodrošina informācijas apriti, saskaņošanu ar Eiropas Komisiju un nonāk pie lēmuma par iekārtu saraksta izveidi, apstiprināšanu un bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu.
Likuma “Par piesārņojumu” 32.²⁴ panta astotās daļas 7. punktā paredzēto pilnvarojumu attiecībā uz ES ETS iekārtu saraksta apstiprināšanas kārtību projektā izpilda galvenokārt II nodaļas 2. – 4. punkts, kas nosaka ministrijas rīcību pēc Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas, proti, lēmuma projekta sagatavošanu, publicēšanu, sabiedrības priekšlikumu izvērtēšanu un galīgā lēmuma pieņemšanu.
Likuma “Par piesārņojumu” 32.²⁴ panta astotās daļas 9. punktā paredzēto pilnvarojumu attiecībā uz informācijas apmaiņu ES ETS ietvaros projektā izpilda galvenokārt 46., 47., 49., 50. un 52. punkts, kas nosaka Latvijas ETS kompetento iestāžu darbības, izvērtējot operatoru iesniegto informāciju, sagatavojot un iesniedzot informāciju Eiropas Komisijai ( t.i. pašu ziņojumu iesniegšana un pēc pieprasījuma  - papildus informācija, ja tāda tiek pieprasīta no Eiropas Komisijas puses), pieņemot lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai grozīšanu, kā arī to publicējot un paziņojot adresātam.
2) Attiecībā uz projekta 9. punktu: šis punkts izpilda noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā ietverto deleģējumu, kas izriet no likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 1. punkta, kā arī ir skatāms kopsakarā ar projekta 1.5. apakšpunktu, kas izriet no šā paša panta astotās daļas 5. punkta. Monitoringa metodikas plāna apstiprināšana ir priekšnoteikums tam, lai operators vispār varētu sagatavot un iesniegt iekārtu saraksta izstrādei nepieciešamo informāciju un lai vēlāk varētu aprēķināt operatoram piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjomu. Tādēļ projekta 9. punkts konkretizē informācijas sagatavošanas un apstiprināšanas mehānismu, kas nepieciešams bezmaksas kvotu piešķiršanas procedūrai.
3) Attiecībā uz projekta VIII nodaļā ietvertajām normām:  normas neizpilda vienu vienotu pilnvarojumu, bet aptver divus atšķirīgus deleģējuma blokus, kas noteikumu projekta 1. punktā jau ir atsevišķi nodalīti.
Pirmkārt, projekta 53. un 55. punkts pēc būtības ir saistīti ar noteikumu projekta 1.5. un 1.10. apakšpunktu, proti, tie izpilda likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁴ panta astotās daļas 5. punktu un 32.²⁶ panta trešās daļas 2. punktu, ciktāl tie regulē lēmuma pieņemšanu par piešķirto bezmaksas emisijas kvotu apjoma grozīšanu, sadales apturēšanu un nepamatoti piešķirto kvotu atgriešanu jauno iekārtu rezerves kontā.
Otrkārt, projekta 54. un 56. punkts ir saistīti ar noteikumu projekta 1.12. un 1.13. apakšpunktu, proti, tie attiecas uz likuma “Par piesārņojumu” 32.²⁹ panta trešās daļas 1. un 2. punktu, ciktāl tiek konkretizētas atsevišķas darbības emisijas vienību reģistrā un sadarbība ar centru šo darbību izpildei. Attiecīgi VIII nodaļas normas uztveramas kā normu kopums, kur viena daļa attiecas uz kvotu apjoma grozīšanas lēmumiem, bet otra daļa — uz konkrētu reģistra darbību tehnisko izpildi. Vienlaikus norādāms, ka projekta VIII nodaļā ietvertās normas ir saglabātas arī sistemātisku apsvērumu dēļ.  Šāda sadaļa vēsturiski ir bijusi noteikumos "Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem", un tā atvieglo noteikumu izpratni un praktisku piemērošanu. Tā nodrošina, ka ar bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu, sadales apturēšanu, grozīšanu, atpakaļnodošanu un ar to saistītajām darbībām emisijas vienību reģistrā saistītais regulējums operatoram un iesaistītajām iestādēm ir pieejams vienkopus. Šādi tiek veicināta regulējuma pārskatāmība, samazināts interpretācijas risks un atvieglots gan operatoru, gan kompetento iestāžu darbs, piemērojot normas praksē.
4) Projekta 56. punkts neizpilda likuma "Par piesārņojumu" 32.²⁹ panta trešās daļas 1. un 2. punktā ietverto deleģējumu izpilda ierobežotā daļā, kas saistīta ar nepieciešamu bezmaksas emisijas kvotu atpakaļnodošanas nodrošināšanu. Šī norma ir sasaistāma ar noteikumu projekta 1.12. un 1.13. apakšpunktu. Proti, 56. punkts nosaka termiņu, kādā centrs veic pārskaitījumu uz jauno iekārtu rezerves kontu, ja operators noteiktajā termiņā to nav izdarījis. Tādējādi 56. punkts konkretizē:
1. vienu konkrētu darbību emisijas vienību reģistrā — pārskaitījuma izpildi;
2. vienu konkrētu pārraudzības un sadarbības mehānismu — ministrijas, operatora un centra savstarpējo rīcību gadījumā, ja operatora pienākums nav izpildīts.
Vienlaikus šī norma neaptver visu 32.²⁹ panta trešās daļas 1. un 2. punkta regulējuma tvērumu, jo pilnā apjomā darbības emisijas vienību reģistrā, piekļuves, kontu, pilnvaroto personu, uzraudzības un kontroles kārtība ir nosakāma atsevišķajos noteikumos par darbībām emisijas vienību reģistrā. To apliecina arī likuma pārejas regulējums, kas šiem noteikumiem paredz atsevišķu izdošanu.