Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
22-TA-3813: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par investīcijas 2.1.3.1.i. projekta "VVD APUS - Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi” 13.1.2.apakšpunktu.
Projekts “VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu” (turpmāk –  Investīcijas projekts) tiek īstenots investīcijas 2.1.3.1.i. "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" nolūkā un finansējuma ietvaros (vienotās datu koplietošanas platformas attīstība, vides nozares un sociālo pakalpojumu datu pieejamības un koplietošanas nodrošināšana, kā arī priekšnosacījumu radīšana inovatīviem mobilitātes pakalpojumiem, nodrošinot tīkla kvalitātes digitālo kartējumu).
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt Valsts vides dienesta atkritumu plūsmu datu pārvaldību, to apmaiņu un sadarbspēju valsts pārvaldē, datu pieejamību, kā arī tehnisko modernizāciju, ieliekot pamatus tehnoloģiski un ekonomiski pamatotai, efektīvai, kā arī politikas plānošanas dokumenta “Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam” un citām Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbilstošai arhitektūrai, lai nodrošinātu datu apstrādi un apmaiņu ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ES normatīvo aktu izpildē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma (turpmāk – APUS) pārzinis un turētājs ir VSIA "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – LVĢMC),  savukārt tiešie lietotāji ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi (turpmāk – Operatori) un VVD vides inspektori, kuru pienākums ir veikt Operatoru darbību kontroli. 2019. gadā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas tika uzsākts darbs, lai izveidotu APUS, ar mērķi mazināt administratīvo slogu Operatoriem un nodrošinot datu koplietošanu un publicēšanu atkalizmantošanai, efektīvi izmantojot centralizēto platformu jaunākās funkcionālās iespējas.
Esošā APUS funkcionalitāte ir ļoti šaura, jo pamatā ietver tikai atkritumu pārvadājumu informācijas ievadi un uzkrāšanu. Datu kvalitātes kontroles iespējas ir ierobežotas, tāpat uzkrāto datu izmantošana citos valsts pārvaldes procesos ir sarežģīta un neefektīva. LVĢMC šobrīd ir tikai APUS pārzinis un turētājs, bet pārējās darbības veic VVD, t.i., atkritumu plūsmas uzraudzību, sistēmā ievadīto datu pareizībās pārbaudi, kontroles rezultātu salīdzināšana ar sistēmas datiem, kā arī atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta trešajai daļai VVD piemēro administratīvos sodus par atkritumu plūsmas uzskaites neveikšanu un datu neievadīšanu APUS. Lai nodrošinātu efektīvāku atkritumu plūsmas uzraudzību un mazinātu administratīvo slogu, ņemot vērā iepriekšminēto, tieši VVD, kā galvenais APUS datu lietotājs, visefektīvāk spēj veikt APUS transformāciju. Investīciju projekta ieviešana veicinās Atveseļošanas un noturības plāna apstiprināto rādītāju sasniegšanu.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
APUS lietotāju administrēšana ir laikietilpīgs process, ko patreiz manuāli veic LVĢMC un VVD lietotāji sistēmu var izmantot tikai lasīšanas režīmā. Lai veiktu ar atkritumu apsaimniekošanas kontroli saistītās darbības, lietotājiem manuāli jāpārslēdzas starp APUS un VVD informācijas sistēmu TULPE (informācijas sistēma, kur pieejama izsniegto atkritumu apsaimniekošanas atļauju nosacījumu informācija), kā arī APUS nav realizētas integrācijas ar atbilstošajām sistēmām un reģistriem, lai nodrošinātu vienotu datu ievadi standartizētiem datiem (piem. adreses, uzņēmumu dati, objekti, atļaujas), kas veido datu kopas ar dublicētiem datiem. Esošajā APUS nav realizētas automatizētas kontroles datu ievadē, kas brīdinātu lietotājus par kļūdām, kā arī nodrošinātu kļūdu analīzes veikšanu un atbilstošu pārskatu veidošanu VVD darbiniekiem. Operatoru lietotājiem nav pieejami APUS auditācijas dati, lai izsekotu ar pavadzīmēm veiktās darbības un atbildīgās personas, kas rada sarežģījumus pavadzīmes saskaņošanas procesā. Būtiska problēma, ka nav atkritumu plūsmu datu pārvaldības, kā rezultātā iesniedzamos pārskatus Operatori veido atkārtoti ievadot datus (piem. "Veidlapa Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem", kas tiek ievadīta Vienotās vides informācijas sistēmā) un APUS atkritumu aprites funkcionalitāte neatspoguļo aktuālo situāciju, ņemot vērā nestandartizēto datu ievadi pavadzīmju izveidē. VVD darbinieki visa veida APUS pārskatus veido manuāli. APUS API risinājums neatbalsta visas tīmekļa risinājumā pieejamās funkcionalitātes, tādejādi netiek nodrošināta iespēja pilnīgi automatizēt APUS veicamās darbībās. Atkritumu uzskaites žurnālu dati tiek uzturēti ārpus APUS dažādos formātos, kas ir viens no trīs datu avotiem , kas esošajā situācijā tiek izskatīti, lai VVD darbinieki veiktu manuālu analīzi par Operatora darbībām. Atkritumu aprites funkcionalitāte neatspoguļo aktuālo situāciju, ņemot vērā nestandartizēto datu ievadi pavadzīmju izveidē.
Informācijas sistēma Kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas elektroniskā sistēma (KAUPS) ir izstrādāta, bet nav vēl ieviesta produkcijas vidē. Ministru kabineta 2022.gada 22.marta sēdes protokollēmuma "Noteikumu projekts "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība"(protokols Nr. 17,  21. §) 3.punkts ietver jautājumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (Valsts vides dienestam) KAUPS uzturēšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2023.gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā. KAUPS nepieciešamo programmatūras izmaiņu pamatojumu nosaka Ministru kabineta 2022.gada 22.marta noteikumu Nr.193 „Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība” prasības.
Papildu finansējums 2023.gada budžetā informācijas sistēmas KAUPS atjaunināšanai un uzturēšanai, lai tostarp nodrošinātu KAUPS savietojamību ar Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS), netika piešķirti. VVD rosinās Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumu Nr.193 “Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība” 82. punkta (Šo noteikumu 51. punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī) grozījumus, nosakot, ka šo noteikumu 51.punkts stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī. KAUPS nav iespējams lietot, kamēr tā programmatūra nav atjaunota. KAUPS nav integrēta APUS.
Ir izstrādāta KAUPS  gan mobilā, gan web versija ar kvīšu verifikācijas mehānismu, kura tikai jāatjauno, lai būtu iespējams izmantojot SKLOIS datus, nodrošināt ostās nodoto kuģu atkritumu elektronisku uzskaiti un kontroli. Pašreiz nav nevienas esošas līdzvērtīgas valsts informācijas sistēmas, kura varētu tikt integrēta APUS, nodrošinot kuģu atkritumu plūsmas, ziņošanas un kontroles funkcijas, attiecīgi vēlāk izstrādājot KAUPS papildinājumus, tie tiks pielāgoti SKLOIS iepriekš izstrādātā tehniskā risinājuma prasībām, neprasot papildu izmaiņas SKLOIS pusē.
 
Risinājuma apraksts
Tehnoloģisko risinājumu paredzēts izvietot VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – LVRTC) infrastruktūrā, kā arī izmantot Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk – VRAA) nodrošinātos koplietošanas pakalpojumus (VISS servisus). APUS tehnoloģiskā arhitektūra un tehniskā specifikācija paredz efektīvas, koplietojamas, modulāras un sadarbspējīgas sistēmas izstrādi, ievērojot “API-first” principu. API atbalstīs APUS veicamo procesu izpildi gan portāla, gan API risinājumā. APUS arhitektūra paredz VISS nodrošināto koplietošanas pakalpojumu izmantošanu. Sasaistes ar ārējām sistēmām paredzēts nodrošināt integrāciju slāņa līmenī. Dati būs pieejami sistēmas lietotāja saskarnē (APUS portālā), kā arī būs pieejami, izmantojot, sistēmas saskarni (API), kurā datu pieprasījumos tiks izmantota datu agregatora risinājumu (turpmāk – DAGR)  komponente:
•    APUS API funkcionalitāte (datu apmaiņai ar ārējām sistēmām, t.sk. operatoru pamatdarbības sistēmām).
•    Paredzēta API publicēšanu VISS API pārvaldniekā.
Integrāciju slānī paredzētas:
•    Integrācijas ar citām IS: VVD informācijas sistēmu TULPE, Vienotās vides informācijas sistēmas  Pārskatu sistēma, Kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas elektroniskā sistēma (KAUPS), Būvniecības informācijas sistēma (BIS), Autotransporta direkcijas Licencēto pārvadātāju un taksometru vadītāju reģistrs, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVKIS) , Valsts adrešu reģistru, Uzņēmumu reģistru, Kadastra informācijas sistēmu.
Sistēmā ir paredzēts uzkrāt informāciju par:
•      Uzglabāt klientu, objektu, darbības atļauju reģistriem.
•      Operatoru veidotajām pavadzīmēm un atkritumu, kā arī otrreizējo izejvielu uzskaites žurnāliem.
Tiks realizēti biznesa procesi un funkcionālie moduļi, kas nodrošina:
o      Lietotāju pārvaldību – VVD var veikt lietotāju tiesību pārvaldību. Operatoru pārstāvji var pārvaldīt Operatora lietotājus patstāvīgi.
o      Pašapkalpošanās funkcionalitāti – lietotāji var pārslēgties no APUS uz informācijas sistēmas TULPE pakalpojumiem, kā arī lietotājiem ir nodrošināta vienota vide ziņu apmaiņai (piem. ieteikumi).
o      Pavadzīmju izveidi un aizpildīšanu – nodrošināta standartizēta datu ievade, izmantojot integrācijas ar atbilstošiem reģistriem un klasifikatoriem, kā arī realizēti automātiski datu ievades ierobežojumi un paskaidrojumi, kā arī paplašināti datu ievades lauki (piem. RAS paredzētās pavadzīmes).
o      Pavadzīmju pārvaldību – pilnveidota pavadzīmju atlases funkcionalitāte, kā arī lietotāji var piekļūt pavadzīmes auditācijas datiem un iespējot Sistēmas paziņojumu saņemšanu par darbībām ar pavadzīmi.
o      Atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālus – vienota un standartizēta žurnālu datu uzglabāšana.
o      Atkritumu bilanci – nodrošināta aktuālās bilances datu precizitāte, kā arī pilnveidota atlases funkcionalitāte.
o      Pārskatu pārvaldību – nodrošināta operacionālo pārskatu ģenerēšana Operatoriem, t.sk. iesniedzamo pārskatu (piem. Nr.3-Atkritumi) un uzraudzības pārskatu ģenerēšana kontroles un risku uzraudzības darbību veikšanai VVD darbiniekiem.
o      Maksājumu pārvaldību – nodrošināta iespēja uzsākt APUS lietošanas apmaksu.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Kā alternatīvs risinājums vērtējam tikai esošais APUS. Esošā APUS funkcionalitāte ir ļoti šaura pamatā ietver tikai atkritumu pārvadājumu informācijas ievadi un uzkrāšanu. Datu kvalitātes kontroles iespējas ir ierobežotas, tāpat uzkrāto datu izmantošana citos valsts pārvaldes procesos ir sarežģīta un neefektīva. Veicot sistēmas lietotāju pieredzes kartējumu ir identificēti šādi būtiskākie sistēmas darbības trūkumi un problēmas:
•        APUS lietotāju administrēšana ir laikietilpīgs process, ko manuāli veic LVĢMC.
•        VVD lietotāji APUS var izmantot tikai lasīšanas režīmā.
•        Lietotāji manuāli pārslēdzas starp APUS un VVD IS TULPE (sistēma, kur pieejama izsniegto atkritumu apsaimniekošanas atļauju nosacījumu informācija),  lai veiktu ar atkritumu apsaimniekošanas kontroli saistītās darbības.
•        APUS nav realizētas integrācijas ar atbilstošajām sistēmām un reģistriem, lai nodrošinātu vienotu datu ievadi standartizētiem datiem (piem. adreses, uzņēmumu dati, objekti, atļaujas), kas veido datu kopas ar dublicētiem datiem.
•        APUS nav realizētas automatizētas kontroles datu ievadē, kas brīdinātu lietotājus par kļūdām, kā arī nodrošinātu kļūdu analīzes veikšanu un atbilstošu pārskatu veidošanu VVD darbiniekiem.
•        Operatoru lietotājiem nav pieejami Sistēmas auditācijas dati, lai izsekotu ar pavadzīmēm veiktās darbības un atbildīgās personas, kas rada sarežģījumus pavadzīmes saskaņošanas procesā.
•        APUS API risinājums neatbalsta visas tīmekļa risinājumā pieejamās funkcionalitātes, tādejādi netiek nodrošināta iespēja pilnīgi automatizēt APUS veicamās darbībās.
•        Atkritumu uzskaites žurnālu dati tiek uzturēti ārpus APUS dažādos formātos, kas ir viens no trīs datu avotiem , kas esošajā situācijā tiek izskatīti, lai VVD darbinieki veiktu manuālu analīzi par Operatora darbībām.
•        Atkritumu aprites funkcionalitāte neatspoguļo aktuālo situāciju, ņemot vērā nestandartizēto datu ievadi pavadzīmju izveidē.
•        Iesniedzamos pārskatus Operatori veido atkārtoti ievadot datus (piem. Nr.3-Atkritumi, kas tiek ievadīta VVIS Pārskatu sistēmā). VVD darbinieki visa veida APUS pārskatus veido manuāli.

Citas alternatīvas sistēmas atkritumu uzskaites veikšanai šobrīd nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Izmaksu samērīgums pret ieguvumiem detalizēts apraksts sniegts projekta pases 7.punktā. Tā kā šobrīd atkritumu aprites kontrole ir nepietiekoša, tad sagaidāms, ka projekta realizācijas gaitā būtiski uzlabosies atkritumu kontroles kvalitāte un efektivitāte.
Ieguvums vērtējams vismaz 4 099 268 EUR apmērā, kas gandrīz divas reizes pārsniedz plānotās projekta izmaksas. Pēc projekta īstenošanas ikgadējās indikatīvās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 10% apmērā no izstrādes izmaksām 10 gadu periodā, t.i., 182 233 EUR apmērā, tādējādi projekta kopējās izmaksas paredzētas 2 298 505 EUR.
Kopējais ieguvums pret projekta izmaksām pārsniegs 1 800 763 EUR.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Investīcijas projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti:
- APUS tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, kā arī veicot atkritumu biznesa procesu un funkcionālo moduļu uzlabošanu un papildināšanu, lai sasniegtu investīcijas projekta mērķus.
- Atkritumu apjomu, to aprites datu pieejamības un pārvaldības nodrošināšanai valsts mērogā.
- Administratīvā sloga samazināšanai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem attiecībā uz datu ievadi.
- Pašvaldībām nodrošinot pieeju datiem par savākto sadzīves atkritumu apjomu pašvaldības teritorijā un apglabāto atkritumu apjomu poligonos. Tādejādi atkritumu  apsaimniekotajiem nav nepieciešams sagatavot un iesniegt papildu atbilstošos pārskatus un atskaites pašvaldībām.
- Digitālo pakalpojumu nepārtrauktības, ātrdarbības, drošības, augstas pieejamības un lietojamības nodrošināšanai.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk - AAL) 17.1 panta  nosacījumiem VARAM jānodrošina atkritumu pārvadājumu valsts uzskaites sistēmas darbība, lai atkritumu apsaimniekošanas komersanti reģistrētu sistēmā visu veidu (sadzīves, ražošanas, būvniecības un bīstamo) atkritumu pārvadājumus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr.962 “Valsts vides dienesta nolikums” 4.punktam veic vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, attiecīgi, kontrolē normatīvajos aktos par bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu noteikto prasību ievērošanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība” 11. punktu APUS pārzinis un turētājs ir noteikts ar deleģējuma līgumu, kas noslēgts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Valsts un pašvaldību iestādes, kuras sistēmā iekļauto informāciju izmanto normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, minēto informāciju pēc pieprasījuma saņem bez maksas.
VVD ir noteikta, kā kompetentā iestāde atkritumu pārrobežu sūtījumu kontrolei, atbilstoši Eiropas parlamenta un padomes 2006. gada 14. jūnija regulai Nr. 1013/2006 “par atkritumu sūtījumiem”, līdz ar to VVD jāseko līdzi katra sūtījuma veikšanai (imports, eksports, tranzīts).

Investīciju projekta aktivitātes neatbilst ne vienai Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta pazīmēm, kas varētu liecināt par komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmēm, t.i., komersantiem netiks sniegta tieši vai pastarpināta finansiālā palīdzība un komersantiem netiks noteiktas prieksrocības, kas varētu būt par pamatu tirgus vai konkurences izkropļošanai. Visiem APUS lietotājiem, t.sk., atkritumu apsaimniekotājiem ir vienādas saprotamas prasības datu ievadei un uzturēšanai. Turklāt par APUS lietošanu tiek piemērota samaksa.

Investīcijas projekts ir izskatīts Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskās komitejas  (turpmāk – Komiteja) 2023. gada 11 .maija sēdē (protokols Nr. 2, 4 .§ (datne: 2023-PROT-02-1005)). Komiteja atbalstīja tā tālāko virzību.
 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Atkritumu radītāji, atkritumu apsaimniekošanas operatori, pašvaldības, VVD un valsts iestādes.
Ietekmes apraksts
Investīcijas projekts sekmēs atkritumu plūsmas datu pārvaldību valsts mērogā, VVD veiktos uzraudzības pasākumus, administratīvā sloga samazināšanu un digitālā pakalpojuma nepārtrauktību.

Nozare
Atkritumu apsaimniekošana

Nozaru ietekmes apraksts
Tiks tehniski modernizēti datu apmaiņu moduļi, kas samazinās administratīvo slogu.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Tiks tehniski modernizēti datu apmaiņu moduļi, kas samazinās administratīvo slogu.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
360 000
0
450 000
0
540 000
450 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
360 000
0
450 000
0
540 000
450 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
430 852
0
525 507
0
634 407
525 507
2.1. valsts pamatbudžets
0
430 852
0
525 507
0
634 407
525 507
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-70 852
0
-75 507
0
-94 407
-75 507
3.1. valsts pamatbudžets
0
-70 852
0
-75 507
0
-94 407
-75 507
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-70 852
-75 507
-94 407
-75 507
5.1. valsts pamatbudžets
-70 852
-75 507
-94 407
-75 507
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Investīcijas projektu plānots īstenot no 2023. gada līdz 2026. gada 31. maijam. Investīcijas projekta īstenošanas izdevumu indikatīvais sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk (euro).
Finansējuma avots 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads Kopā
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums 360 000,00  450 000,00  540 000,00  450 000,00  1 800 000
Valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai 70 851,69  75 506,76   94 406,76 75 506,76  316 271,97
Kopā 430 851,69 525 506,76 634 406,76 525 506,76 2 116 271,97

Pēc investīcijas projekta īstenošanas ikgadējās indikatīvās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 10% apmērā no izstrādes izmaksām (1 506 057 eur) + pvn un tas ir ne vairāk kā 182 232,90 euro gadā:
Informācijas sistēma Euro ar PVN
Pēc investīcijas projekta īstenošanas izveidotais VVD APUS 182 232,90

Pēc projekta realizācijas esošais APUS tiks likvidēts Valsts informācijas sistēmu likuma noteiktajā kārtībā, līdz ar to esošā APUS uzturēšanas izmaksas, kas ir 75 000 gadā tiks novirzītas VVD APUS uzturēšanai. Ieņēmumi no VVD APUS lietotāju maksas tiks novirzīti atlikušās uzturēšanas maksas segšanai. Papildus finansējums no valsts budžeta līdzekļiem sistēmas uzturēšanai netiks pieprasīts.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
Investīcijas projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pārdalīts no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammu 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi” atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam.

4.1.1. Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos:
1) Atkritumu apsaimniekošanas likumā;
2)  Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība";
3) Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 292 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu”;
4)  Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām”.

Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka ar Investīciju projekta realizāciju, tiks veiktas būtiskas izmaiņas atkritumu apjomu/datu ziņošanai un atskaišu sagatavošanai būs nepieciešamas izmaiņas sekojošos normatīvajos aktos:
1) Atkritumu apsaimniekošanas likuma 23.panta ceturtās daļas grozījumi, attiecīgi papildinot prasības ar pārrobežu sūtījumiem un pienākumu uzturēt otrreizējo izejvielu žurnālu pārvadājumu sistēmā.
2) Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība" 2. punkta grozījumi, attiecīgi svītrojot 2.3. apakšpunktu, gozījumi 12.pantā, kā arī nosakot prasības atkritumu bilances uzturēšanai un otreizējo izejvielu uzskaites prasības.
3) Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumu Nr. 292 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu” nosakot prasību, ka dati ir iegūstami no VVD APUS un nav pienākums komersantiem atsevišķi ziņot par savāktajiem un apglabātajiem atkritumu apjomiem pašvaldību griezumā.
4) Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām” grozījumi, nosakot pārskata sadaļas, kuras ielasīsies no VVD APUS un aizpildīsies automātiski
Atbildīgā institūcija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav.
Skaidrojums
Investīcijas projekta finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde – VVD. Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta līdz ar investīcijas projekta pieejamības nodrošināšanu tiesību aktu projektu (TAP) publiskajā portālā.

6.4. Cita informācija

Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
  • Centrālās statistikas pārvalde Latvijas Pašvaldību savienība VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Investīcijas projekts realizācijas sākuma posmā (2023.gada laikā)  tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021.gada 18.februāra noteikumos Nr.113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", nosakot Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmas pārzini un turētāju Valsts vides dienestu, un iesniedzot tos apstiprināšanai  Ministru kabinetā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Atkritumu apjomu, to aprites operatīvo datu pieejamība, nodrošinot efektīvu atkritumu plūsmu kontroli valsts mērogā.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Automatizēta "Veidlapa Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem" iesniegšana un digitalizēts atkritumu pārrobežu sūtījumu uzskaites process. Atkritumu plūsmu operatīva uzraudzība, sekmējot pārkāpumu preventīvu novēršanu.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Investīcijas projekts sekmēs atkritumu plūsmas datu pārvaldību valsts mērogā, administratīvā sloga samazināšanu un digitālā pakalpojuma nepārtrauktību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nodrošināta e-rēķinu funkcionalitāte norēķiniem par APUS lietošanu. Pašvaldībām tiks nodrošināta iespēja saņemt no APUS sistēmas operatīvos datus par atkritumu apriti, tai skaitā datus par atkritumu apjomu, kas nogādāts uz atkritumu apglabāšanas poligonu. Kā arī no APUS sistēmas iegūs datus par atkritumu apsaimniekotāja, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par tās administratīvajā teritorijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, savākto, reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu, kā arī iegūt informāciju par atkritumu poligonā pieņemto un apglabāto sadzīves atkritumu apjomu gada griezumā. Šobrīd informāciju par apsaimniekotajiem atkritumu apjomiem pašvaldībai noziņo paši atkritumu apsaimniekotāji, atbilstoši   Ministru kabineta 2017. gada 30. maijā noteikumu Nr. 292 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu” 2. un 5. punktā noteiktajam.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektam ir pozitīva ietekme uz atkritumu apsaimniekošanu, līdz ar to ilgtermiņā – uz vidi kopumā. 

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Līdz Investīciju projekta realizācijas beigām, atkritumu uzskaites tiks veikta līdzšinējā kārtībā esošajā APUS, atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām” un Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”.
Pielikumi