Anotācija (ex-ante)

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" valsts atbalstam subsīdiju veidā 2024. gadam paredzētais finansējums ir 8 720 490 euro, nepieciešams to sadalīt pa atbalsta pasākumiem.

1. Saskaņā ar noteikumu projekta 1. punktu pieejamais finansējums 2024. gadā novirzīts šādiem pasākumiem:
1) lopkopības attīstībai – 6 079 335 euro;
2) augkopības attīstībai – 489 013 euro;
3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 731 586  euro;
4) tirgus veicināšanai – 696 216 euro;
5) pārtikas kvalitātes shēmām – 127 500 euro;
6) lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai – 45 000 euro;
7) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 551 840 euro.
2024. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona.
2. Salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums par 72 000 euro palielināts atbalsta pasākumam "Lopkopības attīstībai", un palielinājums skar šādus apakšpasākumus:
1) "Ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē" finansējums palielināts par 20 000 euro, jo plānota jauna atbalsta pozīcija – atbalsts par vismaz vienu gadu veca buļļa ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu (detalizētāk turpmāk tekstā). Atbilstoši par 20 000 euro ir palielināts arī kopējais finansējums atbalsta pasākumā "Ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai";
2) "Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanai, transportēšanai un pārstrādei vai likvidēšanai" finansējums palielināts par 52 000 euro, jo atbalsta pretendentiem ir palielinājies apkalpojamo kautuvju skaits, un atbilstoši palielinājies arī atbalstam pieteikto blakusproduktu daudzums. Tādējādi atbalsta pretendenti jau 2023. gadā ir pieprasījuši lielāku atbalsta apmēru nekā iepriekšējos gados un arī 2024. gadā ir nepieciešams atbalsta palielinājums. Tomēr jāņem vērā, ka šis atbalsts tiek sniegts kā de minimis atbalsts un pretendentam izmaksātā summa nedrīkst pārsniegt noteiktos atbalsta griestus.
3. Salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums par 17 000 euro palielināts atbalsta pasākumam "Augkopības attīstībai", un palielinājums skar apakšpasākumu "Kultūraugu genofonda un izolātu kolekcijas saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai, šķirnes identitātes pārbaudei un labību šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanai". Minētajā apakšpasākumā 2024. gadā iekļauta jauna atbalsta pozīcija – labības šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanai (detalizētāk turpmāk tekstā). 
4. Salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums par 50 000 euro palielināts atbalsta pasākumam "Starptautiskai un savstarpējai sadarbībai", un palielinājums attiecas uz apakšpasākumu "Tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē", jo mainīgajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos ir jāspēj atbalstu piešķirt dažādiem pasākumiem, kas nav iepriekš paredzami un neatbilst citu atbalsta pasākumu nosacījumiem.
5. Salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums par 163 566 euro samazināts atbalsta pasākumam "Tirgus veicināšanai", jo šim atbalsta veidam 2024. gadā ir pieejams finansējums no papildu valsts atbalsta 1 000 000 euro apmērā (par 500 000 euro vairāk nekā 2023. gadā).
6. Salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums par 50 000 euro palielināts atbalsta pasākumam "Pārtikas kvalitātes shēmām", un palielinājums skar apakšpasākumu "Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas veicināšanai". Finansējums par 40 000 euro palielināts bioloģiskās lauksaimniecības shēmas veicināšanai, lai tas, tāpat kā finansējums nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai, sasniegtu 50 000 euro, jo ir ļoti svarīgi pietiekami plaši popularizēt bioloģiskos produktus, lai sabiedrībā veidotos izpratne par to ietekmi uz veselību un vidi. Tāpat finansējums par 10 000 euro palielināts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas veicināšanai, sasniedzot 20 000 euro, lai patērētāji izprastu šo shēmu nozīmi kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
7. Salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums par 5000 euro palielināts atbalsta pasākumam "Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai", lai varētu sekmīgi turpināt sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm, veicinot programmu kvalitāti un skolēnu interesi par šo izglītības iespēju. Pašlaik darba tirgū ir šādu speciālistu trūkums, tādēļ ir ļoti būtiski popularizēt šīs izglītības programmas.
 8. Salīdzinājumā ar 2023. gadu finansējums par 30 434 euro samazināts atbalsta pasākumam "2023. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam", jo, vērtējot atbalsta pieprasīšanas dinamiku, secināts, ka pārejošajiem maksājumiem ir nepieciešama mazāka atbalsta summa.

Ievērojot 2024. gada 29. janvāra koalīcijas sanāksmē pieņemto lēmumu par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu importa Latvijā aizliegumu, noteikumu projektu nepieciešams papildināts ar tiesību normu, kas nosaka, ka valsts atbalstu nepiešķir tādam pretendentam vai gala labuma guvējam, kas veicis lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu, kā arī lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

Noteikumi Nr. 11524 papildināti ar 7.³ punktu, paredzot, ka norma attiecībā uz darījumiem ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku tiek piemērota no 2014. gada 1. janvāra.

2024. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula 2023/2831), kas aizstāj Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013). Tādēļ noteikumos Nr. 1524 ir jāiekļauj atsauces uz regulas 2023/2831 prasībām.

Noteikumu Nr. 1524 tekstā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831. Regulas 2023/2831 nosacījumi attiecībā uz noteikumos Nr. 1524 iekļautajiem atbalsta pasākumiem nav būtiski mainījušies salīdzinājumā ar regulu Nr. 1407/2013, tāpēc daļā noteikumu Nr. 1524 atsauces uz regulas pantiem un punktiem nemainās. 
Atbilstoši regulas 2023/2831 nosacījumiem noteikumos Nr. 1524 izdarīti šādi precizējumi:
1) 7.2. apakšpunktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831, un, tā kā attiecīgo regulu panti un regulējuma mērķis sakrīt, papildu precizējumi nav nepieciešami;
2) 7.²1. apakšpunktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831;
3) 8.4. un 8.5.2. apakšpunktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831, jo attiecīgo regulu panti un regulējuma mērķis sakrīt. 8.4. apakšpunktā papildus precizēts, ka trīs gadu periods vērtējams no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas. Regulas 2023/2831 izpratnē trīs gadu laikposms tiek vērtēts kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados;
4) 8.6. apakšpunktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831, un atbilstoši regulas 2023/2831 redakcijai precizētas atsauces uz 5. panta 1., 2. un 3. punktu;
5) 8.13. apakšpunktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831, un atbilstoši regulas 2023/2831 redakcijai precizēta atsauce uz 7. panta 3. punktu;
6)  8.14. apakšpunktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831, un atbilstoši regulas 2023/2831 redakcijai precizēta atsauce uz 6. panta 3. punktu;
7) 8.¹1. apakšpunktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831, un, tā kā attiecīgo regulu panti un regulējuma mērķis sakrīt, papildu precizējumi nav nepieciešami;
8) 8.² punktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831, un atbilstoši regulas 2023/2831 redakcijai precizēta atsauce uz 6. panta 3. punktu;
9) 10.¹, 112., 183., 200. un 225.¹⁴ punktā regula Nr. 1407/2013 aizstāta ar regulu 2023/2831.

Pašlaik Latvijas brūnās šķirnes govīm ir divi tipi – vecais un jaunais. Par vietējo šķirni ir uzskatāmi vecā tipa dzīvnieki.
Lai nodrošinātu šķirnes dzīvnieku saglabāšanu valstī atbilstoši Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) rekomendācijām, Lauksaimniecības datu centra datubāzē jānošķir saglabāšanas procesā iesaistītie dzīvnieki (vietējo šķirņu dzīvnieki) no pārējiem. Vienlaikus šo dzīvnieku grupai ir jābūt atšķirīgam šķirnes apzīmējumam, kas ir saskaņā arī ar Dzīvnieku audzēšanas regulā noteiktām prasībām, kad saglabājamais statuss tiek piešķirts šķirnei, nevis šķirņu grupai, tāpēc Zemkopības ministrija par saglabājamām ir noteikusi Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes govis. Šāds šķirnes apzīmējums tiek lietots gan Lauksaimniecības datu centra datubāzē, gan starptautiskajās datubāzēs. Jaunā tipa dzīvniekiem saglabāts esošais nosaukums – Latvijas brūnās šķirnes govis.
Atbilstoši minētajam noteikumos Nr. 1514 jāprecizē šīs vietējās šķirnes nosaukums punktos, kuros noteiktas normas attiecībā uz vietējo šķirni.

Noteikumu Nr. 1524 13.2., 18.2., 18.2.¹ apakšpunktā un 23. punktā precizēts Latvijas brūnās vecā tipa govju šķirnes nosaukums. Grozījumi nesašaurina atbalsta pieejamību un nerada nelabvēlīgas sekas komersantiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām (turpmāk – organizācijas). Jau līdz šim prasība bija attiecināta uz Latvijas ģenētiskajiem resursiem un par ģenētiskajiem resursiem uzskatāmi tikai Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes buļļi. Tādējādi komersantiem jau līdz šim bija pienākums uzglabāt tieši Latvijas brūnās šķirnes vecā tipa buļļu spermu, un ar grozījumiem tikai tiek precizēts šķirnes nosaukums.

Ievērojot Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – regula  2022/2472) 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā noteikto, dalībvalstij ir jāpublicē informācija par visiem labuma guvējiem, kas ir sasnieguši regulā noteikto atbalsta apmēru. Tomēr pašlaik lopkopības sektorā daļa informācijas par gala labuma guvējiem ir attiecīgās organizācijas, jo atbalstu primāri saņem minētās organizācijas, bet labuma guvēji ir dzīvnieku īpašnieki, kuriem šīs organizācijas sniedz pakalpojumus par samazinātu cenu. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, lai informācija par gala labuma guvējiem nonāk Lauku atbalsta dienesta rīcībā.

Noteikumi Nr. 1524 ir papildināti ar 14.¹ punktu, kas paredz, ka Lauku atbalsta dienests var pieprasīt, lai organizācijas par noteiktiem atbalsta veidiem iesniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju par labuma guvējiem. Šāda informācija no organizācijām nebūs nepieciešama par visiem lopkopības atbalsta veidiem, jo liela daļa informācijas ir pieejama Lauksaimniecības datu centram, tādēļ to Lauku atbalsta dienestā iesniegs Lauksaimniecības datu centrs. Tomēr, ja no Lauksaimniecības datu centra attiecīgo informāciju nav iespējams saņemt, Lauku atbalsta dienests lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredzēs organizācijai iesniegt arī attiecīgo informāciju par labuma guvējiem.

Tā kā Lauksaimniecības datu centrs ir izveidojis piena pārraudzības sistēmu CILDA, piena analīžu laboratorijām ir mainījies darba process, t. i., piena analīžu veikšana ir vienots process ar datu pirmapstrādi un nosūtīšanu, tāpēc šai situācijai ir jāpielāgo noteikumos Nr. 1524 ietvertais regulējums.
Tāpat, tā kā ir palielinājušās analīžu izmaksas, ir arī jāpalielina atbalsts par piena analīzēm.

Precizēts noteikumu Nr. 1524 18.3.2.1. apakšpunkts, paredzot kopējo atbalstu par piena analīzēm (process ietver arī datu pirmapstrādi un nosūtīšanu) 0,67 euro. Tādējādi atbalsts par visu vienas piena analīzes procesu piena analīžu laboratorijām ir palielināts par 0,03 euro salīdzinājumā ar 2023. gadu. 
Tā kā katra piena analīze un ar to saistīto datu pirmapstrāde un nosūtīšana ir vienots process un visa atbalsta summa ir noteikta 18.3.2.1. apakšpunktā, ir svītrots 18.3.2.2. apakšpunkts. Tādējādi ievērojami samazinās administratīvais slogs gan atbalsta saņēmējam, gan administrējošai iestādei, jo divu iesniedzamo un administrējamo sarakstu vietā katru mēnesi ir jāiesniedz un jāadministrē tikai viens saraksts.
Ievērojot grozījumus 18.3.2.1. apakšpunktā, precizēta arī kopējā atbalsta likme 18.3. apakšpunkta ievaddaļā.

Pašlaik noteikumu Nr. 1524 23.¹2. apakšpunktā noteikts, ka organizācijas samaksu apliecinošu dokumentu kopijas iesniedz līdz nākamā gada 10. janvārim. Nepieciešams piena lopkopībā precizēt dokumentu iesniegšanas datumu, pārceļot to uz kārtējo gadu.

Precizēts noteikumu Nr. 23.¹2. apakšpunkts nosakot, ka organizācijas samaksu apliecinošu dokumentu kopijas iesniedz līdz kārtējā gada 5. decembrim. Par 2023. gadu organizācijas dokumentus drīkst iesniegt līdz 2024. gada 10. janvārim, jo pašlaik vēl ir spēkā šis iesniegšanas termiņš.

Pašlaik ganāmpulka īpašnieki gaļas liellopu nozarē nav ieinteresēti ganāmpulkā ilgāk paturēt kvalitatīvus vaislas bullīšus, lai tos varētu realizēt Latvijā vaislai. Lielākoties vaislas bullīšus aptuveni pusgada vecumā eksportē, un Latvijas audzētāji tā zaudē daļu kvalitatīva vaislas materiāla, tādēļ ir nepieciešams veicināt šo bullīšu izaudzēšanu līdz vaislas vecumam (vismaz līdz gada vecumam) un realizēšanu iekšējā tirgū vaislas darbībai.

Noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 31.4. apakšpunktu, paredzot jaunu atbalsta veidu par jaunajiem vaislas buļļiem no gada vecuma. Vienreizējs atbalsts 100 euro apmērā paredzēts tam ganāmpulka īpašniekam, kurš vaislas bulli ir izaudzējis (bullis ir dzimis attiecīgajā ganāmpulkā) un kārtējā gadā pārdevis vaislai uz citu ganāmpulku. Attiecīgi atbalsta nosacījumos ir iekļauta prasība, ka vaislas bullis ir pārvietots uz citu ganāmpulku. Tāpat, lai būtu garantija, ka bullis ir kvalitatīvs, paredzēts nosacījums, ka dzīvniekam ir jābūt novērtētam, ierakstītam ciltsgrāmatā un ar veiktām DNS analīzēm. Lai neizlietotu citiem atbalsta pasākumiem paredzēto finansējumu, šim pasākumam atvēlētais finansējums ir līdz 20 000 euro (noteikumu Nr. 1524 2.1.1.2. apakšpunkts).
Lai Lauku atbalsta dienests varētu pārliecināties par buļļu atbilstību prasībām, noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 34.2. apakšpunktu, kurā noteikta kārtībā, kādā Lauksaimniecības datu centrs sniedz informāciju par buļļiem.
Noteikumi Nr. 1524 papildināti ar 38.³ punktu, kas paredz iesnieguma iesniegšanas kārtību par šo jauno atbalsta veidu, t. i., organizācija iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniegs reizi ceturksnī (atbilstoši 12.¹ pielikuma veidlapai).

Zirgkopības nozarē pašlaik noteikts, ka iesniegumus atbalstam par eksterjera novērtēšanu un dzīvnieku uzņemšanu ciltsgrāmatā organizācija iesniedz reizi ceturksnī, taču šādi dažkārt veidojas situācija, ka šiem atbalsta veidiem finansējums nav pietiekams, jo ir jau iztērēts citiem zirgkopības nozares atbalsta pasākumiem. Lai finansējumu vienmērīgi nodrošinātu visiem atbalsta pasākumiem, būtu jāparedz, ka plānotajā izdevumu tāmē iekļaujami arī šie atbalsta pasākumi.
Papildus nepieciešams precizēt nosacījumus attiecībā uz atbalstu vaislas ērzeļiem, jaunzirgiem un kumeļiem, kā arī DNS analīzēm.

Precizēta noteikumu Nr. 1524 59. punkta ievaddaļa, paredzot, ka iesniegumā un tāmē iekļaujamas arī plānotās atbalsta summas par eksterjera vērtēšanu un dzīvnieku uzņemšanu ciltsgrāmatā (19. pilikums izteikts jaunā redakcijā, iekļaujot arī mšīs atbalsta pozīcijas). Ievērojot šos grozījumus, svītrots 62. punkts (jo iesnieguma iesniegšana paredzēta jau 59. punktā) un precizēts 63. punkts, atstājot tajā tikai atbalsta pozīcijas definējumu.
59.3. apakšpunkts papildināts ar 59.3.6. un 59.3.7. apakšpunktu, nosakot, ka pārskati par eksterjera novērtēšanu un uzņemšanu ciltsgrāmatā iesniedzami līdz  1. decembrim. Jaunā redakcijā izteikts 25. pielikums, kā arī izveidots jauns 25.¹ pielikums, lai atbalsta pretendentiem un administrētājiem būtu skaidra pārskatā iekļaujamā informācija.
Precizēts arī 64.2. apakšpunkts, nosakot, ka par šo atbalstu organizācija pārskatu un samaksu apliecinošus dokumentus iesniedz līdz 1. decembrim.
Svītrots noteikumu Nr. 1524 57.1.1. apakšpunkts, jo vaislas ērzeļu sertifikācijas prasības ir noteiktas attiecīgās šķirnes audzēšanas programmā un ir pretrunā ar šī apakšpunkta nosacījumiem. 57.1.2. apakšpunktā noteikts, ka atbalsts par ērzeļu novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes pienākas tikai tad, ja pēcnācēji ir tīršķirnes dzīvnieki, jo nav iespējams pareizi novērtēt ērzeli, ja tā pēcnācēji ir krustojumi no citu šķirņu ķēvēm.
Arī kumeļu un jaunzirgu vērtēšana un līdz ar to atbalsts ir lietderīgi tikai tad, ja šie kumeļi un jaunzirgi ir iegūti no kvalitatīviem vecākiem. Atbilstoši papildināts noteikumu Nr. 1524 57.3. un 57.4. apakšpunkts, nosakot, ka kumeļu un jaunzirgu mātēm jābūt tīršķirnes ķēvēm.
Svītrots noteikumu Nr. 1524 59.3.5. apakšpunkts un 24. pielikums, jo vaislas dzīvnieku izcelsmes noteikšana ar DNS analīzi paredzēta no papildu valsts atbalsta atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai.

Pašlaik zirgkopības un aitkopības nozarē priekšapmaksa par sniegtajiem pakalpojumiem ir 90 procentu apmērā no plānotā atbalsta. Tas nozīmē, ka atlikušie 10 procenti, kas ir diezgan liela summa, pakalpojumu sniegšanai jānodrošina pašai organizācijai. Lai organizācijām atvieglotu finansiālo slogu, nepieciešams palielināt priekšapmaksas apmēru.

Precizēts noteikumu Nr. 1524 59.2. un 73.2. apakšpunkts, nosakot priekšapmaksu 95 procentu apmērā. Atsevišķiem atbalsta pasākumiem (piemēram, zirgkopībā kataloga izveidei un aitkopībā vaislas teķu novērtēšanai pēc kontrolnobarošanas rezultātiem) priekšapmaksa saglabāta 90 procentu apmērā.

Aitkopības nozarē atbalstu par vaislai ataudzējamiem sieviešu kārtas dzīvniekiem plānots iekļaut normatīvajos aktos par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ciltsreģistrā un vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai, tāpēc šī atbalsta pozīcija jāsvītro no noteikumiem Nr. 1524.
Aitkopības nozarē nepieciešams palielināt atbalstu vaislas teķu kvalitātes novērtēšanai pēc pēcnācēju kontrolnobarošanas rezultātiem, jo
a) ir palielinājušās kombinētās spēkbarības cenas. Lai salīdzinātu iegūtos rezultātus, spēkbarības sastāvam ir jābūt vienādam, tāpēc dzīvnieku barība ir jāiepērk no viena un tā paša piegādātāja, bet pa gadiem tās cena ir palielinājusies;
b) ir palielinājies pārbaudei iepirkto jēru skaits, un tas nozīmē, ka palielinās to apkopšanas un kontroles darba patēriņš. Attiecīgi ir nepieciešams palielināt darba algas daļu kontrolnobarošanas stacijas darba nodrošināšanā iesaistītajam personālam.
Ņemot vērā ģenētiskās kvalitātes novērtēšanas rezultātu iegūšanas laiku teķiem, jāprecizē samaksu apliecinošu dokumentu iesniegšanas datums.

No noteikumu Nr. 1524 69. punkta un 73.3.1. apakšpunkta svītrots atbalsts par vaislai ataudzējamām aitām un atbilstoši precizēts 27. pielikums.
70.¹ punktā atbalsts vaislas teķu kvalitātes novērtēšanai pēc pēcnācēju kontrolnobarošanas rezultātiem palielināts no 36 900 līdz 42 000 euro.
73.3. apakšpunktā termiņš samaksu apliecinošu dokumentu iesniegšanai pārcelts no 10. janvāra uz 10. februāri.

Lai Zemkopības ministrija varētu paziņot Eiropas komisijai atbalsta pasākuma "Atbalsts dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem" rezultātus, ir jāzina katras organizācijas organizētā pasākuma dalībnieku skaits.

Noteikumu Nr. 1524 96.⁵ punkts papildināts ar prasību iesniegt Lauku atbalsta dienestā organizētā pasākuma dalībnieku skaitu. Tādējādi arī Zemkopības ministrijai būs pieejama nepieciešamā informācija. Par citiem atbalsta pasākumiem informācija jau ir pieejama no atbalsta pretendentu sarakstiem un iesniegtajiem pārskatiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 518) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (turpmāk – LBTU) nodrošina šķirņu novērtēšanu, tostarp labības šķirņu izturību pret slimībām. Tā kā 2024. gadā LBTU labības šķirņu izturības pret slimībām novērtējumam nav pieejams finansējums no citiem avotiem, to nepieciešams nodrošināt no valsts atbalsta līdzekļiem.

Precizēts noteikumu Nr. 1524 3.2. apakšnodaļas "Atbalsts kultūraugu genofonda un izolātu saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai, šķirnes identitātes pārbaudei un labību šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanai" nosaukums un nodaļas redakcija, iekļaujot regulējumu atbalsta saņemšanai par labības šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanu:
a) 138. punktā precizēts atbalsta mērķis;
b) 139. punkts papildināts ar 139.5. apakšpunktu, iekļaujot atbalstāmās darbības par labības šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanu;
c) 143.¹ punktā noteikta iesniegumu iesniegšanas kārtība. Pretendents tāmi vispirms saskaņo ar Zemkopības ministriju. Tāmē ir jāparedz izmaksu pozīcijas par izmēģinājumu ierīkošanu, mācību semināriem, kā arī pārskata sagatavošanu un datubāzes izveidošanu un uzturēšanu.
Mācību semināri ir svarīgi, jo izmēģinājumu lauciņus iekārto vairāki izpildītāji un nepieciešams, lai šie izpildītāji to dara pēc vienotas metodikas; atbilstoši noteikumu Nr. 518 3. pielikumam izmēģinājumus veic LBTU mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki", LBTU aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža", LBTU struktūrvienība "Zemkopības institūts", Agroresursu un ekonomikas institūta (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs, AREI Priekuļu pētniecības centrs, AREI Viļānu nodaļa un mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce". Tāpat ir būtiski, lai par veiktajām šķirņu pārbaudēm ir sagatavots kvalitatīvs pārskats, ko lauksaimnieki var izmantot, izvēloties ražošanai jaunās šķirnes. Tāpēc pārskats ir jāsaskaņo ar Zemkopības ministriju. Visu informāciju no ikgadējiem pārskatiem ir svarīgi apkopot datubāzē, lai veicinātu lauksaimniekus izmantot sējai vietējās šķirnes. 
Lauku atbalsta dienests atbalstu par jauno atbalsta pasākumu izmaksās tāpat kā pārējiem šajā nodaļā minētajiem pretendentiem.

Noteikumu Nr. 1524 3.2. apakšnodaļā "Atbalsts kultūraugu genofonda un izolātu saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai, šķirnes identitātes pārbaudei un labību šķirņu izturības pret slimībām novērtēšanai" nepieciešams precizēt nosacījumus attiecībā uz sējumu plānu saskaņošanu.

Precizēts noteikumu Nr. 1524 142.2. apakšpunkts, nosakot, ka pretendents sējumu plānu par ziemāju sējumiem Zemkopības ministrijā iesniedz līdz 1. augustam. Līdz šim saskaņošanas datums par ziemājiem bija 15. oktobris, kad sējumi jau ir iesēti un saskaņošana ir novēlota.
Precizēts noteikumu Nr. 1524 142.1. apakšpunkts, nosakot, ka pretendents saskaņotos sējumu plānus iesniedz Lauku atbalsta dienestā, lai atbalsta administrētāji varētu pārliecināties, ka atbalsts pieprasīts par sugām, kas saskaņotas ar Zemkopības ministriju.

1. Ņemot vērā finansējuma samazinājumu atbalsta pasākumam "Atbalsts tirgus veicināšanai", uz noteikumu Nr. 1524 pamata 2024. gadā netiks finansēta kopstendu nomas maksa. Finansējums tiks piešķirts tikai par izmaksām, kas saistītas ar kopstendu izveidošanu un noformēšanu, tāpēc šīs izmaksas nebūs jāsedz pašiem lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem un tirgotājiem. Attiecīgi nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 1524 5. nodaļu, svītrojot līdzfinansējumu kopstendu platības nomas maksas segšanai un precizējot nosacījumus dalībai kopstendā.
2. Papildus nepieciešami precizējumi attiecībā uz izmaiņām dokumentos un tāmē. Pašlaik noteikumu Nr. 1524 194. punktā jau ir noteikts, ka AREI var izdarīt precizējumus dokumentos, tostarp tāmē, tomēr šādos gadījumos ir svarīgi nodrošināt, lai precizējumi tāmē ir korekti un nav pretrunā ar atbalsta nosacījumiem.
3. Tāpat šajā atbalsta pasākumā ir jāprecizē kopējais atbalsta apmērs atbilstoši precizētajai atbalsta summai noteikumu Nr. 1524 2.4. apakšpunktā. 

1. Tā kā lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem un tirgotājiem saskaņā ar noteikumiem Nr. 1524 netiks piešķirts līdzfinansējums kopstendu platības nomas maksas segšanai, izdarīti šādi precizējumi:
a) 5.1. apakšnodaļā precizēts 191. punkts, kā arī 196.2. un 196.3. apakšpunkts un svītrots 192.2.2. apakšpunkts;
b) 5.2. apakšnodaļai precizēts nosaukums, jo no apakšnodaļas nosacījumi turpmāk būs vērsti uz pretendentu atlasi dalībai kopstendā, nevis uz līdzfinansējuma piešķiršanu par kopstenda platības nomas maksu. Attiecīgi svītrots 202.–204. punkts,  206.4. un 212.2. apakšpunkts un precizēts 200. un 204. punkts., 205.2. apakšpunkts, 209. punkts un 212.1. apakšpunkts. Tā kā kopstenda dalībnieki (pretendenti) nosaukti 200. punktā, svītrots arī 201. punkts.
Atbilstoši precizētajam 200. punktam atbalstu var saņemt saskaņā ar valsts atbalsta regulu 2022/2472 vai ar de minimis atbalsta regulām. (Visi tie lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotāji un tirgotāji, kas neatbilst regulas 2022/2472 ietvaram, atbalstu saņem atbilstoši de minimis nosacījumiem.) 
Ievērojot līdzšinējo pieredzi, ka dalībai kopstendā piesakās pārāk liels dalībnieku skaits, noteikumu projekta 196.2. apakšpunktā paredzēts, ka AREI jau iepriekš nosaka plānoto dalībnieku skaitu katrā kopstendā. Savukārt noteikumu projekta 204. punktā noteikts, ka AREI atlasa dalībniekus, izvērtējot to eksporta potenciālu un priekšroku dodot dalībniekiem, kuriem apgrozījumā ir lielāks eksporta īpatsvars. Tādējādi paredzams, ka atbalstam būs lielāka atdeve, jo uzņēmumiem, kam ir lielāka eksporta pieredze, ir arī lielākas iespējas izveidot jaunus biznesa kontaktus un atrast jaunus noieta tirgus. Atbilstoši precizēta 206. punkta ievaddaļa, iekļaujot atsauci uz 204. punktu, lai komisija vērtētu arī minētā punkta nosacījumus. 207. punktā precizēts, ka komisija attiecīgajā brīdī pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu, nevis tikai apstiprina iesniegumu.
Precizēts noteikumu Nr. 1524 54. pielikums, tajā ietverot informāciju par eksporta īpatsvaru, kā arī izdarot citus nelielus precizējumus, lai būtu saprotama visa nepieciešamā informācija par pretendentu. Tāpat precizēts 55. pielikums, svītrojot normas, kas attiecas un izmaksām par kopstenda nomu.
2. Precizēts noteikumu Nr. 1524 194. punkts, nosakot, ka pirms plānoto darbību uzsākšanas AREI plānotos precizējumus iesniedz Lauku atbalsta dienestā.
3. Ņemot vērā kopējo finansējuma samazinājumu šim atbalsta pasākumam, noteikumu Nr. 1524 193.1. apakšpunktā precizēta kopējā atbalsta summa (732 858 euro ir 100 procentu, 696 216 euro ir 95 procenti). 696 216 euro institūtam tiek izmaksāti no atbalsta pasākuma "Tirgus veicināšanai" līdzekļiem, bet pārējā daļa – no līdzekļiem, kas paredzēti iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam.
Papildus precizēts 215. punkts, nosakot, ka institūts, plānojot kopstendus, ievēro piešķirtā finansējuma apmēru.

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 1524 noteikts, ka atbalsts par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas popularizēšanu ir 50 000 euro, bet par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas popularizēšanu, kā arī par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas popularizēšanu – 10 000 euro. Tomēr, ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības shēmas nozīmi, kā arī aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas nepietiekamo atpazīstamību, šo pārtikas kvalitātes shēmu atpazīstamības veicināšanai ir jāpalielina finansējums.

Precizēts noteikumu Nr. 1524 225.²2. un 225.² 3. apakšpunkts, nosakot atbalstu par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas atpazīstamības veicināšanu 50 000 euro apmērā, bet par izsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas atpazīstamības veicināšanu – 20 000 euro apmērā, jo šajās shēmās attiecīgi ir mazāk produktu un ražotāju.

Pašlaik 6.¹ nodaļā paredzētais atbalsts attiecas tikai uz lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības programmu pilnveidošanu. Tā kā ir svarīgi pilnveidot arī mežsaimniecības nozares profesionālās izglītības programmas, ir jāprecizē 6.¹ nodaļas redakcija.
Papildus nepieciešami vēl daži precizējumi saistībā ar atbalsta attiecināmajām izmaksām.

Noteikumu Nr. 1524 6.¹ nodaļa papildināta ar atsaucēm uz mežsaimniecības nozari. 
Precizēts 225.¹⁰4. apakšpunkts, paredzot, ka mācību braucienos dodas arī citas nozares profesionālās izglītības programmu īstenošanā iesaistītās personas, jo dažkārt šādos pasākumos ir svarīgi piedalīties arī, piemēram, skolu direktoriem vai cita veida personālam.
Precizēts noteikumu Nr. 1524 225.¹⁰5. apakšpunkts, nosakot, ka finansējumu var izmantot arī mācību literatūras iegādei, tulkošanai un pielāgošanai, jo daudz vērtīgu mācību materiālu var iegūt arī no ārvalstīm. Papildus šajā punktā termins "bibliotēka" aizstāts ar terminu "krātuve", jo šī digitālā krātuve neatbilst Bibliotēku likuma 1. pantā noteiktajai definīcijai un atbilstības nosacījumiem.

Tā kā ir nepieciešams precizēt novērtējamo standartšķirņu skaitu, ir jāizdara grozījumi 45. pielikuma 83. punktā.

Grozīts noteikumu Nr. 1524 45. pielikuma 83.1. un 83.2. apakšpunkts, attiecīgi par divām vienībām samazinot un par divām vienībām palielinot konkrēto sugu šķirņu vienību skaitu.