26-TA-168: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija rīkojumā Nr. 229 "Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitālā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 26.marta sēdes protokollēmuma (prot.Nr.16, 21.§) 2.punktā nolemtajam uzdevums ministrijām nodrošināt, ka kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldītie valsts nekustamie īpašumi tiek dzēsti no pamatkapitāla un atsavināti bez atlīdzības atpakaļ valstij, ja tie vairs nav nepieciešami attiecīgās kapitālsabiedrības funkciju īstenošanai, ir atzīts par aktualitāti zaudējušu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 4.jūnija rīkojumā Nr. 229 “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā” (turpmāk - Rīkojums), nosakot, ka Rīkojuma 2.punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz nekustamo īpašumu ar kadastra Nr. 09000010469 Stacijas ielā 8, Jelgavā, kā arī rīkojuma projekts paredz noteikt tālākās darbības īpašuma tiesību aprobežojuma dzēšanai zemesgrāmatā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Rīkojumu Satiksmes ministrijai atļauts ieguldīt valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā nekustamos īpašumus, tostarp nekustamo īpašumu Stacijas ielā 8, Jelgavā (kadastra Nr. 09000010469). Savukārt Rīkojuma 2. punkts noteic, ka Satiksmes ministrijai kā valsts kapitāla daļu turētājai, jānodrošina, ka Rīkojuma 1. punktā minētie valsts nekustamie īpašumi bez atlīdzības tiek nodoti atpakaļ valstij, ja tie atbilstoši Komerclikumā noteiktajam vairs nav nepieciešami valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" funkciju īstenošanai. Minētā uzdevuma nepieciešamību noteica Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16, 29.§) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola" pamatkapitālā"" 3.punkts, kas paredzēja, ka gadījumā, ja ministrijas gatavo rīkojuma projektu par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā, rīkojuma projektā jāparedz uzdevums atbildīgajai ministrijai kā kapitāldaļu turētājai nodrošināt, ka pamatkapitālā ieguldītie valsts nekustamie īpašumi tiek dzēsti no pamatkapitāla un atsavināti bez atlīdzības atpakaļ valstij, ja tie vairs nav nepieciešami attiecīgās kapitālsabiedrības funkciju īstenošanai, atbilstoši Komerclikuma noteiktajām normām.
Ministru kabineta 2019. gada 26. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16, 21.§) 2. punkta nolemts atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16, 29.§) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola" pamatkapitālā"" 3.punktu. Ievērojot iepriekšminēto, ir secināms, ka regulējums par valsts kapitālsabiedrības mantas atdošanu bez atlīdzības atpakaļ valstij ir zaudējis savu aktualitāti.
Atbilstoši Rīkojumam valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā ieguldītais nekustamais īpašums (kadastra Nr. 09000010469) Stacijas ielā 8, Jelgavā (turpmāk – Zemes gabals), ir ierakstīts Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000489039 uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vārda, par ko liecina minētā nodalījuma II. daļas 1.iedaļas ieraksts Nr.2.2. Savukārt atbilstoši minētā nodalījuma II. daļas 2. iedaļas 1.1. atzīmei noteikts tiesību aprobežojums: ja nekustamais īpašums atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot atpakaļ valstij.
Zemes gabalam pastāv šādi lietu tiesību apgrūtinājumi (III. daļa 1. iedaļa):
1.1. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, ūdensvads atrodas līdz 2m dziļumā.
1.2. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu.
1.3. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu -ūdensvads atrodas līdz 2m dziļumā.
1.4. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar Stacijas ielu - sarkanā līnija.
1.5. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu.
1.6. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju.
1.7. Atzīme - aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī.
1.8. Atzīme - aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas.
1.9. Atzīme - aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī.
1.10. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu.
1.11. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi.
1.12. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju.
1.13. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju.
1.14. Atzīme - aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu.
1.15. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi.
1.16. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem.
1.17. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju.
1.18. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi.
1.19. Atzīme - uz zemes vienības atrodas zemes īpašumam nepiederoša būve ar kadastra apzīmējumu 0900001046904- VAS ''Latvijas Dzelzceļš" piederoša ēka.
1.20. Atzīme - uz zemes gabala atrodas VAS ''Latvijas Dzelzceļš" inženierkomunikācijas.
Ministru kabineta 2019. gada 26. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16, 21.§) 2. punkta nolemts atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2012.gada 20.marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.16, 29.§) "Rīkojuma projekts "Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas pārtikas ražotāju vidusskola" pamatkapitālā"" 3.punktu. Ievērojot iepriekšminēto, ir secināms, ka regulējums par valsts kapitālsabiedrības mantas atdošanu bez atlīdzības atpakaļ valstij ir zaudējis savu aktualitāti.
Atbilstoši Rīkojumam valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā ieguldītais nekustamais īpašums (kadastra Nr. 09000010469) Stacijas ielā 8, Jelgavā (turpmāk – Zemes gabals), ir ierakstīts Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000489039 uz valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vārda, par ko liecina minētā nodalījuma II. daļas 1.iedaļas ieraksts Nr.2.2. Savukārt atbilstoši minētā nodalījuma II. daļas 2. iedaļas 1.1. atzīmei noteikts tiesību aprobežojums: ja nekustamais īpašums atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot atpakaļ valstij.
Zemes gabalam pastāv šādi lietu tiesību apgrūtinājumi (III. daļa 1. iedaļa):
1.1. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, ūdensvads atrodas līdz 2m dziļumā.
1.2. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu.
1.3. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu -ūdensvads atrodas līdz 2m dziļumā.
1.4. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar Stacijas ielu - sarkanā līnija.
1.5. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu.
1.6. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju.
1.7. Atzīme - aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī.
1.8. Atzīme - aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas.
1.9. Atzīme - aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī.
1.10. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu.
1.11. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi.
1.12. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju.
1.13. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju.
1.14. Atzīme - aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu sadales iekārtu.
1.15. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi.
1.16. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem.
1.17. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju.
1.18. Atzīme - aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi.
1.19. Atzīme - uz zemes vienības atrodas zemes īpašumam nepiederoša būve ar kadastra apzīmējumu 0900001046904- VAS ''Latvijas Dzelzceļš" piederoša ēka.
1.20. Atzīme - uz zemes gabala atrodas VAS ''Latvijas Dzelzceļš" inženierkomunikācijas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
VAS "Latvijas dzelzceļš" piederošā ēka (būve) ar kadastra Nr.09005010043 (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0469 001) dzelzceļa sakaru dienesta tehniskās telpas (turpmāk - Būve), kas atrodas uz Zemes gabala, vairs nav nepieciešama valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai, par ko VAS “Latvijas dzelzceļš” valde 16.12.2025. ir pieņēmusi lēmumu Nr.VL-1.6/421-2025. “Par nekustamā īpašuma – ēkas (būves) un ar to saistītā zemes gabala Stacijas ielā 8, Jelgavā - pārdošanu izsolē” un 18.12.2025. padomes lēmumu Nr.1.2/21-3 “Par iepriekšēju piekrišanu nekustamā īpašuma – ēkas (būves) un ar to saistītā zemes gabala Stacijas ielā 8, Jelgavā - pārdošanai izsolē”. Ja valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” atsavina Būvi trešajai personai, tad Zemes gabals, uz kuras izvietota Būve, arī vairs nebūs nepieciešams “Latvijas dzelzceļš” pamatdarbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” noteiktajā kārtībā virzītu atsavināšanai minēto Zemes gabalu un Būvi izsolē pēc atbilstoša Ministru kabineta rīkojuma “Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija rīkojumā Nr.229 “Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā”, pieņemšanas, kas noteiktu, ka Rīkojuma 2. punktā minētais uzdevums nav attiecināms uz VAS “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā ieguldīto valsts nekustamo īpašumu (kadastra Nr. 09000010469) Stacijas ielā 8, Jelgavā, kas atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām nav nepieciešams VAS “Latvijas dzelzceļš” turpmākai funkciju īstenošanai un valsts pārvaldes vajadzību nodrošināšanai. Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” plāno atsavināt Būvi, Zemes gabalam nav stratēģiskas nozīmes valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai.
Zemes gabala atsavināšanas procesā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais, ka manta ir atsavināma par iespējami augstāko cenu, veicot Zemes gabala aktuālo nekustamā īpašuma novērtējumu atsavināšanas vajadzībām.
Lai noskaidrotu Būves un Zemes gabala vērtību iespējamai atsavināšanai un veiktu Zemes gabala stratēģiskās nozīmes analīzi, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir pasūtījusi Būves un Zemes gabala novērtējumu (turpmāk - Novērtējums). Saskaņā ar saņemto Novērtējumu Būves un Zemes gabala tirgus vērtība ir noteikta 148 000 EUR, tajā skaitā:
- Būvei - dzelzceļa sakaru dienesta tehniskās telpas –
85 900 EUR;
- Zemes gabalam – 62 100 EUR.
Ievērojot to, ka Zemes gabals vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu Satiksmes ministrijai būtu jānodrošina, ka minētais Zemes gabals bez atlīdzības tiek nodots atpakaļ valstij.
Vienlaikus, izvērtējot minētā regulējuma piemērošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, konstatēts, ka Rīkojumā noteiktais uzdevums nav tiesiski izpildāms. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantu kapitālsabiedrības pienākums ir rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, t.i., rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Zemes gabals tika ieguldīts valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā, kā rezultātā valsts pretī saņēma attiecīgu skaitu jaunu akciju. Turklāt kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīto nekustamo īpašumu nodošana bez atlīdzības atpakaļ valstij ir vērtējama kopsakarā ar komerctiesību regulējumu un valsts kapitālsabiedrību institūta būtību. Publiskas personas kapitālsabiedrības darbība ir pakārtota privātajām tiesībām un pēc sava tiesiskā statusa tā atzīstama par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu. Zemes gabala atgūšana valsts īpašumā, attiecīgi samazinot valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālu, radītu zaudējumus. Saskaņā ar Komerclikuma 262. panta pirmo daļu pamatkapitālu samazina, sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas; dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri; samazinot akciju nominālvērtību. Bez atlīdzības atsavinātā nekustamā īpašuma bilances vērtība ir norakstāma kapitālsabiedrības zaudējumos, kas ietekmē kapitālsabiedrības pašu kapitālu un var apdraudēt kapitālsabiedrības kreditorus. Tādējādi, ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla samazināšanas kārtību, tiktu aizskartas arī kapitālsabiedrības kreditoru tiesiskās intereses un šāds risinājums negatīvi ietekmētu kapitālsabiedrības darbību un finansiālo situāciju.
Ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kārtību, normatīvajos aktos nav paredzēta kārtība, kādā pamatkapitālā ieguldītā lieta varētu tikt dzēsta no pamatkapitāla vai atsavināta bez atlīdzības atpakaļ dalībniekam (valstij). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz tikai valsts kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā (uz laiku) un arī tikai noteiktos gadījumos, kā arī dāvinājums (nodošana bez atlīdzības īpašumā) ir paredzēts tikai konkrētiem mērķiem, kas neatbilst Rīkojuma gadījumam, kā arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums neparedz šādu gadījumu.
Savukārt Civillikuma 968. pantā ir nostiprināts ēkas un zemes vienotības princips - uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu Līdz ar to, ievērojot minēto principu un to, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” plāno atsavināt uz Zemes gabala esošo ēku, tiek paredzēta Zemes gabala, kas funkcionāli izmantojams ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai, atsavināšana. Turklāt, ievērojot iepriekš minētos apstākļus, Zemes gabalam nav stratēģiskas nozīmes valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai un turpmāka Zemes gabala uzturēšana un apsaimniekošana nav lietderīga.
Ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldītais valsts nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams komercdarbības īstenošanai un tā uzturēšana un apsaimniekošana ir nelietderīga, atsavināšana ir pieļaujama nekustamā īpašuma vērtības aizstāšanai ar finanšu resursiem tālākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Tādējādi, ievērojot iepriekš minētos apsvērumus un to, ka Rīkojuma 2. punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības atdošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz Zemes gabalu, ar rīkojuma projektu ir noteikts, ka Rīkojuma 2. punkts nav attiecināms uz Zemes gabalu.
Vienlaikus ir dzēšama zemesgrāmatas nodalījumā veiktā atzīme - tiesību aprobežojums, saskaņā ar kuru, ja nekustamais īpašums atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot atpakaļ valstij. Lai to nodrošinātu, rīkojuma projektā ietverts pilnvarojums Satiksmes ministrijai parakstīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai par atzīmes dzēšanu Zemes gabalam, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības attiecīgās atzīmes – tiesību aprobežojuma - dzēšanai zemesgrāmatā.
Turklāt tiek paredzēts uzdevums Satiksmes ministrijai kā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valsts kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka no Zemes gabala atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbību, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi, nodrošināšanai. No nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” turpmāko darbību, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi, nodrošināšanai. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi nodrošina atbilstoši Dzelzceļa likumā noteiktajam un Daudzgadu līgumam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu. No nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūto līdzekļu novirzīšana nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Dzelzceļa likuma 6. pantā un 9.panta trešajā daļā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildes nodrošināšanai.
Zemes gabala atsavināšanas procesā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktais, ka manta ir atsavināma par iespējami augstāko cenu, veicot Zemes gabala aktuālo nekustamā īpašuma novērtējumu atsavināšanas vajadzībām.
Lai noskaidrotu Būves un Zemes gabala vērtību iespējamai atsavināšanai un veiktu Zemes gabala stratēģiskās nozīmes analīzi, valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir pasūtījusi Būves un Zemes gabala novērtējumu (turpmāk - Novērtējums). Saskaņā ar saņemto Novērtējumu Būves un Zemes gabala tirgus vērtība ir noteikta 148 000 EUR, tajā skaitā:
- Būvei - dzelzceļa sakaru dienesta tehniskās telpas –
85 900 EUR;
- Zemes gabalam – 62 100 EUR.
Ievērojot to, ka Zemes gabals vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu Satiksmes ministrijai būtu jānodrošina, ka minētais Zemes gabals bez atlīdzības tiek nodots atpakaļ valstij.
Vienlaikus, izvērtējot minētā regulējuma piemērošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, konstatēts, ka Rīkojumā noteiktais uzdevums nav tiesiski izpildāms. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pantu kapitālsabiedrības pienākums ir rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, t.i., rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Zemes gabals tika ieguldīts valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālā, kā rezultātā valsts pretī saņēma attiecīgu skaitu jaunu akciju. Turklāt kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīto nekustamo īpašumu nodošana bez atlīdzības atpakaļ valstij ir vērtējama kopsakarā ar komerctiesību regulējumu un valsts kapitālsabiedrību institūta būtību. Publiskas personas kapitālsabiedrības darbība ir pakārtota privātajām tiesībām un pēc sava tiesiskā statusa tā atzīstama par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu. Zemes gabala atgūšana valsts īpašumā, attiecīgi samazinot valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālu, radītu zaudējumus. Saskaņā ar Komerclikuma 262. panta pirmo daļu pamatkapitālu samazina, sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas; dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri; samazinot akciju nominālvērtību. Bez atlīdzības atsavinātā nekustamā īpašuma bilances vērtība ir norakstāma kapitālsabiedrības zaudējumos, kas ietekmē kapitālsabiedrības pašu kapitālu un var apdraudēt kapitālsabiedrības kreditorus. Tādējādi, ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla samazināšanas kārtību, tiktu aizskartas arī kapitālsabiedrības kreditoru tiesiskās intereses un šāds risinājums negatīvi ietekmētu kapitālsabiedrības darbību un finansiālo situāciju.
Ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kārtību, normatīvajos aktos nav paredzēta kārtība, kādā pamatkapitālā ieguldītā lieta varētu tikt dzēsta no pamatkapitāla vai atsavināta bez atlīdzības atpakaļ dalībniekam (valstij). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz tikai valsts kapitālsabiedrības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā (uz laiku) un arī tikai noteiktos gadījumos, kā arī dāvinājums (nodošana bez atlīdzības īpašumā) ir paredzēts tikai konkrētiem mērķiem, kas neatbilst Rīkojuma gadījumam, kā arī Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums neparedz šādu gadījumu.
Savukārt Civillikuma 968. pantā ir nostiprināts ēkas un zemes vienotības princips - uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu Līdz ar to, ievērojot minēto principu un to, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” plāno atsavināt uz Zemes gabala esošo ēku, tiek paredzēta Zemes gabala, kas funkcionāli izmantojams ēkas uzturēšanai un apsaimniekošanai, atsavināšana. Turklāt, ievērojot iepriekš minētos apstākļus, Zemes gabalam nav stratēģiskas nozīmes valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai un turpmāka Zemes gabala uzturēšana un apsaimniekošana nav lietderīga.
Ja kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldītais valsts nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams komercdarbības īstenošanai un tā uzturēšana un apsaimniekošana ir nelietderīga, atsavināšana ir pieļaujama nekustamā īpašuma vērtības aizstāšanai ar finanšu resursiem tālākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Tādējādi, ievērojot iepriekš minētos apsvērumus un to, ka Rīkojuma 2. punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības atdošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz Zemes gabalu, ar rīkojuma projektu ir noteikts, ka Rīkojuma 2. punkts nav attiecināms uz Zemes gabalu.
Vienlaikus ir dzēšama zemesgrāmatas nodalījumā veiktā atzīme - tiesību aprobežojums, saskaņā ar kuru, ja nekustamais īpašums atbilstoši Komerclikumā noteiktajām normām vairs nav nepieciešams valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” funkciju īstenošanai, nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodot atpakaļ valstij. Lai to nodrošinātu, rīkojuma projektā ietverts pilnvarojums Satiksmes ministrijai parakstīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai par atzīmes dzēšanu Zemes gabalam, kā arī veikt citas nepieciešamās darbības attiecīgās atzīmes – tiesību aprobežojuma - dzēšanai zemesgrāmatā.
Turklāt tiek paredzēts uzdevums Satiksmes ministrijai kā valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valsts kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka no Zemes gabala atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbību, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi, nodrošināšanai. No nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” turpmāko darbību, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi, nodrošināšanai. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi nodrošina atbilstoši Dzelzceļa likumā noteiktajam un Daudzgadu līgumam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu. No nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūto līdzekļu novirzīšana nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu, jo iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Dzelzceļa likuma 6. pantā un 9.panta trešajā daļā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildes nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Ar rīkojuma projektu paredzēts veikt grozījumus Rīkojumā, nosakot, ka Rīkojuma 2.punktā iekļautais nosacījums par nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz nekustamo īpašumu Stacijas ielā 8, Jelgavā (kadastra Nr. 09000010469).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Zemes gabala atgūšana valsts īpašumā, attiecīgi samazinot valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” pamatkapitālu, radītu zaudējumus. Saskaņā ar Komerclikuma 262. panta pirmo daļu pamatkapitālu samazina, sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas; dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri; samazinot akciju nominālvērtību. Bez atlīdzības atsavinātā nekustamā īpašuma bilances vērtība ir norakstāma kapitālsabiedrības zaudējumos, kas ietekmē kapitālsabiedrības pašu kapitālu un var apdraudēt kapitālsabiedrības kreditorus. Tādējādi, ievērojot Komerclikumā noteikto pamatkapitāla samazināšanas kārtību, tiktu aizskartas arī kapitālsabiedrības kreditoru tiesiskās intereses un šāds risinājums negatīvi ietekmētu kapitālsabiedrības darbību un finansiālo situāciju.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un VAS ''Latvijas Dzelzceļš" .
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un VAS ''Latvijas Dzelzceļš" .
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- VAS ''Latvijas Dzelzceļš"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
