Anotācija (ex-ante)

Valstī nav izstrādāts normatīvo aktu regulējums:
1. kādā veidā nosaka, kas ir nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīga informācija;
2. kas paredzētu tiesības un pienākumus ierobežot piekļuvi šādai informācijai;
3. kas noteiktu institūcijas un personas, kurām ir tiesības piekļūt šādai informācijai, un kārtību, kādā informācijas turētājs nodrošina tai ierobežotu un kontrolētu pieeju.
Regulējuma neesamība rada riskus, jo nav noteikta vienota pieeja un skaidrība, kā ierobežot piekļuvi šādai informācijai, kas var radīt apdraudējumu valsts drošībai visai sabiedrībai.

Lai risinātu iepriekš minēto problēmsituāciju, Aizsardzības ministrija izveidoja darba grupu (turpmāk – darba grupa) “Priekšlikumu izstrādei kontrolētai pieejai valstij svarīgu objektu un to inženierkomunikācijas tīklu ģeotelpiskajai informācijai” (Ministru kabineta 2020. gada 10. marta sēdes protokollēmuma (prot.Nr.10 25.§) 3.punktā dotais uzdevums).
Izvērtējot valsts institūciju iesniegto informāciju un uzklausot to viedokļus, Aizsardzības ministrija secināja, ka būtu nepieciešams izveidot vienotu sistēmu, kura nodrošinātu kontrolētu (autorizētu) pieeju svarīgai informācijai (ģeotelpiskajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un datiem, kā arī citai objektu raksturojošai informācijai par valstij svarīgiem objektiem:
1) ar objekta tiesiskā valdītāja atļauju (vai īpaši noteiktos gadījumos, piemēram, valsts institūcijām un pašvaldībām – bez objekta tiesiskā valdītāja atļaujas) tā tiek izsniegta konkrētajam informācijas pieprasītājam;
2) informācijas pieprasītājs sniedz pamatojumu, kādiem mērķiem viņam ir nepieciešama informācija par valstij svarīgu objektu;
3) piekļuve valstij svarīga objekta informācijai (teksta un ģeotelpiskiem datiem) ir izsekojama līdz konkrētam sistēmas lietotāja kontam vai interneta protokola (IP) adresei.

Valstij svarīgie objekti tika apzināti darba grupas ietvaros, pildot Ministru kabineta 2020. gada 10. marta protokola Nr. 10 25.§ 4. punktā uzdoto uzdevumu un 2020. gada 20. oktobra protokola Nr. 64 38. § 2. punktā uzdoto uzdevumu. Valsts drošības iestādes - Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, kā arī Valsts robežsardze un Ieslodzījuma vietu pārvalde ir sagatavojuši sarakstus ar to īpašumā, valdījumā vai pārraudzībā esošajiem valstij svarīgiem objektiem – zemes vienībām, par kuriem informāciju ir nepieciešams ierobežot (informāciju ir nepieciešams ierobežot par zemes vienību un objektu, kuri atrodas uz šīm zemes vienībām, datiem) un iesnieguši sarakstus Valsts zemes dienestā.
Ņemot vērā, ka Valsts zemes dienesta un pašvaldību  uzturētajās informācijas sistēmās, kurās ir identificēta nepieciešamība ierobežot svarīgu informāciju, nav iespējams iekļaut informāciju par visiem kritiskās infrastruktūras objektiem (sistēmas nav pielāgotas darbam ar valsts noslēpuma objektiem), jo informācija par šiem objektiem ir klasificēta. Valsts drošības dienests ir sniedzis informāciju Valsts zemes dienestam tikai par būtiskākajiem kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras objektiem (turpmāk – kritiskās infrastruktūras objekti) - nekustamiem īpašumiem (zemes vienība, būve, telpu grupa). Pašlaik projekts neparedz, ka kritiskās infrastruktūras objekts varētu būt inženiertīkli, atstājot šī komplicēta jautājuma risināšanu turpmākai izskatīšanai darba grupā. Darba grupas ietvaros Satiksmes ministrija aktualizēja nepieciešamību noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu ģeotelpiskajai informācijai tiem objektiem, kuri vēl ir tikai būvniecības procesā, bet, iespējams, nākotnē tiks iekļauti kritiskās infrastruktūras objektu kopumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts drošības iestādēm bija nepieciešams atrast iespēju ierobežot ģeotelpisko informāciju arī par valstij svarīgiem objektiem, kas nav iekļauti kritiskās infrastruktūras objektu kopumā. Ievērojot minēto, projekta 2.1. apakšpunkts paredz iespēju iesniegt informāciju Valsts zemes dienestā gan par esošiem kritiskās infrastruktūras objektiem, gan tādiem, kas vēl nav iekļauti kritiskās infrastruktūras objektu kopumā.
Projekta 5. punkts paredz, ka turpmāk Valsts drošības iestādes, Valsts robežsardze, un Ieslodzījumu vietu pārvalde regulāri aktualizēs zemes vienību sarakstu un informēs Valsts zemes dienestu par notikušajām izmainām (jauni objekti, izslēdzamie objekti), vienlaikus informējot valstij svarīga objekta īpašnieku un tiesisko valdītāju par tā īpašumā vai valdījumā esošiem objektiem

Vienlaikus darba grupa, izvērtējot valsts informācijas sistēmas, kurās tiek apstrādāta informācija (t.sk. ģeotelpiskā informācija) un šajās informācijas sistēmās pieejamie dati par Latvijas teritorijā radīto ģeotelpisko informāciju (kā virszemes, tā apakšzemes objekti un inženierkomunikācijas), ir izskatījusi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas objektus un apgrūtinātās teritorijas, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas slāņus un Kadastra informācijas sistēmas datus un ir noteikusi datus, kurus ir nepieciešams ierobežot konkrētās zemes vienībās un par valstij svarīgiem objektiem, kuri atrodas uz tām (būves, telpu grupas), par kurām augstāk minētas iestādes ir sniegušas informāciju Valsts zemes dienestam. Dati šajās informācijas sistēmās un datu bāzēs tika noteikti, ņemot vēra Valsts drošības iestāžu, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes izvirzītās prasības informācijas ierobežošanai par valstij svarīgiem objektiem un ir minēti projekta 1., 2. un 3. pielikumā (2021. gada 30. jūnijā darba grupa galīgi vienojās (protokols Nr. 2) par projekta pielikumos esošo datu kopu ierobežošanu iepriekš minētajās sistēmās un datu bāzēs). Ierobežojumi neattieksies uz to ģeotelpisko informāciju, kas pirms noteikumu projekta stāšanas spēkā jau ir vispārpieejama. Atkarībā no potenciālā apdraudējuma valsts drošībai šīs institūcijas var rosināt izmaiņas ierobežojamo datu kopu apjomā, iesniedzot priekšlikumu Aizsardzības ministrijai.
Ņemot vērā to, ka projekta 1., 2. un 3. pielikumā esošie ierobežojamie dati Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzēs un Kadastra informācijas sistēmā ir saistīti ar Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” (1. un 2. pielikumā), Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” (1. pielikumā) un Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” esošajiem datiem, Tieslietu ministrijai (Valsts zemes dienestam), gatavojot grozījumus iepriekš minētajos noteikumos (papildinot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas objektus un teritorijas, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes  slāņus un Kadastra informācijas sistēmas datus), būtu nepieciešams saņemt arī Aizsardzības ministrijas un Valsts drošības iestāžu atzinumu, lai nodrošinātu projekta pielikumu precizēšanu ar jauniem Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas objektiem un apgrūtinātajām teritorijām, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes slāņiem un Kadastra informācijas sistēmas datiem.

Svarīga informācija projekta 2. punktā noteiktajiem valstij svarīgiem objektiem ir ierobežotas pieejamības informācija. Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. punktā ir noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu.
Ģeotelpiskās informācijas aizsardzību nosaka divi likumi:
1.Ģeotelpiskās informācijas likuma 27. panta trešajā daļā noteikts, ka Ģeotelpisko datu kopu turētāji var ierobežot sabiedrības piekļuvi ģeotelpisko datu kopām, izmantojot šā likuma 28.panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē starptautiskās attiecības, sabiedrības drošību vai valsts aizsardzību;
2.Nacionālās drošības likuma 22⁴. pants, saskaņā, ar kuru Ministru kabinets nosaka drošības pasākumus, kā aizsargāt nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgu informāciju par nekustamā īpašuma objektiem.
Informācijas atklātības likuma 5.panta 1.daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Papildu aizsardzības pasākumi ierobežotas pieejamības informācijai netiek definēti. Primāri būtu nepieciešams identificēt aizsargājamās ģeotelpiskās informācijas pieprasītāju. Attiecīgi, ja katram valsts institūcijas vai pašvaldības darbiniekam ir savs unikālais lietotāja konts un viņa pienākumos ietilpst apstrādāt šādu informāciju, tad šī persona ir identificējama un tiek ievērots Informācijas atklātības likuma iepriekš minētajā pantā noteiktais.
Informācijas atklātības likumā ierobežotas pieejamības informācijai nav noteiktas īpašas drošības prasības, izņemot to, ka to nevar publiskot, un to, ka institūcijas vadītājs pieprasa rakstisku apstiprinājumu no personām, kuras apstrādā ierobežotas pieejamības informāciju, ka tās noteikumus zina un apņemas tos ievērot. Papildus iestāde nodrošina, lai pienākumu saglabāt ierobežotas pieejamības informāciju zina visas personas, uz kurām šis pienākums attiecas, ja likumā nav noteikts citādi. Par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu Krimināllikuma 200. pants "Neizpaužamu ziņu, kas nav konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena informācija, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana" paredz kriminālo atbildību.
Īpaši akcentējams, ka Ierobežotas pieejamības informācija pieprasāma rakstveidā, personai pamatojot savu pieprasījumu un norādot mērķi, kam ierobežotās pieejamības informācija tiks izmantota un apliecinot, ka personai ir zināms, ka ierobežotas pieejamības informāciju tā drīkst izmantot tikai mērķiem, kuriem tā pieprasīta.
Sagaidāms, ka personas, kuru rīcībā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā nonākusi informācija, kam ar šo noteikumu spēkā stāšanos noteikts statuss - ierobežotas pieejamības informācija, rīkosies godprātīgi un atbilstoši Nacionālās drošības likuma 5.pantā noteiktajam katra Latvijas pilsoņa pienākumam aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu. 
Ģeotelpiskās informācijas likuma 13. panta 6. un 7. daļā ir noteikts, ka vietējā pašvaldība, lai nodrošinātu savu funkciju un uzdevumu izpildi, par savu administratīvo teritoriju izveido un uztur augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzi, pārbauda iesniegto informāciju un nodrošina vietējās pašvaldības datubāzes sadarbspēju ar centrālo datubāzi. Vietējai pašvaldībai ir tiesības deleģēt iepriekšminēto uzdevumu, slēdzot deleģējuma līgumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā pašvaldības administratīvajā teritorijā Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas pieņemšanu un pārbaudi, kā arī Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu izsniegšanu realizē un koordinē pašvaldības izvēlēta privāto tiesību juridiska persona, kurai ir tiesības par pakalpojumiem (par topogrāfiskās informācijas izsniegšanu) saņemt samaksu. Atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam arī komersants var apstrādāt ierobežotas pieejamības informāciju.

Lai nodrošinātu svarīgas informācijas ierobežošanu vietējo pašvaldību uzturētājās Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzēs, vietējās pašvaldības augstas detalizācijas datubāzes uzturētājam būtu nepieciešams saņemt informāciju par tas administratīvajā teritorijā esošajiem valstij svarīgajiem objektiem. Projekta 7. punkts paredz, ka Valsts zemes dienests, saņemot sarakstu ar kadastra apzīmējumiem par tām zemes vienībām, uz kurām atrodas valstij svarīgi objekti vai informāciju par sarakstā notikušajām izmaiņām, noteiktajā termiņā informēs vietējās pašvaldības augstas detalizācijas datubāzes uzturētāju par šādiem objektiem.

Valsts zemes dienests, izmantojot šiem mērķiem izstrādātos datu izplatīšanas risinājumus un atļauju pārvaldības moduli, nodrošinās svarīgas informācijas ierobežošanu tā uzturētajā Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālajā datubāzē un Kadastra informācijas sistēmā.
Valsts zemes dienesta tehniskajā risinājumā ir plānots, ka, izplatot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus, noteiktajās zemes vienībās netiks attēloti konkrēti Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas  objekti un apgrūtinātās teritorijas. Lai realizētu konkrētu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas  objektu un apgrūtināto teritoriju nepublicēšanu atbilstoši darba grupā saskaņotajam datu apjomam (1. pielikums), Valsts zemes dienestam būs nepieciešams pielāgot līdz šim jau izstrādātos Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas  datu izplatīšanas risinājumus, lai tos funkcionāli papildinātu atbilstoši prasībām, nodrošinot dalītu pieejamību ierobežotajām zemes vienībām.
Tehniskajā risinājumā ir plānots, ka, izplatot Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datu bāzes datus, noteiktajās zemes vienībās netiks attēloti konkrēti Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datu bāzes slāņi. Lai realizētu konkrētu Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datu bāzes slāņu nepublicēšanu atbilstoši darba grupā saskaņotajam datu apjomam (2. pielikums), Valsts zemes dienestam ir nepieciešams pielāgot jau izstrādātos Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datu bāzes  datu izplatīšanas risinājumus. Līdz plānotā tehniskā risinājuma realizācijai, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datu bāzes dati par zemes vienībām, kurās ir jānodrošina ģeotelpisko un teksta datu publicēšanas ierobežošana, netiks publicēti un izplatīti tīmekļa pakalpes OpenGIS Web Map Service (WMS) veidā, bet šo informāciju var izsniegt, ja tā nepieciešama valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildei.
Plānotajā tehniskajā risinājumā Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas dati un Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes dati pilnā apjomā būs pieejami elektroniski identificētai personai.

Publicējamā informācija plānotajā tehniskajā risinājumā Kadastra informācijas sistēmā  tiks ierobežota arī par zemes vienības daļām un par būvēm, kuras atrodas uz šīm zemes vienībām, un telpu grupām (t.sk. telpām), kuras ietilpst šajās būvēs. Zināms informācijas apjoms būs jāierobežo arī par īpašumiem, kuros ietilpst valstij svarīgu objektu valdītāju norādītās zemes vienības vai ēkas (būvju īpašumi) un telpu grupas (dzīvokļa īpašumi). Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 70.pantam Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā uztur nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi ar mērķi uzkrāt un apstrādāt informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem. Publiska datu pieejamība atvērto datu veidā par  tirgus darījumiem ar nekustamiem īpašumiem iestāžu noteiktajās zemes vienībās netiks ierobežota, jo darījumu brīdī par objektiem, kas atradās uz noteiktajām zemes vienībām, Kadastra informācijas sistēmā nebija reģistrēta nacionālās drošības interesēm svarīga informācija. Šī paša iemesla dēļ netiks ierobežota nekustamā īpašuma tirgus datu bāzes informācijas par darījumiem konkrētā laika periodā izsniegšana Valsts zemes dienesta klientiem pēc pieprasījuma.

Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā par būvēm, kuras atrodas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts robežsardzes un valsts drošības iestāžu noteiktajām zemes vienībām, tiks attēloti šādi kadastra telpiskie dati: būves kadastra apzīmējums, būves kontūra (arī būves kadastra apzīmējums), jo būves kontūra ir identificējama uz fonā pievienotās ortofotokartes. Savukārt pazemes būves Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portāla telpiskajos datos netiks attēlotas visā būves apjomā, kaut arī būve tikai daļēji atrodas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts robežsardzes un valsts drošības iestāžu noteiktajām zemes vienībām.
Tieši tādas pašas datu kopas tiks attēlotas arī citos Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmas  telpisko datu izplatīšanas risinājumos – grafiskajās datnēs, telpisko datu izplatīšanas tīmekļa pakalpēs, telpisko datu atlasēs no Kadastra informācijas sistēmas.

Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portāla neidentificētai personai publiskajā sadaļā un atvērto datu kopās jebkuram lietotājam bez autorizācijas ir pieejams ierobežots Kadastra informācijas sistēmas teksta un telpisko datu apjoms, kas pilnībā atbilst tam, par ko ir panākta vienošanās Aizsardzības ministrijas organizētajā darba grupā, attiecīgi ierobežojamās datu kopas neidentificētai personai netiek un netiks publicētas.
Izmaiņas datu izplatīšanas risinājumos Valsts zemes dienests varēs uzsākt izstrādāt tikai pēc attiecīga finansējuma saņemšanas un izstrādi varēs realizēt astoņu mēnešu laikā pēc finansējuma saņemšanas. Vietējās pašvaldības augstas detalizācijas datubāzes uzturētāji datu izplatīšanas risinājumu svarīgas informācijas par valstij svarīgiem objektiem ierobežošanai nodrošinās vienlaikus ar Valsts zemes dienestu. Atļauju pārvaldības modulis nodrošinās iespēju lietotājam pieprasīt valstij svarīgu informāciju par valstij svarīgiem objektiem un atļaujas devējam piešķirt vai nepiešķirt piekļuvi datiem, kas atrodas datu turētāja sistēmā. Šāds modulis tiks izveidots Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (DAGR) ietvaros. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija plānojot tās pārziņā esošo DAGR, iesaistīs datu un atļauju pārvaldītāju pārstāvjus un veidos atļauju pārvaldības scenāriju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atļauju pārvaldības moduli izstrādās līdz 2027. gada 1. janvārim.
Lai mazinātu slogu vietējām pašvaldībām, atbilstoši projektam Valsts zemes dienests turpmāk nodrošinās augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par valstij svarīgiem objektiem izsniegšanu mērniekiem un citiem klientiem, kuriem līdz šim augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju izsniedza vietējā pašvaldība vai cita persona, kurai pašvaldība deleģējusi tās datubāzes uzturēšanu. Atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likuma 26. panta sestajai daļai maksu par ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanu un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu nosaka saskaņā ar attiecīgās ģeotelpiskās informācijas turētāja vai ģeotelpiskās informācijas pakalpojuma sniedzēja publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Līdz ar to, lai saņemtu augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju par valstij svarīgiem objektiem, pirms to saņemšanas būs jāapmaksā attiecīgais pakalpojums Ministru kabineta 2015 .gada 22. decembra noteikumu Nr. 787 “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” pielikumā (turpmāk – cenrādis) noteiktajā apmērā. Līdz DAGR izstrādei 2027. gadā pieprasījuma saņemšana, apstrāde, izvērtēšana (manuāla datu apstrāde, lai noskaidrotu konkrētajā planšetē ietilpstošos valstij svarīgos objektus), atļaujas saņemšanas koordinēšana, uzskaite un cita ar augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par valstij svarīgiem objektiem izsniegšanu saistītās darbības būs pilnībā manuāls process. Ņemot to vērā, augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par valstij svarīgiem objektiem izsniegšanu mērniekiem un citiem klientiem būs maksas pakalpojums, kas tiks sniegts salīdzinoši ilgā laika periodā. VZD nepiemērotu maksu par pašu ADTI planšeti, ņemot vērā VZD piešķirto finansējumu arī ADTI datu atvēršanai, taču VZD ir jāpiemēro maksa par datu apstrādi un sagatavošanu (ietver arī izsniegšanas koordinēšanu), kas atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumiem Nr.787 “Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība” sastāda 68,58 EUR (divu stundu ilga datu elektroniska apstrāde saskaņā ar pielikumā noteikto cenu Nr.26 “Datu elektroniskā apstrāde un sagatavošana digitālā formā”, maksa noteikta 34,29 EUR par vienu stundu) par vienu informācijas izsniegšanas pieprasījumu. Šobrīd norit darbs pie informatīvā ziņojuma par VZD finansēšanas modeļa izvērtējuma (TAP  23-TA-1870) sagatavošanas un gadījumā, ja, izskatot informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā, tiks rasti papildus risinājumi VZD nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai, VZD varētu pārskatīt vai nepiemērot maksu par datu elektronisku apstrādi un sagatavošanu digitālā formā.
Ņemot vērā, ka šobrīd datu izsniegšana no vietējās pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes ir noteikta normatīvajos aktos, projekts augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas par valstij svarīgiem objektiem izsniegšanas jomā kā speciālā un jaunākā tiesību norma būs piemērojama tiesību normu kolīziju gadījumos līdz atbilstošu grozījumu veikšanai šajos normatīvajos aktos. Informācija par grozāmajiem normatīvajiem aktiem ir iekļauta attiecīgajā anotācijas sadaļā.
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas, Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturētājs nodrošina datu piekļuves uzskaitījumu (personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, skatīšanās datumu un laiku), kam piekļuves atļauja ir izsniegta projekta 20. un 21. punktā noteiktajā kārtībā. Tas ir nepieciešams, lai nepieciešamības gadījumā svarīgas informācijas par valstij svarīgiem objektiem lietotāju varētu izsekot un noteikt, kāda informācija augstāk minētajās informācijas sistēmās vai datu bāzes tika skatīta. Valsts drošības iestāžu ieskatā šādai informācijai būtu jāglabājas minimums gadu/vairākus gadus, bet šīs iespējas ir atkarīgas galvenokārt no sistēmas kapacitātes šos datus ilgstoši uzturēt. Pašlaik Valsts zemes dienests, kamēr nav izstrādāts datu izplatīšanas risinājums, atsevišķas prasības nevar nodrošināt, piemēram, ģeotelpiskajos servisos nav iespējas fiksēt, kura vieta konkrēti ir skatīta, bet ir iespējams fiksēt, ka noteikta persona noteiktā laikā ir pieslēgusies servisam kopumā. Fizisko personu datu apstrāde tiks veikta, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.pantā noteiktos personas datu apstrādes principus un citos normatīvajos aktos, tai skaitā personas datu aizsardzību reglamentējošā jomā, noteiktās prasības, nodrošinot likumīgu, godprātīgu un datu subjektam pārredzamu, tikai nolūka sasniegšanai nepieciešamajā minimālajā apjomā, precīzu un, ja nepieciešams, atjauninātu personas datu apstrādi, dzēšot, labojot vai iznīcinot neprecīzos datus, kā arī ievērojot datu glabāšanas ierobežojumu, dzēšot (iznīcinot) datus vai nodrošinot datu publisku nepieejamību, ja tie vairs nav vajadzīgi nolūka sasniegšanai.

Projektā valstij svarīgas informācijas par valstij svarīgiem objektiem lietotāji ir sadalīti divās grupās. Lietotāji, kam neatkarīgi no noteiktajiem svarīgas informācijas pieejamības ierobežojumiem, ir tiesības tai pastāvīgi piekļūt ir – valstij svarīga objekta īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam par savu nekustamo īpašumu un tā sastāvā esošo zemes vienību, būvi vai telpu grupu, vai būvi, kas neietilpst neviena nekustamā īpašuma sastāvā; valsts institūcijām, kurām šī informācija nepieciešama valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu īstenošanai (tai skaitā valsts zemes pārvaldīšana); pašvaldībām, tai skaitā būvvaldēm par tās administratīvajā un pārvaldītajā teritorijā esošajiem valstij svarīgiem objektiem. Neatkarīgi no noteiktajiem svarīgas informācijas pieejamības ierobežojumiem, ir tiesības tai pastāvīgi piekļūt  - Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu sniedzējiem par to iesniegtajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kā arī šiem objektiem Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā automātiski attēlotajām apgrūtinātajām teritorijām. Piekļuve tiek nodrošināta bez pieprasījuma noformēšanas atļauju pārvaldības modulī. Vienlaikus attiecīgajai personai nepieciešams ievērot Informācijas atklātības likuma 16. pantā noteiktās prasības par ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību. Pilnvarotā persona, kam ir deleģēts uzdevums uzturēt attiecīgās pašvaldības (par tās administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu objektiem) augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzi, ir tiesīga pastāvīgi piekļūt attiecīgas pašvaldības augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas ierobežojamiem datiem. Piekļuve tiek nodrošināta personām, kurām šī informācija nepieciešama ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu deleģēto valsts pārvaldes funkciju īstenošanai (piemēram, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", AS “Latvijas valsts meži”, SIA "Tiesu namu aģentūra", VSIA "Latvijas Valsts ceļi" u.c.), kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina kādu no siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, drenāžas, elektronisko sakaru tīklu, elektroapgādes tīklu, gāzes apgādes tīklu pakalpojumiem un ir reģistrēti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai sarakstā. Šie reģistri ir pieejami Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājas lapā https://www.sprk.gov.lv/. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šo noteikumu izpratnē ir tāds komersants, kurš attiecīgajā nozarē (elektroniskie sakari, ūdenssaimniecība,  enerģētika) sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība sabiedrisko pakalpojumu sniegšana tiek regulēta saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Piekļūstot valsts aizsardzībai svarīgai informācijai 13.4. un 13.5. apakšpunktā noteiktajām personām jālieto unikāli personu identificējoši konti un jāievēro Informācijas atklātības likumā noteiktie ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības pasākumi.


Otrai lietotāju grupai ir nepieciešams saņemt valstij svarīga objekta īpašnieka vai tiesiska valdītāja atļauju, pieprasot to atļauju pārvaldības modulī projekta 20. punktā noteiktajā kārtībā. Līdz atļauju pārvaldības moduļa izveidošanas, kurā informēšana par valstij svarīga objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju notiks automātiski, Valsts zemes dienests informēs datu pieprasītāju, pie kura valstij svarīga objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja vērsties, lai veiktu atļaujas pieprasīšanu. Valstij svarīga objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē datu pieprasītāju un Valsts zemes dienestu par personai piešķirto atļauju vai lēmumu par atteikumu piekļuvei svarīgai informācijai par valstij svarīgu objektu. Valsts zemes dienests, saņemot pozitīvu atbildi (atļauju) no valstij svarīga objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, datu pieprasītājam izsniegs pilnu Kadastra informācijas sistēmas / Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas / Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes datu komplektu par pieprasīto datu kopu (piemēram, zemes vienība, kadastra grupa, planšete, Latvijas Republikas teritorija, administratīvā teritorija).
 
Valstij svarīga objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības piešķirt atļauju piekļūt svarīgai informācijai, nepiemērojot projekta 20. punktā noteikto kārtību. Piemēram, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos, zemes ierīcības darbos, ģeodēziskajos darbos sertificētajām personām un komersantiem (Ministru kabineta  2012. gada 24. aprīļa noteikumu  Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" izpratnē - komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu mērnieku, vai individuālais komersants, kas ir mērnieks vai nodarbina vismaz vienu mērnieku), kas noslēgušas mērniecības darbu izpildes/pakalpojumu līgumu ar valstij svarīga objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tiek paredzēts, ka valstij svarīga objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs varēs norādīt svarīgas informācijas piekļuves atļauju pārvaldības modulī, kam ir atļauts izmantot informāciju par tā valdījumā esošajiem valstij svarīgiem objektiem.
Ja atļauju pieprasīs komersants, kas sniedz ģeodēzisko vai zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pakalpojumus, tad dati tiks izsniegti sertificētai personai, kam ir derīgs sertifikāts ģeodēzijā vai zemes ierīcībā vai zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kura izpildīs attiecīgus darbus nekustamajā īpašumā. 
Informācijas pieprasītajam atļauja pieejai datiem var tikt atteikta, ja pastāv aizdomas, ka datu izsniegšana var kaitēt valsts drošībai vai pieeja datiem nav nepieciešama saimnieciskās vai profesionālās darbības veikšanai, vai nekustamā īpašuma apsaimniekošanai. Ja valstij svarīga objekta valdītājs vai kompetenta drošības iestāde konstatē, ka sertificētā persona izmantoja valsts informāciju mērķiem, kas nav saistīti ar tās profesionālo darbību, tad atļauja piekļuvei ierobežotiem datiem tiks anulēta. Pieprasītājam ir tiesības apstrīdēt  atteikumu piekļūt svarīgai informācijai un pārsūdzēt, vēršoties pie atteikuma izdevēja ar iesniegumu par atteikuma apstrīdēšanu. Kompetentajai valsts drošības iestādei, saņemot informāciju no valstij svarīga objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, ir pienākums sniegt projekta 22.punktā noteikto informāciju 30 dienu laikā.

Būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros, projektējot un būvējot būvi, liela nozīme ir aktuāliem ģeotelpiskiem datiem. Būvprojektēšana tiek veikta, izmantojot par pamatu augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas datus, būvprojektā tiek atspoguļoti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Valsts adrešu reģistra, kā arī Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas dati. Būvprojektēšanas dokumenti tiek augšupielādēti būvniecības informācijas sistēmā un ir pieejami būvniecības ierosinātāja nolīgtajam būvdarbu veicējam un būvuzraudzības veicējam, kā arī institūcijām, kas nodrošina būvniecības procesa kontroli vai veic būvniecības ieceres saskaņošanu.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 15.punktu būvniecības procesa dalībnieks ir būvniecības ierosinātājs (īpašnieks, tiesiskais valdītājs, apbūves tiesīgais vai lietotājs, kuram piešķirtas tiesība būvēt), būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs. Būvniecības procesa dalībnieki, izņemot būvniecības ierosinātāju, pamatā ir būvkomersanti, t.i. komersanti, kas ir reģistrēti būvkomersantu reģistrā, un kas nodrošina būvniecības ieceres īstenošanu būvniecības ierosinātāja uzdevumā.  Būvkomersantu uzdevumā būvniecības ieceres īstenošanu veic sertificētie būvspeciālisti. Būvniecības ieceres saskaņošanu veic valsts vai pašvaldību institūcijas, kā arī komersanti (tehnisko noteikumu izdevēji attiecībā uz tiem piederošo inženierbūvju šķērsošanu vai pieslēgšanos tām).
Būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros, būvniecības procesa dalībniekiem un kontrolējošām institūcijām ir nepieciešami aktuāli dati par nekustamajiem īpašumiem, lai varētu efektīvi un jēgpilni aizsargāt sabiedrības intereses. Minētās personas iegūs datus, kas ir saistītas ar konkrētu nekustāmo īpašumu, kurā tiek plānota vai veikta būvniecība, attiecīgi šajā gadījumā netiek paredzēta plaša vai neierobežotā piekļuve Valsts zemes dienesta uzturēto informācijas sistēmu datiem, tai skaitā nacionālai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgai informācijai. Savukārt, ikreizēja piekļuves pieprasīšana šajos noteikumos noteiktajā kārtībā veidotu nesamērīgu slogu nekustamā īpašuma attīstīšanas procesā.
Ņemot vērā šeit minētos apsvērumus, noteikumu projektā ir paredzētas tiesības būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī personām, kas piedalās būvniecības ieceres saskaņošanā un īstenošanas kontrolē, piekļūt ieceres īstenošanai nepieciešamajiem datiem bez ierobežojumiem.

Projektā minētais regulējums attiecas tikai uz informācijas sistēmās pieejamiem datiem, bet neattiecas uz dokumentu (t.sk. arhīva dokumentu) apriti un tajos pieejamās informācijas ierobežošanu par valstij svarīgiem objektiem.

Projekta 37. punktā noteiktās darbības tiek veiktas saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu.

Ja persona saņemto piekļuvi šo noteikumu 10. punktā noteiktiem informācijas sistēmu datiem, neatkarīgi no noteiktajiem pieejamības ierobežojumiem, vai saņemto svarīgo informāciju par valstij svarīgiem objektiem, izmanto šajos noteikumos noteiktajam mērķim vai valstij svarīga objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļaujā norādītajam mērķim, svarīgas informācijas tālākai apstrādei un apritei nav nepieciešams saņemt valstij svarīga objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja atļauju. Tādējādi, piemēram, nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzības nodrošināšanas kārtība neattiecas uz Kadastra likumā, Ģeotelpiskas informācijas likumā, Būvniecības likumā noteikto datu apriti (datu radīšana, saskaņošana, uzkrāšana, izplatīšana), ja šos datus rada ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas vai  komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu sertificētu personu, kā arī šo datu uzskaiti un pārskatu iesniegšanu sertificēšanas (vai citās uzraugošajās) institūcijās - nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas apriti un saskaņošanu ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā mērniecības uzņēmumi, kuri nodarbina vismaz vienu sertificētu personu, un šajā jomā sertificētās fiziskās personas veic atbilstoši Kadastra likumā, Ģeotelpiskās informācijas likumā un Būvniecības likumā noteiktajām prasībām. Ja tiktu konstatēts, ka piekļuve šo noteikumu 10. punktā noteiktajiem datiem tiek izmantota mērķim, kas neatbilst noteikumos ietvertajiem mērķiem, kā arī, ja izmantotu valsts informāciju mērķiem, kas nav saistīti ar personas profesionālo darbību, tad atļauja piekļuvei ierobežotiem datiem tiktu anulēta. 

Ņemot vērā aktuālo drošības situāciju un iespējamo hibrīddraudu izvērtējumu, kas attiecas arī uz valsts drošībai nozīmīgas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, kā ietvarā ir nepieciešams nodrošināt svarīgas informācijas aizsardzību, Aizsardzības ministrijai būtu vēlams  turpināt darbu pie nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aprites sakārtošanas, kas ietvertu sadarbības turpināšanu iepriekš izveidotajā darba grupā, lai sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām turpinātu izveidot kontrolētu valstij svarīgas informācijas datu apriti par valstij svarīgiem objektiem valsts informācijas sistēmās un datu bāzēs; izvērtētu citas publiski pieejamas valsts un pašvaldību informācijas sistēmas un datu bāzes un noteikt, kurās ir pieejama valstij svarīga informācija par valstij svarīgiem objektiem – valsts drošības iestāžu noteiktiem kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras objektiem; Valsts robežsardzes robežuzraudzības objektiem; Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietas objektiem, kuras brīva pieejamība var apdraudēt nacionālo drošību un valsts aizsardzību un, ja nepieciešams, izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus.