Anotācija (ex-ante)

21-TA-1708: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma (turpmāk – Likums) 21. panta 3.daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valstspilsētu un novadu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir noteikt darba stundas tarifa likmes vēlēšanu komisijas locekļiem, kā arī pārskatīt kompensāciju par ēdināšanas izdevumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likuma 21. panta 3.2 daļā noteikts, ka Ministru kabinets noteikumus par atlīdzības apmēru vēlēšanu komisijas locekļiem pārskata reizi četros gados iepriekšējā kalendāra gadā pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru un ekonomisko attīstību valstī.
Kārtējām Saeimas vēlēšanām Latvijā jānotiek 2022. gada 1. oktobrī, līdz ar to atbilstoši Likumam Ministru kabinetam spēkā esošie noteikumi jāpārskata 2022. gadā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzības apmērs noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos Nr. 200 "Noteikumi par republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" (turpmāk – noteikumi Nr. 200), kas pēdējo reizi ir pārskatīti 2017. gadā. 
Risinājuma apraksts
Pārskatot vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju, ņemts vērā, ka ir īstenota administratīvi teritoriālā reforma un nepieciešams precizēt arī noteikumu nosaukumu, jo turpmāk vairs nepastāv termins "republikas pilsēta", bet tiek ieviests jauns termins – "valstspilsēta". Minētā terminoloģija ir saskaņota ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu (https://likumi.lv/ta/id/35108-pasvaldibas-velesanu-komisiju-un-velesanu-iecirknu-komisiju-likums). Attiecīgi ir nepieciešams arī precizēt noteikumu izdošanas pamatojumā norādītā likuma nosaukumu.
Ņemot vērā grozījumu saturu un apjomu, noteikumi Nr. 200 ir atzīstami par spēku zaudējušiem un ir izdodami jauni noteikumi.
 
Lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļiem tiek saglabāta līdzšinējā atalgojuma sistēma, bet tiek palielināta stundas tarifa likme atbilstoši vidējās darba samaksas, kā arī minimālās algas izmaiņām 2021. gadā, nodrošinot, ka zemākā stundas tarifa likme ir tuvināta vidējai darba stundas tarifa likmei valstī un kopumā darba samaksa nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algu par pilna laika darbu.  
Vienlaikus arī jāņem vērā, ka darbs pašvaldību vēlēšanu komisijā ir intelektuāla rakstura darbs un prasa noteiktas zināšanas un prasmes, līdz ar to liela daļa vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu pamatdarbā saņem atalgojumu, kas pielīdzināms vidējam atalgojumam valstī vai ir augstāks par to (piemēram IT speciālisti). Esošā atalgojuma kārtība ir piemērota, jo ļauj diferencēt samaksu pēc ieguldītā darba apjoma stundās.
Lai nodrošinātu sekmīgu un kvalitatīvu vēlēšanu (Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību) norisi, ar katru gadu arvien lielāka loma ir informāciju tehnoloģijām, kas nodrošina daudz ātrāku vēlēšanu rezultātu apkopošanu, paredz plašākas balsošanas iespējas vēlētājiem un nosaka sarežģītākas procedūras vēlēšanu komisiju locekļiem. Tā rezultātā palielinās nepieciešamība vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīt arvien kvalificētākus darbiniekus.
Pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļi, īpaši priekšsēdētāji un sekretāri, atšķirībā no vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem vēlēšanu sagatavošanā ir nodarbināti vairākus mēnešus un attiecīgi saņem arī lielāku atalgojumu, no kura tiek ieturēti visi normatīvajos aktos paredzētie nodokļi, nodrošinot sociālās garantijas nākotnē.
Pašvaldību vēlēšanu komisijās ir nodarbināts ievērojami mazāks skaits vēlēšanu komisiju locekļu nekā vēlēšanu iecirkņu komisijās. Pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļu skaits būtiski samazināsies arī pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. Pēc reformas valstī būs 42 pašvaldību vēlēšanu komisijas, kurās kopskaitā varētu būt nodarbināti 294 līdz 630 vēlēšanu komisiju locekļi (atbilstoši Likumam vēlēšanu komisiju locekļu skaits pašvaldības vēlēšanu komisijā var būt no 7 līdz 15, par attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļu skaitu lemj attiecīgā dome). Tajā pašā laikā kopējais vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu skaits, ieskaitot pieaicinātās personas iecirkņos ar lielāku vēlētāju plūsmu, Latvijā ir līdz 9 000 personām, bet ārvalstīs – līdz 600 personām atkarībā no Ārlietu ministrijas un diasporas pārstāvju ieteiktā izveidojamo vēlēšanu iecirkņu skaita.
Nosakot stundas tarifa likmju amplitūdu vēlēšanu komisiju locekļiem, ir ņemts vērā arī tas, ka 2021. gadā noteiktās darba stundas tarifa likmes būs spēkā turpmākos četrus gadus – līdz 2025. gadam – un būs piemērojamas 2022. gada Saeimas vēlēšanās un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
2020. gadā valstī vidējā darba stundas tarifa likme bija 7,14 euro. Katru gadu vidējā darba samaksa turpina pieaugt, savukārt jau2021. gadā valstī noteiktā minimālā darba stundas tarifa likme sasniedz 3,13 euro. Pēdējās valsts finansētajās vēlēšanās – 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem bija noteiktas šādas stundas tarifa likmes:
komisijas priekšsēdētājam – 4,40 euro;
komisijas sekretāram – 4,20 euro;
komisijas loceklim – 3,20 euro.
Centrālā vēlēšanu komisija uzskata par neiespējamu pēc trim gadiem piemērot mazākas stundas tarifa likmes, līdz ar to tās  noteikti ir jāpaaugstina, lai tieši darba samaksa būtu par iemeslu piesaistīt kvalificētus cilvēkresursus (vēlēšanu komisijas locekļus) sekmīgai un kvalitatīvai vēlēšanu norisei.
Papildus norādāms, ka, ņemot vērā valstī īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, ir mainījies arī vēlēšanu iecirkņu un attiecīgi arī vēlēšanu komisiju skaits: Saeimas vēlēšanām 2018. gadā bija 1 171 vēlēšanu komisija, bet 2022. gadā paredzamas 1 117 vēlēšanu komisijas, savukārt Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlēšanu komisiju skaits no 1 174 2019. gadā samazināsies uz 1 118 vēlēšanu komisijām 2024. gadā.
Noteikumu projekts paredz noteikt šādas komisijas locekļu darba stundas tarifa likmes:
komisijas priekšsēdētājam – 7,78–11,97 euro;
komisijas sekretāram – 7,00–10,10 euro;
komisijas loceklim – 6,00–7,78 euro.
Stundas tarifa likmes konkrēto apmēru nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā attiecīgā komisijas locekļa darba apjomu un atbildību:
1) vēlēšanu iecirkņa komisija – komisijas priekšsēdētājam 7,78 euro; komisijas sekretāram 7,00 euro; komisijas loceklim 6,00 euro;
2) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu līdz 14 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 8,42 euro; komisijas sekretāram 7,56 euro; komisijas loceklim 6,00 euro;
3) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu no 15–28 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 9,00 euro; komisijas sekretāram 8,09 euro; komisijas loceklim 6,42 euro;
4) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu no 29–42 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 9,63 euro; komisijas sekretāram 8,66 euro; komisijas loceklim 6,87 euro;
5) Rīgas vēlēšanu komisija – komisijas priekšsēdētājam 11,97 euro; komisijas sekretāram 10,10 euro; komisijas loceklim 7,78 euro.

Noteikumu projekts paredz palielināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju vēlēšanu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas laikā, palielinot to no 5,69 euro līdz 8,00 euro par katru dienu.
Norādāms, ka 8,00 euro dienā kā dienas nauda šobrīd ir noteikta arī Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 21.2. apakšpunktā.
Šobrīd saskaņā ar noteikumiem Nr. 200 spēkā esošais kompensācijas apmērs par ēdināšanas izdevumiem ir noteikts pirms 13 gadiem un nav ticis grozīts (neraugoties uz to, ka būtiski palielinājusies minimālā alga un vidējā darba samaksa), kā arī nav atbilstošs mūsdienu preču un pakalpojumu izmaksām. Norādāms, ka šādu izdevumu kompensācija ir vitāli nepieciešama, jo, lai nodrošinātu pilnvērtīgu vēlēšanu komisijas locekļu darbu vēlēšanu norises dienā klātienē un balsu skaitīšanas periodā, locekļi strādā nepārtraukti, nepametot vēlēšanu iecirkņa telpas, līdz pat 20 stundām, ieskaitot nakts un agra rīta stundas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi
Ietekmes apraksts
Juridiskās personas
  • Pašvaldību vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas
Ietekmes apraksts
Vismaz 1 117 vēlēšanu komisijas kopumā ar 8 479 vēlēšanu komisiju locekļiem 2022. gada  Saeimas vēlēšanās un vismaz 1 118 vēlēšanu komisijas kopumā ar vismaz 8 486 vēlēšanu komisiju locekļiem 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 896 325
0
0
0
4 144 648
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 896 325
0
0
0
4 144 648
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 896 325
0
0
0
4 144 648
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 896 325
0
0
0
4 144 648
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Noteikumu projektā paredzētais tiks nodrošināts likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" Centrālās vēlēšanu komisijas budžetā paredzētā finansējuma 2022. un 2024. gadam ietvaros, tai skaitā no prioritārajam pasākumam "Vēlēšanu komisiju atlīdzības un Vēlēšanu vadības sistēmas tehniskā atbalsta nodrošināšana" piešķirtā finansējuma.

Saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 21. panta ceturto daļu ēdināšanas izdevumus vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju locekļiem kompensē Ministru kabineta noteiktajā apmērā arī pašvaldību domju vēlēšanās. Ievērojot minēto, regulējums var radīt ietekmi uz pašvaldību budžetiem, nodrošinot 2025. gada pašvaldību domju vēlēšanas.
Precīzus aprēķinus nav iespējams veikt, jo nav zināms vēlēšanu komisiju locekļu un vēlēšanu iecirkņu precīzs skaits.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Skaidrojums

6.4. Cita informācija

7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā vēlēšanu komisija
  • Pašvaldību vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk