Anotācija (ex-ante)

Vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzības apmērs noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos Nr. 200 "Noteikumi par republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju" (turpmāk – noteikumi Nr. 200), kas pēdējo reizi ir pārskatīti 2017. gadā. 

Pārskatot vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzību un ēdināšanas izdevumu kompensāciju, ņemts vērā, ka ir īstenota administratīvi teritoriālā reforma un nepieciešams precizēt arī noteikumu nosaukumu, jo turpmāk vairs nepastāv termins "republikas pilsēta", bet tiek ieviests jauns termins – "valstspilsēta". Minētā terminoloģija ir saskaņota ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu (https://likumi.lv/ta/id/35108-pasvaldibas-velesanu-komisiju-un-velesanu-iecirknu-komisiju-likums). Attiecīgi ir nepieciešams arī precizēt noteikumu izdošanas pamatojumā norādītā likuma nosaukumu.
Ņemot vērā grozījumu saturu un apjomu, noteikumi Nr. 200 ir atzīstami par spēku zaudējušiem un ir izdodami jauni noteikumi.
 
Lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļiem tiek saglabāta līdzšinējā atalgojuma sistēma, bet tiek palielināta stundas tarifa likme atbilstoši vidējās darba samaksas, kā arī minimālās algas izmaiņām 2021. gadā, nodrošinot, ka zemākā stundas tarifa likme ir tuvināta vidējai darba stundas tarifa likmei valstī un kopumā darba samaksa nedrīkst būt zemāka par valstī noteikto minimālo algu par pilna laika darbu.  
Vienlaikus arī jāņem vērā, ka darbs pašvaldību vēlēšanu komisijā ir intelektuāla rakstura darbs un prasa noteiktas zināšanas un prasmes, līdz ar to liela daļa vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu pamatdarbā saņem atalgojumu, kas pielīdzināms vidējam atalgojumam valstī vai ir augstāks par to (piemēram IT speciālisti). Esošā atalgojuma kārtība ir piemērota, jo ļauj diferencēt samaksu pēc ieguldītā darba apjoma stundās.
Lai nodrošinātu sekmīgu un kvalitatīvu vēlēšanu (Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību) norisi, ar katru gadu arvien lielāka loma ir informāciju tehnoloģijām, kas nodrošina daudz ātrāku vēlēšanu rezultātu apkopošanu, paredz plašākas balsošanas iespējas vēlētājiem un nosaka sarežģītākas procedūras vēlēšanu komisiju locekļiem. Tā rezultātā palielinās nepieciešamība vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīt arvien kvalificētākus darbiniekus.
Pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļi, īpaši priekšsēdētāji un sekretāri, atšķirībā no vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem vēlēšanu sagatavošanā ir nodarbināti vairākus mēnešus un attiecīgi saņem arī lielāku atalgojumu, no kura tiek ieturēti visi normatīvajos aktos paredzētie nodokļi, nodrošinot sociālās garantijas nākotnē.
Pašvaldību vēlēšanu komisijās ir nodarbināts ievērojami mazāks skaits vēlēšanu komisiju locekļu nekā vēlēšanu iecirkņu komisijās. Pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļu skaits būtiski samazināsies arī pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. Pēc reformas valstī būs 42 pašvaldību vēlēšanu komisijas, kurās kopskaitā varētu būt nodarbināti 294 līdz 630 vēlēšanu komisiju locekļi (atbilstoši Likumam vēlēšanu komisiju locekļu skaits pašvaldības vēlēšanu komisijā var būt no 7 līdz 15, par attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļu skaitu lemj attiecīgā dome). Tajā pašā laikā kopējais vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu skaits, ieskaitot pieaicinātās personas iecirkņos ar lielāku vēlētāju plūsmu, Latvijā ir līdz 9 000 personām, bet ārvalstīs – līdz 600 personām atkarībā no Ārlietu ministrijas un diasporas pārstāvju ieteiktā izveidojamo vēlēšanu iecirkņu skaita.
Nosakot stundas tarifa likmju amplitūdu vēlēšanu komisiju locekļiem, ir ņemts vērā arī tas, ka 2021. gadā noteiktās darba stundas tarifa likmes būs spēkā turpmākos četrus gadus – līdz 2025. gadam – un būs piemērojamas 2022. gada Saeimas vēlēšanās un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
2020. gadā valstī vidējā darba stundas tarifa likme bija 7,14 euro. Katru gadu vidējā darba samaksa turpina pieaugt, savukārt jau2021. gadā valstī noteiktā minimālā darba stundas tarifa likme sasniedz 3,13 euro. Pēdējās valsts finansētajās vēlēšanās – 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās – vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem bija noteiktas šādas stundas tarifa likmes:
komisijas priekšsēdētājam – 4,40 euro;
komisijas sekretāram – 4,20 euro;
komisijas loceklim – 3,20 euro.
Centrālā vēlēšanu komisija uzskata par neiespējamu pēc trim gadiem piemērot mazākas stundas tarifa likmes, līdz ar to tās  noteikti ir jāpaaugstina, lai tieši darba samaksa būtu par iemeslu piesaistīt kvalificētus cilvēkresursus (vēlēšanu komisijas locekļus) sekmīgai un kvalitatīvai vēlēšanu norisei.
Papildus norādāms, ka, ņemot vērā valstī īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, ir mainījies arī vēlēšanu iecirkņu un attiecīgi arī vēlēšanu komisiju skaits: Saeimas vēlēšanām 2018. gadā bija 1 171 vēlēšanu komisija, bet 2022. gadā paredzamas 1 117 vēlēšanu komisijas, savukārt Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlēšanu komisiju skaits no 1 174 2019. gadā samazināsies uz 1 118 vēlēšanu komisijām 2024. gadā.
Noteikumu projekts paredz noteikt šādas komisijas locekļu darba stundas tarifa likmes:
komisijas priekšsēdētājam – 7,78–11,97 euro;
komisijas sekretāram – 7,00–10,10 euro;
komisijas loceklim – 6,00–7,78 euro.
Stundas tarifa likmes konkrēto apmēru nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā attiecīgā komisijas locekļa darba apjomu un atbildību:
1) vēlēšanu iecirkņa komisija – komisijas priekšsēdētājam 7,78 euro; komisijas sekretāram 7,00 euro; komisijas loceklim 6,00 euro;
2) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu līdz 14 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 8,42 euro; komisijas sekretāram 7,56 euro; komisijas loceklim 6,00 euro;
3) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu no 15–28 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 9,00 euro; komisijas sekretāram 8,09 euro; komisijas loceklim 6,42 euro;
4) pašvaldības vēlēšanu komisija ar iecirkņu skaitu no 29–42 iecirkņiem – komisijas priekšsēdētājam 9,63 euro; komisijas sekretāram 8,66 euro; komisijas loceklim 6,87 euro;
5) Rīgas vēlēšanu komisija – komisijas priekšsēdētājam 11,97 euro; komisijas sekretāram 10,10 euro; komisijas loceklim 7,78 euro.

Noteikumu projekts paredz palielināt ēdināšanas izdevumu kompensāciju vēlēšanu komisiju locekļiem balsošanas un balsu skaitīšanas laikā, palielinot to no 5,69 euro līdz 8,00 euro par katru dienu.
Norādāms, ka 8,00 euro dienā kā dienas nauda šobrīd ir noteikta arī Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 21.2. apakšpunktā.
Šobrīd saskaņā ar noteikumiem Nr. 200 spēkā esošais kompensācijas apmērs par ēdināšanas izdevumiem ir noteikts pirms 13 gadiem un nav ticis grozīts (neraugoties uz to, ka būtiski palielinājusies minimālā alga un vidējā darba samaksa), kā arī nav atbilstošs mūsdienu preču un pakalpojumu izmaksām. Norādāms, ka šādu izdevumu kompensācija ir vitāli nepieciešama, jo, lai nodrošinātu pilnvērtīgu vēlēšanu komisijas locekļu darbu vēlēšanu norises dienā klātienē un balsu skaitīšanas periodā, locekļi strādā nepārtraukti, nepametot vēlēšanu iecirkņa telpas, līdz pat 20 stundām, ieskaitot nakts un agra rīta stundas.