21-TA-1762: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2021. gada 16. decembrī Operatīvās vadības grupas sanāksmē (OVG) tika skatīts Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) 2021. gada 15. decembra sagatavotais “Riska novērtējums par Covid-19 infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai ūdeļu novietnē „Baltic Devon Mink”” (turpmāk – rika novērtējums) un tajā sniegtie risinājumi Covid-19 infekcijas ierobežošanai. OVG tika izlemts īstenot riska novērtējuma B. risinājumu - “maksimālā bioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšana, ieskaitot pastāvīgu ārējo uzraudzību un cirkulējošo SARS-CoV-2 vīrusu monitoringu, t. sk. veicot regulāru un mērķtiecīgu paraugu ievākšanu vīrusa genoma sekvencēšanai no ūdelēm un nodrošinot biežu regulāru darbinieku testēšanu ar vīrusa sekvencēšanu”.
Ievērojot minēto, tika pieņemts lēmums Zemkopības ministrijai sagatavot tiesību akta projektu par papildu epidemioloģiskās drošības un biodrošības prasībām ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu (turpmāk – dzīvnieks) novietnēm, kā arī par aizliegumu ievest ūdeles Latvijā no citām valstīm.
Latvijā Covid-19 infekcijas ierobežošanas prasības noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr.662 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”” (turpmāk - noteikumi Nr.662), kuros noteikti īpašie epidemioloģiskās drošības nosacījumi dzīvnieku populācijā.
Ievērojot minēto, tika pieņemts lēmums Zemkopības ministrijai sagatavot tiesību akta projektu par papildu epidemioloģiskās drošības un biodrošības prasībām ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu (turpmāk – dzīvnieks) novietnēm, kā arī par aizliegumu ievest ūdeles Latvijā no citām valstīm.
Latvijā Covid-19 infekcijas ierobežošanas prasības noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr.662 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”” (turpmāk - noteikumi Nr.662), kuros noteikti īpašie epidemioloģiskās drošības nosacījumi dzīvnieku populācijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta (turpmāk - projekts) mērķis ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatīšanās ierobežošanu, nosakot papildu epidemioloģiskās drošības nosacījumus dzīvnieku novietnēm, it īpaši Covid-19 infekcijas skartajām dzīvnieku novietnēm.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr.662 arī pārņem Komisijas 2021. gada 12. maija Īstenošanas lēmuma (ES) 2021/788, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz konkrētu sugu dzīvnieku inficēšanos ar SARS-CoV-2 prasības. Minētajā lēmumā noteiktas Covid-19 infekcijas uzraudzības un ziņošanas prasības par dzīvniekiem līdz 2022. gada 31. martam, bet nav noteikti vienoti Covid-19 infekcijas apkarošanas nosacījumi dzīvniekiem Eiropas Savienības līmenī, tostarp arī nav liegta dzīvnieku pārvietošana.
Normatīvo aktu ieviešanas procesā piedalījās eksperti no SPKC, Veselības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) un valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR”” (turpmāk - BIOR).
Eiropas Savienības dalībvalstīs (turpmāk – dalībvalstis) kopš 2020. gada tiek konstatēti Covid-19 infekciju saslimšanas gadījumi dzīvnieku novietnēs.
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas paziņojumā (https://www.oie.int/app/uploads/2021/10/sars-cov-2-situation-report-5.pdf) (turpmāk - PDzVO paziņojums) norādīts, ka kopš pandēmijas sākuma SARS-CoV-2 infekcijas epidemioloģiskā situācija pasaulē līdz 2021.gada 30.septembrim ir saņemti ziņojumi par 584 apstiprinātiem dzīvnieku saslimšanas gadījumiem visā pasaulē, skarot 12 dzīvnieku sugas (ūdeles - 360 gadījumi, kaķi – 102, suņi - 92, tīģeri - 12, lauvas - 5, pumas – 3, ūdri - 2, mājas seski - 2, sniega leopardi – 2, gorillas -2, baltastes brieži – 1 un Amūras leopardi-1) 30 valstīs.
Pašreiz ūdeļu novietnēs, kurās ir konstatēta Covid-19 infekcija, ūdeles netiek likvidētas Lietuvā, Polijā, Grieķijā, Zviedrija un ASV. Savukārt Dānijā un Nīderlandē pēc Covid-19 infekcijas konstatēšanas ūdeles tika likvidētas. Dzīvnieku likvidācija notika vienlaikus ar lēmumu par nozares darbības izbeigšanu. Somijā ūdelēm veic eksperimentālo vakcināciju.
ASV veic ūdeļu vakcināciju.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltic Devon Mink” (“Abačas”, Iecavas novads, LV-3913) dzīvnieku novietnē (reģistrācijas numurs Lauksaimniecības datu centra datubāzē LV1606476) (turpmāk - inficētā novietne) Covid-19 infekcijas saslimšanas gadījums ūdelei tika konstatēts pasīvās uzraudzības laikā - beigtam dzīvniekam 2021. gada 9. aprīlī (parauga ņemšanas datums – 2021. gada 8. aprīlis). No inficētajām ūdelēm izolētā vīrusa izcelsme norāda uz ciešu līdzību ar 2021. gada sākumā Latvijā cilvēku populācijā cirkulējošajiem SARS-CoV-2 vīrusa variantiem, kas kopš jūlija ārpus inficētās novietnes nav sastopami Latvijas sabiedrībā.
Ūdelēm inficētajā novietnē nav novērotas Covid-19 infekcijas saslimšanas pazīmes, nav arī konstatēta palielināta ūdeļu mirstība, tomēr inficētajā novietnē dzīvniekiem un darbiniekiem joprojām tiek konstatēta Covid-19 infekcija.
Kopš 2021.gada 1. janvāra tiek veikti ūdeļu paraugu laboratoriskie izmeklējumi uz Covid -19 infekciju. Līdz š.g. 11. novembrim inficētajā novietnē ņemti un laboratoriski izmeklēti:
1) 151 paraugs dzīvām ūdelēm un 30 paraugos konstatēta vīrusa klātbūtne;
2) 156 paraugi dzīvām ūdelēm un 90 paraugos konstatētas antivielas pret Covid-19 infekciju;
3) 309 paraugi no ūdeļu līķiem un 151 paraugam konstatēta vīrusa klātbūtne.
Pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas 2021.gada aprīlī tika izveidota starpinstitūcijas ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir Veselības ministrijas, SPKC, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (turpmāk - BMC), PVD un BIOR (turpmāk – ekspertu darba grupa) speciālisti, lai apmainītos ar informāciju par Covid-19 infekcijas epidemioloģisko izmeklēšanu inficētajā novietnē saistībā ar novietnes darbiniekiem un dzīvniekiem, kā arī par SARS-CoV-2 vīrusa genoma sekvencēšanas rezultātiem paraugos, kas paņemti no inficētajā novietnē strādājošajiem cilvēkiem un turētajiem dzīvniekiem. Ekspertu darba grupā ik reiz ir lemts par turpmāko rīcību inficētajā novietnē, kā arī par turpmākajām rīcībām ar neskartajām kažokzvēru novietnēm.
Tāpat pēc Zemkopības ministrijas trauksmes celšanas novietnē 2021. gada aprīlī tika uzsākta Covid-19 infekcijas uzliesmojuma epidemioloģiskā izmeklēšana. Kopš 2021.gada 21.aprīļa tika organizēti Covid-19 infekcijas izplatīšanās ierobežošanas pasākumi, tostarp saslimušajiem novietnes darbiniekiem tika noteikta stingra izolācija, bet noteiktajām kontaktpersonām – mājas karantīna, kā arī ūdeļu novietnē vienu reizi nedēļā darbiniekiem nodrošināts rutīnas skrīnings, kura rezultātā novietnes darbiniekiem tika atklāti 18 (64,3%) Covid-19 infekcijas gadījumi.
Turklāt pēc Zemkopības ministrijas lūguma, ekspertu darba grupa ir saņēmusi četrus BMC ziņojumus (28.04.2021., 24.05.2021., 01.08.2021., 25.10.2021.) par kvalitatīvi iegūto SARS-CoV-2 genoma sekvenču rezultātiem (21 no cilvēkiem iegūts vīrusa izolāts, 57 no ūdelēm iegūti vīrusa izolāti), kuri izskatīti ekspertu darba grupā un pieņemti kopēji lēmumi visiem vienojoties par turpmāko rīcību.
SPKC saskaņā ar BMC ziņojumu un epidemioloģiskās uzraudzības informāciju par Covid-19 infekcijas uzliesmojuma izmeklēšanas rezultātiem inficētajā novietnē ir sagatavojis divus riska novērtējuma ziņojumus par Covid-19 infekcijas izplatību un draudiem sabiedrības veselībai (10.05.2021., 13.11.2021. (15.12.2021. sagatavota papildinātā versija)).
Zemkopības ministrija no SPKC informāciju par pirmo novietnes darbinieka saslimšanas gadījumu ar Covid-19 infekciju saņēma 2021. gada aprīļa sākumā. Pamatojoties uz 28.04.2021. BMC sagatavoto ziņojumu par sekvenēšanas rezultātiem , visticamāk, novietnē infekcija iekļuvusi laika periodā no 2021. gada 20. februāra līdz 3. martam no inficēta cilvēka. Savukārt pēc SPKC epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, iespējamā ūdeļu inficēšanās notikusi no pirmajiem inficētajiem darbiniekiem šā gada februārī, kuru paraugi netika sekvencēti.
Kā norādīts SPKC 2021. gada 13. novembra un 2021.gada 15.decembra (papildinātā versija) riska novērtējuma ziņojumā - laika posmā no 2021. gada 18. aprīļa līdz 12. novembrim MBC vīrusa genoma sekvenēšana tika veikta kopumā 21 no inficētiem novietnes darbiniekiem iegūtam SARS-CoV-2 vīrusa izolātam, no tiem kvalitatīvas vīrusa genoma sekvences tika iegūtas 16 vīrusa izolātiem. Sekvenēšanas rezultātā ir pierādīts, ka 15 no 16 kvalitatīvajām vīrusa genoma sekvencēm ir gan savstarpēji cieši radniecīgas, gan radniecīgas ar no ūdelēm iegūtajiem vīrusa izolātiem, kas liecina par vienotu vīrusa izcelsmi. Sekvenēšanas rezultāti atklāj astoņu gadījumus, kuros novietnes darbinieku vīrusu genoma sekvencēs identificētas iepriekš inficētajās ūdelēs radušās vīrusa mutācijas, kas pierāda vīrusa transmisiju no ūdeles uz cilvēku konkrētajā novietnē, tomēr izolātu ciešās radniecības dēļ nevar izslēgt, ka arī atlikušo deviņu novietnes darbinieku infekcijas avots ir novietnē esošās SARS-CoV-2 pozitīvas ūdeles. Tuvā radniecība starp no ūdelēm un cilvēkiem iegūtiem vīrusa izolātiem norāda uz vairākkārtēju sugu barjeras (cilvēks-ūdele un ūdele-cilvēks) šķērsošanu. Ciešā sekvenču radniecība liecina arī par iespējamu vīrusa transmisiju starp novietnes darbiniekiem. Vīrusa izolātu ciešā radniecība, kura tika konstatēta analizējot izolātus atsevišķos laika posmos visā Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā liecina par nepārtrauktu infekcijas izplatīšanos novietnē kopš pirmā Covid-19 infekcijas klastera konstatēšanas. Neraugoties uz to, ka novietnes darbiniekiem, pēc epidemiologu indikācijām uzliesmojumu izmeklēšanas laikā, tika noteiktas stingras biodrošības prasības, tostarp obligāta respiratora lietošana, regulāra roku un apavu dezinfekcija, Covid-19 infekcijas izplatīšanās novietnē joprojām turpinās ne tikai dzīvnieku populācijā, bet arī cilvēku vidū. Tomēr ūdeļu populācijā konstatētais SARS-CoV-2 vīrusa paveids līdz šim nav konstatēts novietnes apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem. BMC norāda, ka jaunu mutāciju identificēšana no ūdelēm iegūtos vīrusa izolātos liecina par vīrusa evolūcijai labvēlīgiem apstākļiem konkrētajā novietnē, kas var novest pie bīstamāku SARS-CoV-2 vīrusa variantu izveidošanās. Kaut arī ne visas ūdeļu un novietnes darbinieku vīrusa izolātos identificētās mutācijas ir iepriekš aprakstītas zinātniskajā literatūrā, vairākām no tām ir pierādīta ietekme uz antivielu neitralizācijas efektivitāti un infekciozitāti. Ņemot vērā, ka SARS-CoV-2 iegūst aptuveni vienu jaunu mutāciju divās nedēļās, un samniekorganisma maiņa izraisa selektīvo spiedienu, turpmāko vīrusa evolūciju un ar to saistīto jauno mutāciju funkcijas nav prognozējami un ir vistiešākajā mērā atkarīgi no iespējām inficētiem dzīvniekiem un cilvēkiem kontaktēties, kā arī no potenciālas jaunu vīrusa paveidu introdukcijas novietnē. Jau šī gada 13. augustā tika atklāta bīstamuo mutāciju (P681R, T478K un L452R) klātbūtne no ūdelēm iegūtā izolātā, kas liecina par tādu variantu izveidošanos, kuru transmisijas ātrums un antivielu neitralizācijas efektivitāte ir pielīdzināma šobrīd dominējošajam Delta paveidam (B.1.617.2). Ņemot vērā, ka ne visu inficēto ūdeļu vīrusa izolāti ir sekvencēti, patiesais bīstamo mutāciju izplatības apmērs novietnē nav zināms. Līdz šim GISAID datubāzē nav ziņota P681R, T478K un L452R mutāciju klātbūtne no ūdelēm iegūtos SARS-CoV-2 izolātos citur pasaulē.
Ņemot vērā, ka 2021.gada 16. decembra OVG sanāksmē tika nolemts aizliegt ievest dzīvniekus Latvijā no citām ES, papildus informējam, ka Eiropas Savienībā darbojas vienotā tirgus princips jeb brīva preču kustība, kuras juridiskais pamatojums atspoguļots Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. un 28.-37.pantā.
Juridiskā ziņā brīvas preču aprites principam ir bijusi būtiska nozīme iekšējā tirgus izveidē un attīstībā. LESD 34.–36. pantā ir definēta šā principa darbības joma un saturs, aizliedzot nepamatotu ierobežojumu noteikšanu Eiropas Savienības iekšējai tirdzniecībai – dalībvalstu starpā ir aizliegti eksporta un importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
Aizliegums tirgot konkrētu ražojumu vai vielu ir visierobežojošākais pasākums, ko dalībvalsts var noteikt attiecībā uz brīvu preču apriti.
Atkāpes darbojas tikai uz sabiedrības veselības apdraudējumu. Dalībvalstij, kas nosaka valsts aizliegumu attiecībā uz ražojumu/vielu, ir jāpierāda, ka pasākums ir nepieciešams un, vajadzības gadījumā, ka attiecīgo ražojumu tirdzniecība būtiski apdraud, piemēram, sabiedrības veselību, un ka šie noteikumi atbilst proporcionalitātes principam. Tostarp ir jāiesniedz visi attiecīgie pierādījumi, piemēram, tehniskie, zinātniskie, statistiskie vai ar uzturvērtību saistītie dati.
Normatīvo aktu ieviešanas procesā piedalījās eksperti no SPKC, Veselības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) un valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR”” (turpmāk - BIOR).
Eiropas Savienības dalībvalstīs (turpmāk – dalībvalstis) kopš 2020. gada tiek konstatēti Covid-19 infekciju saslimšanas gadījumi dzīvnieku novietnēs.
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas paziņojumā (https://www.oie.int/app/uploads/2021/10/sars-cov-2-situation-report-5.pdf) (turpmāk - PDzVO paziņojums) norādīts, ka kopš pandēmijas sākuma SARS-CoV-2 infekcijas epidemioloģiskā situācija pasaulē līdz 2021.gada 30.septembrim ir saņemti ziņojumi par 584 apstiprinātiem dzīvnieku saslimšanas gadījumiem visā pasaulē, skarot 12 dzīvnieku sugas (ūdeles - 360 gadījumi, kaķi – 102, suņi - 92, tīģeri - 12, lauvas - 5, pumas – 3, ūdri - 2, mājas seski - 2, sniega leopardi – 2, gorillas -2, baltastes brieži – 1 un Amūras leopardi-1) 30 valstīs.
Pašreiz ūdeļu novietnēs, kurās ir konstatēta Covid-19 infekcija, ūdeles netiek likvidētas Lietuvā, Polijā, Grieķijā, Zviedrija un ASV. Savukārt Dānijā un Nīderlandē pēc Covid-19 infekcijas konstatēšanas ūdeles tika likvidētas. Dzīvnieku likvidācija notika vienlaikus ar lēmumu par nozares darbības izbeigšanu. Somijā ūdelēm veic eksperimentālo vakcināciju.
ASV veic ūdeļu vakcināciju.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Baltic Devon Mink” (“Abačas”, Iecavas novads, LV-3913) dzīvnieku novietnē (reģistrācijas numurs Lauksaimniecības datu centra datubāzē LV1606476) (turpmāk - inficētā novietne) Covid-19 infekcijas saslimšanas gadījums ūdelei tika konstatēts pasīvās uzraudzības laikā - beigtam dzīvniekam 2021. gada 9. aprīlī (parauga ņemšanas datums – 2021. gada 8. aprīlis). No inficētajām ūdelēm izolētā vīrusa izcelsme norāda uz ciešu līdzību ar 2021. gada sākumā Latvijā cilvēku populācijā cirkulējošajiem SARS-CoV-2 vīrusa variantiem, kas kopš jūlija ārpus inficētās novietnes nav sastopami Latvijas sabiedrībā.
Ūdelēm inficētajā novietnē nav novērotas Covid-19 infekcijas saslimšanas pazīmes, nav arī konstatēta palielināta ūdeļu mirstība, tomēr inficētajā novietnē dzīvniekiem un darbiniekiem joprojām tiek konstatēta Covid-19 infekcija.
Kopš 2021.gada 1. janvāra tiek veikti ūdeļu paraugu laboratoriskie izmeklējumi uz Covid -19 infekciju. Līdz š.g. 11. novembrim inficētajā novietnē ņemti un laboratoriski izmeklēti:
1) 151 paraugs dzīvām ūdelēm un 30 paraugos konstatēta vīrusa klātbūtne;
2) 156 paraugi dzīvām ūdelēm un 90 paraugos konstatētas antivielas pret Covid-19 infekciju;
3) 309 paraugi no ūdeļu līķiem un 151 paraugam konstatēta vīrusa klātbūtne.
Pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas 2021.gada aprīlī tika izveidota starpinstitūcijas ekspertu darba grupa, kuras sastāvā ir Veselības ministrijas, SPKC, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (turpmāk - BMC), PVD un BIOR (turpmāk – ekspertu darba grupa) speciālisti, lai apmainītos ar informāciju par Covid-19 infekcijas epidemioloģisko izmeklēšanu inficētajā novietnē saistībā ar novietnes darbiniekiem un dzīvniekiem, kā arī par SARS-CoV-2 vīrusa genoma sekvencēšanas rezultātiem paraugos, kas paņemti no inficētajā novietnē strādājošajiem cilvēkiem un turētajiem dzīvniekiem. Ekspertu darba grupā ik reiz ir lemts par turpmāko rīcību inficētajā novietnē, kā arī par turpmākajām rīcībām ar neskartajām kažokzvēru novietnēm.
Tāpat pēc Zemkopības ministrijas trauksmes celšanas novietnē 2021. gada aprīlī tika uzsākta Covid-19 infekcijas uzliesmojuma epidemioloģiskā izmeklēšana. Kopš 2021.gada 21.aprīļa tika organizēti Covid-19 infekcijas izplatīšanās ierobežošanas pasākumi, tostarp saslimušajiem novietnes darbiniekiem tika noteikta stingra izolācija, bet noteiktajām kontaktpersonām – mājas karantīna, kā arī ūdeļu novietnē vienu reizi nedēļā darbiniekiem nodrošināts rutīnas skrīnings, kura rezultātā novietnes darbiniekiem tika atklāti 18 (64,3%) Covid-19 infekcijas gadījumi.
Turklāt pēc Zemkopības ministrijas lūguma, ekspertu darba grupa ir saņēmusi četrus BMC ziņojumus (28.04.2021., 24.05.2021., 01.08.2021., 25.10.2021.) par kvalitatīvi iegūto SARS-CoV-2 genoma sekvenču rezultātiem (21 no cilvēkiem iegūts vīrusa izolāts, 57 no ūdelēm iegūti vīrusa izolāti), kuri izskatīti ekspertu darba grupā un pieņemti kopēji lēmumi visiem vienojoties par turpmāko rīcību.
SPKC saskaņā ar BMC ziņojumu un epidemioloģiskās uzraudzības informāciju par Covid-19 infekcijas uzliesmojuma izmeklēšanas rezultātiem inficētajā novietnē ir sagatavojis divus riska novērtējuma ziņojumus par Covid-19 infekcijas izplatību un draudiem sabiedrības veselībai (10.05.2021., 13.11.2021. (15.12.2021. sagatavota papildinātā versija)).
Zemkopības ministrija no SPKC informāciju par pirmo novietnes darbinieka saslimšanas gadījumu ar Covid-19 infekciju saņēma 2021. gada aprīļa sākumā. Pamatojoties uz 28.04.2021. BMC sagatavoto ziņojumu par sekvenēšanas rezultātiem , visticamāk, novietnē infekcija iekļuvusi laika periodā no 2021. gada 20. februāra līdz 3. martam no inficēta cilvēka. Savukārt pēc SPKC epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, iespējamā ūdeļu inficēšanās notikusi no pirmajiem inficētajiem darbiniekiem šā gada februārī, kuru paraugi netika sekvencēti.
Kā norādīts SPKC 2021. gada 13. novembra un 2021.gada 15.decembra (papildinātā versija) riska novērtējuma ziņojumā - laika posmā no 2021. gada 18. aprīļa līdz 12. novembrim MBC vīrusa genoma sekvenēšana tika veikta kopumā 21 no inficētiem novietnes darbiniekiem iegūtam SARS-CoV-2 vīrusa izolātam, no tiem kvalitatīvas vīrusa genoma sekvences tika iegūtas 16 vīrusa izolātiem. Sekvenēšanas rezultātā ir pierādīts, ka 15 no 16 kvalitatīvajām vīrusa genoma sekvencēm ir gan savstarpēji cieši radniecīgas, gan radniecīgas ar no ūdelēm iegūtajiem vīrusa izolātiem, kas liecina par vienotu vīrusa izcelsmi. Sekvenēšanas rezultāti atklāj astoņu gadījumus, kuros novietnes darbinieku vīrusu genoma sekvencēs identificētas iepriekš inficētajās ūdelēs radušās vīrusa mutācijas, kas pierāda vīrusa transmisiju no ūdeles uz cilvēku konkrētajā novietnē, tomēr izolātu ciešās radniecības dēļ nevar izslēgt, ka arī atlikušo deviņu novietnes darbinieku infekcijas avots ir novietnē esošās SARS-CoV-2 pozitīvas ūdeles. Tuvā radniecība starp no ūdelēm un cilvēkiem iegūtiem vīrusa izolātiem norāda uz vairākkārtēju sugu barjeras (cilvēks-ūdele un ūdele-cilvēks) šķērsošanu. Ciešā sekvenču radniecība liecina arī par iespējamu vīrusa transmisiju starp novietnes darbiniekiem. Vīrusa izolātu ciešā radniecība, kura tika konstatēta analizējot izolātus atsevišķos laika posmos visā Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā liecina par nepārtrauktu infekcijas izplatīšanos novietnē kopš pirmā Covid-19 infekcijas klastera konstatēšanas. Neraugoties uz to, ka novietnes darbiniekiem, pēc epidemiologu indikācijām uzliesmojumu izmeklēšanas laikā, tika noteiktas stingras biodrošības prasības, tostarp obligāta respiratora lietošana, regulāra roku un apavu dezinfekcija, Covid-19 infekcijas izplatīšanās novietnē joprojām turpinās ne tikai dzīvnieku populācijā, bet arī cilvēku vidū. Tomēr ūdeļu populācijā konstatētais SARS-CoV-2 vīrusa paveids līdz šim nav konstatēts novietnes apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem. BMC norāda, ka jaunu mutāciju identificēšana no ūdelēm iegūtos vīrusa izolātos liecina par vīrusa evolūcijai labvēlīgiem apstākļiem konkrētajā novietnē, kas var novest pie bīstamāku SARS-CoV-2 vīrusa variantu izveidošanās. Kaut arī ne visas ūdeļu un novietnes darbinieku vīrusa izolātos identificētās mutācijas ir iepriekš aprakstītas zinātniskajā literatūrā, vairākām no tām ir pierādīta ietekme uz antivielu neitralizācijas efektivitāti un infekciozitāti. Ņemot vērā, ka SARS-CoV-2 iegūst aptuveni vienu jaunu mutāciju divās nedēļās, un samniekorganisma maiņa izraisa selektīvo spiedienu, turpmāko vīrusa evolūciju un ar to saistīto jauno mutāciju funkcijas nav prognozējami un ir vistiešākajā mērā atkarīgi no iespējām inficētiem dzīvniekiem un cilvēkiem kontaktēties, kā arī no potenciālas jaunu vīrusa paveidu introdukcijas novietnē. Jau šī gada 13. augustā tika atklāta bīstamuo mutāciju (P681R, T478K un L452R) klātbūtne no ūdelēm iegūtā izolātā, kas liecina par tādu variantu izveidošanos, kuru transmisijas ātrums un antivielu neitralizācijas efektivitāte ir pielīdzināma šobrīd dominējošajam Delta paveidam (B.1.617.2). Ņemot vērā, ka ne visu inficēto ūdeļu vīrusa izolāti ir sekvencēti, patiesais bīstamo mutāciju izplatības apmērs novietnē nav zināms. Līdz šim GISAID datubāzē nav ziņota P681R, T478K un L452R mutāciju klātbūtne no ūdelēm iegūtos SARS-CoV-2 izolātos citur pasaulē.
Ņemot vērā, ka 2021.gada 16. decembra OVG sanāksmē tika nolemts aizliegt ievest dzīvniekus Latvijā no citām ES, papildus informējam, ka Eiropas Savienībā darbojas vienotā tirgus princips jeb brīva preču kustība, kuras juridiskais pamatojums atspoguļots Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. un 28.-37.pantā.
Juridiskā ziņā brīvas preču aprites principam ir bijusi būtiska nozīme iekšējā tirgus izveidē un attīstībā. LESD 34.–36. pantā ir definēta šā principa darbības joma un saturs, aizliedzot nepamatotu ierobežojumu noteikšanu Eiropas Savienības iekšējai tirdzniecībai – dalībvalstu starpā ir aizliegti eksporta un importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
Aizliegums tirgot konkrētu ražojumu vai vielu ir visierobežojošākais pasākums, ko dalībvalsts var noteikt attiecībā uz brīvu preču apriti.
Atkāpes darbojas tikai uz sabiedrības veselības apdraudējumu. Dalībvalstij, kas nosaka valsts aizliegumu attiecībā uz ražojumu/vielu, ir jāpierāda, ka pasākums ir nepieciešams un, vajadzības gadījumā, ka attiecīgo ražojumu tirdzniecība būtiski apdraud, piemēram, sabiedrības veselību, un ka šie noteikumi atbilst proporcionalitātes principam. Tostarp ir jāiesniedz visi attiecīgie pierādījumi, piemēram, tehniskie, zinātniskie, statistiskie vai ar uzturvērtību saistītie dati.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zemkopības ministrija saņēma SPKC sagatavoto riska novērtējumu, kurā norādīts, ka inficētajā novietnē pastāv riski turpmākai SARS-CoV-2 vīrusa mutācijas varbūtībai un cilvēku inficēšanās iespējām, kas liecina periodiski notikušie novietnē strādājošo darbinieku inficēšanās gadījumi ar tiem sekojošo potenciālo iespēju izplatīties iedzīvotāju vidū.
Riska novērtējumā ir apkopota epidemioloģiskās uzraudzības informācija par Covid-19 infekcijas uzliesmojuma izmeklēšanas rezultātiem inficētajā novietnē strādājošam personālam, kā arī Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra informācija par 21 iesūtīto ar Covid-19 inficēto novietnes darbinieku paraugiem.
No vienas puses ir nepieciešams mazināt epidemioloģiskās drošība nosacījumus, kas negatīvi ietekmē tautsaimniecību un rada zaudējumus uzņēmējiem, no otras puses ir jāapzinās, ka tiek secināts biodrošības pasākumu neefektivitāte un pastāv augsta līmeņa risks jebkāda vīrusa paveida iekļūšanai novietnē, kas rada papildus riskus paveida iekļūšanai novietnē un izkļūšanai ārpus tās, tādejādi radot iespēju izveidot jaunus infekcijas uzliesmojumus cilvēku vidū. Izkļūstot ārpus novietnes, tajā cirkulējoša vīrusa paveida izplatīšanās ātrums un ietekme uz cilvēka veselību šobrīd nav prognozējama.
Saskaņā ar riska novērtējuma ziņojumu tiek secināts, ka novietnē vairākkārt notikusī vīrusa transmisija, kas sākotnēji ir notikusi no cilvēka uz ūdeli, un dažādos laika posmos vairākkārt no ūdeles uz cilvēku, liecina par esošo biodrošības pasākumu neefektivitāti.
Tāpat riska novērtējuma ziņojumā iegūtie dati norāda uz:
1) ilgstošu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulāciju novietnes ūdeļu populācijā (pastāvīgs Covid-19 infekcijas rezervuārs jeb perēklis);
2) novietnes ūdeļu populācijā cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām un līdz ar to epidemioloģiski bīstama vīrusa varianta paradīšanās risku;
3) darbinieku inficēšanās gadījumiem ar SARS-CoV-2 vīrusiem, kas cirkulē novietnes ūdeļu populācijā, kas savukārt liecina par nepietiekamu bioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu;
4) risku, ka, izveidojoties SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, kas palielinātu vīrusa infekciozitāti (lipīgumu), spēju pārvarēt iepriekš iegūto imunitāti vakcinācijas vai pārslimošanas rezultātā un vīrusa klīnisko bīstamību, infekcija var izplatīties cilvēku populācijā, vispirms inficējoties novietnes darbiniekiem.
Medicīniskā maska vai respirators atbilst noteiktiem standartiem un ir pierādīts, ka gan medicīniskā maska kā arī respirators novērš gan apkārtējās vides piesārņojumu, gan arī risku pašam maskas vai respiratora lietotājam inficēties no apkārtne esošajiem gaisa pilieniem vai respiratora gadījumā arī aerosoliem. Tādēļ, lai novērstu SARS CoV-2 vīrusa cirkulāciju ūdeļu novietnē, masku vai respiratoru lietošana ir viens no pasākumiem, kas ir jāparedz Covid-19 pretepidēmijas pasākumu kompleksā šajās novietnēs. Papildus ir jāņem vērā, ka respiratora mērķis pirmkārt ir pasargāt tā lietotāju no inficētu gaisa pilienu un aerosolu ieelpošanas, tādēļ tiek ražoti arī respiratori ar vārstu. Ja respiratoram ir vārsts tā lietotāja izelpotais gaisa nonāk apkārtnē un to piesārņo, tādēļ, lai novērstu vides piesārņošanu un vīrusa cirkulāciju no cilvēka uz ūdelēm, ūdeļu novietnēs strādājošie drīkst lietot tikai respiratorus bez vārsta.
Otrs nozīmīgs pasākums pretepidēmijas pasākumu kompleksā ir darbinieku un ūdeļu regulāra testēšana. Jāņem vērā, ka Covid-19 tests sniedz informāciju par to vai cilvēks ir vai nav infekciozs testa veikšanas brīdī un jebkurā laikā pēc Covid-19 testa veikšanas cilvēks var kļūt infekciozs. Covid-19 tests laboratoriski nosakot SARS CoV-2 RNS, sniedz precīzāku informāciju par cilvēka iespējamo inficēšanos, jo tests ir jūtīgāks un uzrāda pozitīvu rezultātu jau divas dienas pirms cilvēka ir inficēšanās pazīmes, savukārt tests SARS CoV-2 antigēņa noteikšanai ir mazāk jutīgs. Tajā pat laikā ir jāņem vērā testu izmaksu efektivitātē un pieejamība. Antigēnu testu veikšana ir vienkāršāka un tos var veikt uz vietas novietnē un ļoti īsā laikā iegūt rezultātu. Tādēļ apsverot minētos faktorus – Covid-19 testu efektivitāti, testu izmaksas un pieejamību, tiek noteikts, ka ūdeļu novietnē strādājošajiem, kur ir konstatēta SARS CoV-2 cirkulācija, darbiniekiem tiek veikti Covid-19 testi ar 72 stundu intervālu pamīšus veicot RNS un antigēna trestus. Šādi veicot darbinieku testēšanu tiks nodrošināta pietiekami operatīva inficēšanās gadījumu atklāšana ūdeļu novietnē. Antigēņu testu veikšanai darba devējs var izmantot paštestus, ja tiek nodrošināta uzraudzība par testa veikšanas kvalitāti un fiksēti testa rezultāti, kā arī tiek nodrošināta darbinieku ar pozitīvu paštesta rezultātu nosūtīšana uz laboratoriju testēšanas rezultāta apstiprināšanai. Šādos gadījumos testēšanas efektivitāte būs atkarīga no dzīvnieku novietnes īpašnieka ieinteresētības un līdzestības pretepidēmijas pasākumu ieviešanā. Papildus ir jāņem vērā, ka parauga sekvencēšana laboratorijā ir iespējama tikai no parauga, kas ņemts RNS testēšanai.
Paralēli arī tiek organizēta ūdeļu testēšana, lai savlaicīgi atklātu Covid-19 gadījumus dzīvnieku vidū un veiktu testēšanai paņemtā materiāli sekvencēšanu.
Ūdeļu novietnēs, kur nav konstatēta ūdelu saslimšana pietiek ar darba devēja organizētu skrīninga antigēna testu ar 72 stundu intervālu.
Riska novērtējumā ir apkopota epidemioloģiskās uzraudzības informācija par Covid-19 infekcijas uzliesmojuma izmeklēšanas rezultātiem inficētajā novietnē strādājošam personālam, kā arī Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra informācija par 21 iesūtīto ar Covid-19 inficēto novietnes darbinieku paraugiem.
No vienas puses ir nepieciešams mazināt epidemioloģiskās drošība nosacījumus, kas negatīvi ietekmē tautsaimniecību un rada zaudējumus uzņēmējiem, no otras puses ir jāapzinās, ka tiek secināts biodrošības pasākumu neefektivitāte un pastāv augsta līmeņa risks jebkāda vīrusa paveida iekļūšanai novietnē, kas rada papildus riskus paveida iekļūšanai novietnē un izkļūšanai ārpus tās, tādejādi radot iespēju izveidot jaunus infekcijas uzliesmojumus cilvēku vidū. Izkļūstot ārpus novietnes, tajā cirkulējoša vīrusa paveida izplatīšanās ātrums un ietekme uz cilvēka veselību šobrīd nav prognozējama.
Saskaņā ar riska novērtējuma ziņojumu tiek secināts, ka novietnē vairākkārt notikusī vīrusa transmisija, kas sākotnēji ir notikusi no cilvēka uz ūdeli, un dažādos laika posmos vairākkārt no ūdeles uz cilvēku, liecina par esošo biodrošības pasākumu neefektivitāti.
Tāpat riska novērtējuma ziņojumā iegūtie dati norāda uz:
1) ilgstošu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulāciju novietnes ūdeļu populācijā (pastāvīgs Covid-19 infekcijas rezervuārs jeb perēklis);
2) novietnes ūdeļu populācijā cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām un līdz ar to epidemioloģiski bīstama vīrusa varianta paradīšanās risku;
3) darbinieku inficēšanās gadījumiem ar SARS-CoV-2 vīrusiem, kas cirkulē novietnes ūdeļu populācijā, kas savukārt liecina par nepietiekamu bioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu;
4) risku, ka, izveidojoties SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, kas palielinātu vīrusa infekciozitāti (lipīgumu), spēju pārvarēt iepriekš iegūto imunitāti vakcinācijas vai pārslimošanas rezultātā un vīrusa klīnisko bīstamību, infekcija var izplatīties cilvēku populācijā, vispirms inficējoties novietnes darbiniekiem.
Medicīniskā maska vai respirators atbilst noteiktiem standartiem un ir pierādīts, ka gan medicīniskā maska kā arī respirators novērš gan apkārtējās vides piesārņojumu, gan arī risku pašam maskas vai respiratora lietotājam inficēties no apkārtne esošajiem gaisa pilieniem vai respiratora gadījumā arī aerosoliem. Tādēļ, lai novērstu SARS CoV-2 vīrusa cirkulāciju ūdeļu novietnē, masku vai respiratoru lietošana ir viens no pasākumiem, kas ir jāparedz Covid-19 pretepidēmijas pasākumu kompleksā šajās novietnēs. Papildus ir jāņem vērā, ka respiratora mērķis pirmkārt ir pasargāt tā lietotāju no inficētu gaisa pilienu un aerosolu ieelpošanas, tādēļ tiek ražoti arī respiratori ar vārstu. Ja respiratoram ir vārsts tā lietotāja izelpotais gaisa nonāk apkārtnē un to piesārņo, tādēļ, lai novērstu vides piesārņošanu un vīrusa cirkulāciju no cilvēka uz ūdelēm, ūdeļu novietnēs strādājošie drīkst lietot tikai respiratorus bez vārsta.
Otrs nozīmīgs pasākums pretepidēmijas pasākumu kompleksā ir darbinieku un ūdeļu regulāra testēšana. Jāņem vērā, ka Covid-19 tests sniedz informāciju par to vai cilvēks ir vai nav infekciozs testa veikšanas brīdī un jebkurā laikā pēc Covid-19 testa veikšanas cilvēks var kļūt infekciozs. Covid-19 tests laboratoriski nosakot SARS CoV-2 RNS, sniedz precīzāku informāciju par cilvēka iespējamo inficēšanos, jo tests ir jūtīgāks un uzrāda pozitīvu rezultātu jau divas dienas pirms cilvēka ir inficēšanās pazīmes, savukārt tests SARS CoV-2 antigēņa noteikšanai ir mazāk jutīgs. Tajā pat laikā ir jāņem vērā testu izmaksu efektivitātē un pieejamība. Antigēnu testu veikšana ir vienkāršāka un tos var veikt uz vietas novietnē un ļoti īsā laikā iegūt rezultātu. Tādēļ apsverot minētos faktorus – Covid-19 testu efektivitāti, testu izmaksas un pieejamību, tiek noteikts, ka ūdeļu novietnē strādājošajiem, kur ir konstatēta SARS CoV-2 cirkulācija, darbiniekiem tiek veikti Covid-19 testi ar 72 stundu intervālu pamīšus veicot RNS un antigēna trestus. Šādi veicot darbinieku testēšanu tiks nodrošināta pietiekami operatīva inficēšanās gadījumu atklāšana ūdeļu novietnē. Antigēņu testu veikšanai darba devējs var izmantot paštestus, ja tiek nodrošināta uzraudzība par testa veikšanas kvalitāti un fiksēti testa rezultāti, kā arī tiek nodrošināta darbinieku ar pozitīvu paštesta rezultātu nosūtīšana uz laboratoriju testēšanas rezultāta apstiprināšanai. Šādos gadījumos testēšanas efektivitāte būs atkarīga no dzīvnieku novietnes īpašnieka ieinteresētības un līdzestības pretepidēmijas pasākumu ieviešanā. Papildus ir jāņem vērā, ka parauga sekvencēšana laboratorijā ir iespējama tikai no parauga, kas ņemts RNS testēšanai.
Paralēli arī tiek organizēta ūdeļu testēšana, lai savlaicīgi atklātu Covid-19 gadījumus dzīvnieku vidū un veiktu testēšanai paņemtā materiāli sekvencēšanu.
Ūdeļu novietnēs, kur nav konstatēta ūdelu saslimšana pietiek ar darba devēja organizētu skrīninga antigēna testu ar 72 stundu intervālu.
Risinājuma apraksts
Rūpējoties par sabiedrības veselību un reaģējot uz SPKC riska novērtējuma ziņojumu ir nepieciešams projekts, kurā tiek noteiktas papildus epidemioloģiskās drošības un biodrošības prasības. Prasības nosaka, ka aizliegts ievest ūdeles no citas valsts Latvijas teritorijā, novietnē dzīvniekus kopj darbinieki ar sadarbspējīgu sertifikātu, saņemtu balstvakcināciju pret Covid-19 atbilstoši Zāļu valsts aģentūras mājaslapā publicētajai informācijai, kā arī Covid-19 infekcijas neskartajās novietnē strādājošajiem darbiniekiem nodrošina Covid-19 diagnostikai obligātos rutīnas skrīninga testus, izmantojot Covid-19 antigēna skrīninga testus ar 72 stundu intervālu, tāpat jebkura persona, kas atrodas novietnē, lieto sejas medicīnisko masku vai respiratoru bez vārsta, darbinieku instruēšana par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Papildus projektā biodrošības pasākumu plānā paredz reģistrēt dzīvnieku pārvadājumus, transportlīdzekļus, personu un transportlīdzekļu kustību.
Projektā tiek noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam jānodrošina, ka visas personas ievēro biodrošības prasības, tīra, dezinficē, dezinsekcē un deratizē dzīvnieku turēšanas vietas un dezinficē iebraucošos transportlīdzekļus, tīra un atbilstoši nepieciešamībai dezinficē barības uzglabāšanas rezervuārus, barības padeves iekārtas un inventāru, darbiniekus instruē par biodrošības pasākumiem pirms darba uzsākšanas un turpmāk vismaz reizi ceturksnī.
Projektā tiek noteikts, ka Covid-19 infekcijas skartajā novietnē līdz dzīvniekiem tiek konstatēta SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācija, darbiniekiem veic laboratorisko skrīniningu, izmantojot SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas testu (ne retāk kā 1 reizi nedēļā), antigēna noteikšanu, izmantojot SARS-CoV-2 vīrusa antigēna testu (ne retāk kā 1 reizi nedēļā). Intervāls starp abiem testiem nav mazāks par 72 stundām. Darbinieku testēšanu apmaksā dzīvnieku īpašnieks.
Tāpat projekts paredz dzīvnieku īpašniekam vismaz reizi dienā noskatīties videonovērošanas ierakstus un izvērtē projektā noteikto prasību ievērošanu un, nepieciešamības gadījumā, veic korektīvās darbības, kā arī pēc pieprasījuma videoierakstus uzrāda PVD un Veselības inspekcijai. Šīs prasības piemēro vienlaicīgi ar grozījumu Ministru kabineta 2010. gada 3.augusta noteikumos Nr. 715 “Labturības prasībām kažokzvēru turēšanai” attiecībā uz prasībām par videokameru ierīkošanu dzīvnieku novietnē spēkā stāšanos.
Tāpat projektā tiek noteikts aizliegums ievest ūdeles Latvijā no citām valstīm.
Tā kā nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu Nr.662 9.nodaļā normu apjoma, ir sagatavots jauna noteikumu Nr.662 9.nodaļa.
Papildus projektā biodrošības pasākumu plānā paredz reģistrēt dzīvnieku pārvadājumus, transportlīdzekļus, personu un transportlīdzekļu kustību.
Projektā tiek noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam jānodrošina, ka visas personas ievēro biodrošības prasības, tīra, dezinficē, dezinsekcē un deratizē dzīvnieku turēšanas vietas un dezinficē iebraucošos transportlīdzekļus, tīra un atbilstoši nepieciešamībai dezinficē barības uzglabāšanas rezervuārus, barības padeves iekārtas un inventāru, darbiniekus instruē par biodrošības pasākumiem pirms darba uzsākšanas un turpmāk vismaz reizi ceturksnī.
Projektā tiek noteikts, ka Covid-19 infekcijas skartajā novietnē līdz dzīvniekiem tiek konstatēta SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācija, darbiniekiem veic laboratorisko skrīniningu, izmantojot SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas testu (ne retāk kā 1 reizi nedēļā), antigēna noteikšanu, izmantojot SARS-CoV-2 vīrusa antigēna testu (ne retāk kā 1 reizi nedēļā). Intervāls starp abiem testiem nav mazāks par 72 stundām. Darbinieku testēšanu apmaksā dzīvnieku īpašnieks.
Tāpat projekts paredz dzīvnieku īpašniekam vismaz reizi dienā noskatīties videonovērošanas ierakstus un izvērtē projektā noteikto prasību ievērošanu un, nepieciešamības gadījumā, veic korektīvās darbības, kā arī pēc pieprasījuma videoierakstus uzrāda PVD un Veselības inspekcijai. Šīs prasības piemēro vienlaicīgi ar grozījumu Ministru kabineta 2010. gada 3.augusta noteikumos Nr. 715 “Labturības prasībām kažokzvēru turēšanai” attiecībā uz prasībām par videokameru ierīkošanu dzīvnieku novietnē spēkā stāšanos.
Tāpat projektā tiek noteikts aizliegums ievest ūdeles Latvijā no citām valstīm.
Tā kā nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu Nr.662 9.nodaļā normu apjoma, ir sagatavots jauna noteikumu Nr.662 9.nodaļa.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Kā norādīts riska novērtējumā BMC veiktie sekvencēšanas rezultāti atklāj astoņus gadījumus, kuros novietnes darbinieku vīrusu genoma sekvencēs identificētas iepriekš inficētajās ūdelēs radušās vīrusa mutācijas, kas pierāda vīrusa transmisiju no ūdeles uz cilvēku konkrētajā novietnē. Tuvā radniecība starp no ūdelēm un cilvēkiem iegūtiem vīrusa izolātiem norāda uz vairākkārtēju sugu barjeras (cilvēks-ūdele un ūdele-cilvēks) šķērsošanu. Ciešā sekvenču radniecība liecina arī par iespējamu vīrusa transmisiju starp novietnes darbiniekiem. Ņemot vērā sabiedrības veselības jautājuma prioritāti un no tā izejošos ieguvumus, papildus epidemiloģiskās drošības un biodrošības prasību noteikšana ir samērojama un tiek vērtējama augstāk par ieguvumiem no tā, ja novietnē esošas ūdeles apdraud sabiedrības veselību un netiek noteiktas papildus drošības prasības.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Riska novērtējums par Covid-19 infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai ūdeļu novietnē „Baltic Devon Mink””
Apraksts
SPKC sagatavotais riska novērtējums par Covid-19 inficētās ūdeļu novietnes „Baltic Devon Mink” draudiem sabiedrības veselībai un tajā piemērojamiem Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem.
BMC ir sagatavojis četrus ziņojumus (28.04.2021., 24.05.2021., 01.08.2021., 25.10.2021.) par kvalitatīvi iegūto SARS-CoV-2 genoma sekvenču rezultātiem (21 no cilvēkiem iegūts vīrusa izolāts, 57 no ūdelēm iegūti vīrusa izolāti), kuri izskatīti ekspertu darba grupā un pieņemti kopēji lēmumi visiem vienojoties par turpmāko rīcību.
BMC ir sagatavojis četrus ziņojumus (28.04.2021., 24.05.2021., 01.08.2021., 25.10.2021.) par kvalitatīvi iegūto SARS-CoV-2 genoma sekvenču rezultātiem (21 no cilvēkiem iegūts vīrusa izolāts, 57 no ūdelēm iegūti vīrusa izolāti), kuri izskatīti ekspertu darba grupā un pieņemti kopēji lēmumi visiem vienojoties par turpmāko rīcību.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Zemkopības ministrija, PVD, BIOR un SPKC veic esošās situācijas izvērtējumu ik reiz kad ir konstatēta cilvēku saslimšana inficētajā novietnē un citus kažokzvēru nozarē aktuālus jautājumus.
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas paziņojumā (turpmāk - PDzVO paziņojums)https://www.oie.int/app/uploads/2021/10/sars-cov-2-situation-report-5.pdf norādīts, ka kopš pandēmijas sākuma SARS-CoV-2 infekcijas epidemioloģiskā situācija pasaulē līdz 2021.gada 30.septembrim ir saņemti ziņojumi par 584 apstiprinātiem dzīvnieku saslimšanas gadījumiem visā pasaulē, skarot 12 dzīvnieku sugas (ūdeles - 360 gadījumi, kaķi – 102, suņi - 92, tīģeri - 12, lauvas - 5, pumas – 3, ūdri - 2, mājas seski - 2, sniega leopardi – 2, gorillas -2, baltastes brieži – 1 un Amūras leopardi-1) 30 valstīs.
PVD ir veicis apsekojumus arī citās kažokzvēru novietnēs un apdraudējums sabiedrības drošībai nav konstatēts.
2021. gada 15. decembrī riska novērtējums tika iesniegts izskatīšanai OVG 2021.gada 16.novembra sēdē.
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas paziņojumā (turpmāk - PDzVO paziņojums)https://www.oie.int/app/uploads/2021/10/sars-cov-2-situation-report-5.pdf norādīts, ka kopš pandēmijas sākuma SARS-CoV-2 infekcijas epidemioloģiskā situācija pasaulē līdz 2021.gada 30.septembrim ir saņemti ziņojumi par 584 apstiprinātiem dzīvnieku saslimšanas gadījumiem visā pasaulē, skarot 12 dzīvnieku sugas (ūdeles - 360 gadījumi, kaķi – 102, suņi - 92, tīģeri - 12, lauvas - 5, pumas – 3, ūdri - 2, mājas seski - 2, sniega leopardi – 2, gorillas -2, baltastes brieži – 1 un Amūras leopardi-1) 30 valstīs.
PVD ir veicis apsekojumus arī citās kažokzvēru novietnēs un apdraudējums sabiedrības drošībai nav konstatēts.
2021. gada 15. decembrī riska novērtējums tika iesniegts izskatīšanai OVG 2021.gada 16.novembra sēdē.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmē kažokzvēru (ūdeļu) audzētājus. Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datu bāzē pieejamo informāciju uz 2021.gada 1. decembri Latvijā ir reģistrētas piecas novietnes.
Kopējais ūdeļu skaits Latvijā saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto informāciju 2021. gada 1. decembrī – 137 120 dzīvnieki.
Kopējais ūdeļu skaits Latvijā saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta sniegto informāciju 2021. gada 1. decembrī – 137 120 dzīvnieki.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 3.augusta noteikumos Nr. 715 “Labturības prasībām kažokzvēru turēšanai””
Pamatojums un apraksts
Nosaka prasības par videokameru ierīkošanu dzīvnieku novietnē.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas un veterinārais dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Tā kā epidemioloģiskās situācijas dēļ Ministru kabinetam ir jārīkojas nekavējoties, nav iespējams nodrošināt sabiedrības līdzdalību.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav
6.4. Cita informācija
Projektā iekļaujamās prasības ir apspriestas OVG.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekts ietekmē kontrolējošās institūcijas, kam saistoša epidemioloģiskās drošības prasību izpildes kontrole.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību cilvēku uz dzīvnieku populācijā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi