Anotācija (ex-ante)

Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgiem uzskatiem. Mediju daudzveidība sekmē satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. 
 
Vienlaikus Latvijas mediju vidē ir zems mediju uzņēmējdarbības digitalizācijas līmenis, kas rada apdraudējumu mediju tirgus ilgtspējai, rezultātā samazinot mediju daudzveidību un plurālismu, kas ir kritiski nozīmīgi demokrātisku procesu pilnvērtīgā funkcionēšanā.  

Lai nodrošinātu Latvijas mediju uzņēmumu konkurētspēju tirgus faktiskajā situācijā, ir nepieciešams atbalstīt mediju nozares digitālo transformāciju un stiprināt konkurētspēju, kas ilgtermiņā mediju uzņēmumiem ļaus reaģēt uz auditoriju pāreju uz tiešsaistes platformām, un būt pašpietiekamākiem un konkurētspējīgiem tādā līmenī, kas ir nepieciešams valsts drošības veicināšanai un demokrātisko procesu nodrošināšanai. 
 
Latvijas mediju vidē īpaši svarīgi atbalstīt žurnālistiku par notikumiem reģionos, lai vecinātu sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairotu cilvēku piederību vietējām kopienām. 

Ņemot vērā to, ka 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma izsludinātās projektu iesniegumu atlases ietvaros iesniegtais projektu iesniegumu skaits apliecināja, ka mediju digitālās transformācijas un tehnoloģisko risinājumu attīstības nepieciešamības nav iespējams atrisināt 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma 3 700 000 euro apmērā ietvaros, Kultūras ministrija vērsās pie Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas ar lūgumu rast finansējuma pārdales iespēju no to pārziņā esošajām digitalizācijas programmām, lai varētu atbalstīt visus 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros iesniegtos projekta iesniegumus, kas izpilda 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma īstenošanas nosacījumus.

Noteikumi Nr. 119 nosaka prasību, ka projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nav pilnībā vai daļēji piederošs publiskai personai, nenosakot skaidru jēdziena “piederošs publiskai personai” tvērumu.

Izvērtējot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros īstenojamo investīciju progresu, tika panākta vienošanās par Atveseļošanās fonda finansējuma pārdali no šādām Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” investīcijām:
- 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.2.i. investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" (turpmāk – 2.2.1.2.i. investīcija) 4 000 000 euro apmērā;
- 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” investīcijas 2.3.1.3.i. “Pašvadītas IKT speciālistu mācību pieejas attīstība” (turpmāk – 2.3.1.3.i. investīcijas) 3 400 000 euro apmērā.

Ekonomikas ministrija, veicot 2.2.1.2.i. investīcijas īstenošanas progresa izvērtējumu, rada risinājumu samazināt 2.2.1.2.i. investīcijas ietvaros pieejamo finansējumu, vienlaikus neradot risku 2.2.1.2.i. investīcija rādītāju sasniegšanā.

Izglītības un zinātnes ministrija, veicot 2.3.1.3.i. investīcijas īstenošanas progresa izvērtējumu, rada risinājumu samazināt 2.3.1.3.i. investīcijas ietvaros pieejamo finansējumu. Vienlaikus Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai jāvērtē iespējas nodrošināt Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda 65. mērķa rādītāja “To IKT speciālistu skaits, kas sagatavoti, izmantojot neformālu mācību pieeju” izpildi, tai skaitā nepieciešamības gadījumā piesakot attiecīgus grozījumus Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda plānā.

Lai nodrošinātu visaptverošu Latvijas mediju uzņēmumiem mērķētu atbalstu tehnoloģisko risinājumu attīstībā, nodrošinot nepieciešamo izrāvienu un stiprinot mediju uzņēmumu spēju konkurēt ar globālā mediju tirgus dalībnieku piedāvātajam iespējām mediju satura patēriņā, un būt pašpietiekamākiem un konkurētspējīgiem tādā līmenī, kas ir nepieciešams valsts drošības veicināšanai un demokrātisko procesu nodrošināšanai, Projekts paredz palielināt 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros pieejamo kopējo Atveseļošanās fonda finansējumu par 7 400 000 euro.

Projekts paredz, ka 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda finansējums ir 11 100 000 euro.

Palielinot 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma Atveseļošanās fonda finansējumu, vienlaikus tiek palielināts arī 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros sasniedzamais mērķrādītājs no “izveidotas trīs mediju nozares digitālās platformas vai digitālie risinājumi” uz “izveidotas deviņas mediju nozares digitālās platformas vai digitālie risinājumi”.

2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību, nodrošina investīciju projektu iesniegumu atlasi, slēdz līgumu par projekta īstenošanu un nodrošina investīcijas īstenošanas uzraudzību.

Attiecīgi pēc Projekta spēkā stāšanās un Eiropas Komisijas saskaņojuma par Atveseļošanās fonda finansējuma pārdali Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veic grozījumus 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma atlases nolikumā, palielinot 2.2.1.5.i. investīcijas ietvaros pieejamo finansējumu un informē projekta iesniedzējus, kuru projektu īstenošanai 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma atlases ietvaros bija nepietiekams finansējums, par turpmāko rīcību.

Noteikumu Nr. 119 20.1.1.2. apakšpunktā un 22.2. apakšpunktā ietvertās tiesību normas patiesais mērķis ir nodrošināt, ka atbalsts tiek sniegts juridiskām personām, kas pastāvīgi nesaņem atbalstu no valsts, attiecīgi lietotais jēdziens “publiska persona” ir attiecināms uz Latvijas publiskajām personām, nevis citu valstu publiskajām personām. Papildus, ievērojot, ka Noteikumu Nr. 119 20.1.1.2. apakšpunkts un 22.2. apakšpunkts nenosaka jēdziena “nav pilnībā vai daļēji piederoša publiskai personai” tvērumu, tad atbilstoši tiesību normas norādītajam mērķim arī attālināta (jeb ar citu juridisku personu starpniecību esoša) piederība publiskai personai ir uzskatāma par atbilstošu šim jēdzienam. Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera atbilstība Noteikumu 20.1.1.2. apakšpunkta un 22.2. apakšpunkta prasībām tiek noteikta atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijai par juridiskās personas dalībniekiem.