Anotācija (ex-ante)

Koncertzāles novietnes atlases process kopumā ilga vairāk nekā gadu un sastāvēja no vairākiem etapiem un aptvēra plašu profesionāļu un interesentu loku, nodrošinot šī procesa vispusīgu un caurspīdīgu norisi. Šobrīd izvērtējuma process ir noslēdzies, Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejai (turpmāk – Attīstības komiteja) 2022.gada 2.februārī pieņemot lēmumu atbalstīt Rīgas Kongresu namu kā piemērotāko Koncertzāles novietni.

Rīgas Kongresu nams Koncertzāles potenciālo novietņu sarakstā tika iekļauts, balstoties uz Rīgas domes priekšlikumu un sniegto informāciju, ka Rīgas Kongresu nama teritoriju ir iespējams paplašināt, pievienojot daļu no blakus esošās zemes vienības, un tādējādi sasniedzot Koncertzāles novietnei nepieciešamo teritorijas platību.

Rīgas Kongresu nams atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 010 0121) un sastāv zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 010 0121) ar kopējo platību 7 965 m2 un Rīgas Kongresu nama ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 010 0121 001) ar kopējo platību 13 024,70 m2.  Tas pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas nami”. Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.11144 nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 010 0121) ir apgrūtināts ar šādām lietu tiesībām: a) telekomunikācijas, valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” filiālei “Rīgas elektrotīkli” piederoši kabeļi un transformatora punkts 446 m², b) akciju sabiedrībai “Rīgas siltums” piederoši elektrotīkli 92 m² platībā un c) uz zemes vienības atrodas pazemes autostāvvietas daļa 303 m² platībā.

Atbilstoši Rīgas domes sniegtajai informācijai Koncertzāles ieceres īstenošanai Rīgas Kongresu namā, pie nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 010 0121) - Rīgas Kongresu nama - tiktu pievienoti šādi nekustamie īpašumi, tādējādi Koncertzāles projekta īstenošanai kopējā zemesgabala platība sastādītu 1,6 ha jeb 16 000 m2 un Koncertzāle tiktu nodrošina ar autostāvvietām:

1) blakus esošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 010 0120) starp Kronvalda un Kalpaka bulvāri, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 010 0120) daļa aptuveni 0,77 ha platībā. Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.17930 nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 010 0120) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 010 0120) ar kopējo platību 11,3612 ha un divām būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 010 0120 005 un 0100 010 0120 006) un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai. Atbilstoši ierakstiem minētajā zemesgrāmatas nodalījumā nekustamais īpašums apgrūtināts ar vairāk kā simts dažādām lietu tiesībām, tai skaitā, bet ne tikai dažādas platības aizsargjoslas ap ūdensvadu, gar pašteces kanalizācijas vadu, gar mākslīgi izbūvētu kanālu, gar ielu vai ceļu – sarkanās līnijas, gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, gar elektronisko tīklu kabeļu līniju, ap elektrisko tīklu transformatora apakšstaciju u.c. Tai skaitā arī: a) atzīme – uz zemes vienības atrodas pazemes autostāvvietas daļa 7935 m² platībā un b) nostiprināta nomas tiesība uz zemes gabala daļu 7935 m² platībā līdz 2033.gada 8.jūlijam. Nomnieks: Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme”. Pamats: 2009.gada 14.maija nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.DI-09-209-lī. Informācija par lietu tiesībām, kas apgrūtina nekustamo īpašumu, ir publiski pieejama, un, ņemot vērā tās lielo apjomu,  anotācijā netiek detalizēti uzskaitīta;

2) nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 510 0025) – vienstāva pazemes autostāvvieta (būves kadastra apzīmējums 0100 010 0120 002) – Krišjāņa Valdemāra ielā 5A, Rīgā, kas pieder Rīgas pilsētai. Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.30082 nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 510 0025) saistīts ar trīs zemes gabaliem: a) zemes gabalu (zemes gabala kadastra Nr.0100 010 0043) Krišjāņa Valdemāra ielā 3, Rīgā; īpašnieks – Latvijas Republikas Ārlietu ministrija; b) zemes gabalu (zemes gabala kadastra Nr.0100 010 0121) Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā; īpašnieks – Rīgas pilsēta; un c) zemes gabalu (zemes gabala kadastra Nr.0100 010 0120) starp Kronvalda un Kalpaka bulvāri, Rīgā; īpašnieks – Rīgas pilsēta. Saskaņā ar ierakstiem zemesgrāmatas nodalījumā nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 510 0025) apgrūtināts ar šādu lietu tiesību: nostiprināta nomas tiesība uz būvi -vienstāva pazemes autostāvvietu, līdz 2033.gada 8.jūlijam. Nomnieks: Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksme”. Pamats: 2009.gada 14.maija nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.DI-09-209-lī.

Latvijas Arhitektu savienība, nominējot Rīgas Kongresu namu kā vienu no trīs potenciālajām Koncertzāles novietnēm, MS Mash Studio gala ziņojumā[1] ietvēra atrunu, ka Rīgas Kongresu namam ir jāveic padziļināta izpēte, lai noteiktu iespējamos ēkas programmas un pārbūves tehniskos ierobežojumus. Ņemot vērā minēto, Attīstības komitejas 2021.gada 21.jūnijā sēdē tika nolemts, ka padziļinātā izpēte ir veicama un tās veikšanai ir nepieciešams piesaistīt arhitektus.

Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību sagatavoja darba uzdevumu un veica tirgus izpēti izvērtējuma veikšanai. Tirgus izpētes rezultātā 2021.gada 31.augustā starp Kultūras ministriju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību „NAMS” tika noslēgts līgums par Rīgas Kongresu nama padziļinātās izpētes veikšanu. Izpētes rezultātā tika secināts, ka kopējā Koncertzālei nepieciešamā telpu programmas platība (pieskaitot tehniskās telpas) nav ietilpināma Rīgas Kongresu nama esošajās platībās, ja netiek veikta Rīgas Kongresu nama paplašināšana un netiek meklēti kompromisi Koncertzāles telpu programmā [2]. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „NAMS” savā izpētē bija vērtējusi arī iespējamos Rīgas Kongresu nama paplašinājumus, veicot arī attiecīgu papildus iegūstamo platību aprēķinu, kā rezultātā iegūstamā kopējā Koncertzāles platība veido aptuveni 128,8% no kopējās Koncertzāles telpu programmā paredzētās platības (proti, atbilstoši Koncertzāles telpu programmai kopējā nepieciešamā platība ir 15 000 m², Rīgas Kongresu nama paplašināšanas rezultātā iegūstamā – 18 718 m² (salīdzinājumam, bez paplašināšanas – 12 621 m², kas ir 84,1% no Koncertzāles telpu programmā ietvertās kopējās platības). Vienlaikus, neskatoties uz kopējo telpu platības pieaugumu, Koncertzāles ieceres īstenošana Rīgas Kongresu namā tehnisku un funkcionālu iemeslu dēļ ir iespējama tikai ar izmaiņām Koncertzāles telpu programmā.

2021.gada 27.oktobrī Latvijas Mūzikas padomei tika prezentēti sabiedrības ar ierobežotu atbildību “NAMS” secinājumi par Rīgas Kongresu nama piemērotību Koncertzāles telpu programmai un tika diskutēts par nepieciešamajiem un iespējamajiem kompromisiem Koncertzāles programmas samazināšanā. Diskusiju rezultātā Latvijas Mūzikas padome nolēma atbalstīt Rīgas Kongresu namu kā vienu no turpmāk izskatāmajām Koncertzāles novietnēm ar noteikumu, ka tiek pieļauta Rīgas Kongresu nama pārbūve, to paplašinot. Mūzikas profesionāļi piekrita kompromisam attiecībā uz programmas samazinājumu – savietot Mazās zāles un orķestra mēģinājumu zāles funkcionalitāti.

Rīgas Kongresu nams atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr.852 „Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.7442) robežās un ietilpst vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa „Kronvalda parks (bij. Strēlnieku)” sastāvā (valsts aizsardzības Nr.6409).

Rīgas Kongresu nama ēkai ir noteikts kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas statuss, kas atbilst Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošo noteikumu Nr.38 „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.68.apakšpunktā noteiktajam apbūves statusam – pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojoša vēsturiska apbūve. Šāds statuss saistāms ar būtiskiem ierobežojumiem ēkas pārbūvē. Proti, nav pieļaujama ēkas nojaukšana. Pārbūve pieļaujama vienīgi tās plānojuma kvalitātes, labiekārtojuma tehniskā līmeņa paaugstināšanai, konstruktīvu defektu novēršanai, saglabāšanas apstākļu uzlabošanai, kā arī pielāgojot to citai izmantošanai. Nav pieļaujamas apjoma izmaiņas, kas pazemina ēkas kultūrvēsturisko vērtību un degradē pilsētvides ainavu skatos no publiskās ārtelpas. Apjoma palielināšana, jumtu paaugstināšana vai formas maiņa atļauta vienīgi izņēmuma gadījumos – ja ēka ir paredzēta nacionālas nozīmes kultūras institūcijai vai ja tā ir izglītības objekts, veicot kvalitatīvus pārveidojumus šo objektu pamatfunkciju nodrošināšanai, un ja to atbalstījusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.

Tāpat Rīgas Kongresu nams atrodas apstādījumu teritorijā ar būtisku ekoloģisko, telpisko un kultūrvēsturisko nozīmi kopējā Rīgas vēsturiskā centra apstādījumu sistēmā, kurai noteiktas īpašas aizsardzības prasības apstādījumu saglabāšanai. Rīgas Kongresu nams robežojas ar Kronvalda parku, iekļaujoties Bulvāru loka apstādījumu zonā, kas ir visnozīmīgākās Rīgas vēsturiskā centra apstādījumu struktūras daļa un kam ir liela kultūrvēsturiskā nozīme, kā arī nenovērtējama loma „zaļās Rīgas” tēla veidošanā. Bulvāru loka teritorijā vēsturiskās parku un dārzu apstādījumu teritorijas, tai skaitā Kronvalda parks, saglabājamas kā neapbūvējama publiskā ārtelpa.

Kultūras ministrija 2021.gada 3.novembrī saņēma Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Mantojuma pārvalde) vēstuli, kurā Mantojuma pārvalde norāda, ka Rīgas Kongresu nama ēkai, lai to pilnvērtīgi varētu izmantot nākotnē, var tikt veikti pārveidojumi, kas saistīti ar ēkas funkcionētspēju, akustikas uzlabošanu, pieejamības nodrošināšanu, kā arī pieļaujamas ļoti rūpīgi pārdomātas atsevišķas apjoma izmaiņas, kas izriet no ēkas nākotnes izmantošanas veida, vienlaikus projektēšanas un realizācijas gaitā nodrošinot saudzīgu attieksmi pret parku un Rīgas Kongresu nama kultūrvēsturiskajām vērtībām.

[1] Koncertzāles novietnes izvērtējuma procesā tika piesaistīts Lietuvas pilsētplānošanas uzņēmums ar starptautisku pieredzi – MB Mash Studio, kas veica padziļinātu potenciālo novietņu izvērtējumu un nominēja trīs Koncertzāles projekta stratēģiskai attīstībai atbilstošākās novietnes Rīgā: 1) Rīgas Kongresu nams, K.Valdemāra ielā 5, Rīgā, 2) Andrejsala, Andrejostas ielā 17, Rīgā un 3) Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu. Pilns MB Mash Studio izvērtējuma „Par Nacionālās akustiskās koncertzāles Rīgā novietņu salīdzinošās analīzes veikšanu” gala ziņojums pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/16017/download

[2] Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “NAMS” 2021.gadā veiktais izvērtējums par Koncertzāles programmas iekļaušanos Rīgas Kongresu nama apjomā pieejams Kultūras ministrijas tīmekļvietnē: https://www.km.gov.lv/lv/nacionala-koncertzale-riga

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības un MS Mash Studio rekomendācijas, ir veiktas nepieciešamās izpētes, lai pārliecinātos par Rīgas Kongresa nama atbilstību Koncertzāles vajadzībām. Tāpat veiktas konsultācijas ar Rīgas domi un saņemts Rīgas domes saskaņojums Rīgas Kongresa nama pārbūvei par Koncertzāli.

Paralēli ir veikta sabiedriskās domas aptauja. Aptaujas rezultāti liecina, ka 2/3 Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu Koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu namu. Gan galvaspilsētā, gan visā Latvijā dzīvojošo aptaujas dalībnieku atbalsts šai novietnei ir ļoti līdzīgs – to kā piemērotāko min 72% Rīgā dzīvojošo un 66% visas Latvijas respondentu. Gandrīz puse jeb 47% aptaujas respondentu norādījuši, ka uzskata, ka Koncertzāles vajadzībām pareizāk būtu pārbūvēt kādu jau esošu ēku. Šāds viedoklis biežāk ir respondentiem ar augstāku izglītības līmeni, sievietēm un gados jaunākiem aptaujas dalībniekiem. [3]

2022.gada 20.janvāra seminārā #RīgaiSavuKoncertzāli Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību iepazīstināja sabiedrību ar secinājumiem par potenciālo koncertzāles novietni. Seminārā Mantojuma pārvaldes vadītājs J.Dambis uzsvēra, ka Koncertzāles izvietošana Rīgas Kongresu namā ir iespējama, jo „tā ir izcila vieta, aizņemta, bet ar kaut ko tādu, kam jāmainās! Tāpēc izvirzāmi nosacījumi – saglabāt esošās ēkas un apkārtējās vides vērtības, pārveidojumiem organiski jāiekļaujas vēsturiski diktētā kontekstā, bet jābūt jaunai pievienotai vērtībai. Tālāka atbilde ir atkarīga no programmas un arhitekta radošās meistarības.”[4]

Atbilstoši MB Mash Studio gala ziņojumā ietvertajiem secinājumiem un Latvijas Arhitektu savienības ieteikumiem Koncertzāles ieceres īstenošanai rīkojams augstas kvalitātes un labi sagatavots starptautisks arhitektūras ideju un projektu konkurss. Arhitektūras ideju un metu konkursi ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt izcilu sniegumu būvniecībā, vienlaikus ievērojot sabiedrības intereses. Metu konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu Koncertzāles un tās teritorijas attīstības vīziju.

Rīgas Kongresu nama pārbūve atbilst arī Eiropas Jaunajam Bauhaus kursam, kas saistāms ar enerģijas, izejmateriālu un izmešu un citu vidi ietekmējošo faktoru samazināšanu un atbalsta esošo apjomu pārbūvi (piešķirot tām jaunas funkcijas), nevis jaunu radīšanu.

Izvērtējot visu informācijas kopumu kontekstā ar Kultūras ministrijas izvirzītajiem Koncertzāles novietnes pamatkritērijiem, Attīstības komiteja 2022.gada 2.februāra sēdē nolēma atbalstīt Rīgas Kongresu namu kā Koncertzāles piemērotāko novietni.

Lai turpinātu sarunas ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību par Koncertzāles ieceres īstenošanas turpmākajām darbībām, ir nepieciešams Ministru kabineta atbalsts Koncertzāles ieceres realizācijai, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu. Vienlaikus nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu MK rīkojumu Nr.341, kurā paredzētais Koncertzāles projekta risinājums ir zaudējis savu aktualitāti. Un tādējādi ir sagatavots Projekts, kas paredz:

1. Atbalstīt nacionālās koncertzāles būvniecību novietnē – Rīgas Kongresu nams, aptverot šādus nekustamos īpašumus:
1.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0121) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 010 0121) 7 965 m² platībā un būve (būves kadastra apzīmējums 0100 010 0121 001) – Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā;
1.2. nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 010 0120) starp Kronvalda un Kalpaka bulvāri, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 010 0120) 11,3612 ha kopplatībā daļa aptuveni  0,77 ha platībā;
1.3. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 510 0025) – vienstāva pazemes autostāvvieta (būves kadastra apzīmējums 0100 010 0120 002) – Krišjāņa Valdemāra ielā 5A, Rīgā.

2. Kultūras ministrijai līdz 2022. gada 1. maijam vienoties ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību par nacionālas koncertzāles projekta īstenošanas modeli iepriekš minētajos nekustamajos īpašumos un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 18. jūnija rīkojumu Nr. 341 “Par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu” (Latvijas Vēstnesis, 2020, 119. nr.).


[3] Aptaujas rezultāti pieejami Kultūras ministrijas tīmekļvietnē: https://www.km.gov.lv/lv/media/21376/download)

[4] Kultūras ministrijas un Latvijas Arhitektu savienības 2020.gada 20.septembrī organizētais seminārs #RīgaiSavuKoncertzāli, ieraksts pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/seminara-rigaisavukoncertzali-informes-par-nacionalas-akustiskas-koncertzales-novietnem-riga